JAUNUMI

Par valsts amatpersonu būs uzskatāma arī persona, kas uz laiku pilda citas valsts amatpersonas pienākumus. To paredz grozījumi interešu konflikta novēršanas likumā, ko otrdien, 31.maijā, izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimas sēdē vienbalsīgi atbalstīja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti. Grozījumi paredz, ka uz šādām amatpersonām attieksies visi likumā paredzētie noteikumi, kuri attiecas uz valsts amatpersonu, kuru tā aizvieto, savukārt valsts amatpersonas deklarācija, stājoties amatā, būs jāiesniedz tikai tad, ja attiecīgos amata pienākumus tā pilda ilgāk nekā vienu mēnesi. Persona valsts amatpersonu varēs aizvietot uz laiku, bet ne ilgāk kā pusotru gadu, piemēram, kārtējā atvaļinājuma vai bērna kopšanas atvaļinājuma laikā. Šādos gadījumos institūcijas vadītājs varēs atļaut attiecīgu amatu savienošanu, ja tas nerada interešu konfliktu un nekaitē valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai. Grozījumus likumā sākotnēji rosināja Aizsardzības ministrija, ņemot vērā, ka zemessargiem ir iespēja uz laiku aizvietot prombūtnē esošus profesionālā dienesta karavīrus, kā arī aizpildīt vakances Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) ar atbilstošiem speciālistiem. Savukārt...

Latvijas Bankā 24. maijā notika kārtējā ekspertu saruna "Gravitācijas centra maiņa pasaules ekonomikā: iespējas Latvijas izaugsmei", kurā tika novērtēta globālā makroekonomiskā aina no biznesa iespēju viedokļa, kopsavilktas praktiķu atziņas par pagaidām īso pieredzi lielos un dinamiskos, bet ģeogrāfiski attālos tirgos, un saliktas dažas noderīgas ceļazīmes uzņēmumu tālākai darbībai ASV un Ķīnas tirgos un nepieciešamie valdības atbalsta pasākumi.Diskusijā piedalījās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Ārlietu daļas vadītājs Mārcis Dzelme, "Rīgas piena kombināta" valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs, SIA "RCG Lighthouse" valdes loceklis Raits Bebris, Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Skrīvere. Diskusijas vadītājs - ekonomists Andris Strazds.Ekspertu atziņas īsā kopsavilkumā Tautsaimniecība Eiropā kopumā aug, kontinents ir joprojām nozīmīgs tautsaimnieciskas aktivitātes centrs pasaulē, taču pēdējās desmitgadēs citi reģioni mūs apsteidz. Eiropas Savienības izaugsme ir zem 2% un pārskatāmā nākotnē nebūs strauja. Mūs bremzē krīzes mantojums – augsts parāds, daudzās dalībvalstīs ignorēta budžeta sabalansēšana.ASV importa/eksporta statistikā atpaliekam no baltiešu konkurentiem, lai arī sortimentā dominē augsta pievienotā vērtība....

Iznācis žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI 2016. gada JŪNIJA numurs, un redakcija atskatās uz trim aizvadītajiem gadiem, jo 2013. gada jūnijā abonentu pastkastītēs nonāca žurnāla pirmais numurs. Sagaidot žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI 36. numuru, jāsecina, ka tematiski žurnāls ir attīstījies un guvis plašu lasītāju atsaucību. Žurnāla lappusēs viedokli pauduši daudzi juridisko profesiju pārstāvji un arī valsts institūciju atbildīgie darbinieki, par ko sakām lielu paldies!Ieskats jūnija numura tematikā:NUMURA INTERVIJA Juridisko izglītību gaida pārmaiņas. Saruna ar ANITU RODIŅU, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāni, asociēto profesoriJURISTA PADOMS Datu subjekta piekrišana personas datu apstrādei. SARMIS SPILBERGS, zvērinātu advokātu biroja Kļaviņš Ellex zvērināts advokāts; ILGA VAĻKO, zvērinātu advokātu biroja Kļaviņš Ellex jaunākā juristeNacionālā un pārrobežu apvienošana – praktiskie aspekti. INGRĪDA REINFELDE, KPMG Zvērinātu advokātu biroja zvērināta advokāteDarbinieku nosūtīšana uz Latviju un ar to saistītās izmaiņas Darba likumā. KRISTĪNE MARKUS, zvērinātu advokātu biroja Deloitte Legal vecākā juristePakalpojumu jeb uzņēmuma līgums. KARĪNA OZERSKA, juriste, K. Ozerskas juridiskā praksePirmslīguma informācija e-komercijā....

Rīgas Domes 2016.gada 17.maija saistošie noteikumi №203 «Grozījums Rīgas domes 2015.gada 13.oktobra saistošajos noteikumos №171 «Vieglo taksometru pārvadājumu licencēšanas un pašvaldības nodevas par vieglo taksometru iebraukšanu īpaša režīma zonā saistošie noteikumi»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 31.maiju.

Rīgas Domes 2016.gada 24.maija saistošie noteikumi №206 «Grozījumi Rīgas domes 2010.gada 24.augusta saistošajos noteikumos №89 «Par braukšanas maksas atvieglojumiem Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.jūliju.

Ministru kabineta 2016.gada 17.maija noteikumi №310 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 9.2.4. specifiskā atbalsta mērķa «Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem» 9.2.4.1.pasākuma «Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi» un 9.2.4.2.pasākuma «Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei» īstenošanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 31.maiju.

Ventspils pilsētas domes 2016.gada 29.aprīļa saistošie noteikumi №3 «Grozījumi Ventspils pilsētas domes 2014.gada 12.septembra saistošajos noteikumos №8 «Par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas kārtību Ventspils pilsētas pašvaldībā»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 31.maiju.

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone pirmdien, 30. maijā, iesniegusi finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai savu atlūgumu, vēsta mediji. Šodien, 31. maijā, VID sasaucis preses konferenci, kurā sīkāk informēs par notikušo.Finanšu ministre D. Reizniece-Ozola šorīt Latvijas televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja, ka nezina I. Pētersones atkāpšanās iemeslus. Ministre vēlētos, lai VID vadītāja turpina darbu un pabeidz iesākto VID reformēšanas jomā.Kā zināms, vēl pagājušajā nedēļā I. Pētersone pēc tikšanās ar finanšu ministri paziņoja, ka pagaidām atkāpties negrasās. Vēl nedēļu iepriekš I. Pētersone nāca klajā ar paziņojumu, ka pret viņu sākta nomelnošanas kampaņa, jo kāds, parakstījies kā "VID kolektīvs", bija izplatījis medijiem fotogrāfijas ar it kā Pētersonei piederošiem nekustamajiem īpašumiem un apgalvojumiem, ka VID ģenerāldirektore dzīvojot neatbilstoši saviem oficiālajiem ienākumiem.

Valsts sekretāru sanāksmē 26. maijā izsludināts starpministriju saskaņošanai noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 25.augusta noteikumos Nr.677 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem"", kas paredz papildināt minētos noteikumu 1. pielikuma “Paziņojums par fiziskai personai izmaksātajām summām” un 2.pielikuma “Paziņojums par fiziskajām personām izmaksātajām summām (kopsavilkums)” norādītos ienākuma veida kodus ar jaunu ienākuma veida kodu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamam ienākumam, kurus Nodarbinātības valsts aģentūra kvalificējusi par stipendijām vai atlīdzībām, atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumu 52.punktam, un jaunu ienākuma veida kodu ar IIN neapliekamam ienākumam, kurus izmaksā no pašvaldības budžeta kā atlīdzību fiziskajai personai par sociālās aprūpes pakalpojuma – aprūpe mājās – sniegšanu, atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumu 44.punktam. Minētās stipendijas vai atlīdzības, kā arī izmaksas no pašvaldības budžeta kā atlīdzību fiziskajai personai par sociālās aprūpes pakalpojuma – aprūpe mājās – sniegšanu, ko patlaban paziņojumos par fiziskai personai izmaksātājiem ienākumiem norāda kopā ar citiem likuma “Par...

Valsts ieņēmumu dienests sagatavojis video sižetu par jauno Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu, kurā iepazīstina ar likuma izstrādes mērķiem, tā pieņemšanu un likuma ieviestajām jaunajām izmaiņām: Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumsPrezentācija "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums"

Valsts sekretāru sanāksmē 26. maijā izsludināts noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 20.maija noteikumos Nr.255 "Noteikumi par distances līgumu"". Noteikumu projekts izstrādāts, lai novērstu nepilnības, kuras radušās, ieviešot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/83/ES par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (turpmāk - direktīva 2011/83/ES).Noteikumu projekts paredz precizēt noteikumu 2.7. apakšpunktā ietverto norādi uz finanšu pakalpojumiem, nosakot, kādi pakalpojumi ir uzskatāmi par finanšu pakalpojumiem šo noteikumu izpratnē, t.i. - kredītiestādes, kreditēšanas (arī patērētāju kreditēšanas), apdrošināšanas, privāto pensiju, ieguldījumu vai maksājumu pakalpojumi.Ņemot vērā, ka azartspēļu jomu regulē speciālās tiesību normas (Azartspēļu un izložu likums) noteikumu projekts paredz, ka Ministru kabineta 2014.gada 20.maija noteikumu Nr.255 “Noteikumi par distances līgumiem” prasības neattiecas uz azartspēlēm.Noteikumu projekts arī precizē noteikumu 5.3. apakšpunktu, nosakot, ka pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs sniedz informāciju par juridisko adresi un, ja...

Tā kā sabiedrībā aktualizējies jautājums par videoreģistratoriem, Datu valsts inspekcija (DVI) paskaidrojusi, ka DVI nereģistrē konkrētu ierīci, ar kuru tiek veikta videonovērošana vai tiek nofilmēts konkrēts moments. Taču, ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar videoreģistratoru, kura darbības rezultātā tiek iegūti un apstrādāti arī personas dati, t.i. videoreģistratora kvalitātes uzstādījumi ļauj ar nofilmētā materiāla palīdzību identificēt fiziskas personas, tad ir jāveic personas datu apstrādes reģistrācija saskaņā ar likumu (tiek piemērots Fizisko personu datu aizsardzības likuma 21.panta 5.punktā noteiktais – tiek veikta videonovērošana un iegūtais materiāls tiek saglabāts veidā, kas ļauj tam pilnībā vai atsevišķos fragmentos piekļūt).DVI vērš uzmanību, ka valsts nodeva tiek maksāta par personas datu apstrādi, kuru veic pārzinis (persona), nevis par konkrēto ierīci vai to skaitu. Līdz ar to, ja pārzinim ir divi transportlīdzekļi un katrā ir videoreģistrātors vai vienā transportlīdzeklī ir vairākas ierīces, tad pārzinim būtu jāmaksā viena valsts nodeva.Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 22.panta devīto daļu par katru...

Datu valsts inspekcijas darbības nodrošināšanai pērn papildus piešķirti 314 330 eiro, taču Valsts kontrolei revīzijā nav izdevies pārliecināties par šīs summas nepieciešamību un efektīvu izlietošanu atbilstoši mērķiem. Šādu situāciju radījuši trūkumi Datu valsts inspekcijas iekšējās kontroles sistēmā, ierobežojot izlietoto finanšu līdzekļu izsekojamību.Datu valsts inspekcijas darbības nodrošināšanai pērn tika plānoti finanšu līdzekļi 711 789 eiro apmērā, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājušies par 314 330 eiro jeb 76%. Kā informē iestādē, papildu finansējums 75 336 eiro apmērā piešķirts, lai saskaņā ar Kredītinformācijas biroju likumu nodrošinātu kredītinformācijas biroju licences izsniegšanu un to darbības uzraudzību personu datu apstrādes jomā, bet atlikušie 238 994 eiro -, četru jaunu amata vietu izveidei, lai nodrošinātu Eiropas Savienības tiesību aktu prasību ievērošanu personas datu apstrādes jomā.Valsts kontrole nevarēja iegūt pietiekamus pierādījumus un pārliecināties par Datu valsts inspekcijai piešķirtā finansējuma vismaz 238 994 eiro apmērā izlietojuma atbilstību paredzētajiem mērķiem, kas veido 76% no Datu valsts inspekcijai funkciju izpildei 2015.gadā...

Valsts darba inspekcija (VDI) jau desmito gadu pēc kārtas īsteno tematisko pārbaudi būvniecības uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu, kuras mērķis ir nelaimes gadījumos darbā cietušo skaita mazināšana. Pārbaude norisināsies visā Latvijā un ilgs līdz pat aktīvās būvniecības sezonas beigām. Tematiskās pārbaudes ietvaros VDI sadarbosies ar Būvniecības valsts kontroles biroju, daļu pārbaužu veicot kopā.VDI rīcībā esošie statistikas dati rāda, ka pēdējo piecu gadu laikā deviņi nodarbinātie gāja bojā, veicot darbus būvbedrēs, tranšejās, un vēl deviņi, krītot no liela augstuma, tāpēc veicot uzņēmumu pārbaudes, pastiprināta uzmanība tiks pievērsta būvobjektā esošo sastatņu drošībai, tranšeju nostiprināšanai, darbam augstumā, nodarbināto nodrošināšanai ar kolektīvajiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, bīstamu vietu nodrošināšanai ar aizsargnožogojumiem un citiem darba aizsardzības jautājumiem. Paralēli tiks pārbaudīta arī Darba likuma prasību ievērošana, kā piemēram, rakstveida darba līgumu esamība, faktiskā darba laika uzskaite u.c.„VDI pārbaužu mērķis nav piemērot sodus, bet preventīvi novērst iespējamos nelaimes gadījumus un mudināt pašus būvniekus īstenot nepieciešamos pasākumus...

Sakarā ar reformas – pamatkapitāla denominācija uz eiro - noslēguma posmu, šobrīd Uzņēmumu reģistram (UR) jāizskata nesamērīgi liels dokumentu skaits, līdz ar to UR brīdina, ka iesniegtajiem dokumentiem laika posmā no 20.05.2016.- 31.07.2016. izskatīšanas termiņi var tikt pagarināti.UR aicina, pirms ierašanās saņemt lēmumu, pārliecināties, vai Jūsu dokumenti ir izskatīti un valsts notāra lēmums pieņemts. Meklējiet Uzņēmumu reģistra mājas lapā: www.ur.gov.lv .Meklēšanas instrukcija: 1) mājas lapas augšdaļā izvēlieties lauku „meklēt”, laukā ievadiet izsniegtajā izziņā norādīto numuru; 2) pārejiet uz lauku pa labi, nospiediet bultiņu uz leju un izvēlieties „Sekot dokumentam”; 3) nospiediet oranžo bultiņas lauku meklēšanai; 4) atveras informācija par Jūsu pieteikuma izskatīšanas statusu.Ja 3 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas valsts notāra lēmumu nesaņemsiet klātienē, UR to nosūtīs pa pastu uz sabiedrības juridisko adresi.Ja dokumenti reģistrācijai iesniegti un valsts notāra lēmums pieņemts elektroniski, lēmums tiks nosūtīts elektroniski lēmuma pieņemšanas dienā vai nākošajā dienā.