JAUNUMI

Ja gads ir noslēgts ar peļņu, aktuāls ir jautājums par tālāko peļņas izlietošanu un iespējamo dividenžu noteikšanu. Jāuzsver, ka no 2013. gada 1. jūlija Komerclikuma 180. pants „Sabiedrības peļņas izlietošana” ir papildināts ar sesto daļu, paredzot: ja sabiedrībai ir nesadalītā peļņa, dalībnieki šajā likumā noteiktajā kārtībā var lūgt valdi sasaukt dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par peļņas izlietošanu. Valde paziņojumam par sapulces sasaukšanu pievieno priekšlikumu par peļņas izlietošanu, kurā norāda šā panta trešajā daļā minētās ziņas. Attiecīgi, , ja visa peļņa nav sadalīta ar dalībnieku sapulces lēmumu pēc sabiedrības gada pārskata apstiprināšanas, valde var sasaukt Komerclikumā noteiktajā kārtībā dalībnieku sapulci un lemt par nesadalītās peļņas izlietošanu. Turklāt šādu sapulci var ierosināt sasaukt ne vienu vien reizi, ja ir palikusi nesadalītā peļņa. Savukārt ar 2014 .gada 16. janvārī pieņemtajiem grozījumiem Komerclikumā ir ieviesta jauna iespēja izmaksāt ārkārtas dividendes jau no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām. Šajā rakstā ― gan...

Iepriekšējo periodu kļūdas ir finanšu pārskatā neuzrādīta vai kļūdaini uzrādīta informācija vienā vai vairākos iepriekšējos periodos, kuras tiek atklātas, sagatavojot kārtējo gada pārskatu. Netīšas darbības kļūdas var būt matemātiskas, neuzmanības, grāmatvedības politikas kļūdas vai kļūdaina faktu interpretācija. Pārskata periodā var tikt atklātas arī iepriekšējos periodu kļūdas, kas radušās krāpnieciskas darbības rezultātā. Kļūdas iepriekšējo periodu finanšu pārskatos var parādīties posteņu atzīšanā, novērtējumā, izklāstā un atklāšanā. Sagatavojot kārtējā pārskata gada finanšu pārskatu, tiek atklātas iepriekšējo periodu kļūdas informācijas atklāšanā un uzrādīšanā. Salīdzināmie rādītāji ir jāklasificē un jāuzrāda tādos posteņos, kā tiek uzrādīti pārskata perioda dati. Ja iepriekšējos periodos bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina un naudas plūsmas pārskata posteņos informācija nav pareizi klasificēta, tad tā pārskata perioda finanšu pārskatā ir jāpārklasificē. Piemēram, parādi līzinga kompānijām uzrādīti kā ilgtermiņa parādi kredītiestādēm. Šādi parādi ir jāuzrāda, posteni „Citi aizņēmumi” sadalot parāda summu ilgtermiņa un īstermiņa daļā. Uzrādot šādas parādu summās 2015. gada bilancē pareizi, attiecīgi ir jāpārklasificē...

Saeima 14.aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā, kas ļaus ieviest regulējumu hipotekāro kreditoru interešu aizsardzībai gadījumos, ja nekustamais īpašums tiek atsavināts sabiedrības vajadzībām. Grozījumi likumā stāsies spēkā 2016.gada 1.jūnijā. Patlaban Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likums neparedz skaidru regulējumu hipotekārā kreditora aizsardzībai. Tas būtu nepieciešams gadījumos, kad īpašums tiek atsavināts pilnā apmērā un tas kalpo kā vienīgais kreditora saistības nodrošinājums labprātīgas atsavināšanas gadījumā. Jautājums par hipotekārā kreditora īpašuma aizstāvību var kļūt aktuāls nākotnē lielu projektu īstenošanas laikā, piemēram, izbūvējot "Rail Baltica" dzelzceļa līniju, par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas deputātiem iepriekš norādīja grozījumu autori Tieslietu ministrijā. Teorētiski patlaban iespējama situācija, ka banka par ieķīlātā nekustamā īpašuma atsavināšanu uzzina vien brīdī, kad valsts institūcija jau vēlas nostiprināt savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā. Līdz šim praksē institūcijas, kas veic īpašumu atsavināšanu, tomēr bija vērstas uz sadarbību ar kredītiestādēm, nepieciešamības gadījumā aicinot iesaistīties atsavināšanas procesā. Taču pašreizējā likuma...

Investori, izvēloties valsti, kurā ieguldīt, būtisku uzmanību pievērš tiesiskās vides aspektiem, atzīstot, ka Latvijas gadījumā situācija nav labvēlīga. Pie šādas atziņas vakar, 14. aprīlī, nonāca Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) sadarbībā ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL) rīkotās diskusijas "Uzņēmējdarbība, investīciju vide un tiesiskums Latvijā" dalībnieki. Tas skaidrojams ar dažādiem nolēmumiem, kas gadījumā, ja jāaizsargā savas intereses, dažādās tiesu instancēs būtiski atšķiras. Tas savukārt dod ļoti negatīvus signālus ārvalsts kompānijām, kuras dažkārt izvēlas savus ieguldījumus veikt kaimiņvalstīs nevis Latvijā. "Kamēr runājam par cipariem, ko potenciāli varētu nopelnīt investors Latvijā, viss ir kārtībā. Bet, kad nonākam līdz tam, kas notiks, ja investoram savas intereses nāksies tiesiskā ceļā aizsargāt, diemžēl, situācija ir samērā nepatīkama, jo, piemēram, tas, kas izskan starptautiskajā publikā, ir saistīts ar nopietnu spriedumu kvalitātes jautājumiem, kuros izbrīnu rada patvaļīgi pat revolucionāri tiesību normu iztulkojumi tiesību doktrīnām un šo juridisko terminu izpratne gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Šāda reputācija neveicina ieguldījumu...

Valdība 12. aprīlī izskatīja noteikumu projektu "Dzīvojamās telpas īres maksā ietilpstošo apsaimniekošanas izdevumu aprēķināšanas metodika", kas izstrādāts, ņemot vērā, ka saskaņā ar likuma 5. pantu dzīvojamo telpu īres līgumu slēdz rakstveidā izīrētājs un īrnieks. Likuma 13. panta pirmajā daļā nostiprināts pamatnoteikums, ka dzīvojamās telpas īres līgumu var grozīt, īrniekam un izīrētājam, rakstveidā vienojoties, līdz ar to izīrētājs un īrnieks var brīvi vienoties par jebkuru īres maksas apmēru un saskaņā ar Civillikuma 1469. un 1470. pantu īres maksa ir dzīvojamās telpas īres līguma būtiska sastāvdaļa. Tāpat likuma 13. panta otrā daļa noteic, ja dzīvojamās telpas īres līgumā ir paredzēta iespēja līguma darbības laikā paaugstināt dzīvojamās telpas īres maksu, izīrētājs vismaz sešus mēnešus iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par tās paaugstināšanu. Brīdinājumā norādāms īres maksas paaugstināšanas iemesls un finansiālais pamatojums. Attiecīgi izstrādātais noteikumu projekts rada iespēju dzīvojamās telpas izīrētājam finansiālo pamatojumu balstīt uz noteikumu projektā paredzēto dzīvojamas telpas īres maksā ietilpstošo pārvaldīšanas izdevumu aprēķināšanas metodiku....

Eiropas Parlaments (EP) 14. aprīlī atbalstīja jaunos Eiropas Savienības (ES) datu aizsardzības tiesību aktus, tostarp Vispārējo datu aizsardzības regulu, kas paredz visaptverošu ES datu aizsardzības noteikumu reformu, lai nostiprinātu tiesības uz privātumu tiešsaistē un stimulētu Eiropas digitālo ekonomiku un kas nodrošinās iedzīvotājiem kontroli pār viņu privātajiem datiem, radīs vienotus un digitālajam laikmetam pielāgotus noteikumus visā ES. Jaunie noteikumi arī nosaka minimālos noteikumus datu izmantošanai policijas un tiesu darba vajadzībām. Vienlaikus noteikumi sniegs arī paredzamību uzņēmumiem, izveidojot vienotus noteikumus visā ES. Kā zināms, tiesības uz personas datu aizsardzību ir nepārprotami atzītas ES Pamattiesibu hartas 8. pantā un Lisabonas līgumā. Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. pantā paredzēts juridiskais pamats datu aizsardzības noteikumiem attiecībā uz visām darbībām ES tiesību piemērošanas jomas ietvaros. Parlamenta balsojums noslēdz četrus gadus ilgušo darbu pie ES datu aizsardzības noteikumu pārrakstīšanas. Jaunie tiesību akti aizvietos ES pašreizējos datu aizsardzības noteikumus, kas izstrādāti 1995.gadā, kad internets vēl nebija tik plaši izmantots,...

Kritiska situācija izveidojusies ar būvspeciālistu sertificēšanas procesu, ko pilnībā uzņēmies Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB), izstrādājot kārtību speciālistu eksaminēšanai, uzskata Latvijas Būvinženieru savienība, kas vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska, lūdzot steidzami izvērtēt BVKB darbību attiecībā uz būvekspertu sertifikāciju. Iebildumi esot arī Latvijas Arhitektu savienībai, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienībai, Latvijas Pašvaldību savienībai, kā arī citi būvniecības nozares ekspertiem un pārstāvjiem. Būvniecības likums nosaka, ka, sāķot ar 2016.gada 1. jūliju, būvprojektu un būvju ekspertīzes bez šādas sertifikācijas neviens speciālists nevar veikt, bet pašlaik no vairāk nekā 8000 Latvijā esošo būvspeciālistu ir sertificēti vien 17, no kuriem 14 personas nodarbojas ar būvprojektu ekspertīžu veikšanu. Šāda situācija radusies dēļ BVKB nespējas savlaicīgi sakārtot sertificēšanas procedūru, kā rezultātā jau pērnā gada decembrī Saeimai nācās steidzamības kārtā pārcelt šī uzdevuma termiņu no 2016.gada 1.janvāra uz 2016.gada 1.jūliju. "Būvspeciālistu sertificēšanas process ir sākts vien šī gada sākumā. Nav paredzams,...

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi noteikumu projektu "Grozījums Ministru kabineta 2015.gada 29.septembra noteikumos Nr.545 "Pārtikas apritē nodarbināto personu apmācības kārtība pārtikas higiēnas jomā"", kas atceļ mācību kursa "Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā" nepieciešamību pārtikas higiēnā personām, kas nodarbinātas primārajā ražošanā. Noteikumu projektu par grozījumiem pārtikas apritē nodarbināto personu apmācības kārtībā pārtikas higiēnas jomā ceturtdien, 14.aprīlī, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likumu primārā ražošana kā viens no pārtikas aprites posmiem ietver primāro produktu ražošanu vai audzēšanu, tostarp ražas novākšanu, slaukšanu un saimniecībā audzētu dzīvnieku ražošanu pirms nokaušanas. Tā iekļauj arī medības, zveju un savvaļas produktu vākšanu. Tā kā primārā ražošana pārsvarā ietver audzēšanu un novākšanu, bet neietver tālākas darbības ar pārtiku, apmācība pārtikas higiēnā nav obligāta šajā pārtikas aprites posmā iesaistītajiem - tādā kārtībā, kā to nosaka noteikumi par nodarbināto apmācību pārtikas higiēnā. Darbiniekiem, kuri primāri apstrādā pārtikas produktus, ir jābūt veseliem un apmācītiem par veselības apdraudējumiem, par ko ir...

Gados vecākiem cilvēkiem pirmspensijas vecumā ir augsts bezdarba risks, šo cilvēku kvalifikācija un prasmes bieži vien ir novecojušas, darbspējas ir samazinājušās ietekmēto veselības apstākļu dēļ - šie ir tikai daži no Labklājības ministrijas (LM) konstatētajiem izaicinājumiem, ar kuriem saskaras cilvēki pirmspensijas vecumā un kas iekļauti LM sagatavotajā konceptuālajā ziņojumā "Aktīvās novecošanās stratēģija ilgākam un labākam darba mūžam Latvijā. Ziņojuma projekts 14.aprīlī izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Konceptuālais ziņojums izstrādāts, balstoties arī uz Pasaules Bankas pētījuma "Aktīvās novecošanās izaicinājumi ilgākam darba mūžam Latvijā" rezultātiem. Būtiskākā mērķa grupa ir iedzīvotāji 50 gadu vecumā un vecāki, īpaši līdz pensionēšanās vecuma sasniegšanai, kas saskaras ar ievērojamiem šķēršļiem iesaistei darba tirgū. Kā galvenie rīcības virzieni aktīvās novecošanās situācijas uzlabošanai izvirzīti tādās jomās kā nodarbinātība, mūžizglītība, veselība un aktīvs dzīvesveids. Lai veicinātu ilgāku un veselīgāku iedzīvotāju darba mūžu, atbilstoši identificētajiem izaicinājumiem plānots novērtēt gados vecāku nodarbināto iedzīvotāju spējas, prasmes un veselības...

Vakar, 14. aprīlī, Latvijā atklāta Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) organizētā divus gadus ilgā informatīvā kampaņa "Drošs un veselīgs darbs jebkurā vecumā", kuras mērķis ir vairot sabiedrības izpratni par dažādu paaudžu kopdarba priekšrocībām, tādējādi rosinot darbiniekus, darba devējus un vadītājus sadarboties, lai atbalstītu veselīgu un produktīvu darbu jebkurā vecumā. Apkopojot Eiropas Savienības dalībvalstīs gūto pieredzi ilgtspējīgu darbavietu veidošanā, apzinātas vairākas panākumu atslēgas. Kampaņas laikā darba devējiem un darbiniekiem interneta vietnē www.stradavesels.lv būs pieejami padomi ilgtspējīgas darbavietas izveidošanā, bet personāla un darba aizsardzības speciālistiem no maija tiks rīkoti semināri. Informāciju par to norisi varēs iegūt stradavesels.lv sadaļā Kalendārs. Kampaņas rīkotāji norāda, ka ir sagaidāms, ka līdz 2030. gadam daudzās Eiropas valstīs 30 % no darbaspēka vai pat vēl lielāku daļu no tā veidos darba ņēmēji vecumā no 55 līdz 64 gadiem. Daudzās dalībvalstīs pieaug pensionēšanās vecums, kā arī ir paredzams, ka daudziem darba ņēmējiem būs garāks darba mūžs. Tāpēc...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus - komersantus, pašnodarbinātās personas, biedrības vai nodibinājumus - pieteikties subsidēto darba vietu izveidei jauniešiem bezdarbniekiem. Pieņemot darbā jaunieti bezdarbnieku, darba devējs no NVA saņem dotāciju 50% apmērā no mēneša darba algas, ko darba devējs nosaka pats. Taču jāņem vērā, ka ikmēneša dotācija nevar pārsniegt valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru. Ja darbā tiek pieņemts jaunietis bezdarbnieks ar invaliditāti, tad darba devējs no NVA saņem dotāciju līdz valstī noteiktās pusotras minimālās mēneša darba algas apmēram vai valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā, ja jaunieti plānots nodarbināt mazkvalificētos darbos. Nepieciešamības gadījumos NVA apmaksās jauniešu ar invaliditāti veselības pārbaudes. Tāpat NVA apmaksās izdevumus, kas saistīti ar darba vietas pielāgošanu jaunietim ar invaliditāti, - līdz 711 eiro. Katram pasākumā iesaistītajam jaunietim darba devējs nodrošina kvalificētu darba vadītāju, kas jaunietim nodarbinātības pirmo trīs mēnešu laikā palīdz apgūt darbam nepieciešamās prasmes un iemaņas. Ja pasākumā ir iesaistīts jaunietis ar...

Videoierakstā iespējams noskatīties 30. martā rīkoto E-semināru algas grāmatvežiem. Kādi normatīvie akti strādājot jāņem vērā 2016. gadā. Praktiski aprēķinu piemēri Semināru vada Mag. sci. оec. MAIJA GREBENKO, praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, izdevniecības Lietišķās informācijas dienests galvenā redaktore, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle, Bilances bibliotēka sērijā izdotās grāmatas „Darba likums un grāmatvedība” autore. Semināra programma Neapliekamā minimuma piemērošana darba samaksai gada laikā. Diferencētā neapliekamā minimuma piemērošana un sekas. Atvieglojumu loka par apgādājamajām personām sašaurināšana. VSAOI likmju sadalīšana. Solidaritātes nodoklis: kurš rēķina, kur un kad ieskaita. Minimālās mēneša darba algas un minimālās stundas likmes piemērošanas nosacījumi. Atbildes uz jautājumiem. E-seminārs ir tiešraides seminārs interneta vidē, kuru var vērot savā datorā, kas ir pieslēgts internetam. E-semināru ieraksti – tā ir iespēja noskatīties sev interesējošo semināru sev ērtā laikā un vietā! Atšķirībā no studijā speciāli veidotiem un montētiem video-semināriem, šis ir dzīvs ieraksts no reāli notikuša e-semināra interneta vidē, kas nozīmē, ka ir iespēja...

Saeimas 2016.gada 31.marta likums «Par nekustamā īpašuma Gustava Zemgala gatvē 13, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Austrumu maģistrāles izbūves nodrošināšanai»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 14.aprīli.

Saeimas 2016.gada 31.marta likums «Par nekustamā īpašuma Gustava Zemgala gatvē 14, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Austrumu maģistrāles izbūves nodrošināšanai»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 14.aprīli.

Jēkabpils pilsētas domes 2016.gada 25.februāra saistošie noteikumi №5 «Grozījumi Jēkabpils pilsētas domes 2013.gada 29.augusta saistošajos noteikumos №37 «Saistošie noteikumi par nodevām Jēkabpils pilsētā»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 13.aprīli.