JAUNUMI

Skolēnu vasaras brīvlaikā, kā ierasts, aktuāls kļūst jautājums par bērnu un pusaudžu nodarbināšanu. Lai pirmā pieredze algotā darbā būtu pozitīva un izvēlētais darbs nekaitētu bērna drošībai, veselībai un tiesiskajai aizsardzībai, vecāki (aizbildņi) aicināti iepazīties ar Valsts darba inspekcijas (VDI) apkopotajiem būtiskākajiem aspektiem, kas jāņem vērā bērniem un pusaudžiem, uzsākot darba gaitas.No cik gadiem var stāties darba tiesiskajās attiecībās?Nepilngadīgais drīkst stāties darba tiesiskajās attiecības, ja viņš ir sasniedzis 13 gadu vecumu. Jāatceras, ka nodarbināšana nedrīkst kavēt bērna izglītošanos. Ja viens no vecākiem (aizbildnis) devis rakstveida piekrišanu un ir saņemta Valsts darba inspekcijas (VDI) atļauja, bērnu kā izpildītāju var nodarbināt kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos. Šo atļauju darba devējs var saņemt arī, izmantojot VDI e-pakalpojumu "Darba inspekcijas atļauja bērnu nodarbināšanai" - http://vdi.gov.lv/lv/internetapkalposanas-centrs/internetapkalposanas-centrs/.Vai pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas ir jādodas pie ārsta?Nepilngadīgos drīkst pieņemt darbā tikai pēc iepriekšējas medicīniskās apskates, un tā ir jāveic katru gadu, arī tad, ja darba devējs ir tas pats,...

Tiks nodrošināta iespēja Eiropas Kopienas atļaujas, tās kopijas un autovadītāja atestāta starptautiskajiem komercpārvadājumiem ar autotransportu Eiropas Savienības teritorijā saņemšanai pieteikties elektroniski. Tas atvieglos attiecīgo dokumentu saņemšanu un nodrošinās lielākas ērtības iesaistītajām personām, tāpēc ir izstrādāti grozījumi noteikumos “Kārtība, kādā izsniedz, anulē vai uz laiku aptur Eiropas Kopienas atļaujas, Eiropas Kopienas atļauju kopijas un autovadītāja atestātus starptautiskajiem komercpārvadājumiem ar autotransportu Eiropas Savienības teritorijā”. Minētie grozījumi otrdien, 21.jūnijā, tika pieņemti Ministru kabineta sēdē.Lai elektroniski pieteiktos Eiropas Kopienas atļaujas, tās kopijas vai autovadītāja atestāta saņemšanai, būs jāizmanto e-pakalpojums: jāaizpilda speciāla tiešsaistes forma Autotransporta direkcijas (ATD) tīmekļvietnē, tādējādi samazinot administratīvo slogu pārvadātājiem un uzlabojot Autotransporta direkcijas darba efektivitāti. Elektronisko dokumentu apmaiņai un personas identitātes pārbaudei paredzēts izmantot Vienoto valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu www.latvija.lv. Pārvadātājiem vai to pilnvarotajiem pārstāvjiem tiek saglabāta arī iespēja iesniegumu minēto dokumentu saņemšanai iesniegt personiski ATD, vai to nosūtīt pa pastu.Izstrādātie grozījumi paredz, ka termiņu lēmuma pieņemšanai par Eiropas Kopienas atļaujas izsniegšanu...

No 21. līdz 23. jūnijam Finanšu ministrijas pārstāvji Tokijā, Japānā, uzsāk sarunas par Latvijas – Japānas nodokļu konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noslēgšanu.Nodokļu konvencija ir viens no galvenajiem starptautiskajiem līgumiem ekonomiskās sadarbības veicināšanai, kuru galvenie uzdevumi ir nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana, nodokļu nemaksāšanas novēršana, nodokļu uzlikšanas tiesību precīza sadalīšana starp līgumslēdzējām valstīm, diskriminācijas nodokļu uzlikšanas veidā novēršana un likumīga pamata abu valstu nodokļu administrāciju tiešai sadarbībai nodibināšana.Japāna kā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalsts ir starp Latvijas galvenajām prioritātēm nodokļu konvenciju noslēgšanā, ņemot vērā Latvijas iestāšanos OECD.Latvijas – Japānas pirmā neoficiālā tikšanās par nodokļu konvencijas noslēgšanu notika šā gada februārī Viļņā, piedaloties triju Baltijas valstu un Japānas delegācijām. Šobrīd jau oficiālās sarunas tiek turpinātas divpusējā formātā ar katru Baltijas valsti atsevišķi. Jāatzīmē, ka Latvija pirmā no trijām Baltijas valstīm ir saņēmusi Japānas puses priekšlikumu noturēt sarunas par minētās nodokļu konvencijas noslēgšanu.Latvija darbu pie nodokļu konvenciju noslēgšanas uzsāka...

Otrdien, 21. jūnijā, Ministru kabineta sēdē atbalstīti Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Zemesgrāmatu likumā, Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, lai pilnvērtīgi ieviestu Civillikumā paredzēto jauno tiesību institūtu – apbūves tiesību no 2017. gada 1. janvāra.Apbūves tiesība ir ar līgumu piešķirta mantojama un atsavināma lietu tiesība, kas nodrošina iespēju apbūves tiesību ieguvējam (apbūves tiesīgajam) būvēt nedzīvojamas ēkas vai inženierbūves uz citai personai (zemes gabala īpašniekam) piederošas zemes un lietot tās kā īpašniekam šīs tiesības spēkā esamības laikā. Apbūves tiesības termiņš nedrīkst būt mazāks par desmit gadiem, un no tās izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā tikai pēc apbūves tiesības ierakstīšanas zemesgrāmatā.Apbūves tiesība atbilstoši 2015. gada 5. martā Saeimā pieņemtajiem un Tieslietu ministrijas sagatavotajiem grozījumiem Civillikumā būs izmantojama vienīgi nedzīvojamo ēku vai inženierbūvju būvniecībai. Līdz ar to zemesgrāmatā nebūs nostiprināma apbūves tiesība un apbūves tiesības izmaiņas attiecībā uz dzīvojamo māju. Proti, minētie grozījumi Civillikumā nepieļauj dzīvojamo ēku būvniecību...

Šā gada 21.jūnija Ministru kabineta sēdē tika atbalstīts likumprojekts “Publisko iepirkumu likums”. Likumprojekts paredz nepiemērot iepirkuma procedūru iepirkumiem līdz 10 000 eiro.Likumprojekts paredz jaunu iepirkuma procedūru ieviešanu, precizē “mazo iepirkumu” norises kārtību, detalizētāk regulē ar apakšuzņēmējiem saistītos jautājumus un iepirkuma līguma grozīšanas iespējas.Neskatoties uz likumprojekta ilgo saskaņošanas procesu, starp tā izstrādē iesaistītajām nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem partneriem nav panākta vienprātība, un Saeimā joprojām ir gaidāmas diskusijas par vairākiem likumprojektā skartajiem jautājumiem, piemēram, depozītu ieviešana par iesniegtajām sūdzībām par iepirkumu rezultātiem, iepirkuma “sliekšņu” izmaiņām, iepirkuma līguma grozījumu pieļaujamo apjomu, piedāvājumu izvēles kritērijiem.

Valdības sēdē, 21.jūnijā, noteikta kārtība, kādā noformējams administratīvā pārkāpuma protokols - lēmums par transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu.No 2016.gada 1.jūnija stājusies spēkā Ceļu satiksmes likuma 43.2 panta jaunā redakcija, kas nosaka jaunu soda piemērošanas kārtību par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem bez vadītāja klātbūtnes. Satversmes tiesā, izskatot fiziskas personas pieteikumu par Ceļu satiksmes likuma normas atbilstību Satversmei, nolēma atzīt Ceļu satiksmes likuma 43.2 pantu, ciktāl tas neparedzēja tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt protokolu – paziņojumu transportlīdzekļa īpašniekam, kurš nav bijis transportlīdzekļa vadītājs brīdī, kad izdarīts apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpums, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92.pantam.Noteikumi precizē esošo kārtību attiecībā uz administratīvā naudas soda piemērošanu par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu neievērošanu, līdz ar to tas no administratīvā sloga viedokļa kārtība būtiski nemainās. Visām iesaistītajām institūcijām būs arī turpmāk jānodrošina uzdevumu izpilde atbilstoši savai kompetencei, pilnveidojot procesu. Datu uzglabāšana par izdarītajiem apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem tiek nodrošināta Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts...

Otrdien, 21.jūnijā, Ministru kabinets izdeva noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr.225 “Noteikumi par Iedzīvotāju reģistra pirmuzskaites veidlapas paraugu un tās aizpildīšanas kārtību”, kuri paredz no 2016.gada 1.jūlija vienlaikus ar personas tiesiskā statusa noteikšanu un ziņu iekļaušanu Iedzīvotāju reģistrā deklarēt arī personas dzīvesvietas adresi.Turpmāk minētajos gadījumos dzīvesvietas deklarēšanai nepieciešamās ziņas Iedzīvotāju reģistrā iekļaus Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, elektroniski aizpildot pirmuzskaites veidlapu.Tāpat grozījumi paredz, ka, iekļaujot ziņas Iedzīvotāju reģistrā par Latvijas valsts piederīgo vai personu, kurai tiek izsniegta uzturēšanās atļauja, reģistrācijas apliecība vai pastāvīgās uzturēšanās apliecība Latvijā, no 2017.gada 1.jūlija tiks iekļautas ziņas par personai ārvalstī piešķirtu citas valsts identifikācijas kodu.Noteikumi izdoti, pamatojoties uz 2015.gada 8.oktobra likumu “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”, kurā paredzēts, ja persona ir iesniegusi iesniegumu uzturēšanās atļaujas, reģistrācijas apliecības vai pastāvīgās uzturēšanās apliecības izsniegšanai vai tiesiskā statusa noteikšanai un šajā iesniegumā norādītā informācija satur dzīvesvietas deklarācijā nepieciešamās ziņas, tā ir uzskatāma par dzīvesvietas deklarāciju.Ieviešot minēto regulējumu,...

Ministru kabineta 2016.gada 14.jūnija noteikumi №381 «Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība pasākuma «Ieguldījumi mežu attīstībā un mežu dzīvotspējas pilnveidošanā» apakšpasākuma «Atbalsts meža bojājumu profilaksei un atjaunošanai, ko nodarījuši ugunsgrēki, dabas katastrofas, katastrofāli notikumi» aktivitātē «Meža ugunsgrēku, kaitēkļu un slimību monitoringa iekārtu un sakaru aprīkojuma ierīkošana un uzlabošana»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 18.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 14.jūnija noteikumi №363 «Kuģu kontroles, pārbaudes un aizturēšanas kārtība Latvijas ūdeņos»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 18.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 14.jūnija noteikumi №379 «Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 13.februāra noteikumos №120 «Labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 18.jūniju.

Satversmes tiesas 2016.gada 16.jūnija spriedums lietā №2015 - 18 - 01 «Par Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 5.1 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96.pantam»Spriedums stājas spēkā ar 2016.gada 20.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 14.jūnija noteikumi №382 «Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 9.jūnija noteikumos №292 «Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākuma «Lauku saimniecību un uzņēmējdarbības attīstība» apakšpasākumā «Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 18.jūniju.

Valsts sekretāru sanāksmē 16. jūnijā izsludināti jauni un izmaiņu ziņā nozīmīgi grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām". Lai novērstu atšķirīgu pieeju nokavējuma naudas aprēķināšanai atkarībā no tā, kāds nodokļu kontroles pasākums ir veikts un, vai nodokļu maksātājs ir veicis uzrēķinātās summas samaksu normatīvajos aktos noteiktajā laikā pēc maksāšanas termiņa iestāšanās, tiek veikti grozījumi likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta 5.1daļā, nosakot datu atbilstības pārbaudes rezultātā tādu pašu nokavējuma naudas aprēķināšanu kā nodokļu revīzijas (audita) rezultātā. Vienlaicīgi tādā pašā veidā tiek precizēta nokavējuma naudas aprēķināšana gadījumos, kad nodokļu administrācija, konstatējot iejaukšanos elektroniskajās ierīcēs un iekārtās (mainīta programmatūra vai veiktas citas darbības, ar kurām radīta iespēja slēpt vai samazināt ar nodokļiem apliekamo objektu), nosaka samazināto ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu uz aprēķina pamata.Papildinot likuma „Par nodokļiem un nodevām” 24.panta pirmajā daļā sniegto uzskaitījumu (gadījumus, kad VID ir tiesības piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu), nodokļu maksātājiem, kas paši veic precizējumus iesniegtajās nodokļu deklarācijās pirms...

Valsts sekretāru sanāksmē 16. jūnijā izsludinātie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" iekļauts regulējums, kas paredz skaidras naudas lietošanas aizliegumu darījumos no 7200 eiro, izņemot, ja darījums slēgts notariāla akta formā. Minētais regulējums ir attiecināms uz fiziskām personām, kas neveic saimniecisko darbību. Šis nav liegums veikt darījumu, kuru summa pārsniedz 7200 eiro, bet gan vienīgi liegums to veikt skaidrā naudā, izņemot, ja darījums slēgts notariāla akta formā, norāda likumprojekta autori no Finanšu ministrijas.Viens no svarīgiem aspektiem ēnu ekonomikas funkcionēšanai ir neierobežoti norēķini ar skaidru naudu, jo tos ir ļoti grūti izsekot. Ēnu ekonomika rada negodīgu konkurenci un izkropļo tirgu – komersanti, kas nenomaksā nodokļus vai nomaksā tos tikai daļēji, iegūst negodīgas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem komersantiem, kuri aprēķina un nomaksā nodokļus pilnā apmērā. Izmaiņas likumā ieviestas, lai veicinātu bezskaidras naudas lietošanu darījumos, tādējādi mazinot iespēju veikt krāpnieciskus darījumus, un nepieļautu iespēju legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus.Saskaņā ar Notariāta likuma 87.1 pantu zvērināts notārs...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā mājaslapā publicējis informatīvo materiālu "Informācija par EDS formas iesniegumu nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam". Pati iesnieguma forma elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) pieejama: Dokumenti - Sagatavot jaunu dokumentu “No veidlapas” - Citi - "Iesniegums samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanai". VID informatīvajā materiālā ar attēliem demonstrē, kā korekti aizpildāms iesniegums, sagatavojams atmaksas grafiks, kā arī norādījis, kā rīkoties gadījumā, ja EDS pienāk VID automātisks paziņojums, ja VID sistēmā nav reģistrēts lēmumā aprēķinātais nodokļu maksājums, vai arī tas nav veikts pilnā apmērā. VID norāda, ka, veicot regulāro maksājumu obligāti, vienlaicīgi, ir jāveic arī aprēķinātās nokavējuma naudas nomaksa (aprēķinātā nokavējuma nauda redzama EDS). Ja tiek veikts tikai lēmuma grafikā noteiktais maksājums, tad no iemaksātās summas tiek aprēķināta nokavējuma nauda (atbilstoši likumā noteiktajam) un veidojas pamatsummas parāds, par kuru regulāri tiks saņemti sistēmas brīdinājumi. Likuma «Par nodokļiem un nodevām» 24.panta sestajā daļā ir noteikts, ka nokavēto nodokļu maksājumi veicami, maksājot proporcionāli pamatparādu un nokavējuma...