JAUNUMI

Ministru kabineta 2016.gada 3.maija noteikumi №273 «Grozījums Ministru kabineta 2007.gada 28.augusta noteikumos №572 «Noteikumi par personas datu aizsardzības speciālista reģistrācijas iesnieguma un iesnieguma par personas datu aizsardzības speciālista izslēgšanu no Datu valsts inspekcijas reģistra veidlapu paraugiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 7.maiju.

Ministru kabineta 2016.gada 26.aprīļa noteikumi №264 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 9.1.3.specifiskā atbalsta mērķa «Paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti» īstenošanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 7.maiju.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskats par aktuālākajiem normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2016.gada aprīlī.Normatīvā akta nosaukumsKomentārs/skaidrojumsPieņemtsSpēkā noMinistru kabineta 2016. gada 5. aprīļa noteikumi Nr. 195 “Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 5. oktobra noteikumos Nr. 951 "Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ziņas par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām"Noteikumi nosaka sniedzamo informāciju par mikrouzņēmumu darbiniekiem, par aprēķinātajām un faktiski veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un termiņus, kādos informāciju Valsts ieņēmumu dienests sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra reģistrē saņemtās ziņas un kā aprēķina obligāto iemaksu objektu.5.04.2016.01.01.2017.Ministru kabineta 2016. gada 5. aprīļa noteikumi Nr. 196 Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumos Nr. 827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli" Ar grozījumiem noteikts, ka informācija par darba ņēmējiem, kuru darba ienākumi būs...

Eiropas Komisija (EK) ir izstrādājusi un 2016. gada 24. februārī publicējusi vadlīnijas par administratīvo sadarbību starp dalībvalstīm un nodokļu maksātājiem. Vadlīniju mērķis – atvieglot un veicināt administratīvo sadarbību starp nodokļu administrāciju un nodokļu maksātājiem un apkarot krāpšanos pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā.Minētās vadlīnijas angļu valodā pieejamas EK mājaslapā šeit. Sakarā ar to, ka PVN sistēma kļūst arvien sarežģītāka un neaizsargātāka pret krāpšanos, nepieciešams tiesisks regulējums un efektīva administratīvā sadarbība starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Vairākas dalībvalstis pēdējos gados konkrētās nozarēs ir ieviesušas īpašos nodokļa maksāšanas režīmus. Lai gan īpašie nodokļa maksāšanas režīmi ir izdevīgi dalībvalstij, kas pārtrauc PVN krāpšanos konkrētā nozarē, tas var izraisīt krāpšanās PVN jomā pārvietošanos uz citām dalībvalstīm.EK izstrādātās vadlīnijas nodokļa maksātāji var piemērot attiecībā uz darījumu partneru pārbaudi pirms darījumu veikšanas, īpaši priekšnodokļa atskaitīšanas kontekstā. Nodokļa maksātāju rīcībā jābūt pierādījumiem, ka ir veikti visi iespējamie pasākumi, lai nodrošinātu savu neiesaisti PVN izkrāpšanas darījumos. Nodokļa maksātājiem jāizvērtē paredzamās sekas, iesaistoties...

Vakar, 9. maijā, Ministru kabineta komitejas sēdē tika sākts skatīt Finanšu ministrijas sagatavotais jaunais likumprojekts "Publisko iepirkumu likums". Likumprojekts izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 26.februāra Direktīvu 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Direktīvas 2014/24/ES izstrādes mērķis bija Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, noteikumu pārskatīšana un modernizēšana, lai palielinātu publiskā sektora izdevumu efektivitāti, atvieglojot mazo un vidējo uzņēmumu piedalīšanos iepirkumus, un lai dotu iespēju iepirkumu rīkotājiem labāk izmantot publisko iepirkumu kopēju sabiedrisko mērķu atbalstam. Publisko iepirkumu likuma izstrādes gaitā tika aktualizēti arī problēmjautājumi un priekšlikumi iepirkumu jomas regulējuma uzlabošanai, kas tiešā veidā neskar Direktīvā 2014/24/ES noteiktās prasības.Likumprojektā tiek celta līgumcenas robežvērtības, no kurām vispār piemēro Publisko iepirkumu likumu. Šobrīd pakalpojumiem un piegādēm Publisko iepirkumu likums ir jāpiemēro no 4000 euro, bet...

Šā gada pirmajā ceturksnī Latvijas bankas kreditējušas Latvijas uzņēmumu attīstības projektus par 312 miljoniem eiro, kas ir par 8% vairāk nekā 2015. gada attiecīgajā laika posmā,* informē Latvijas Komercbanku asociācija (LKA).Proporcionāli lielākais kreditēšanas apjoma pieaugums, salīdzinājumā ar 2015. gada pirmajiem trim mēnešiem, bijis lauksaimniecībā (+130%), kur jaunos aizdevumos izsniegti 30 miljoni eiro. Apstrādes rūpniecības uzņēmumiem izsniegti kredīti 22,3 miljonu eiro apmērā, elektroenerģijas, gāzes un siltumapgādes nozarei - 41,5 miljonu eiro apmērā, tirdzniecības uzņēmumiem - 22,9 miljonu eiro apmērā, transporta un uzglabāšanas nozares uzņēmumiem - 18,4 miljonu eiro apmērā, izmitināšanas un ēdināšanas nozares uzņēmumiem - 23,3 miljonu eiro apmērā."Latvijas bankas pilnīgi noteikti no ļoti piesardzīgas kreditēšanas fāzes ir atgriezušās pie mērenas izaugsmes kreditēšanas. Protams, mēs nevaram atgriezties trekno gadu pārmērībās, tomēr kopumā efektīvi biznesa attīstības plāni šobrīd Latvijā var atrast atsaucīgu partneri bankas personā. Jāatceras gan, ka katrai biznesa izaugsmes fāzei ir piemērots cita veida finansējums, ne tikai banku aizdevumi, bet arī valsts...

Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) sniedzis atzinumu par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu Satiksmes ministrijas (SM) paredzētajai darbībai - Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai.VPVB atzinums ir nozīmīgs solis, lai virzītos uz gala lēmuma pieņemšanu par Rail Baltica trases novietojumu Latvijā. VPVB atzinums, par SIA "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment" un pilnsabiedrības "RB Latvija" sagatavoto "Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu", ietver arī nosacījumus, lai turpmākajos projekta Rail Baltica īstenošanas posmos tiktu samazināta ietekme uz dabas vērtībām, vienlaicīgi ievērojot valsts, pašvaldību un iedzīvotāju intereses.Atzinīgi novērtēta sabiedrības iesaistīšana trases novietojuma plānošanā, kas ļauj secināt, ka ņemtas vērā iedzīvotāju intereses. Tāpat arī secināts, ka trašu alternatīvas veidotas tā, lai saglabātu visu valsts nozīmes autoceļu tīklu, paredzētu šķērsojumus ar plānoto Rail Baltica trasi visiem nozīmīgajiem vietējās nozīmes un māju ceļiem."Lai gan teritoriju fragmentācija ir būtiska, ir plānoti risinājumi, lai...

Centrālā statistikas pārvalde publicējusi datu krājumu "IENĀKUMI UN DZĪVES APSTĀKĻI LATVIJĀ 2015". Statistisko datu krājums ir sagatavots, izmantojot apsekojuma „Eiropas Savienības statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem” (EU-SILC) datus. EU-SILC ir ikgadējs apsekojums par ienākumu statistikas jautājumiem. Tā izlase ietver paneļa komponentu (garengriezuma izlase), kas sniedz informāciju par vienām un tām pašām mājsaimniecībām četru gadu garumā. Viens no publikācijas mērķiem ir rosināt datu lietotājus strādāt ar šī apsekojuma anonimizētiem mikrodatu failiem un pašiem veikt dziļāku datu analīzi.Centrālā statistikas pārvalde 2015. gadā veica jau vienpadsmito apsekojumu „Eiropas Savienības statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem” (EU-SILC), kas tiek īstenots visās ES dalībvalstīs. Tā mērķis ir nodrošināt salīdzināmu un sistemātiski apkopojamu informāciju par katru valsti un ES kopumā. Pārvalde 2015. gadā EU-SILC apsekojumā aptaujāja 6 113 mājsaimniecības un 11 726 personas, kurām bija 16 gadi un vairāk.Apsekojuma mērķa grupa ir personas, kuras dzīvo privātās mājsaimniecībās Latvijas teritorijā. Netiek aptaujātas personas, kuras dzīvo kolektīvajās mājsaimniecībās vai...

Ministru kabineta 2016.gada 3.maija noteikumi №271 «Grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 29.decembra noteikumos №489 «Dzelzceļa infrastruktūras (sliežu ceļu) valsts reģistrācijas un uzskaites kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 7.maiju.

Ministru kabineta 2016.gada 3.maija noteikumi №268 «Latvijas Republikas valsts robežas joslas iekārtošanas un uzturēšanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 7.maiju.

Ministru kabineta 2016.gada 3.maija noteikumi №277 «Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumos №367 «Nacionālais numerācijas plāns»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 7.maiju.

Ministru kabineta 2016.gada 3.maija noteikumi №270 «Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumos №561 «Invalīdu lietu nacionālās padomes nolikums»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 7.maiju.

Ministru kabineta 2016.gada 3.maija noteikumi №269 «Noteikumi par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2016./2017. mācību gadā»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 7.maiju.

Ministru kabineta 2016.gada 3.maija noteikumi №272 «Grozījums Ministru kabineta 2007.gada 4.decembra noteikumos №820 «Kārtība, kādā pirmstiesas izmeklēšanas iestādes, operatīvās darbības subjekti, valsts drošības iestādes, prokuratūra un tiesa pieprasa un elektronisko sakaru komersants nodod saglabājamos datus, kā arī kārtība, kādā apkopo statistisko informāciju par saglabājamo datu pieprasījumiem un to izsniegšanu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 7.maiju.

Ministru kabineta 2016.gada 3.maija noteikumi №266 «Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 13.maija noteikumos №241 «Noteikumi par mezanīna aizdevumiem saimnieciskās darbības veicēju konkurētspējas uzlabošanai»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 7.maiju.