JAUNUMI

Lai iedzīvotājiem nodrošinātu plašāku un efektīvāku pieeju valsts pārvaldes un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem un noteiktu vienotu kārtību valsts sniegto pakalpojumu sniegšanas jomā, Saeima ceturtdien, 17.martā, konceptuāli atbalstīja grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā. Ar grozījumiem paredzēts uzdot Ministru kabinetam (MK) noteikt pakalpojumu uzskaites, kvalitātes kontroles un sniegšanas kārtību, kā arī vienoto klientu apkalpošanas centru veidus, sniegto pakalpojumu apjomu un pakalpojumu sniegšanas kārtību. Izmaiņas paredz papildināt likumu arī ar nosacījumu, ka valsts pārvalde pakalpojumus sniedz elektroniski, ja tas ir iespējams un lietderīgi. MK būs jānosaka kārtība, kādā tiek veikta pakalpojumu elektronizācija un nodrošināta e-pakalpojumu pieejamība. Paredzēts arī pilnveidot vienoto pakalpojumu portālu latvija.lv - nodrošināt informācijas pārskatāmību par pakalpojumiem, kā arī aktualizēt pieejamo pakalpojumu katalogu. Pakalpojumu portāla pārzini, tā pienākumus un atbildību, portāla izmantošanas un pārvaldības kārtību, kā arī kataloga vešanas kārtību un tajā ietveramo informāciju noteiks MK. Attiecīgie noteikumi valdībai būs jāizdod līdz nākamā gada 1.jūlijam.

Saeima ceturtdien, 17.martā, pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojektu. Pirmajā lasījumā Saeima konceptuāli atbalstīja arī saistītos grozījumus likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju". Kā risinājumu piespiedu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanai un vienota īpašuma izveidošanai likumprojekts paredz iespēju daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem izmantot vienpusēju zemes izpirkuma tiesību. Ja šādu iespēju iedzīvotāji neizmantotu, saglabātos līdzšinējās piespiedu nomas attiecības, neizslēdzot iespēju vienoties par citiem nosacījumiem. Lai daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopība varētu uzsākt dalītā īpašuma izbeigšanas procedūru, paredzēts vienkāršot lēmuma pieņemšanas mehānismu. "Par" būtu jānobalso vairāk nekā pusei no visiem dzīvokļu īpašniekiem. Pēc tam katram dzīvokļa īpašniekam jāveic savas izpirkuma cenas daļas samaksa, kas atkarīga no zemes kadastrālās vērtības, izpērkamās zemes platības, dzīvojamās mājas lieluma un konkrētā dzīvokļa platības. Paredzēts, ka zināms ieguldījums šajā procesā būs jāsniedz arī valstij un pašvaldībām. Valsts zemes dienests būtu atbildīgs par izpērkamās zemes noteikšanu un kadastrālo uzmērīšanu, kā arī...

Valsts sekretāru sanāksmē 17.martā tika izskatīts Veselības ministrijas izstrādātais grozījumu projekts Ministru kabineta 2011.gada 2.augusta noteikumos Nr.610 "Aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritēriji, ko ņem vērā, piešķirot speciālu atļauju aptiekas atvēršanai. Noteikumu grozījumu projekts paredz atļaut vispārējā tipa aptiekas pārvietošanu uz telpām tajā pašā ēkā vai 50 metru attālumā no speciālajā atļaujā norādītās farmaceitiskās darbības vietas adreses. Šobrīd spēkā esošās normu dēļ aptiekas pārvietošana nav iespējama, jo noteikumi paredz, ka vispārēja tipa aptiekas pārvietošana ir atļauta vienas apdzīvotas vietas robežās, kur 500 metru rādiusā nav funkcionējošas vispārēja tipa aptiekas, kurā izgatavo zāles vai kura strādā visu diennakti. Saskaņā ar Zāļu valsts aģentūras datiem pēdējos gados vairāki komersanti vēlējās pārvietot vispārējā tipa aptieku licencē norādītās adreses robežās uz apmeklētājiem ērtākām un pieejamākām telpām. Lai pārvietošana 50 metru attālumā netiktu izmantota pārmērīgi bieži, noteikumu grozījumu projektā ir noteikta norma, ka šāda pārvietošana var tikt veikta ne biežāk kā vienu reizi piecos gados. Paredzams, ka...

Latvijas iedzīvotāji 2015.gadā norādīja, ka viena mājsaimniecības locekļa uzturēšanai būtu nepieciešami vismaz 483 eiro mēnesī, noskaidrots Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) īstenotajā Ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumā. Salīdzinājumā ar 2014.gadu pērn mājsaimniecībām bija nepieciešams par 31 eiro jeb 6,7 % vairāk līdzekļu viena mājsaimniecības locekļa ikmēneša ikdienas izdevumu segšanai. Patlaban iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli ir par 14 % mazāki nekā būtu nepieciešams ikdienas izdevumu segšanai. Lai arī pēdējo gadu laikā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi ir strauji palielinājušies, tie arvien nespēj pilnībā segt ikdienas izdevumus. 2014.gadā Latvijas iedzīvotāji norādīja, ka viena mājsaimniecības locekļa uzturēšanai būtu nepieciešami vismaz 452 eiro mēnesī, taču to rīcībā esošie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija par 14% mazāki un sasniedza tikai 387 eiro mēnesī. 2015.gada ienākumu dati tiks apkopoti līdzīgā apsekojumā šogad. Apsekojuma dati liecina, ka 2015.gadā ir uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par savām iespējām segt nepieciešamos ikdienas izdevumus. Mājsaimniecību īpatsvars, kurām bija ļoti grūti segt...

Saskaņā ar vakar, 17.martā, publiskotās SKDS aptaujas rezultātiem Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) pārstāvji labi izprot licencētas programmatūras priekšrocības un attiecīgi - nelicencētas programmatūras izmantošanas riskus. Starp galvenajiem motivējošajiem faktoriem licencētu datorprogrammu izmantošanai aptaujātie 90 % gadījumu min pieeju jaunākajām programmu versijām un drošības apsvērumus. Aptauju veicis pētījumu centrs SKDS pēc Datorprogrammu autortiesību apvienības (DAA) pasūtījuma, lai noskaidrotu MVU attieksmi pret licencētas programmatūras izmantošanas nepieciešamību. Lai gan daudzos uzņēmumos nelicencētu datorprogrammu izmatošana joprojām ir aktuāla problēma, pētījums apliecina, ka lielākā daļa Latvijas uzņēmumu ir izglītoti IT jomā - labi apzinās tehnoloģiju nozīmi uzņēmuma darbības uzlabošanā, pievērš uzmanību datu drošībai un izprot licencētas programmatūras vērtību. 90 % no aptaujātajiem atzinuši, ka pieeja regulāriem atjauninājumiem un drošības apsvērumi ir galvenie iemesli, kas motivē uzņēmumā izmantot licencētas datorprogrammas. Tāpat starp spēcīgākajiem motivācijas faktoriem ir apziņa, ka tā rīkoties ir pareizi (89 %), tehniskā atbalsta pieejamība (84 %) un plašākas lietošanas iespējas (82 %), kā...

Valsts sekretāru sanāksmē 17.martā tika izskatīts un tālākai apstiprināšanai Ministru kabinetā virzīts Veselības ministrijas izstrādātais likumprojekts "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā". Papildus jau spēkā esošajam aizliegumam audio un audiovizuālos komerciālos paziņojumos reklamēt tabaku, tabakas izstrādājumus un smēķēšanu, likumprojektā paredzēts noteikt aizliegumu reklamēt arī elektroniskās cigaretes un uzpildes flakonus. Līdz ar šo aizliegumu privātpersonas, kuru pamatnodarbošanās ir saistīta ar minēto preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, nedrīkstēs būt arī raidījumu sponsori. Atbilstoši likumprojektam paredzēts, ka elektroniskās cigaretes un uzpildes flakonus būs aizliegts izvietot arī audiovizuālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu raidījumos. Izmaiņas likumā paredzēts veikt, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/40/ES par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu, saskaņā ar kuru nacionālā līmeņa tiesību aktiem jāstājas spēkā līdz 2016.gada 20.maijam.

Aizkraukles novada domes 2016.gada 24.februāra saistošie noteikumi №2016/3 «Par Aizkraukles novada domes saistošo noteikumu publicēšanas vietu»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 27.martu.

Saeima ceturtdien, 17.martā, sanāk uz pēdējo sēdi šī gada ziemas sesijā, kuras darba kārtībā ir iekļauti 24 jautājumi. Parlaments galīgajā lasījumā lems par grozījumiem likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", lai pašvaldība saviem speciālistiem turpmāk varētu izīrēt dzīvojamās telpas. Deputāti galīgajā lasījumā skatīs arī grozījumu Valsts materiālo rezervju likumā, kas paredz regulējumu papildināt ar valsts materiālo rezervju izmantošanu patvēruma meklētāju masveida ierašanās gadījumā. Lai pilnveidotu valsts civilās aizsardzības sistēmas regulējumu, parlamentārieši otrajā lasījumā skatīs Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu. Otrajā lasījumā skatāmie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā paredz uzdevumu valdībai izstrādāt jaunu kārtību, lai atbalstītu enerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem. Tāpat otrajā lasījumā deputāti lems par diviem likumprojektiem saistībā ar divu nekustamo īpašumu daļu piespiedu atsavināšanu Austrumu maģistrāles izbūvei Rīgā. Saeima pirmajā lasījumā skatīs likumprojektu dalītā īpašuma tiesisko attiecību izbeigšanai. Kā risinājumu piespiedu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanai un vienota īpašuma izveidošanai likumprojekts paredz iespēju daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem izmantot vienpusēju zemes izpirkuma...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) kā katru gadu sagatavojis pārskatāmu un informatīvu tabulu par VID iesniedzamajiem gada pārskatiem, dokumentiem un to iesniegšanas termiņiem par 2015.pārskata gadu. Informatīvais materiāls "Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzamie gada pārskati, dokumenti un to iesniegšanas termiņi par 2015.pārskata gadu" lasāms šeit. Atgādinām, ka gada pārskatu iesniedzēji ir ne tikai kapitālsabiedrības, bet arī: individuālie komersanti, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā pārsniedz 300 000 eiro, kā arī individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības un fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību (iedzīvotāju ienākuma nodokļa un mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji), ja tie ir izvēlējušies grāmatvedības reģistrus kārtot divkāršā ieraksta sistēmā; biedrības, nodibinājumi un arodbiedrības; kredītiestādes; ieguldījumu pārvaldes sabiedrības alternatīvo ieguldījumu fonda sabiedrības ieguldījumu brokeru sabiedrības; krājaizdevu sabiedrības; apdrošināšanas sabiedrības, nedalībvalstu apdrošinātāju filiāles, pārapdrošināšanas sabiedrības un nedalībvalstu pārapdrošinātāju filiāles; privātie pensiju fondi; reliģiskās organizācijas; politiskās organizācijas (partijas) un to apvienības. Kapitālsabiedrībām jāņem vērā, ka gada pārskatu iesniegšanas termiņš ir ne vēlāk kā...

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un 15. marta Ministru kabineta sēdē apstiprināti likumprojekti: grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā, pastiprinot patērētāja tiesību aizsardzību hipotekārās kreditēšanas jomā, vienlaikus nodrošinot ES vienoto prasību par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa īpašumupārņemšanu Latvijas tiesību aktos. Minētie likumprojekti vēl būs jāskata Saeimā. Grozījumu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā mērķis ir stiprināt patērētāju tiesību aizsardzību hipotekārās kreditēšanas nozarē. Likumprojekts nosaka prasības kredīta devēju, kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju atalgojuma un personāla politikas veidošanai, kā arī zināšanu un kompetences prasības to darbiniekiem. Tāpat tajā iekļauts arī tiesiskais pamats kredīta starpnieku un kredītu starpnieku reģistrācijas sistēmas izveidošanai. Līdz ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā tiek piedāvāts iekļaut papildu prasības patērētāja maksātspējas izvērtēšanai. Tāpat tajā iekļauti jauni nosacījumi nekustamā īpašuma novērtēšanai, nosakot, ka nekustamā īpašuma vērtēšanu var veikt sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs. Vienlaikus paredzēts stiprināt galvinieka interešu aizsardzību, nodrošinot plašāku informāciju galviniekam par...

Saskaņā ar paredzamajiem grozījumiem Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, elektroniski vairs nevarēs deklarēt dzīvesvietu ēkās, kas reģistrētas kā nedzīvojamas vai nereģistrētas ēkas, piemēram, saimniecības ēkā, mākslinieku darbnīcā. Šādos gadījumos personai, lai deklarētu dzīvesvietu, būs personīgi jāvēršas pašvaldībā un jāpierāda, ka dzīvo attiecīgajā īpašumā. Likumprojekta autori no Iekšlietu ministrijas tiesību akta anotācijā norādījuši, ka dzīvesvietas deklarēšana klātienē pašvaldībā būs papildu administratīvais slogs tiem iedzīvotājiem, kuri noteiktajā kārtībā nav reģistrējuši savus īpašumus, kā arī pašvaldību darbiniekiem, kuriem būs jāizvērtē attiecīgie pierādījumi vai cita informācija. Lai iedzīvotāji savu dzīvesvietu varētu deklarēt dzīvošanai piemērotā objektā, pašvaldībām jāizmanto Valsts adrešu reģistra un Nekustamā īpašuma valsts kadastra dati. Ja persona vēlas deklarēties nereģistrētā dzīvojamā vai nedzīvojamā ēkā, tad pašvaldība vienlaikus ar dzīvesvietas deklarācijas reģistrēšanu saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu var uzsākt arī procedūru attiecīgās ēkas izmantošanas veida aktualizēšanai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā atbilstoši faktiskajam ēkas izmantošanas veidam. Patlaban Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā ir ap...

Jautājums: Kad ir tiesības saņemt Latvijas bezdarbnieka pabalstu, ja pēdējā nodarbinātība bijusi citā ES dalībvalstī? Atbildi sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Tiesības uz Latvijas bezdarbnieka pabalstu personām, kurām pēdējā nodarbinātība ir bijusi citā ES dalībvalstī, būs tikai īpašos gadījumos, kad persona, strādājot citā dalībvalstī, būs saglabājusi ciešu saikni ar savas dzīves vietas valsti, proti, pastāvīgi dzīvojusi Latvijā. Dzīves vietas noteikšanai tiek ņemti vērā tādi faktori, kā uzturēšanās ilgums un nepārtrauktība attiecīgo dalībvalstu teritorijā; veiktās darbības būtība, stabilitāte un jebkura darba līguma ilgums; ģimenes stāvoklis un ģimenes saites; nealgotu darbību veikšana; mājokļa situācija, jo īpaši, cik tā ir pastāvīga; dalībvalsts, kurā personu uzskata par dzīvojošu nodokļu piemērošanai. Svarīgi, lai persona savas pēdējās nodarbinātības laikā būtu dzīvojusi nevis dalībvalstī, kuras tiesību akti uz viņu ir attiecināmi (nodarbinātības valstī), bet dalībvalstī, kurā tiek pieprasīts bezdarbnieka pabalsts. Tiesības uz Latvijas bezdarbnieka pabalstu, galvenokārt, ir sekojošām darbinieku kategorijām: pierobežas darbiniekiem ( persona, kas...

Spēkā esošie tiesību akti nosaka, ka apsardzes darbiniekiem jābūt sertificētiem, atgādina Valsts policija. Prakse liecina, ka ļoti bieži tas netiek ievērots. Apsardzē strādājošās nesertificētās personas nezina apsardzes darbinieku tiesības, pienākumus, kā arī bieži vien nav informētas par objektu apsardzes specifiku un rīcību apdraudējuma gadījumos. Lai novērstu iespējamos draudus sabiedriskajai drošībai, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja Apsardzes darbības kontroles grupas darbinieki regulāri veic apsardzes darbības kontroles pasākumus. Pagājušajā gadā apsardzes sertifikāts tika izsniegts 1607 personām. Diemžēl, šīs jomas patiesais darbinieku skaits pārsniedz apmācības izgājušo skaitu. Valsts policija pārbaužu laikā regulāri konstatē gadījumus, kad apsardzes objektos strādā cilvēki bez sertifikātiem, tādējādi nespējot pilnvērtīgi pildīt sava darba galveno uzdevumu – novērst apsargājamo objektu apdraudējumus. Nepārzinot objekta apsardzes specifiku, kā arī nespējot atbilstoši reaģēt uz apdraudējumu, šis mērķis netiek sasniegts. Neprofesionāla apsardzes darbības organizācija un neatbilstoša darbinieku rīcība var būt par iemeslu ne vien mantiskiem noziegumiem, bet pat kaitējumam cilvēku...

2017. gada 1. janvārī stāsies spēkā normas, kas skar nodokļa piemērošanu ar nekustamo īpašumu saistītiem pakalpojumiem un kas ir noteiktas Eiropas Savienības (ES) Padomes Īstenošanas regulā Nr. 1042/2013, ar ko groza Īstenošanas regulu Nr. 282/2011 attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas vietu. Regulas normas tika izstrādātas, lai attiecībā uz šiem pakalpojumiem nodrošinātu lielāku skaidrību un pēc iespējas vienādu PVN piemērošanu visās dalībvalstīs. Par šo jautājumu sniegts skaidrojumus Inas Spridzānes rakstā. Līdz 2017. gadam nav tālu – atlika vien deviņi mēneši. Turpinot gada pārskatu tēmu, publicējam Andreja Ponomarjeva un Svetlanas Šemeles izveidoto tabulu, saskaņā ar kuru ir iespējams konstatēt, vai konkrētās firmas gada pārskats atbilst likuma prasībām. Protams, šāda informācija būs nepieciešama grāmatvežiem, sastādot gada pārskatu vai konsolidēto gadu pārskatu par 2016. gadu, tomēr pie precizētām un savādāk izteiktām normām ir jāpierod laicīgi, turklāt šis materiāls jebkurā gadījumā ir jāapgūst. Dzīvē var gadīties dažādi. Diemžēl kādā brīdī viens-otrs var zaudēt darbu. Ar kādu bezdarbnieka pabalstu...

Saeimas 2016.gada 3.marta likums «Grozījums Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 29.martu.