JAUNUMI

Latvijā 2015.gadā cilvēki vecuma pensiju pieprasīja vidēji 61 gada un 6 mēnešu vecumā, no tiem sievietes pensiju pieprasīja 61 gada un nepilnu piecu mēnešu vecumā, vīrieši - 61 gada un septiņu mēnešu vecumā, informē Labklājības ministrija (LM), analizējot datus par pensijām.Kopējais apdrošināšanas stāžs 2015.gadā piešķirtajām vecuma pensijām bija 36 gadi un četri mēneši (sievietēm - 37 gadi un nepilni četri mēneši, vīriešiem - 35 gadi un nepilns mēnesis). No minētā stāža vidēji 21 gads un septiņi mēneši bija nostrādāti līdz 1996.gadam, attiecīgi 14 gadi un astoņi mēneši - pēc 1996.gada.Līdz 1996.gadam apdrošināšanas stāžu veido darba periods (ieskaitot darbu kolhozā/sovhozā), darbam pielīdzinātie periodi (dienests, mācības, utt.). Pēc 1996.gada - mēneši, kuros veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai - 14% (no 2016.gada) vai 20% no individuālās algas (atkarībā no cilvēka līdzdalības 2.līmenī), kā arī valsts iemaksas par ekonomiski neaktīvajiem periodiem (bērna kopšanas periods, bezdarbnieka pabalsta saņemšanas periods u.c.).Pensiju 2.līmenī līdz 2015.gadam savu līdzdalību bija...

Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk - VID) 21.aprīlī notika Muitas un uzņēmēju konsultatīvās padomes sēde, kurā VID Muitas pārvaldes un Finanšu ministrijas amatpersonas iepazīstināja komersantus ar gaidāmajām izmaiņām saistībā ar Eiropas Savienības Muitas kodeksa ieviešanu ar šī gada 1.maiju. Sanāksmes laikā tika pārrunāti arī citi aktuāli jautājumi uzņēmējiem, kuri darbojas muitas jomā.Muitas un uzņēmēju konsultatīvās padomes sēdes dalībnieki tika informēti par izmaiņām ar šā gada 1.maiju saistībā ar eksporta procedūru noslēgšanu, vēršot uzmanību uz to, ka eksporta un tranzīta secīgo procedūru piemērošana nebūs atļauta akcīzes precēm atliktajā akcīzes nodokļa režīmā un kopējai lauksaimniecības politikai pakļautām precēm, par kurām paredzēta kompensācija par eksportu.Tāpat sēdes dalībniekiem tika sniegta informācija par nokavējuma naudas aprēķināšanu muitas parāda un citu muitas iestāžu administrēto nodokļu parādu gadījumā attiecībā uz muitas procedūru - tranzīts, nodokļu maksājumiem, kas tiks ietverti muitas maksājumu parāda, kas var rasties, nodrošināšanai pēc 2016.gada 1.maija, kā arī par muitas maksājumu parāda paziņošanu, ja muitas maksājumu parāda...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus subsidētajās darba vietās nodarbināt bezdarbniekus ar invaliditāti, piedaloties aktīvajā nodarbinātības pasākumā "Pasākums noteiktām personu grupām". Subsidēto darba vietu izveidei var pieteikties komersanti (izņemot ārstniecības iestādes, kā arī izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana), pašnodarbinātās personas, biedrības vai nodibinājumi (izņemot politiskās partijas).Izveidojot subsidēto darba vietu un pieņemot darbā NVA reģistrēto bezdarbnieku, darba devējs saņem šādu NVA finanšu atbalstu:• Ikmēneša dotāciju darba algai bezdarbniekam ar invaliditāti;• Ikmēneša dotāciju darba vadītājam;• Vienreizēju dotāciju darba vietas pielāgošanai bezdarbnieka ar invaliditāti vajadzībām;• Dotāciju surdotulka, ergoterapeita, atbalsta personas vai cita bezdarbniekam ar invaliditāti nepieciešamā speciālista pakalpojumu apmaksai;• Vienreizēju dotāciju bezdarbnieka veselības pārbaudei, ja tā ir paredzēta normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm.Subsidētajā darba vietā bezdarbnieks ar invaliditāti tiek nodarbināts no 12 līdz 24 mēnešiem.Katram pasākumā iesaistītajam bezdarbniekam darba devējs nodrošina kvalificētu darba vadītāju, kas palīdz apgūt darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas. Darba vadītājam jābūt izglītībai vai ne mazāk kā...

Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumi №233 «Par Latvijas Republikas valdības un Francijas Republikas valdības vienošanos par sadarbību aizsardzības jomā»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 22.aprīli.

Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumi №236 «Par Latvijas Republikas valdības un Apvienoto Arābu Emirātu valdības līgumu par ekonomisko sadarbību»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 22.aprīli.

Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumi №237 «Grozījums Ministru kabineta 2014.gada 16.decembra noteikumos №784 «Kārtība, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014. - 2020.gada plānošanas periodā»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 22.aprīli.

Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumi №234 «Grozījums Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra noteikumos №1418 «Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra nolikums»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 22.aprīli.

Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumi №242 «Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumos №83 «Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 22.aprīli.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2016.gada 9.marta noteikumi №58 «Apdrošinātāju un pārapdrošinātāju pārskatu sagatavošanas normatīvie noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 18.martu.

Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumi №239 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 11.jūlija noteikumos №584 «Valsts policijas koledžas nolikums»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 22.aprīli.

Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumi №235 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 29.jūnija noteikumos №602 «Noteikumi par pabalstu un kompensāciju apmēriem diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonām (darbiniekiem), valsts tiešās pārvaldes amatpersonām (darbiniekiem), karavīriem, prokuroriem un sakaru virsniekiem par dienestu ārvalstīs un to izmaksas kārtību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 22.aprīli.

Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumi №241 «Grozījums Ministru kabineta 2007.gada 27.marta noteikumos №220 «Zāļu iegādes, uzglabāšanas, izlietošanas, uzskaites un iznīcināšanas kārtība ārstniecības iestādēs un sociālās aprūpes institūcijās»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 22.aprīli.

Satversmes tiesa 2016. gada 21.aprīlī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2015-21-01 par likuma "Par valsts pensijām" 12. panta pirmās daļas, ciktāl tā paredz pensijas kapitāla aktualizācijai izmantot indeksu, kas mazāks par "1", un pārejas noteikumu 65.2. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, 105. un 109. pantam. Tiesa lēmusi, ka pensijas kapitāla indeksa piesaiste valsts ekonomikas svārstībām nerada cilvēktiesību pārkāpumu. Apstrīdētais regulējums Likuma "Par valsts pensijām" 12. panta pirmā daļa noteic, ka vecuma pensiju aprēķina pēc šādas formulas: P = K / G P - gada pensija, kuras divpadsmitā daļa ir mēneša pensija; K - apdrošinātās personas pensijas kapitāls, kas reģistrēts šīs personas personīgajā kontā un aktualizēts, ņemot vērā ikgadējos apdrošināšanas iemaksu algas indeksus. Ikgadējā apdrošināšanas iemaksu algas indeksa noteikšanā piemēro apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma robežu, kas nepārsniedz 15 procentus. Pensijas kapitāla aktualizēšanas un apdrošināšanas iemaksu algas indeksu aprēķināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Pensijas kapitāls, kuram piemēroti apdrošināšanas...

Saeima ceturtdien, 21.aprīlī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot noteikt soda sankcijas personām, kuras pēc lauksaimniecības zemes iegādes noteiktā termiņā neuzsāk šīs zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā. Personām, kuras pēc 2014.gada 1.novembra iegādājušās īpašumā lauksaimniecības zemi, rakstveidā jāsniedz apliecinājums, ka šī zeme tiks izmantota lauksaimnieciskajā darbībā. Taču patlaban likums neparedz sankcijas gadījumā, ja zeme netiek izmantota lauksaimniecības vajadzībām. Soda apmērs būs atkarīgs no zemes platības. Ja tā ir līdz 20 hektāriem, kā soda sankcija paredzēts brīdinājums vai naudas sods – līdz 60 eiro fiziskajai personai un līdz 150 eiro juridiskajai personai. Ja zemes platība ir no 21 līdz 50 hektāriem, naudas sods fiziskajai personai paredzēts no 60 līdz 350 eiro, bet juridiskajai personai – no 150 līdz 650 eiro. Ja zemes platība ir no 51 līdz 100 hektāriem, naudas sods paredzēts attiecīgi no 350 līdz 500 eiro un no 650 līdz 1500 eiro. Savukārt par tādu zemes īpašumu neizmantošanu...

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē 21. aprīlī darba devēji, arodbiedrības un valdības puses pārstāvji vienojās virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā Māra Kučinska vadītās valdības Rīcības plānu, diskusijām atvērtas paliek veselības un izglītības nozaru sadaļas. Pēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvju aicinājuma, NTSP nolēma turpināt diskusijas par veselības un izglītības nozares jautājumiem līdz otrdienai, 26. aprīlim, kad Valdības rīcības plāns tiks skatīts Ministru kabineta sēdē. Ministru prezidents Māris Kučinskis, iepazīstinot sociālos partnerus ar plānotajiem pasākumiem Valdības rīcības plānā uzsvēra, ka svarīgi ir kopīgi strādāt, lai veicinātu tautsaimniecības izaugsmi, paredzot, ka no 2018. gada tiek panākts sabalansēts IKP pieaugums 5% ik gadu. Ekonomikas konkurētspējas plānots balstīt tehnoloģiju attīstībā, ražošanas efektivitātes paaugstināšanā un inovāciju izmantošanā. Tāpat nepieciešams konstruktīvs darbs, lai veiktu reformas veselības un izglītības nozarēs. Veselības sakārtošanai līdz šī gada beigām ir plānots izstrādāt jaunu finansēšanas modeli, kura ieviešana plānota no 2018. gada. Izglītībā plānots komplekss risinājums skolu tīkla optimizācijā, nodrošinot satura un infrastruktūras...