JAUNUMI

Par "ofšoriem" dzirdam bieži, un pēdējā laikā šis jautājums aktualizējies arī tā saucamo "Panamas dokumentu" kontekstā. Kas tieši saprotams ar vārdu "ofšori" un kādi ir mehānismi, lai mazinātu to negatīvo ietekmi uz ekonomiku - skaidro Finanšu ministrija. Runājot par ārzonām jeb tā sauktajiem "ofšoriem", būtu jāpiemin atšķirīgas to nozīmes. No finanšu un biznesa viedokļa skatoties, uzņēmumi var pārvietot daļu biznesa uz kādu citu valsti, piemēram, izveidot meitas uzņēmumu vai pārdot uzņēmumu ārvalstu uzņēmumam (iespējams, ar to pašu īpašnieku vai saistītu personu). Attiecīgi var teikt, ka neatkarīgi no tā, kura valsts tiek iesaistīta, teorētiski par "ofšoriem" varam runāt, kad kādas darbības rezultātā attiecīgi ienākumi tiek pārnesti uz teritoriju ārpus konkrētās valsts, tātad uz ārzonu.No nodokļu aplikšanas viedokļa vārds "ofšors" tiek saistīts ar tā saucamajiem nodokļu patvērumiem (angļu valodā - tax haven), un attiecīgi iepriekš minētajā vienkāršotajā piemērā, izvēloties ārvalstu jurisdikciju, kur reģistrēt mātes vai meitas uzņēmumu, tiek piemeklēta valsts vai teritorija, kurā...

Ministru kabineta sēdē šā gada 31.maijā apstiprināta Ekonomikas ministrijas izstrādātā mikroaizdevumu un starta aizdevumu atbalsta programma jaundibinātiem komersantiem, mikro, mazajiem un vidējiem komersantiem. Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens norāda, ka “jaunā atbalsta programma izstrādāta ar mērķi veicināt iedzīvotāju iesaistīšanos komercdarbībā un palielināt komersantu iespēju saņemt finansiālo atbalstu komercdarbības uzsākšanai un attīstībai”.Latvijā komercbankas ļoti piesardzīgi sniedz mikroaizdevumus un aizdevumus saimnieciskās darbības uzsākšanai (t.i. starta aizdevumus), jo tie ir augsta darījuma riska aizdevumi galvenokārt komersantu nepietiekamās kredītvēstures dēļ, kā arī tiem ir augstas administratīvās izmaksas pret viena aizdevuma apmēru.Programmas ietvaros komersanti varēs saņemt mikroaizdevumu līdz 25 000 eiro un starta aizdevumu no 2 000 līdz 150 000 eiro, ar maksimālo termiņu – 8 gadi.Kopējais aizdevumos izsniedzamā finansējuma apmērs ir 32 miljoni eiro: Mikroaizdevumiem pieejamais finansējums ir 10 miljoni eiro, Starta aizdevumiem pieejamais finansējums ir 22 miljoni.Aizdevumus piešķirs Attīstības finanšu institūcija Altum. Jaunā atbalsta programma turpinās 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas perioda mikroaizdevumu un...

Ministru prezidents Māris Kučinskis un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretārs Anhels Gurija (Angel Gurría) 2.jūnijā Parīzē svinīgā ceremonijā parakstīs Līgumu par Latvijas pievienošanos OECD.Pēc līguma parakstīšanas un tā ratificēšanas Latvijas Republikas Saeimā, Latvija oficiāli kļūs par 35. organizācijas dalībvalsti.M. Kučinskis akcentē, ka iestāšanās OECD nozīmējot jaunas ekonomiskās attīstības iespējas Latvijai. Tomēr prognozes par Latvijas kredītreitingu paaugstināšanos pagaidām piepildījušās nav - "Standard & Poor's" Latvijas kredītreitingu nupat saglabājusi iepriekšējā, A- līmenī.Svinīgajā parakstīšanas ceremonijā piedalīsies arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Ministru kabineta 2016.gada 24.maija noteikumi №319 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 6.1.1.specifiskā atbalsta mērķa «Palielināt lielo ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti» īstenošanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.jūniju.

Liepājas pilsētas domes 2016.gada 19.maija saistošie noteikumi №11 «Par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrāciju Liepājas pilsētas pašvaldībā»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 24.maija noteikumi №324 «Valsts papildu atbalsta piešķiršanas kārtība piena ražotājiem»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.jūniju.

Liepājas pilsētas domes 2016.gada 19.maija saistošie noteikumi №10 «Saistošie noteikumi par pašvaldības līdzfinansējumu privātajam bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējam»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.jūniju.

Saeimas 2016.gada 19.maija likums «Grozījumi Saeimas kārtības rullī»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 14.jūniju.

Saeimas 2016.gada 12.maija likums «Grozījumi Konkurences likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 15.jūniju.

Saeimas 2016.gada 19.maija likums «Grozījums Latvijas Republikas Satversmē»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 14.jūniju.

Otrdien, 31.maijā, Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz paplašināt īpašā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) režīma (tā saucamās PVN apgrieztās jeb reversās maksāšanas kārtības) piemērošanu un ieviest to arī graudaugu nozarē attiecībā uz noteikto neapstrādātu graudaugu un tehnisko kultūru (tostarp eļļas augu sēklu), tai skaitā šo preču maisījumu un sēklu, piegādēm.“Lai cīnītos ar liela apjoma PVN krāpniecību, viens no efektīvākajiem ātras reakcijas mehānismiem ir tā sauktā apgrieztā PVN maksāšanas kārtība. Pozitīvi ir tas, ka ar šīs maksāšanas kārtības ieviešanu uzlabojas uzņēmējdarbības godīgas konkurences apstākļi, tajā pašā laikā nodokļu krāpšanas iespējas tiek būtiski mazinātas. Latvijā šī kārtība jau ir ieviesta vairākās nozarēs: kokrūpniecībā, metāllūžņu piegādēs un ar tām saistītos pakalpojumos, būvniecības pakalpojumos, mobilo telefonu un citu saistīto ierīču piegādēs. Arī graudaugu nozarē piemēros reverso PVN maksāšanas kārtību jau no šā gada 1. jūlija,” norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.Ar mērķi mazināt PVN krāpniecības risku graudaugu nozarē paredzēts ieviest PVN...

Laika gaitā – jau kopš zemnieku saimniecības saskaņā ar patlaban spēkā esošo likumu tiek dibinātas – ir radusies situācija, ka lielā daļā zemnieku saimniecību atsevišķi īpašuma objekti (gan kustamā, gan nekustamā manta) juridiski ir reģistrēti nevis kā zemnieku saimniecības, bet gan kā saimniecības īpašnieka īpašums. Tāpēc gan īpašniekiem, gan grāmatvežiem bieži rodas jautājumi par to, kā pamatot un kā grāmatvedībā atspoguļot īpašniekam piederošās mantas (piemēram, zemes gabalu, ēku, tehnikas) izmantošanu uzņēmuma saimnieciskajā darbībā. Diemžēl pēdējos gados iecerētās zemnieku saimniecību reformas, kas sakārtotu saimniecību juridisko statusu, nav tikušas īstenotas, tāpēc, iepazīstoties ar spēkā esošo normatīvo aktu regulējumu, jānoskaidro, vai un kādi ierobežojumi varētu būt gadījumos, kad zemnieku saimniecība izmanto īpašniekam piederošus objektus savā saimnieciskajā darbībā. Patapinājuma vai nomas līguma nepiemērotība zemnieku saimniecībai Daļa saimniecību īpašnieku izvēlas noslēgt nomas vai patapinājuma līgumus par īpašuma objektiem, kuri pieder saimniekam un kurus izmanto saimniekam pašam piederošais uzņēmums. Tiek pieņemts, ka šāds līgums drošāk ļauj saimnieciskās darbības...

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmai 31. maijā ieviesta ekspluatācijā jauna versija 8.2, kurā īstenoti vairāki papildinājumi un uzlabojumi.1. Veiktas vairākas izmaiņas EDS, lai pielāgotu lietotāja saskarni fizisko personu vajadzībām:fiziskām personām EDS sākumlapā izveidoti divi jauni logrīki: "Gada ienākuma deklarācijas" un “Valsts amatpersonu deklarācijas", kuru lapās attēlota informācija par sagatavoto deklarāciju statusu pa gadiem un attēlotas spiedpogas darbību veikšanai ar šiem dokumentiem;EDS lapas galvenē blakus lietotāja vārdam un uzvārdam izveidota spiedpoga, ar kuru var atvērt lapu “Profils”. Lapai “Profils” izveidotas trīs cilnes: ”Lietotājs” ar EDS lietotāja pamatdatiem un iespēju veikt paroles maiņu, “Nodokļu maksātājs” ar pārstāvētā nodokļu maksātāja pamatdatiem, tā statusu, kā arī iespēju pārvaldīt savu lietotāju tiesības un mainīt saziņas e-pasta adresi un “QR kods autentifikācijai mobilajā aplikācijā” ar iespēju izmantot lapiņā attēloto QR kodu, lai pieslēgtos mobilajai aplikācijai “Attaisnotie izdevumi”;izveidota funkcionalitāte biežāk iesniedzamo EDS dokumentu saraksta “Mans saraksts” veidošanai. Sākotnēji visām fiziskām personām sarakstā “Mans saraksts” iekļautas...

Saeima 12. maijā pieņēma grozījumus Darba likumā, Valsts prezidents tos izsludināja 26.maijā. Grozījumi stāsies spēkā šī gada 9.jūnijā. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists Kaspars Rācenājs informē par būtiskākajiem likuma grozījumiem. Kas tika grozīts?Darba likuma 14.pants ir izteikts jaunā redakcijā, likums papildināts ar jaunu 14.1, 14.2, 75.2pantu, kā arī likums papildināts ar informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām.Kāpēc grozījumi bija nepieciešami?Grozījumi bija nepieciešami, lai pārņemtu 2014. gada 15. maija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2014/67/ES par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr.1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu ("IMI regula") (turpmāk – direktīva 2014/67/ES), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija direktīvas 2014/66/ES par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem saistībā ar pārcelšanu uzņēmuma ietvaros (turpmāk – direktīva 2014/66/ES) prasības.Ņemot vērā, ka direktīvas 2014/67/ES prasības bija jāpārņem līdz šī...

2014. gada 3. novembrī uzņēmumā „Zaļā Mārupe” notika nelaimes gadījums darbā, kurā ar biogāzi saindējās trīs darbinieki, no kuriem divi gāja bojā. Valsts darba inspekcija (VDI) veica nelaimes gadījuma izmeklēšanu, kā rezultātā konstatēja, ka nelaimes gadījums ir saistīts ar nepilnībām darba aizsardzībā.Atbildība par nelaimes gadījuma cēloņiem tika uzlikta darba devējam – SIA „Zaļā Mārupe” un kompetentajai institūcijai SIA „Darba aizsardzības institūts”. Kā galvenie šī nelaimes gadījuma cēloņi tika noteikti - darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām neatbilstoši veikta darba vides iekšējā uzraudzība, nodarbināto nepietiekama informētība par cilvēka veselības un dzīvības reālo apdraudējumu, saskaroties ar biogāzi slēgtā telpā, kā arī nodarbināto nenodrošināšana ar atbilstošiem individuālās aizsardzības līdzekļiem.Nepiekrītot VDI konstatētajiem pārkāpumiem, SIA „Zaļā Mārupe” tos apstrīdēja, taču šī gada 27. maijā Administratīvā rajona tiesa pilnībā noraidīja SIA „Zaļā Mārupe” pieteikumu, atstājot spēkā VDI izmeklēšanā konstatēto.