JAUNUMI

Ministru kabineta 2016.gada 31.maija noteikumi №329 «Noteikumi par Tautību klasifikatoru»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 3.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 31.maija noteikumi №328 «Noteikumi par mikroaizdevumiem un starta aizdevumiem»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 3.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 24.maija noteikumi №321 «Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 14.aprīļa noteikumos №194 «Kārtība, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi iezīmētai (marķētai) dīzeļdegvielai (gāzeļļai), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 3.jūniju.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa intervijā žurnāla "Bilance" jūnija numurā analizē grāmatvedības situāciju pašvaldībās, valsts iestādēs, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, sarunā arī par iecerētajām likuma izmaiņām par amatpersonu - fizisku personu - materiālo atbildību par prettiesisku rīcību, kas nodarījusi valstij zaudējumus, šī likuma subjekti būs arī grāmatveži. Publicējam intervijas fragmentu. Pilnu interviju lasiet žurnāla "Bilance" jūnija numurā (11./12 (2016) - 383/384).Minējāt, ka pirms dažiem gadiem arī ministrijās un centrālajās iestādēs bija problēmas grāmatvedībā, kas tagad ir novērstas. Vai tās bija līdzīgas problēmas kā patlaban pašvaldībās?Jā, problēmas bija līdzīgas - tāpat nebija sakārtota nekustamo īpašumu un citu aktīvu uzskaite, nebija izpratnes par inventarizāciju un tamlīdzīgi. Pārskaitījumus uz personu privātajiem kontiem gan neatceros tur redzējusi. Taču, kamēr nav sakārtots uzskaites jautājums un valsts vai pašvaldība vispār īsti nesaprot, kas tai pieder, tikmēr nav iespējams pat runāt ne par likumīgu, ne lietderīgu līdzekļu izlietošanu. Iznāk, ka pašvaldībām un to grāmatvežiem šobrīd būtu jādodas pieredzes apmaiņā uz...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par aktuālākajiem normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2016.gada maijā.Normatīvā akta nosaukumsKomentārs/skaidrojumsPieņemšanas datumsSpēkā stāšanās datumsGrozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām"Ar grozījumiem papildināta 11.panta otrā daļa ar 136.punktu, nosakot, ka Valsts nodevas ir maksājamas par atļaujas izsniegšanu kultūras pieminekļu, tajā skaitā valstij piederošo senlietu, pagaidu izvešanai, kā arī mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanai vai pagaidu izvešanai no Latvijas Republikas.21.04.2016.01.01.2017.Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"Ar grozījumiem precizēti likumā lietotie termini: akcīzes nodokļa marka, maksimālā mazumtirdzniecības cena un reģistrēts nosūtītājs, kā arī veikti citi grozījumi un precizējumi. 05.05.2016.08.06.2016.Ministru kabineta 2016. gada 3. maijā noteikumi Nr.267 "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 5. novembra noteikumos Nr. 1245 "Kārtība, kādā tiek veikta informācijas apmaiņa nodokļu jomā starp Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un ārvalstu kompetentajām iestādēm, ar kurām ir noslēgti Latvijas Republikas Saeimas apstiprināti starptautiskie līgumi"Ar grozījumiem noteikts, ka informācija par attiecīgas valsts rezidentu Latvijā gūtajiem ienākumu veidiem Eiropas Savienības dalībvalstīm tiek...

Finanšu ministrijas (FM) resora nākamā gada jauno politikas iniciatīvu (JPI) mērķis ir paaugstināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darba efektivitāti un samazināt korupcijas riskus, stiprinot dienesta tehnisko un profesionālo kapacitāti. Tāpat starp prioritātēm ir priekšlikumi nodrošināt zvērinātu revidentu uzraudzību saskaņā ar kopējām Eiropas Savienības (ES) regulas prasībām, kā arī stiprināt azartspēļu sistēmas uzraudzību. Viena no būtiskākajām resora JPI paredz VID profesionālāko paaugstināta riska struktūrvienību ierēdņu un darbinieku motivēšanu. Tādējādi tiks veicināta iestādes uzdevumu efektīva izpilde un panākta korupcijas risku iespējamības būtiska samazināšanās. Šim mērķim VID finansējuma pārdales rezultātā katru gadu nepieciešams atvēlēt 1,8 miljonu eiro.Tāpat JPI ietver sekundārā datu centra izveidošanu VID, kas nodrošinātu iestādes darbības nepārtrauktību. VID ir nepieciešama informācijas un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūras attīstīšana, lai informācijas sistēmu atjaunošana būtu realizējama īsā laika posmā. VID ir veicis vairāku risinājumu analīzi un kā vispiemērotāko risinājumu ir atzinis datu centra izvietošanu nomātā datu centrā. Šīs iniciatīvas realizācijai nepieciešams 2017. gadā atvēlēt 3,25 miljonus eiro,...

Saeima ceturtdien, 2.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma Muitas likumu. Jaunā likuma mērķis ir sistematizēt un padarīt skaidrāku muitas jomu regulējumu. Jauns likums bija nepieciešams, jo līdzšinējais muitas jautājumu regulējums, kas ir spēkā kopš 2004.gada maija, ir novecojis, kā arī lietotājam ir apgrūtinoši izprast visu muitas jomu kopumā, turklāt uz šī likuma pamata ir izdoti vairāki desmiti Ministru kabineta noteikumu. Tāpat būtiski, ka šogad spēkā stāsies jaunais Kopienas Muitas kodekss, norādīts likumprojekta anotācijā. Likumā iestrādātas aktuālās līdzšinējā likuma normas un veikti to precizējumi, kā arī pilnveidoti terminu un definīciju skaidrojumi. Atbilstoši aktuālajai situācijai paredzēts arī jauns regulējums, tostarp par muitas iestāžu rīcību ar precēm īpašos gadījumos, muitas nodokļa kavējuma naudas aprēķināšanu un iekasēšanu, kā arī gadījumiem, kad nodokļu administrācija pieņem lēmumu, lai personai netiktu nodarīts nelabojums kaitējums. Jaunais likums paredz paplašināt muitas amatpersonu pilnvaras, paredzot tiesības muitas darbiniekiem muitas kontroles laikā veikt personas pārmeklēšanu, lai pārliecinātos, ka tā pie sevis neslēpj muitošanai pakļautās vai...

Saeima ceturtdien, 2.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas ļaus palielināt sankcijas kredītiestādēm par pārkāpumiem, kas saistīti ar finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai. Izmaiņas regulējumā paredz arī paaugstinātas atbilstības prasības attiecīgajām atbildīgajām personām kredītiestādēs. Likums grozīts, ņemot vērā Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumu par Pretkorupcijas konvencijas ieviešanu Latvijā. Attiecīgas izmaiņas Saeima jau iepriekš veikusi arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumāun Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā. Grozītais Kredītiestāžu likums noteic, ka turpmāk kredītiestādēm maksimālā soda nauda būs 10 procenti no kopējā gada apgrozījuma, nevis no iepriekšējā finanšu gada neto ienākuma, kā tas bija iepriekš. Ja 10 procenti būs mazāk par pieciem miljoniem eiro, tad Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) būs tiesības uzlikt soda naudu līdz pieciem miljoniem eiro. Soda naudu līdz pieciem miljoniem eiro varēs uzlikt arī amatpersonai, darbiniekam vai personai, kura pārkāpuma...

Valsts nodrošināti juristu pakalpojumi iedzīvotājiem būs pieejami arī administratīvajās lietās tiesā, paredz grozījumi Administratīvā procesa likumā, kas ceturtdien, 2.jūnijā, pirmajā lasījumā pieņemti Saeimā. Likumprojekts vienlaikus paredz virkni citu papildinājumu, lai pilnveidotu valsts nodevu un drošības naudas sistēmu, administratīvā akta un tiesas nolēmuma izpildi, ieviestu pretpieteikuma institūtu, kā arī efektivizētu lietu izskatīšanu iestādē un administratīvajā tiesā. Likuma grozījumi ieviesīs valsts nodrošinātu juridisko palīdzību administratīvajās lietās tiesā. Valsts apmaksātas jurista palīdzības piešķiršana būs tiesas kompetencē, un to piešķirs, izvērtējot personas mantisko stāvokli un lietas sarežģītību. Pēc Juridiskās palīdzības administrācijas aplēsēm gadā valsts nodrošināta juridiskā palīdzība tiks sniegta ap 30 tiesvedību procesos. Likumprojekts paredz ieviest tiesības tiesai nopratināt ieradušos lieciniekus bez procesa dalībnieku klātbūtnes. Šāds regulējums jo īpaši nepieciešams nodokļu lietās, kurās nodrošināt liecinieku ierašanos uz tiesas sēdi bieži ir ļoti problemātiski. Lai uzlabotu administratīvā akta un tiesas nolēmuma izpildi, paredzēts no trim līdz pieciem gadiem pagarināt administratīvā akta noilgumu. Tas ir būtiski tādos gadījumos,...

Otrdien, 31. maijā, Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem. Sekmīgi sadarbojoties ar visām nozaru ministrijām, to budžetos rasti līdzekļi 64,2 miljonu eiro apmērā 2017. gadam, bet 62,2 miljona eiro apmērā 2018. gadam.Izdevumu pārskatīšanas rezultātā kopējām valdības prioritātēm papildu tiks novirzīti 32,6 miljoni eiro, tādējādi par šo summu palielinot kopējo 2017. gada fiskālo telpu. Savukārt 31,6 miljoni eiro tiks rezervēti nozaru ministrijām, lai nākamā gada budžetā finansētu to noteiktās prioritātes jeb jaunās politikas iniciatīvas. Darbs pie izdevumu pārskatīšanas norisinājās no šā gada februāra līdz maijam.“Laika gaitā ir būtiski mainījusies ministriju izdevumu struktūra, kā arī nereti nozaru ministriju kompetences pārklājas. Tādēļ, sadarbojoties ar nozaru ministrijām, tika paveikta ļoti detalizēta izdevumu pārskatīšana, kas turpmāk būs regulārs process pirms budžeta veidošanas. Tā ir vērsta uz efektīvāku budžeta līdzekļu izmantošanu, sasaistot tos ar ministriju rezultatīvajiem rādītājiem. Rastie līdzekļi būs labs atbalsts nozaru politiku prioritāšu īstenošanai jau nākamajā gadā,” norāda...

Aicina noskatīties video ierakstu e-semināram "Komandējumi, darba braucieni, darbinieku nosūtīšana" Seminārs notika un tika ierakstīts 18. maijā SEMINĀRU VADA Mag. sci. оec. MAIJA GREBENKO, praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, izdevniecības Lietišķās informācijas dienests galvenā redaktore, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle, Bilances bibliotēka sērijā izdotās grāmatas „Darba likums un grāmatvedība” autore E-semināra temati: Atšķirības starp terminiem „komandējums”, „darba brauciens” un „nosūtīšana”. Kāda persona sūtāma komandējumā ? Kāda persona sūtāma darba braucienā? Dienas naudas summas noteikšana Latvijā un ārzemēs. Naktsmītnes izmaksas Latvijā un ārzemēs: - no budžeta finansēto institūciju darbiniekiem; - privātajiem uzņēmējiem. Izdevumu segšana, ja komandējumā dodas ar savu vai dienesta automašīnu. Komandējuma dokumentālā noformēšana. Ierobežojumi (dienas naudai komandējumos un darba braucienos, naktsmītnes izdevumiem, izmantojot taksometrus, citiem izdevumiem). Prasības, kas jāievēro, ja darbinieks ir nodarbināts citā valstī. Grozījumi DL 14. pantā. Atbildes uz jautājumiem. Šeit Jūs varat noskatīties demonstrācijas ierakstu un iegādāties piekļuvi video ierakstam.

Preiļu novada domes 2016.gada 28.aprīļa saistošie noteikumi №2016/7 «Par Preiļu novada domes saistošo noteikumu publicēšanas vietu»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 2.jūniju.

Saeima galīgajā lasījumā ceturtdien, 2.jūnijā, lems par jaunu Muitas likumu, kura mērķis ir sistematizēt un padarīt skaidrāku muitas jomas regulējumu. Tāpat trešajā lasījumā deputāti skatīs saistītos grozījumus Valsts ieņēmumu dienesta likumā, tādējādi sakārtojot jautājumus par muitas iestāžu un tās ierēdņu darbību.Darba kārtībā trešajā lasījumā iekļauti arī grozījumi Kredītiestāžu likumā, kas ļaus palielināt sankcijas kredītiestādēm par pārkāpumiem, kas saistīti ar finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai. Izmaiņas regulējumā paredz arī paaugstinātas atbilstības prasības attiecīgajām atbildīgajām personām kredītiestādēs.Trešajā lasījumā deputāti skatīs arī grozījumus Jūras kodeksā, kas paredz sporta buru jahtu reģistrāciju noteikt kā brīvprātīgu, kā arī grozījumus Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā, kas ļautu sportistiem šaušanas sacensībās izmantot lielāka kalibra šaujamieročus, proti, līdz 11,43 milimetriem.Saeima galīgajā lasījumā lems arī par grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas atzīti par steidzamiem. Likumprojekts paredz, ka elektroniskās cigaretes un to uzpildes flakonus nedrīkstēs reklamēt audio un audiovizuālās reklāmās.Tāpat galīgajā lasījumā deputātiem jālemj par...

Lai stiprinātu iedzīvotāju aizsardzību hipotekārās kreditēšanas jomā, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 1.jūnijā, pabeidza darbu pie grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Izmaiņas paredz precizēt patērētāju tiesību aizsardzības regulējumu, ieviešot jaunas prasības kredīta devējiem, kā arī šo jomu uzraugošajām iestādēm.Likuma grozījumi paredz pienākumu hipotekārajā kreditēšanā iesaistītajiem kredīta devējiem un starpniekiem izstrādāt personāla kompetences nodrošināšanas politiku. Tās būtu minimālās zināšanu prasības personālam, kas tiek iesaistīts kreditēšanas procesā. Šāds pienākums nodrošinās kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu, kā arī samazinās paša pakalpojuma sniedzēja biznesa risku, teikts likumprojekta anotācijā. Kreditēšanas procesā iesaistītās personas ir kredītu inspektori, analītiķi, projektu vadītāji, kredītportfeļa un aizdevuma administratori, juriskonsulti, piedziņas speciālisti, nekustamā īpašuma vērtētāji, mākleri, kā arī uzraugošais personāls.Grozījumi paredz papildināt likumā noteikto maksātspējas novērtējumu ar to, ka kredīts patērētājam var tikt piešķirts tikai tad, ja aizdevējs ir izvērtējis cilvēka spēju to atmaksāt un šis izvērtējums liecina, ka kredīta saistības visticamāk tiks izpildītas pēc līguma noteikumiem. Patlaban regulējums noteic...

Turpmāk būs vienota kaitējuma atlīdzināšanas kārtība gadījumos, ja kaitējums personai nodarīts ar valsts nepamatotu un prettiesisku rīcību administratīvo pārkāpumu lietvedībā un kriminālprocesā. To paredz jauna likuma projekts, kas trešdien, 1.jūnijā, konceptuāli atbalstīts Saeimas Juridiskajā komisijā. Jaunais tiesiskais regulējums noteiks kaitējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu, tā veidus un kaitējuma apmēra noteikšanas nosacījumus, kā arī procesuālo kārtību, kādā personām tiek nodrošinātas Satversmē garantētās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumu vai personisko kaitējumu. Pamats kaitējuma atlīdzināšanai administratīvo pārkāpumu lietvedībā, tāpat kā kriminālprocesā, būs valsts institūciju prettiesiska un nepamatota rīcība. Patlaban nepastāv tiesiskais regulējums kaitējuma atlīdzināšanai gadījumā, ja administratīvo sodu piemēro tiesa. Likumprojekts paredz ieviest konstantu kompensāciju par nepamatotu personas brīvības ierobežošanu, prezumējot, ka nepamatota atrašanās apcietinājumā nodarījusi personai morālo kaitējumu. Atlīdzību par brīvības ierobežošanu plānots noteikt divu minimālo mēnešalgu apmērā par katru apcietinājumā pavadītu mēnesi. Jaunajā likumā tiks nostiprinātas privātpersonas tiesības saņemt nemantiskā kaitējuma atlīdzību ar valsts pārvaldes iestādes lēmumu, nevēršoties tiesā. Patlaban ārpustiesas kārtībā privātpersona...