Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

JAUNUMI

27. martā Latvijā pulksteņa rādītāji jāpagriež vienu stundu uz priekšu
27. martā Latvijā pulksteņa rādītāji jāpagriež vienu stundu uz priekšu
2016. gada 27. martā Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja uz vasaras laiku, kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu uz priekšu. Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks svētdien, 27. martā, plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Latvijā vasaras laiks pirmo reizi tika ieviests 1981. gadā. Sākot no 1997. gada, vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks 2016. gada 30. oktobrī plkst.04:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu atpakaļ. Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru Kabineta noteikumi Nr.1010 “Par pāreju uz vasaras laiku”. Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst.03:00 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.04:00 –...
Noteiks jaunas atzīmējamās dienas
Noteiks jaunas atzīmējamās dienas
Labklājības ministrija (LM) rosina noteikt jaunu atzīmējamu dienu - marta trešo otrdienu par Vispasaules sociālā darba dienu, savukārt Ekonomikas ministrija - novembra trešajā sestdienā – Mazā biznesa dienu. To paredz otrdien, 22.martā, valdībā apstiprinātie grozījumi likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām. Tie vēl jāpieņem Saeimā. Projektā Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās, sākot ar 2017. gadu, LM plāno katru gadu martā organizēt sociālo darbinieku ikgadējo konferenci. Jau par tradīciju kļuvis tas, ka konferences laikā notiek konkursa Labākais sociālais darbinieks Latvijā noslēguma pasākums un balvas pasniegšana. LM ir vēlme šo tradīcija saglabāt arī turpmāk. Līdz ar to, nosakot marta trešo otrdienu par Vispasaules sociālā darba dienu, kopā ar iepriekš minētajām katru gadu martā plānotajām aktivitātēm (konference, konkursa noslēguma pasākums), visas sabiedrības un tajā skaitā arī sociālo darbinieku uzmanība būs vērsta uz profesijas attīstību, tās atpazīstamības veicināšanu, labās prakses popularizēšanu. Daļa profesionāļu līdz šim Latvijas sociālo darbinieku dienu atzīmēja novembra otrajā otrdienā, kas ir...
Latvijai prognozējams visu pieejamo ES fondu investīciju ieguldījums
Latvijai prognozējams visu pieejamo ES fondu investīciju ieguldījums
Otrdien, 22. martā, Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināts Finanšu ministrijas (FM) regulārais informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas investīciju progresu līdz 2015. gada 31. decembrim. ES fondu 2007.–2013. gada plānošanas perioda slēguma posmā prognozējams, ka Latvija būs spējusi pilnībā izmantot visas plānošanas periodā pieejamās ES fondu atbalsta investīciju iespējas. Līdz ar 2015. gada 31. decembri noslēdzies 2007. – 2013. gada plānošanas perioda izmaksu attiecināmības periods. Šobrīd vēl tiek vērtēti atsevišķu projektu īstenotāju iesniegtie maksājumu pieprasījumi, tomēr paredzams, ka plānošanas periodā Latvija būs spējusi pilnībā izmantot pieejamo ES fondu finansējumu. Kopumā 2007. – 2013. gada plānošanas periodā līdz šī gada 29. februārim finansējuma saņēmējiem veikti maksājumi 4 459,4 miljonu eiro apmērā, kas ir 98,4% no kopējā pieejamā ES fondu finansējuma šajā periodā. Savukārt noslēgto līgumu apjoms ir 4 687,9 miljoni eiro jeb 103,5% no pieejamā...
Latvijas Republika. Uzbūve un pārvalde
Latvijas Republika. Uzbūve un pārvalde
Saeimas 2016.gada 10.marta likums «Grozījumi Arhīvu likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 5.aprīli.
Latvijas Republika. Uzbūve un pārvalde
Latvijas Republika. Uzbūve un pārvalde
Saeimas 2016.gada 10.marta likums «Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 5.aprīli.
Finanses. Bankas. Vērtspapīri
Finanses. Bankas. Vērtspapīri
Saeimas 2016.gada 17.marta likums «Grozījumi Valsts materiālo rezervju likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 5.aprīli.
Tiesas
Tiesas
Saeimas 2016.gada 10.marta likums «Grozījumi Operatīvās darbības likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 1.augustu.
Tirdzniecība
Tirdzniecība
Saeimas 2016.gada 10.marta likums «Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 20.aprīli.
Būvniecība. Remonts
Būvniecība. Remonts
Saeimas 2016.gada 10.marta likums «Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 5.aprīli.
Sociālā likumdošana
Sociālā likumdošana
Saeimas 2016.gada 10.marta likums «Grozījumi likumā «Par valsts pensijām»»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 1.jūniju.
Uzņēmējdarbība (komercdarbība)
Uzņēmējdarbība (komercdarbība)
Saeimas 2016.gada 10.marta likums «Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 5.aprīli.
Nodokļi. Nodevas
Nodokļi. Nodevas
Eiropas Komisijas 2016.gada 11.marta regula №379 «Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/379 (2016.gada 11.marts), ar ko Regulā (EK) №684/2009 izdara grozījumus attiecībā uz datiem, kuri jāiesniedz datorizētā procedūrā akcīzes preču pārvietošanai akcīzes nodokļa atliktās maksāšanas režīmā»Regula stājas spēkā ar 2016.gada 6.aprīli.
Kādus darījumus kontā bankas uzskatīs par aizdomīgiem un ziņos VID?
Kādus darījumus kontā bankas uzskatīs par aizdomīgiem un ziņos VID?
Otrdien, 22. martā, valdība pieņēma noteikumu projektu "Noteikumi par kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienestam sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem". Noteikumos uzskaitīti kodi, kādi bankām jāpievieno katrā konkrētā aizdomīga darījuma gadījumā, kā arī paši aizdomīgie darījumi, kas atbilst likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta trešajā daļā noteiktajām darījuma aizdomīguma pazīmēm. Šīs aizdomīgās pazīmes (un tām atbilstošo darījumu kodi) ir sekojoši: privātpersona deklarē ienākumus, ieņēmumus, uzkrājumus, īpašumus vai to vērtības maiņas ar aizdomīgu izcelsmi – CIT; klientam neraksturīgi liels darījuma apjoms – DLA; ienākošie darījumi veido daudzas mazas summas, bet izejošie ir par lielām summām – DLS; nekustamā īpašuma iegāde par acīmredzami neatbilstošu cenu – DNI; darījumam nav acīmredzami likumīga nolūka (vai saistības ar personisko vai biznesa darbību) – DNN; darījumā izmantots viltots dokuments – DVD; aizdomīgs darījums ar elektronisko naudu – ELE; nauda tiek debetēta no konta tūlīt pēc tā kreditēšanas – FIX; privātpersona vienā vai vairākos darījumos skaidrā naudā iegulda komercsabiedrībā,...
Kā aprēķināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma?
Kā aprēķināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma?
Kārtība, kā aprēķināmi iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumi no saimnieciskās darbības ienākuma ir atkarīga no tā, vai avansa maksājums tiek aprēķināts par maksāšanas termiņu līdz 15. martam, vai tas tiek aprēķināts par termiņiem līdz 15. jūnijam, 15. augustam vai 15. novembrim. Ne vēlāk kā 15.martā iemaksājamā avansa maksājuma apmērs ir ceturtā daļa no pirmstaksācijas (iepriekšējam) gadam noteiktās nodokļa avansa summas. Savukārt vēlāk kā 15.jūnijā, ne vēlāk kā 15.augustā un ne vēlāk kā 15.novembrī iemaksājamā avansa maksājuma apmērs ir taksācijas gadam noteiktā nodokļa avansa maksājuma un pirmajā ceturksnī veicamā avansa maksājuma starpība, kas dalīta ar trīs. Piemērs A.Zīle ir saimnieciskās darbības veicēja un maksā avansa maksājumus. 2015.gadam noteiktais kopējais avansa maksājuma apmērs bija 569,16 euro. Savukārt, 2016.gadam noteiktā avansa maksājumu summa, kas aprēķināta, pamatojoties uz 2015.gada saimnieciskās darbības apliekamo ienākumu, ir 654,52euro. Avansa maksājumu aprēķinu 2016.gadam A.Zīle ir iesniegusi 2016.gada 25.martā. 2016.gadā A.Zīle veic avansa maksājumus šādā kārtībā: - līdz 15.martam iemaksā 142,29euro...
Plāno mainīt minimālās algas noteikšanas sistēmu
Plāno mainīt minimālās algas noteikšanas sistēmu
Labklājības ministrija (LM) plāno pilnveidot minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmu, lai risinātu esošajā sistēmā konstatētās problēmas. To paredz otrdien, 22.martā, valdībā izskatītais LM konceptuālais ziņojums "Priekšlikumi par izmaiņām minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas procesā". Lai noteiktu minimālās mēneša darba algas apmēru, LM piedāvā analizēt daudz lielāku virkni rādītāju un padziļināti veikt minimālās mēneša darba algas ietekmes izvērtējumu uz mazāk kvalificētiem darbiniekiem un to darba ienākumu izmaiņām, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju. Vienlaikus LM piedāvā saistīt minimālās mēneša darba algas apmēra paaugstināšanu ar mēneša darba algu skalām tiem no valsts un pašvaldību budžeta finansēto iestāžu kvalificētajiem darbiniekiem, kuri saņem nedaudz vairāk par minimālo algu. LM, atbilstoši budžeta iespējām un ņemot vērā minimālās algas paaugstināšanas ietekmi uz valsts kopbudžeta bilanci un makroekonomisko situāciju valstī, piedāvā tās palielināt pēc iespējas līdzvērtīgi minimālās mēneša darba algas pieaugumam. LM aicina minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā iekļaut vairākas...