JAUNUMI

Rīgas Domes 2016.gada 19.aprīļa saistošie noteikumi №198 «Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 23.aprīli.

Ministru kabineta 2016.gada 26.aprīļa noteikumi №261 «Grozījums Ministru kabineta 2001.gada 3.jūlija noteikumos №298 «Kārtība, kādā pārtraucama sabiedrisko pakalpojumu sniegšana»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 6.maiju.

Ministru kabineta 2016.gada 26.aprīļa noteikumi №259 «Grozījums Ministru kabineta 2009.gada 27.oktobra noteikumos №1227 «Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 6.maiju.

Saeima ceturtdien, 5.maijā, pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, lai pilnveidotu sociālās apdrošināšanas sistēmu un atrisinātu virkni praksē konstatētu problēmu. Ar grozījumiem no likuma paredzēts izslēgt normas, kas regulē fiksētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju sociālo apdrošināšanu, jo no 2016.gada saimnieciskās darbības veicējiem vairs nav paredzēta iespēja maksāt fiksēto iedzīvotāju ienākuma nodokli. Praksē aizvien biežāk ir gadījumi, kad persona, par kuru sociālās iemaksas Latvijā veic valsts (piemēram, bezdarba, maternitātes u.c. gadījumos), vienlaikus minētajā periodā ir nodarbināta un nodokļu samaksu veic citā valstī. Tādējādi persona tiek vienlaikus sociāli apdrošināta divās valstīs, lai arī likums nosaka, ka sociālās iemaksas no valsts budžeta netiek veiktas, ja persona strādā ārvalstī. Tādēļ likumprojekts paredz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) tiesības gadījumos, kad tā saņem informāciju par personas nodarbinātību vai sociālo apdrošināšanu ārvalstī, anulēt personai Latvijā reģistrētās iemaksas, kas veiktas no valsts budžeta. Likuma grozījumi arī paredz noteikt, ka gadījumos, kad sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kļūdaini...

Saeima ceturtdien, 5.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas turpmāk noteiks vienotu kārtību valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanas jomā iedzīvotājiem. Likuma izmaiņas bija nepieciešamas, lai iedzīvotājiem varētu nodrošināt plašāku un efektīvāku pieeju valsts pārvaldes un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem. Likums papildināts ar nosacījumu, ka pakalpojumi iedzīvotājiem būs jāsniedz pēc iespējas viena klientu apkalpošanas centra ietvaros arī tad, ja to sniegšanā ir iesaistītas vairākas iestādes vai institūcijas. Grozījumi noteic, ka valsts un pašvaldības pakalpojumus sniedz elektroniski, ja tas ir iespējams un lietderīgi. Pakalpojumu elektronizācijas un e-pakalpojumu pieejamība nodrošināšanas kārtību noteiks Ministru kabinets (MK). MK tāpat noteiks pakalpojumu uzskaites, kvalitātes kontroles un sniegšanas kārtību, kā arī vienoto klientu apkalpošanas centru veidus, sniegto pakalpojumu apjomu un pakalpojumu sniegšanas kārtību. Plānots arī pilnveidot vienoto pakalpojumu portālu latvija.lv - nodrošināt informācijas pārskatāmību par pakalpojumiem, kā arī aktualizēt pieejamo pakalpojumu katalogu. Pakalpojumu portāla pārzini, tā pienākumus un atbildību, portāla izmantošanas un pārvaldības kārtību, kā arī kataloga...

Lai pilnveidotu valsts civilās aizsardzības sistēmas regulējumu, Saeima ceturtdien, 5.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu.Jaunā likuma mērķis ir noteikt civilās aizsardzības sistēmas un katastrofas pārvaldīšanas subjektu kompetenci, lai pēc iespējas pilnīgāk nodrošinātu cilvēku, vides un īpašuma drošību un aizsardzību katastrofas vai to draudu gadījumā.Likums definē katastrofas jēdzienu, nosaka tās veidus un mērogus, kā arī jaunus katastrofas pārvaldīšanas pamatprincipus un atbildīgās institūcijas par katastrofas pārvaldīšanu.Infrastruktūras īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem nebūs jāizstrādā civilās aizsardzības plāni, bet jānodrošina konkrēti likumā noteiktie aizsardzības pasākumi. Savukārt paaugstinātas bīstamības infrastruktūras īpašniekiem būs jāizstrādā plāns atbilstoši valdības noteiktajam.Tāpat likums reglamentē starptautiskās palīdzības lūgšanu un sniegšanu katastrofas draudu un katastrofas gadījumā. Līdz šim bija noteikts, ka mūsu valsts var sniegt palīdzību katastrofās cietušām valstīm, bet regulējums neparedzēja tiesības lūgt starptautisko palīdzību.Līdzšinējā Civilās aizsardzības likuma piemērošanas laikā ir radušās vairākas problēmas civilās aizsardzības sistēmā, plānošanā, pārvaldīšanā un resursu vadībā. Likums ministrijām arī nenosaka skaidrus pienākumus un tiesības...

Ministru kabineta šā gada 3.maija sēdē apstiprināti grozījumi mezanīna aizdevumu valsts atbalsta noteikumos, pagarinot mezanīna aizdevumu investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem piešķiršanas termiņu līdz 2016.gada 30.jūnijam.Vienlaikus ir pagarināts arī finansējuma izmaksas termiņš saimnieciskās darbības veicējiem noslēgto mezanīna aizdevumu līgumu ietvaros - līdz 2016.gada 31.oktobrim.Vienlaikus informējam, ka, lai nodrošinātu finanšu instrumentu pieejamības nepārtrauktību saimnieciskās darbības veicējiem, Ekonomikas ministrija šobrīd izstrādā jauno 2014.-2020.gada plānošanas perioda valsts atbalsta programmu. Paredzēts, ka jaunās programmas nosacījumi tiks apstiprināti Ministru kabinetā š.g. jūnijā.Mezanīna aizdevumu instruments veicina finanšu pieejamību, sniedzot iespēju saņemt finansējumu dzīvotspējīgu biznesa projektu īstenošanai tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem tas nepietiekama nodrošinājuma, pašu kapitāla un neto ieņēmumu, kā arī esošo kredītsaistību apmēra dēļ nav pieejams nepieciešamajā apmērā no komercbankām. Mezanīna aizdevums tiek sniegts kopā ar kredītiestādes vai tās meitas sabiedrības ilgtermiņa kredītu vai finanšu līzingu, un tā apmērs nepārsniedz 40 % no kopējām projekta izmaksām jeb ilgtermiņa investīcijām 5 miljonus euro un apgrozāmajiem līdzekļiem – 200 tūkstošiem...

Satversmes tiesas 2016.gada 29.aprīļa spriedums lietā №2015 - 19 - 01 «Par Kriminālprocesa likuma 657.panta pirmās, trešās un piektās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.panta pirmajam teikumam»Spriedums stājas spēkā ar 2016.gada 3.maiju.

Saeima ceturtdien, 5.maijā, galīgajā lasījumā skatīs grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas nosaka vienotu kārtību valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanas jomā. Grozījumi paredz likumu papildināt ar nosacījumu, ka pakalpojumi iedzīvotājiem jāsniedz pēc iespējas viena klientu apkalpošanas centra ietvaros arī tad, ja to sniegšanā iesaistītas vairākas iestādes vai institūcijas.Tāpat galīgajā lasījumā Saeima skatīs grozījumus Izglītības likumā, kas precizē Izglītības iestāžu reģistrā iekļaujamo informāciju un uzdod Ministru kabinetam pienākumu noteikt kārtību, kādā izsniedz sertifikātu pedagoga privātprakses uzsākšanai, pagarina tā termiņu vai anulē to.Lai pilnveidotu valsts civilās aizsardzības sistēmas regulējumu, parlamentārieši trešajā lasījumā skatīs Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu.Tāpat galīgajā lasījumā dienas kārtībā iekļauti divi likumprojekti par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, lai varētu nodrošināt Austrumu maģistrāles izbūvi. Saeimai jālemj arī par viena nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu pirmajā lasījumā.Otrajā lasījumā deputāti skatīs Oficiālās elektroniskās adreses likumprojektu. Lai elektroniskā vidē nodrošinātu ērtu un drošu oficiālo saziņu un dokumentu apriti starp valsts iestādēm un iedzīvotājiem, paredzēts,...

Otrdien, 3. maijā, valdība pieņēma izmaiņas kārtībā, kādā Valsts ieņēmumu dienests sniedz informāciju par nodokļu maksātājiem citām ārvalstu iestādēm, kas noteikts noteikumu projektā "Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 5.novembra noteikumos Nr.1245 "Kārtība, kādā tiek veikta informācijas apmaiņa nodokļu jomā starp Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un ārvalstu kompetentajām iestādēm, ar kurām ir noslēgti Latvijas Republikas Saeimas apstiprināti starptautiskie līgumi"".Minētās izmaiņas paredz oficiāli nostiprināt praksē jau notiekošo, proti, to, ka Valsts ieņēmumu dienests informāciju par attiecīgas valsts rezidentu Latvijā gūtajiem ienākumu veidiem Eiropas Savienības dalībvalstīm sniedz ar Automātisko informācijas apmaiņas sistēmu un izmantojot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) standartu. Tāpat noteikumos uzskaitīti Eiropas Savienības dalībvalsts rezidentu Latvijā gūto ienākumu veidi un kapitāla kategorijas, par kuriem Valsts ieņēmumu dienests informē kolēģus Eiropā. Tie ir sekojoši:ienākumi no algota darba; direktoru atalgojums;ar dzīvības apdrošināšanu saistītie ienākumi, kas nav regulēti ar citiem Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem par informācijas apmaiņu;pensijas;īpašumtiesības un ienākumi no nekustamā īpašuma.Noteikumu...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka līdz 2016.gada 1.jūnijam nodokļu maksātājiem jāsniedz informācija VID par 2015.gadā izsniegtajiem vai saņemtajiem aizdevumiem, kuru apmērs pārsniedz 15 000 euro, ja tos izsniedzis viens aizdevējs.Kam jādeklarē aizņēmumi?Aizdevuma ņēmējam ir pienākums sniegt informāciju par saņemto aizdevumu, ja aizdevējs ir nerezidents vai arī fiziskā persona – rezidents –, kas aizdevumu nesniedz savas saimnieciskās darbības ietvaros. Pārējos gadījumos informāciju par izsniegto aizdevumu iesniedz aizdevējs, Latvijā reģistrēta juridiska persona.Aizņēmumi jādeklarē šādos gadījumos:ja aizdevumi ir izsniegti/saņemti 2015.gadā un to apmērs no viena aizdevēja pārsniedz 15 000 euro;ja aizdevumi no viena aizdevēja, kuru apmērs (to kopsumma) pirmstaksācijas gadā (2014.gadā) nepārsniedza 15 000 euro, bet kopā ar taksācijas gadā (2015.gadā) izsniegto aizdevumu pārsniedz 15 000 euro;ja aizdevumi no viena aizdevēja, kas izsniegti/saņemti 2015.gadā papildus aizdevumam (to kopsummai), par kuru VID jau ir sniegta informācija un iepriekš sniegtā aizdevuma neatmaksātā daļa aizdevuma izsniegšanas dienā pārsniedz 15 000 euro.Atgādinām, ka fiziskas personas ienākumam...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 3.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz uz vienu gadu atlikt jaunu kadastrālo vērtību noteikšanu nekustamajiem īpašumiem, vēl 2017.gadā saglabājot tās pašreizējā līmenī. Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu no 2017.gada 1.janvāra kadastrālās vērtības būtu jāaprēķina, nodrošinot to atbilstību nekutamā īpašuma tirgus cenām vidēji 85 procentu apmērā. Jaunā kadastrālo vērtību bāze Ministru kabinetam (MK) būtu jānosaka līdz šī gada 15.jūnijam. Kā norāda likumprojekta autori, nosakot kadastrālo vērtību jaunajiem mājokļiem atbilstoši tirgus situācijai, vietām veidosies nesamērīgs nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums. Piemēram, jaunajos projektos vērtības pieaugums paredzams divas reizes, un ir pamats meklēt risinājumu nekustamā īpašuma nodokļa apmēra ierobežošanai. Likumprojekts paredz noteikt, ka jauno kadastra vērtības aprēķinu sāk piemērot no 2018.gada 1.janvāra. Savukārt kadastrālo vērtību bāzi 2018.-2019.gadam izstrādā atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū, kāda tā bija uz 2015.gada 1.jūliju. Līdztekus valdība devusi uzdevumu līdz 2016.gada beigām nozares ministrijām sadarbībā ar sociālajiem partneriem izstrādāt un iesniegt MK nekustamā īpašuma nodokļa likuma grozījumus,...

Otrdien, 3.maijā, valdība apstiprināja grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas publisko interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējiem paredzēs administratīvo sodu, ja tie veiks datu plūsmas ātruma un datu apjoma ierobežošanu neatbilstoši normatīvajiem aktiem.Šādu sankciju ieviešanu nacionālajos tiesību aktos paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2015.gada 25.novembra regula Nr.2015/2120, ar kuru nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem un Regulu (ES) Nr.531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā.Valdībā apstiprinātajos APK grozījumos par kompetento iestādi administratīvā soda piemērošanā noteikta Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators). Tas noteikts atbilstoši virzītajiem grozījumiem Elektronisko sakaru likumā, kas nosaka Regulatora kompetenci uzraudzīt normatīvo aktu prasību par datu plūsmas ātruma un datu apjoma neierobežošanas ievērošanu un šo prasību iekļaušanu elektronisko sakaru pakalpojumu līgumā. Savukārt Datu Valsts inspekcija un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kuru kompetenci arī skar regula, piemēros administratīvos sodus esošā regulējuma ietvaros.Lai grozījumi APK stātos...

Izmaiņas Konkurences likumā ļaus vēl bargāk vērsties pret konkurences pārkāpējiem, it īpaši karteļu gadījumos, uzsver Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš. Otrdien, 3.maijā, komisijas deputāti pabeidza darbu pie grozījumiem Konkurences likumā.Deputāti atbalstīja priekšlikumu par pārkāpumiem, kas izpaužas kā karteļa vienošanās. Šādi pārkāpumi tiks uzskatīti, ka tie radījuši kaitējumu un to rezultātā cena paaugstināta par 10 procentiem, ja vien netiks pierādīts pretējais. Patlaban likums paredz vien zaudējumu atlīdzināšanu cietušajām personām, nevis īpašus nosacījumus attiecībā uz karteļu gadījumiem, skaidro komisijas priekšsēdētājs.Likuma grozījumi cita starpā arī paredz, ka turpmāk uzņēmējiem būs jāmaksā valsts nodeva par Konkurences padomes izvērtējumu saistībā ar tirgus dalībnieku apvienošanos. Nodevas apmēru noteiks valdība. Paredzēts, ka tās apmērs tiks diferencēts pēc apvienošanās dalībnieku kopējā apgrozījuma, teikts likumprojekta anotācijā.Savukārt par tirgus dalībnieku nelikumīgu apvienošanos padome varēs uzlikt naudas sodu jaunajam tirgus dalībniekam vai izšķirošās ietekmes ieguvējam līdz trim procentiem no tā pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma. Iepriekš par...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka vairākām iedzīvotāju kategorijām gada ienākumu deklarācija par 2015.gadā gūtajiem ienākumiem obligāti jāiesniedz šī mēneša laikā - līdz 2016.gada 1.jūnijam ieskaitot.Gada ienākumu deklarācija par 2015.gadā gūtajiem ienākumiem obligāti līdz 2016.gada 1.jūnijam ieskaitot jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.),guvuši ienākumus ārvalstīs (tai skaitā personas (jūrnieki), kuras bijušas nodarbinātas uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa),guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā 2015. gadā pārsniedza 4000 eiro (piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas pārdošanas),guvuši ienākumus, kuri apliekami ar 10% nodokļa likmi (piemēram, ienākumu no dividendēm, ienākumu no augoša meža vai kokmateriālu pārdošanas), un no kuriem nodoklis nav ieturēts ienākuma izmaksas vietā,guvuši citus ar nodokli apliekamus ienākumus, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, tai skaitā, no fiziskām personām saņemti dāvinājumi, kas ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.Fiziskajām...