Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

JAUNUMI

Aizdevumus varēs saņemt sīkie (mikro), mazie un vidējie zvejniecības un akvakultūras uzņēmumi
Aizdevumus varēs saņemt sīkie (mikro), mazie un vidējie zvejniecības un akvakultūras uzņēmumi
Valdība otrdien, 3. maijā, pieņēma Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto noteikumu projektu „Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 15.septembra noteikumos Nr.1065 „Noteikumi par aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai””.Ņemot vērā, ka Zemkopības ministrijas funkcionālajā pakļautībā netiek īstenota atbalsta programma aizdevumiem ilgtermiņa investīciju veikšanai un aizdevumiem apgrozāmajiem līdzekļiem sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem saimnieciskās darbības veicējiem (komersantiem, zemnieku vai zvejnieku saimniecībām, individuāliem uzņēmumiem), kas darbojas zvejniecības un akvakultūras nozarē, Ekonomikas ministrija pēc Zemkopības ministrijas aicinājuma ir veikusi grozījumus valsts atbalsta programmā, nosakot, ka turpmāk arī saimnieciskās darbības veicēji, kas darbojas zvejniecības un akvakultūras nozarē, varēs saņemt apgrozāmo līdzekļu līdz 285 000 eiro un investīciju aizdevumu līdz 2 850 000 eiro mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) izaugsmes programmā.Aizdevumus sniedz valsts akciju sabiedrība “Latvijas attīstības finanšu institūcija “Altum””.
Palielināts apgrozāmo līdzekļu un investīciju aizdevumu apmērs maziem un vidējiem komersantiem
Palielināts apgrozāmo līdzekļu un investīciju aizdevumu apmērs maziem un vidējiem komersantiem
Šā gada 3.maija Ministru kabineta sēdē tika atbalstīti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi valsts atbalsta programmā, kuras ietvaros sīkie (mikro), mazie un vidējie komersanti, kā arī lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības var saņemt atbalstu apgrozāmo līdzekļu aizdevuma un investīciju aizdevuma veidā.Grozījumi paredz palielināt sīkiem (mikro), maziem un vidējiem komersantiem apgrozāmo līdzekļu aizdevumu summu līdz 1 000 000 euro līdzšinējo 285 000 euro vietā.Tāpat tie paredz palielināt investīciju aizdevumu summu līdz 2 850 000 euro līdzšinējo 430 000 euro vietā, un to var saņemt sīkie (mikro), mazie un vidējie komersanti, kā arī lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības. Svarīgi atzīmēt, ka līdz šim investīciju aizdevumu 2 850 000 euro apmērā varēja saņemt tikai saimnieciskās darbības veicēji, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu.Apgrozāmo līdzekļu aizdevumus un investīciju aizdevumus komersanti var saņemt Attīstības finanšu institūcijā Altum; papildu informācija publicēta Altum mājaslapā.Detalizēti ar grozījumiem Ministru kabineta 2009.gada 15.septembra noteikumos Nr.1065 "Noteikumi par aizdevumiem sīko (mikro), mazo...
Latvijas valsts simtgades ieskaņā aicina svinēt 4.maiju ar Baltā galdauta svētkiem
Latvijas valsts simtgades ieskaņā aicina svinēt 4.maiju ar Baltā galdauta svētkiem
Šī gada 4. maijā, ieskandinot Latvijas valsts simtgades svinības, kas sāksies nākošgad, Kultūras ministrijas (KM) Latvijas valsts simtgades birojs aicina aizsākt jaunu tradīciju atzīmēt Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas dienu ar Baltā galdauta svētkiem. Pulcēsimies pie viena galda ģimenes, draugu, kaimiņu vai kopienas lokā, radīsim svētkus sev paši, katrs pievienojot galdā un kopīgajās sarunās savu devumu.Kultūras ministre Dace Melbārde uzsver: „Mūsu tautas folklora vēsta par visu četru galda stūru simbolisko nozīmi dzīvesziņas veidošanā – gluži kā katrs galda stūris ir vajadzīgs, tā arī katrs latvietis ir piederīgs Latvijai un ikviens saimes galds – Baltā galdauta svētkiem.”Baltā galdauta svētku norises vietas visā Latvijā. (.pdf)KM Latvijas valsts simtgades birojs aicina vēstīt par sava 4. maija atmiņām sociālajos tīklos ar tēmturiem #mans4maijs un #LV100, lai kopīgi saglabātu gan atmiņas par 1990. gada 4. maiju, gan liecības par mūsu laika 4. maiju. Aicinām dalīties ar Baltā galdauta svētku fotogrāfijām, sūtot tās uz lv100km.gov.lv, lai kopīgi...
Pašvaldības
Pašvaldības
Salaspils novada domes 2016.gada 13.aprīļa saistošie noteikumi №11/2016 «Par Salaspils novada domes saistošo noteikumu publicēšanas vietu»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 3.maiju.
Pašvaldības
Pašvaldības
Daugavpils pilsētas domes 2016.gada 15.aprīļa saistošie noteikumi №14 «Grozījumi Daugavpils pilsētas domes 2015.gada 10.decembra saistošajos noteikumos №46 «Daugavpils pilsētas pašvaldības sociālie pabalsti»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 3.maiju.
Pašvaldības
Pašvaldības
Liepājas pilsētas domes 2016.gada 24.marta saistošie noteikumi №8 «Par pabalstu ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanai vai nomaiņai»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 3.maiju.
Tirdzniecība
Tirdzniecība
Eiropas Komisijas 2016.gada 29.aprīļa regula №674 «Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/674 (2016.gada 29.aprīlis), ar ko Īstenošanas regulu (ES) №543/2011 groza attiecībā uz apjomiem, kuri iedarbina papildu nodokļu uzlikšanas mehānismu dažu veidu augļiem un dārzeņiem»Regula stājas spēkā ar 2016.gada 30.aprīli.
VID 2015.gadā veikto kontroles pasākumu un nodokļu parādu piedziņas rezultāti
VID 2015.gadā veikto kontroles pasākumu un nodokļu parādu piedziņas rezultāti
Jau informējām, ka aprīļa nogalē apstiprināts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) 2015.gada publiskais pārskats. Piedāvājam iepazīties ar 2015.gadā veikto kontroles pasākumu rezultātiem.Nodokļu auditi – veikti 1243 jeb par 75 mazāk nekā 2014.gadā:papildus aprēķināti 232 426,70 tūkst. euro jeb par 42 062,90 tūkst. euro vairāk nekā 2014.gadā;līdz nodokļu auditu uzsākšanai 61 nodokļu maksātājs pats precizējis nodokļu summas deklarācijās 372,1 tūkst. euro apmērā jeb par 292,0 tūkst. euro mazāk nekā 2014.gadā.Datu atbilstības pārbaudes – veiktas 10 278, kas ir par 799 mazāk nekā 2014.gadā:aprēķināti papildu nodokļu maksājumi budžetā 9 517,22 tūkst. euro apmērā, kas ir par 4 315,10 tūkst. euro vairāk nekā 2014.gadā;1 358 nodokļu maksātāji paši novērsuši konstatētās neatbilstības un iesnieguši precizētās deklarācijas, palielinot budžetā maksājamās nodokļu summas par 2 701,90 tūkst. euro, kas ir par 288,86 tūkst. euro mazāk nekā 2014.gadā.Tematiskās pārbaudes – veiktas 5 582, kas ir par 422 mazāk nekā 2014.gadā:piemērots administratīvais sods 1 317,88 tūkst. euro apmērā, kas ir par...
Plāno ievērojamas izmaiņas publisko iepirkumu kārtībā
Plāno ievērojamas izmaiņas publisko iepirkumu kārtībā
Finanšu ministrija (FM) 28.aprīlī ir iesniegusi Valsts kancelejā jaunu Publiskā iepirkuma likumprojektu, lai to iekļautu Ministru kabineta sēdes darba kārtībā jau tuvākajā laikā. Likumprojekts tika izstrādāts, lai nodrošinātu iepirkumu direktīvu pakotnes normu pārņemšanu nacionālajā tiesiskajā regulējumā. Jāuzsver, ka šajā laikā neviena iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta. Likumprojektam radīšot labvēlīgākus nosacījumus piegādātājiem, apgalvo tā autori.Papildus FM ir atradusi risinājumu direktīvu būtisko normu pārņemšanas ātrākai virzībai un pieņemšanai. Jau šobrīd ir izstrādāti grozījumi esošajā Publisko iepirkumu likumā un grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā ar mērķi nodrošināt direktīvās noteikto obligāto normu pārņemšanu, tādējādi dodot iespēju jauno likumprojektu virzību turpmāk nesaistīt ar direktīvās noteikto obligāto normu pārņemšanu.Jaunajos iepirkumu likumos ar direktīvu normu pārņemšanu ir saistīti šādi jautājumi - izmaiņas līdzšinējās B daļas iepirkumu uzskaitījumā, izmaiņas attiecībā uz dienu, kad pārbaudāma nodokļu parādu esamība, kā arī izmaiņas attiecībā uz atsevišķiem pretendentu izslēgšanas gadījumiem.Jaunais likumprojekts tika izstrādāts ar mērķi pārņemt kopējās Eiropas Savienības (ES) direktīvas normas,...
VID ģenerāldirektore par to, kā atšķiras Latvijas un Igaunijas nodokļu administrācijas
VID ģenerāldirektore par to, kā atšķiras Latvijas un Igaunijas nodokļu administrācijas
Plašsaziņas līdzekļos itin bieži Latvijas ekonomika un tās attīstība tiek salīdzināta ar līdzīgiem procesiem kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā. Tas skaidrojams ar to, ka Baltijas valstis bieži pasaules mērogā tiek uztvertas kā vienots valstu kopums un būtu svarīgi tajās panākt maksimāli pietuvinātu ekonomikas un labklājības attīstības līmeni. Tomēr, lai sabiedrībai nerastos maldīgs priekšstats, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone vērš uzmanību, ka, salīdzinot Latvijas un Igaunijas nodokļu un muitas administrāciju darbības efektivitāti, jāņem vērā vairāki objektīvi faktori, kas to ietekmē.Tieši pēc VID iniciatīvas Baltijas valstu sadarbības ietvaros jau 2014. gadā tika uzsākts projekts „Baltijas valstu (Igaunijas, Lietuvas, Latvijas) salīdzinošā novērtēšana nodokļu un muitas lietu administrēšanas un noziedzības apkarošanas jomā”. Taču arī no visu iesaistīto valstu pārstāvju puses šāda savstarpējā salīdzināšana tika atzīta par izaicinošu un praktiski ļoti grūti īstenojamu gan dēļ atšķirīgā normatīvā regulējuma, gan atšķirīgās nodokļu administrēšanas prakses un pieejas.Jā vēlamies salīdzināt Latvijas un Igaunijas nodokļu un muitas administrāciju darbības efektivitāti...
Pieņem tehniskos noteikumus Eiropas dzelzceļa telpas izveidei
Pieņem tehniskos noteikumus Eiropas dzelzceļa telpas izveidei
Ceturtdien, 28.aprīlī, Eiropas Parlamenta deputāti pieņēma noteikumus, kuru mērķis ir novērst šķēršļus ES vienotās dzelzceļa telpas izveidei – dalībvalstu atšķirīgās tehniskās prasības un sadrumstalotās administratīvās procedūras.“Ceturtās dzelzceļa paketes” pirmais “tehniskais pīlārs” cita starpā ļaus ietaupīt laiku un līdzekļus, ko prasa drošības sertifikātu saņemšana pakalpojumu sniegšanai un tirgus atļauju saņemšana jaunām lokomotīvēm un vagoniem.Ceturtdien pieņemtie noteikumi ir pirmā daļa no ceturtās dzelzceļa reformas tiesību aktu paketes, kuras mērķis ir uzlabot Eiropas dzelzceļa efektivitāti, veicināt investīcijas dzelzceļa nozarē, veicināt dzelzceļa pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu un palielināt dzelzceļa transporta izmantošanu. Galamērķis ir arī palīdzēt sasniegt ES mērķus saistībā ar izmešu samazināšanu transporta nozarē.Pašlaik, piemēram, lokomotīvju un vagonu ražotājiem, kā arī operatoriem, jāpiesakās atļauju un drošības sertifikātu saņemšanai katrā dalībvalstī atsevišķi. Turpmāk sertifikātus un atļaujas būs pilnvarota izsniegt ES dzelzceļa aģentūra, tādējādi operatoriem un ražotājiem būs mazāks administratīvais slogs, kā arī uzlabošoties drošība uz ES dzelzceļiem.Sertifikācijas un atļauju izsniegšanas procedūrasAttiecībā uz pārrobežu pakalpojumiem operatoru drošības sertifikātus un...
Pensiju 2. līmeņa aktīvie un sabalansētie plāni cieš zaudējumus
Pensiju 2. līmeņa aktīvie un sabalansētie plāni cieš zaudējumus
Pakāpeniski palielinās valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātie līdzekļi - 2016.gada pirmajā ceturksnī shēmā uzkrāto līdzekļu apjoms palielinājies par 73 miljoniem, kopumā pārsniedzot 2,4 miljardus eiro. No šiem līdzekļiem aptuveni 2 miljardus veido dalībnieku veiktās iemaksas, bet teju 400 miljonus - fondu pārvaldītāju nodrošinātā peļņa 2. līmeņa pensiju sistēmas dalībniekiem, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats. 2016. gada pirmā ceturkšņa beigās vidējais uzkrājums uz vienu shēmas dalībnieku ir 1916 eiro.Ņemot vērā būtiskās svārstības finanšu tirgos, 2016.gada 1.ceturksnī augstākus rezultātus uzrādījuši plāni, kuri relatīvi mazāku daļu iegulda akciju tirgos - konservatīvie plāni gada sākumā nodrošinājuši atdevi 0,57% apmērā, savukārt aktīvās kategorijas plāni cietuši zaudējumus - to vidējais svērtais ienesīgums trīs mēnešos bijis mīnus 0,75%, bet sabalansēto - mīnus 0,07%.Visu plānu vidējais sniegums pēdējos 5 gados bijis 3,12% gadā, savukārt tie plāni, kuri darbojas vismaz 10 gadus, šajā laikā nodrošinājuši tīro atdevi 3,21% gadā.Uz 2016. gada pirmā ceturkšņa beigām valsts fondēto pensiju shēmas...
Dalībai vasaras nodarbinātības pasākumā jau pirmajā stundā piereģistrējās vairāk nekā 1 200 skolēnu
Dalībai vasaras nodarbinātības pasākumā jau pirmajā stundā piereģistrējās vairāk nekā 1 200 skolēnu
Pirmdien, 2.maijā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) uzsāka skolēnu elektronisko pieteikumu reģistrāciju dalībai nodarbinātības pasākumā vasaras brīvlaikā, un pirmajā stundā bija piereģistrējušies vairāk nekā 1 200 skolēni.Lietotāju skaits pirmajās stundās bija sasniedzis 25 000, tāpēc elektroniskās reģistrācijas sistēma tika pārslogota un tās darbība būtiski palēninājās. Daudziem lietotājiem no pirmās reizes neizdevās pieslēgties un vēlāk bija jāmēģina vēlreiz. Elektronisku pieteikumu reģistrācija dalībai vasaras nodarbinātības pasākumā šogad notiks līdz 16.augustam, tāpēc visi skolēni, kuri vēlēsies piereģistrēties, to varēs izdarīt. NVA īstenotajā vasaras nodarbinātības pasākumā var piedalīties skolēni vecumā no 15 līdz 20 gadiem (ieskaitot), kuri mācās vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs. Šogad iespēju strādāt vasaras brīvlaikā NVA plāno piedāvāt kopumā 4 128 skolēniem. Pirms skolēns sāks darbu, NVA filiāle organizēs pretendentu atlases. Skolēni tiksies ar darba devējiem, kuri, izvērtējot katra skolēna atbilstību darba prasībām, izvēlēsies sev piemērotākos darbiniekus. Par atlases laiku pie darba devēja informēs NVA filiāles pārstāvis, kas sazināsies ar skolēnu. Informācija par...
Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI maija numurā lasiet
Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI maija numurā lasiet
Iznācis žurnāla 2016. gada MAIJA numurs. Ieskats tematikā:NUMURA INTERVIJA Balto apkaklīšu noziegumi – cik nopietni Latvijā? Saruna ar zvērinātu advokātu AGRI REPŠU, zvērinātu advokātu biroja SORAINEN Latvijas biroja partneriJURISTA PADOMS Juridiskās personas maksātspējas atjaunošana – mīts vai realitāte? OLAVS CERS, zvērināts advokāts, zvērinātu advokātu biroja O.Cers un J. Jurkāns partnerisNacionālā un pārrobežu apvienošana – procedūra, juridiskie un praktiskie aspekti. INGRĪDA REINFELDE, KPMG Zvērinātu advokātu biroja zvērināta advokāteDarbinieku nosūtīšanas nošķiršana no komandējuma. Kristīne Markus, zvērinātu advokātu biroja Deloitte Legal vecākā juristeSolidārā atbildība apakšuzņēmēju ķēdēs. NATALJA MICKEVIČA, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Eiropas Savienības normatīvo aktu un politikas dokumentu ekspertePar sabiedrības līdzdalību būvniecības procesos. AGNESE LEŠINSKA, juriste, domnīcas PROVIDUS pētnieceTIESU PRAKSE Tālākpārdošanas cenu (transfertcenu) metodes piemērošana. ARURS BREICIS, sertificēts nodokļu konsultantsAugstākās tiesas atziņas darba strīdos 2015. gadā. 1. turpinājums. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumosCIVILPROCESSAktuālie grozījumi Civilprocesa likumā par valsts nodrošināto juridisko palīdzību. IVETA ZELČA, Mag.iur., zvērināta advokāte
Uzņēmējdarbība (komercdarbība)
Uzņēmējdarbība (komercdarbība)
Ministru kabineta 2016.gada 26.aprīļa noteikumi №256 «Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 9.decembra noteikumos №753 «Zvejas un akvakultūras produktu ražotāju grupu atzīšanas kritēriji, kā arī ražotāju grupu darbības nosacījumi un tās kontroles kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 29.aprīli.