JAUNUMI

Autotransporta direkcija informē, ka 2016.gada 1.jūlijā Francijā stājas spēkā Makrona likums (Loi Macron), kas paredz, ka visiem ārvalstu darba ņēmējiem, tai skaitā transportlīdzekļu vadītājiem, kas veic pārvadājumus Francijas teritorijā, jāsaņem atalgojums 9,67 eiro stundā (bruto). Saskaņā ar Autotransporta direkcijas rīcībā esošo informāciju šis likums attiecas uz divpusējiem un kabotāžas pārvadājumiem, bet tas netiek attiecināms uz tranzīta pārvadājumiem. Savukārt par likuma normu neievērošanu transportlīdzekļa vadītāju var sodīt, piemērojot no 2000 līdz 4000 eiro lielu sodu.Atgādinām, ka Norvēģijā no 2015.gada 1. jūlija autovadītājiem, kuru transportlīdzekļu pilna masa ir lielākā par 3,5 tonnām ir jāsaņem minimālo darba algu 158,32 Norvēģijas kronas/stundā papildus dienas naudai. Dienas naudai ir jābūt ne mazākai kā likmei, ko ir aprēķinājušas Norvēģijas kompetentās iestādes un kura nav apliekama ar nodokli. Par katrām astoņām stundām autovadītājam pienākas 1/3 no šīs likmes. Šīs kolektīvās vienošanās noteikumu ievērošanu kontrolē Norvēģijas darba inspekcija (Arbeidstilsynet).Noteikumi attiecas uz autovadītājiem, kas ir nodarbināti norvēģu vai ārzemju transporta uzņēmumos,...

Viens no faktoriem, kas ietekmē ēnu ekonomikas apmērus, ir cilvēku attieksme pret nodokļiem un nodokļu nomaksu. Valdības deklarācijā norādīts, ka līdz 2020. gadam tiek plānots palielināt nodokļu ieņēmumus, galvenokārt ierobežojot ēnu ekonomiku. Fiskālās disciplīnas padome sadarbībā ar sociālo pētījumu aģentūru Latvijas fakti veica aptauju (aptaujāti tika 1 029 cilvēki), kuras mērķis bija noskaidrot sabiedrības attieksmi par šim tēmām.Aptaujas rezultāti liecina, ka vairākums iedzīvotāju pret nodokļu nemaksāšanu ir noraidoši, taču vērā ņemama Latvijas sabiedrības daļa pret nodokļu nemaksāšanu izturas iecietīgi, to neuzskata par obligātu, un daudzi cilvēki ir saskārušies ar nodokļu nemaksāšanas situācijām.Lai gan vairākums respondentu uzskatīja, ka nodokļu nemaksāšana nav attaisnojama, 18% atbilžu liecina, ka cilvēki nodokļu nemaksāšanu attaisnotu vai drīzāk attaisnotu. Būtiska sabiedrības daļa nodokļu nomaksu neuzskata par obligātu. Aptaujas rezultāti liecina, ka 27% respondentu nepiekrīt vai drīzāk nepiekrīt, ka, norēķinoties par precēm un pakalpojumiem, vienmēr jānomaksā arī attiecīgie nodokļi. Tāpat vērā ņemama sabiedrības daļa ir saskārusies ar nodokļu nemaksāšanas situācijām....

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2016. gada 14.jūnijā krimināllietā, kurā Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurors cēla apsūdzību vienai personai par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodarot zaudējumu valstij 334 536,64 eiro apmērā, apsūdzētajam piemērojusi divu gadu brīvības atņemšanas sodu, bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz trīs gadiem.Apsūdzētā persona, būdama kāda uzņēmuma saimnieciskās darbības faktiskā veicēja, laika posmā no 2008. gada 16.jūnija līdz 2009. gada 28.aprīlim Valsts ieņēmumu dienestam iesniedza pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk tekstā - PVN) deklarācijas un gada ienākuma deklarāciju, kas saturēja apzinātu nepatiesi informāciju. Tādējādi apsūdzētais nenodrošināja normatīvajiem aktiem atbilstošu nodokļu aprēķināšanu un samaksu, kā rezultātā minētais uzņēmums izvairījās no nodokļu nomaksas lielā apmērā, neiemaksājot valsts budžetā PVN 128 394,73 (182 689,24 eiro) un Uzņēmuma ienākuma nodokli 106 719 latu (151 847,40 eiro) apmērā.Apsūdzētā persona atzīta par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā.Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr...

Otrdien, 14. jūnijā, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos, kas nosaka atbalsta piešķiršanas kārtību uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības. Izmaiņas noteikumos sagatavotas, lai precizētu un vienkāršotu atbalsta piešķiršanas kārtību.Izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā nosaka, ka turpmāk papildu punkti tiek piešķirti atbalsta pretendentiem, kuru saimniecības pamatdarbības nozare ir augļkopība, lopkopība vai dārzeņkopība. Pamatdarbības nozare ir tā, no kuras gūtie ieņēmumi ir vismaz 50 procenti no atbalsta pretendenta kopējā apgrozījuma kalendārajā gadā. Savukārt ieņēmumi no lauksaimniecības produktu ražošanas ietver arī ieņēmumus no pašražoto lauksaimniecības produktu pārstrādes. Atbalsta piešķiršanas kārtībā noteikts, ka turpmāk atbalstu varēs saņemt arī tie, kas var pierādīt piecu gadu darba pieredzi lauksaimniecībā.Tā kā saimniecības, kas nodarbojas ar gaļas liellopu audzēšanu, aitkopību vai ilggadīgo stādījumu ierīkošanu, stabilus ienākumus var gūt tikai savas darbības 3. vai 4. gadā, izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz, ka šiem darījumdarbības plāniem īstenošanas termiņš ir četri gadi.Atbalsta piešķiršanas kārtībā noteikts, ka konsultāciju pakalpojuma izmaksas, ietverot projekta...

2016.gada 16.jūnijā Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā "Par Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 5.1 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96.pantam".Satversmes tiesa spriedumā norādījusi, ka konkrētā norma ir labs mehānisms un nepārkāpj parādnieka tiesības, tomēr ir pilnveidojams regulējums, lai nodrošinātu, ka norma neaizskar bērnu intereses.Satversmes tiesa kopumā normu ir novērtējusi par atbilstošu, un tās efektivitāte ir pierādījusies praksē, turklāt tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs norāda, ka, ņemot vērā 2015.gada 1.jūlijā uzsākto parādnieku datu publiskošanu un atgūto līdzekļu apjoma palielināšanos, ir iespējams veikt būtiskus grozījumus likumā - uzturlīdzekļu saņemšanai palielināt vecuma slieksni no 18 līdz 21 gadam, ja pēc pilngadības sasniegšanas persona turpina iegūt izglītību mācību iestādē.Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver, ka ministrija nekavējoties uzsāks darbu pie norādīto nepilnību novēršanas, lai novērstu iespējamos riskus bērnu tiesību ierobežošanai uz privātās dzīves neaizskaramību. Tiesiskā regulējuma pilnveidošanai Satversmes tiesa ir devusi laiku līdz 2017.gada 1.februārim.Parādnieku datu publiskošana sekmējusi būtisku regresa kārtībā atgūto izmaksāto uzturlīdzekļu apjoma palielināšanos, proti, 2016.gada maijā...

Saeima šī gada pavasara sesijā kopš 29.marta sanāca uz 12 kārtējām, vienu ārkārtas un vienu svinīgo sēdi. Šajā laikā deputāti pieņēmuši 80 likumus - 15 jaunus un grozījumus 65 likumos. Vienu likumu Saeima izskatīja otrreizējā caurlūkošanā.Pavasara sesijā izskatīšanai komisijās nodoti 63 likumprojekti, no kuriem 40 iesniedzis Ministru kabinets, 18 - Saeimas komisijas, bet piecus - deputāti. Divus likumus Valsts prezidents Raimonds Vējonis atgriezis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.Strādājot ar iesniegtajiem likumprojektiem - skatot tos otrajā un trešajā lasījumā - Saeimā vērtēti kopumā 1258 priekšlikumi.Kopš pavasara sesijas sākuma Saeimas sēdēs visvairāk debatējuši deputāti Mārtiņš Bondars (LRA) - 16 reizes, Ivars Zariņš (SASKAŅA) - 15 reizes, Jānis Ādamsons (SASKAŅA) - 12 reizes, bet deputāti Andrejs Judins (VIENOTĪBA) un Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK) - katrs pa 11 reizēm, deputāte Inguna Sudraba (NSL) - 8 reizes, savukārt deputāti Vilnis Ķirsis (VIENOTĪBA), Ingmārs Līdaka (ZZS) un Kārlis Seržants (ZZS) no Saeimas tribīnes runājuši katrs pa septiņām reizēm.Saeima šī gada pavasara...

Ministru kabineta 2016.gada 14.jūnija noteikumi №368 «Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 17.jūnija noteikumos №324 «Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009. - 2014.gada perioda programmas «Pētniecība un stipendijas» aktivitātes «Pētniecība» projektu iesniegumu atklāta konkursa nolikums»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 17.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 14.jūnija noteikumi №367 «Noteikumi par pārvietošanas dokumentu personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 17.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 7.jūnija noteikumi №360 «Radioiekārtu atbilstības novērtēšanas, piedāvāšanas tirgū, uzstādīšanas un lietošanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 16.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 14.jūnija noteikumi №375 «Valsts reģionālās attīstības aģentūras nolikums»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 17.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 14.jūnija noteikumi №374 «Valsts informācijas sistēmu savietotāja noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 17.maiju.

Ministru kabineta 2016.gada 14.jūnija noteikumi №365 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 1.2.2. specifiskā atbalsta mērķa «Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos» 1.2.2.3.pasākuma «Atbalsts IKT un netehnoloģiskām apmācībām, kā arī apmācībām, lai sekmētu investoru piesaisti» īstenošanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 17.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 14.jūnija noteikumi №366 «Grozījums Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumos №257 «Noteikumi par kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 17.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 14.jūnija noteikumi №369 «Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 16.septembra noteikumos №529 «Konsultatīvās padomes «Izglītība visiem» nolikums»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 17.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 14.jūnija noteikumi №372 «Elektronisko cigarešu uzpildes mehānisma tehniskie standarti»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 17.jūniju.