JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Uzziņas iesniedzējs (turpmāk - Iesniedzējs) lūdz VID sniegt savu viedokli uzziņas veidā par likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanu attiecībā uz segtajām izmaksām par darbiniekiem piešķirto akciju pirkuma tiesību rezultātā iegādāto un realizēto akciju cenas starpību. Iesniedzējs norāda, ka D uzņēmumu grupā ir ieviests akciju pirkuma tiesību plāns, kas paredzēts noteiktiem D grupas uzņēmumu darbiniekiem. Saskaņā ar to akciju sabiedrība D (turpmāk – D A/S) piešķir noteiktiem D grupas uzņēmumu darbiniekiem tiesības iegādāties D A/S akcijas. Lai darbinieki kvalificētos akciju pirkuma tiesību plānam, darbiniekiem ir jābūt D grupas uzņēmumu darbiniekiem akciju pirkuma tiesību piešķiršanas brīdī. Iesniedzējs norāda, ka darbinieku labums no akciju pirkuma tiesību īstenošanas tieši izriet no to darba tiesiskajām attiecībām ar Iesniedzēju un kā papildus labums ir iekļauts darbinieku kopējā atlīdzības sistēmā, lai nostiprinātu Iesniedzēja darbinieku lojalitāti un motivētu šos darbiniekus ieguldīt savas prasmes un zināšanas Iesniedzēja uzņēmējdarbībā. Tādējādi...

Ministru kabineta 12.aprīļa sēdē apstiprināta Ekonomikas ministrijas sadarbībā ar būvniecības nevalstiskajām organizācijām un Latvijas Būvniecības padomi izstrādāto Ministru kabineta noteikumus "Būvkomersantu klasifikācijas noteikumi", kurā noteikti būvkomersantu klasifikācijas kritēriji un to piemērošana. Būvkomersantu klasificēšanu kā pozitīvu praksi iniciēja būvniecības nozares pārstāvji Būvniecības likuma un Publisko iepirkumu likuma jauno redakciju izstrādes gaitā. Klasifikācijas mērķis ir būvniecības nozares profesionālās vides sakārtošana publiskā finansējuma iepirkumos, izveidojot atklātu un skaidru sistēmu būvdarbu veicēju profesionālo prasmju, pieredzes un kompetenču novērtēšanai būvdarbu iepirkumos. Līdzīgi Eiropas Savienības publiskā iepirkuma direktīvas regulējumam, MK noteikumos ietvertā būvkomersantu (būvētāju) klasifikācija tiks veikta trīs kritēriju grupās: profesionālās darbības, finansiāli ekonomiskajos, kā arī ilgtspējas kritērijos. Būvuzņēmumiem atkarībā no rezultāta 15 kritēriju vērtējumā tiks piešķirta viena no 5 klasēm, savukārt atkarībā no nodarbināto speciālistu profesionālās darbības sfērām un uzņēmuma realizētajiem projektiem tiks atzīta uzņēmuma kompetence konkrētu būvdarbu veidu veikšanā. MK noteikumi nosaka klasifikācijas dokumenta saņemšanai iesniedzamās ziņas, būvkomersantu klasifikācijas veidus un kritērijus, nosacījumus vienreizēja un pagaidu...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 12.aprīlī, izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Ieviešot jaunas prasības kredīta devējiem, kā arī šo jomu uzraugošajām iestādēm, paredzēts stiprināt iedzīvotāju aizsardzību hipotekārās kreditēšanas jomā un precizēt patērētāju tiesības aizsardzības regulējumu. Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus trīs lasījumos vēl jāskata Saeimai. Grozījumi paredz pienākumu hipotekārajā kreditēšanā iesaistītajiem kredīta devējiem un starpniekiem izstrādāt personāla kompetences nodrošināšanas politiku. Tās būtu minimālās zināšanu prasības personālam, kas tiek iesaistīts kreditēšanas procesā. Šāds pienākums nodrošinās kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu, kā arī samazinās paša pakalpojuma sniedzēja biznesa risku, teikts likumprojekta anotācijā. Kreditēšanas procesā iesaistītās personas ir kredītu inspektori, analītiķi, projektu vadītāji, kredītportfeļa un aizdevuma administratori, juriskonsulti, piedziņas speciālisti, nekustamā īpašuma vērtētāji, mākleri, kā arī uzraugošais personāls. Grozījumi paredz papildināt likumā noteikto maksātspējas novērtējumu ar to, ka kredīts patērētājam var tikt piešķirts tikai tad, ja aizdevējs ir izvērtējis cilvēka spēju to atmaksāt un šis izvērtējums liecina,...

Valdība otrdien, 12.aprīlī, apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2015.gada 29.septembra noteikumos Nr.557 "De minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtība lauksaimniecības nozarē" un grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 29.septembra noteikumos Nr.558 "De minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtība zvejniecības un akvakultūras nozarē". Grozījumi izstrādāti, lai Lauku atbalsta dienests (LAD) varētu reģistrēt, apkopot un uzskaitīt visu informāciju par de minimis atbalsta piešķiršanu, kā arī lai nepieļautu, ka tiek pārsniegta de minimis atbalsta robežvērtība un maksimālā kumulatīvā de minimis atbalsta summa, kuru dalībvalsts drīkst piešķirt vienam atbalsta pretendentam. Lai šos nosacījumus izpildītu, katram de minimis atbalsta sniedzējam būs pienākums noslēgt līgumu ar LAD par elektroniskās pieteikšanās sistēmas (EPS) lietošanu, kā arī uzskaites veidlapu izveidot un aizpildīt LAD EPS. Tādējādi atbalsta sniedzējam būs pieejami LAD rīcībā esošie dati par atbalsta pretendentam iepriekš piešķirto de minimis atbalstu. Lai atbalsta saņēmējam būtu skaidrs, kādā gadījumā tam, aizpildot de minimis iesnieguma veidlapu, ir jānorāda “plānotais de minimis atbalsts” un “plānotais cits...

Valmieras pilsētas pašvaldības 2016.gada 25.februāra saistošie noteikumi №254 «Grozījumi Valmieras pilsētas pašvaldības 2013.gada 26.septembra saistošajos noteikumos №171 «Par Valmieras pilsētas simboliku»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 2.aprīli.

Ministru kabineta 2016.gada 5.aprīļa noteikumi №204 «Finansējuma piešķiršana par līdzdalību patērētāju strīdu risināšanā»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 12.aprīli.

Centrālās statistikas pārvaldes 2016.gada 8.aprīļa informācija «Patēriņa cenu indeksi 1991. - 2016.gadā pa ceturkšņiem»

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu gadījumos, kad fiziskās personas Latvijā nodarbina darba devējs – ārvalstu nodokļu maksātājs. Tajā ar piemēriem skaidrots: ja nodokļa maksātāju nodarbina darba devējs – ārvalstu nodokļu maksātājs –, nodokli aprēķina un valsts budžetā iemaksā darba devējs vai pats darba ņēmējs. Piemēram, fiziskā persona pati aprēķina algas nodokli no saviem algota darba ienākumiem un iemaksā to valsts budžetā, ja algas nodokli par tās ienākumiem nemaksā darba devējs un šī persona: ir darba attiecībās ar darba devēju, kurš ir ārvalstu privāto tiesību fiziskā vai juridiskā persona (nerezidents), kam Latvijas Republikā nav pastāvīgās pārstāvniecības; ir darba attiecībās ar ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību Latvijas Republikā (attiecas uz šo pārstāvniecību vietējo personālu); uz darba līguma pamata saņem atlīdzību par tāda darba izpildi, kas tiek finansēts no ārvalstu tehniskās palīdzības vai starptautisko finanšu institūciju aizdevuma līdzekļiem; ir darba attiecībās ar darba devēju – fizisku personu,...

Atbildi uz šo jautājumu sagatavojusi Kristīne Ābola, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas vadītāja. Sabiedrības, kas iesniedz visas finanšu pārskata sastāvdaļas: Kritēriji: bilances kopsumma – 400 000 eiro; neto apgrozījums – 800 000 eiro; pārskata gada vidējais darbinieku skaits – 25. Finanšu pārskata sastāvdaļas: bilance; peļņas vai zaudējumu aprēķins; pašu kapitāla izmaiņu pārskats; naudas plūsmas pārskats; pielikums. Citi iesniedzamie dokumenti: vadības ziņojums par sabiedrības attīstību pārskata gadā; paskaidrojums vai akcionāru vai dalībnieku sapulces protokola izraksts ar lēmumu par to, kad gada pārskats apstiprināts; kapitālsabiedrībām - akcionāru vai dalībnieku sapulces protokola izraksts ar lēmumu par gada pārskata apstiprināšanu. Ja sabiedrībai neizpildās nosacījums, ka sabiedrība divus pārskata gadus pēc kārtas nepārsniedz norādītos divus kritērijus, tad Gada pārskatu likumā nav paredzēti atvieglojumi vai atbrīvojumi, sagatavojot finanšu pārskata sastāvdaļas. Savukārt, ja sabiedrība pārskata gadā pārsniedz divus no noteiktajiem kritērijiem, tās sagatavoto gada pārskatu pārbauda un par to ziņojumu sniedz zvērināts revidents....

Atgādinām par gada pārskata pielikumā iekļaujamā informācija saskaņā ar Gada pārskatu likumu: 1. Pārskata gada maiņas pamatojums. 2. Gadījumi, kad gada pārskatā ietvertā informācija nedod pietiekami patiesu un skaidru priekšstatu par sabiedrību. 3. Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmas maiņas iemesli. 4. Paskaidrojums par apvienotiem posteņiem. 5. Paskaidrojums ja gada pārskata dati nav bijuši savstarpēji salīdzināmi vai veiktas iepriekšējo pārskata gadu datu korekcijas. 6. Paskaidrojums par līdzekļa objektiem vai saistībām, ja tie attiecas uz vairākiem posteņiem. 7. Informācija par ilgtermiņa ieguldījumu posteņiem. 8. Izmaksas (ieņēmumi), kas izdarītas (saņemti) pirms bilances datuma, bet attiecas uz nākamiem periodiem. 9. Informācija par izveidotajiem uzkrājumiem. 10. Ārkārtas ieņēmumu un izmaksu apjoms un veids. 11. Detalizēta informācija par maznozīmīgiem posteņiem, kas gada pārskatā atsevišķi nav norādīti, bet iekļauti apvienotos posteņos. 12. Jebkuri gadījumi, kad sabiedrība atkāpjas no Gada pārskatu likuma 25.panta pirmajā daļā minētajiem grāmatvedības principiem. 13. Pamatlīdzekļu sastāvā iekļauto aizņēmuma procentu apmērs. 14. Ilgtermiņa finanšu un ieguldījumu...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iesniegusi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai priekšlikumus grozījumiem Konkurences likumā, kas paredz, ka Konkurences padomei būs tiesības kontrolēt arī publiskas personas, jeb valsts un pašvaldību uzņēmējdarbību, tādējādi nodrošinātu konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi. Pašreiz izveidojusies situācija, ka atsevišķas publisku personu darbības vai lēmumi, tostarp uzsākot komercdarbību tirgū, kur jau eksistē privātie komersanti, var kropļot vai traucēt brīvu konkurenci, piespiežot citus tirgus dalībniekus atteikties no biznesa konkrētā vietā vai arī kavē jaunu uzņēmumu veidošanos. "Mūsuprāt, nav pieļaujama situācija, kad publiskas personas nepamatoti nosaka ekskluzīvas tiesības vai aizņem tirgu, kur veiksmīgi varētu strādāt privātais bizness," saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, "mēs ik dienas sastopamies ar to, ka, piemēram, pašvaldības nodrošina pakalpojumus, kurus piedāvā arī uzņēmumi, tādējādi kropļojot konkurenci, jo dara to par nodokļu maksātāju naudu." LTRK ir konstatējis vairākas pašvaldības, kur tiek diskriminēti tirgus dalībnieki, jo radīti nevienlīdzīgi konkurences apstākļi, tādēļ arī izstrādāti likuma grozījumi. "Tie...

Šī gada 8. aprīlī stājās spēkā Ministru kabineta 2016. gada 5. aprīlī pieņemtie noteikumi Nr. 197 "Grozījumi Ministru kabineta 2000. gada 2. maija noteikumos Nr. 164 "Kārtība, kādā tiek aprēķinātas un atmaksātas pārmaksātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas"", kas paredz izteikt jaunā redakcijā normas, kas no 2017.gada 1.janvāra noteiks minimālo pārmaksāto iemaksu aprēķinu un atmaksas kārtību, kā arī solidaritātes nodokļa aprēķināšanu, uzskaiti un ieskaitīšanu valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā. Atgādinām, ka 2015.gada 30.novembrī Saeimā tika pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, kura 5.pantā noteikts, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) objekts, kas pārsniedz likuma 14.panta piektajā daļā noteikto VSAOI objekta maksimālo apmēru, ir solidaritātes nodokļa objekts. Vienlaikus tika pieņemti arī “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” un Solidaritātes nodokļa likums. Grozījumi papildina noteikumus ar III1 nodaļu, nosakot, ka pārmaksātās minimālās iemaksas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aprēķina katru mēnesi līdz pārskata mēnesim sekojošā trešā mēneša piecpadsmitajam datumam. Darba devēja pārmaksātās minimālās iemaksas...

Saeima 7.aprīlī pieņēma lēmumu izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī Iekšlietu, Tieslietu, Finanšu ministriju un citu valsts institūciju amatpersonu personīgās atbildības izvērtēšanu sabiedrības interešu un labas pārvaldības principu ievērošanā. Komisija izveidota pēc 34 deputātu pieprasījuma. Saeima noteica, ka komisijas darbības laiks būs seši mēneši no tās izveidošanas dienas. Saeimas Prezidija un Frakciju padome nolēma, ka komisijā strādās viens deputāts no katras frakcijas. Tāpat nolemts, ka frakcijām kandidāti darbam komisijā jāizvirza līdz šī gada 14.aprīlim. Satversme noteic, ka Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentāriskas izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir tiesības atbilstoši tam noteiktajam uzdevumam uzaicināt un uzklausīt jebkuru personu, tajā skaitā arī privātpersonu, un, ja nepieciešams, pieaicinot lietpratējus, izdarīt revīzijas valdības, pašvaldību un privātajās iestādēs un uzņēmumos, ja privātās iestādes...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 8.aprīlī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Europark Latvia” pieteikums un atcelts Datu valsts inspekcijas lēmums, kas noteica pārtraukt trešās personas datu apstrādi, kas vērsta uz līgumsoda piedziņu. AT atzina par pamatotiem apelācijas instances tiesas argumentus, ka konkrētās fiziskās personas datu apstrāde izriet no tās kā datu subjekta līgumsaistībām. Proti, pieteicējas vēršanās Ceļu satiksmes drošības direkcijā pēc informācijas par automašīnas īpašnieku ir uzskatāma par atbilstošu Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta un 10.panta pirmās daļas 1., 2.punktam. Privātpersonai (trešā persona) piederoša automašīna tika novietota SIA „Europark Latvia” (pieteicējas) autostāvvietā, nesamaksājot par automašīnas stāvēšanas laiku. Līdz ar to pieteicēja šai automašīnai izrakstīja soda kvīti. Pieteicējas parādu piedziņas sabiedrība Ceļu satiksmes drošības direkcijā ieguva personas datus par automašīnas īpašnieku, kurus tālāk nodeva parādu piedziņas sabiedrībai. Trešā persona vērsās Datu valsts inspekcijā ar sūdzību par šādu viņas personas datu prettiesisku apstrādi. Datu valsts...

Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas (VVDZ) pakalpojuma “Mani dati valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā” izmantošanas reižu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem trim mēnešiem, palielinājies turpat divkārt - no 3600 reizēm 2015. gadā līdz 7050 šogad, informē Tiesu administrācija. E-pakalpojums “Mani dati VVDZ” ir fiziskām personām paredzēts elektroniskais pakalpojums, kuru piedāvā Tiesu administrācija vietnē www.zemesgramata.lv un tajā bez maksas ir iespējams elektroniski aplūkot informāciju par fiziskai personai piederošiem nekustamajiem īpašumiem, kā arī iegūt ziņas par citām personām, kuras pieprasījušas ziņas par šiem īpašumiem. Pašlaik zemesgrāmatu elektroniskajā arhīvā, kas ļauj iedzīvotājiem ar pakalpojuma “Mani dati VVDZ” starpniecību ieskatīties sev piederoša nekustamā īpašuma lietā esošajos dokumentos, atrodas jau vairāk, nekā 2,5 milj. dokumentu vienības. Elektroniskā arhīva izmantošana atvieglos iedzīvotājiem saņemt informāciju attālināti, tādējādi taupot gan laiku, gan naudu. VVDZ, kuras turētājs ir Tiesu administrācija, ir vienīgā datorizētā zemesgrāmata, kas satur juridiski atzītu informāciju. VVZD nodrošina zemesgrāmatu datu vieglāku pieejamību un satur informāciju par visu zemesgrāmatā ierakstīto...