JAUNUMI

Ceturtdien, 7.aprīlī, spēkā stājas Krimināllikuma grozījumi, kas paredz kriminālatbildību par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu ievērojamā apmērā – ja kopējā vērtība nav mazāka par 3700 eiro. Lai efektīvi cīnītos ar šo ēnu ekonomikas komponenti – aplokšņu algām, tika piedāvāts komplekss risinājums attiecībā uz aplokšņu algu izmaksātājiem. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā tika noteikti jauni administratīvā pārkāpuma un noziedzīga nodarījuma sastāvi tieši par uzņēmuma grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu. Mazos apmēros – administratīvā atbildība, uzliekot naudas sodu no 140 līdz 2100 eiro, bet ievērojamā apmērā – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu (līdz 1000 minimālajām mēnešalgām, šobrīd – 370 000 eiro) un atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trīs gadiem. Jauna noziedzīga nodarījuma sastāva ieviešana Krimināllikumā tika konceptuāli atbalstīta Finanšu...

2015.gadā jaunpiešķirtā vecuma pensija bija 306,81 eiro, kas, salīdzinot ar 2014.gadu, ir pieaugusi vidēji par 27,84 eiro, informē Labklājības ministrija (LM), analizējot datus par pensijām. LM norāda, ka pensiju piešķir un aprēķina katram cilvēkam individuāli. Lai to izdarītu, pamatā izmanto: pensijas sākuma kapitālu (aprēķināts, ņemot vērā cilvēka darba stāžu līdz 1996.gadam un vidējo iemaksu algu laika periodā no 1996.gada līdz 1999.gadam), pensijas kapitālu (no 1996.gada 1.janvāra personificētajā kontā reģistrētās sociālās apdrošināšanas iemaksas, kurām piemēroti pensijas kapitāla indeksi), pensionēšanās vecumu. Lai arī valstī noteiktais pensionēšanās vecums katru gadu palielinās par 3 mēnešiem, un 2016. gadā tas ir 62 gadi un 9 mēneši, vairākām pensionāru kategorijām pastāv iespēja ātrāk doties pensijā. Vidējais faktiskais pensionēšanās vecums 2015.gadā vīriešiem bija 61,60 gadi un sievietēm 61,46 gadi. Tā kā Latvijas pensiju sistēmas ietvaros pastāv vairākas personu kategorijas, kas var doties pensijā ātrāk (pirms 62 gadiem un 9 mēnešiem), piemēram, daudzbērnu vecāki, politiski represētās personas, 2015.gadā šo iespēju...

Labklājības ministrija (LM) rosina 2017.gadā pārcelt 5. maiju (piektdiena) uz sestdienu, 2017.gada 13.maiju, tādējādi elastīgāk un efektīvāk organizējot darba laiku no valsts budžeta finansējamās valsts pārvaldes iestādēs. Minētās izmaiņas attieksies uz tiem darbiniekiem, kuri strādā no valsts budžeta finansētajās iestādēs un kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Vienlaikus visas pašvaldības, komersanti un organizācijas, nosakot darba un atpūtas laiku, ir aicinātas ievērot attiecīgās darba dienas pārcelšanu. Tā kā atbilstoši likuma „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" 1. pantam maija otrā svētdiena ir noteikta par svētku dienu - Mātes dienu, 2017.gada 13. maijs ir uzskatāms par pirmssvētku dienu. Tas nozīmē, ka darba dienas ilgums šajā dienā ir par vienu stundu īsāks, ja vien darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā nav noteikts īsāks darba laiks. Iepriekšminēto paredz ceturtdien, 7.aprīlī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta rīkojuma projekts Par darba dienas pārcelšanu 2017.gadā. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāpieņem...

Pēc OECD, Eiropas Komisijas, arodbiedrību un Tiesībsarga rekomendācijām portālā manabalss.lv ir uzsākta parakstu vākšana par minimālās algas palielināšanu līdz 500 EUR un neapliekamā minimuma divkāršošanu. Iniciatīvas autori piedāvā veikt grozījumus likumā "Par Iedzīvotāju ienākuma nodokli", Ministru kabineta noteikumos un citos normatīvajos aktos, palielinot minimālo darba algu līdz 500 EUR mēnesī un divkāršojot neapliekamo minimumu visām iedzīvotāju grupām (vispārējais neapliekamais minimums bez atvieglojumiem ir 75 EUR mēnēsī, tiek piedāvāts paaugstināt līdz 150 EUR mēnesī), sasniedzot citu Baltijas valstu neapliekamā minimuma līmeni. Lai sasniegtu vismaz Lietuvas un Igaunijas neapliekamā minimuma līmeni ir jādivkāršo neapliekamais minimums visām sabiedrības grupām. Tagad Latvijā gadā neapliekamais minimums tagad ir 900 EUR, bet Igaunijā 1848 EUR, savukārt Vācijā 8354 EUR gadā. Gan OECD, kurā Latvija vēlas iestāties, gan Eiropas Komisija un Tiesībsargs savos gada ziņojumos ir norādījusi, ka Latvija nepilda savas starptautiskās saistības, kuras uzņēmās parakstot Eiropas Sociālo hartu un Eiropas Pamattiesību hartu, visas šīs organizācijas norāda uz sociālo...

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs pozitīvi vērtē jaunās parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi pretkorupcijas jautājumos, ja tās darbības rezultātā tiks paātrināta vairāku aktuālu priekšlikumu izskatīšana un pieņemšana korupcijas novēršanas un apkarošanas, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanos jomās. Šobrīd Tieslietu ministrija strādā pie vairākiem konkrētiem priekšlikumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un amatnoziegumu novēršanai. Tieslietu ministrija izskata iespēju noteikt ierobežojumu valsts amatpersonām glabāt skaidrā naudā finanšu līdzekļus, kuru summa pārsniedz 15 000 eiro, savukārt zvērinātiem notāriem noteikt pienākumu ziņot gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam par skaidrās naudas darījumiem, kas lielāki par 15 000 eiro, kā arī veikt mantojumā esošo finanšu līdzekļu pastāvēšanas realitātē pārbaudi, ja šādi līdzekļi ir lielāki par 15 000 eiro. Tāpat Tieslietu ministrija izskata iespēju noteikt obligātu notariālo formu darījumiem ar nekustamo īpašumu, kā arī attiecībā uz aizdevuma līgumiem, dāvinājuma līgumiem un vekseļiem, ja to summa skaidrā naudā pārsniedz 3 000 eiro. Šogad Latvija Tieslietu...

Auto asociācija brīdina, ka lietotu automobiļu tirdzniecībā Latvijā ir izplatīti pamudinājumi veikt automobiļa reģistrāciju, pamatojoties uz viltotiem iegādes dokumentiem ar nolūku izvairīties no PVN apliekama darījuma un tādējādi būtiski samazinot automobiļa cenu. "Šī ir milzīga problēma, kas pēdējos gados arvien ir turpinājusi uzņemt apgriezienus, vairumam tirgus dalībnieku sasniedzot patiešām apbrīnojamu tiesiskā nihilisma pakāpi. Tas, kas agrāk bija izņēmums, šodien jau ir norma", uzskata Auto asociācija. Ievērojamā daļā tirdzniecības darījumu PVN vispār nepiedaloties, vairums klientu pat nenojaušot, ka automobilis tāpat kā jebkura cita prece ir darījums, kam tiek piemērots PVN. Galvenokārt auto Latvijā tiek ievesti no Vācijas, tas nozīmē, tie veic zināmu ceļu līdz Latvijai, turklāt, iespējams, pa vidu ir vēl viens vai vairāki tirgotāji, kas rada papildus izmaksas. Tomēr tas nav traucēklis tam, lai automobilis pa ceļam uz Latviju kļūtu lētāks bieži vien par 15-20%. Gadā tie ir desmitiem miljonu eiro, kas netiek iekasēti valsts budžetā vai arī tiek atmaksāti PVN karuseļos,...

Par valsts amatpersonu būs uzskatāma arī persona, kas uz laiku pilda citas valsts amatpersonas pienākumus. To paredz Saeimā ceturtdien, 7.aprīlī, otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi valsts amatpersonu interešu konflikta novēršanas likumā. Plānots, ka uz šādām amatpersonām attieksies visi likumā paredzētie noteikumi, kuri attiecas uz valsts amatpersonu, kuru tā aizvieto. Persona valsts amatpersonu varēs aizvietot uz laiku, bet ne ilgāk kā uz pusotru gadu, piemēram, kārtējā atvaļinājuma vai bērna kopšanas atvaļinājuma laikā. Šādos gadījumos institūcijas vadītājs varēs atļaut attiecīgu amatu savienošanu, ja tas nerada interešu konfliktu un nekaitē valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai. Grozījumi paredz, ka personai, kas uz laiku aizvieto amatpersonu, valsts amatpersonas deklarācija, stājoties amatā, būs jāiesniedz tikai tad, ja attiecīgos amata pienākumus tā pilda ilgāk nekā vienu mēnesi. “Sākotnēji likumprojekta autori valsts amatpersonas statusu rosināja noteikt zemessargiem, kuri pilda ilgstošā prombūtnē esoša profesionālā dienesta karavīra pienākumus Nacionālajos bruņotajos spēkos. Tomēr komisijā lēmām, ka ir nepieciešams vispārīgs regulējums gadījumiem, kad persona uz...

Šajā rakstā skaidrota nemateriālo ieguldījumu uzskaite atbilstoši Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, par kuru pārņemšanas lomu grāmatveža ikdienas darbā tiek runāts arvien vairāk visas Eiropas līmenī. Saskaņā ar Starptautisko grāmatvedības standartu valdes izdotajām Finanšu pārskata sagatavošanas pamatnostādnēm aktīvi ir uzņēmuma kontrolē esoši resursi, no kuru izmantošanas uzņēmumam nākotnē sagaidāmi ekonomiski labumi. Aktīvus iedala ilgtermiņa un īstermiņa aktīvos. Aktīvus klasificē kā īstermiņa aktīvus, ja šos aktīvus: paredz realizēt vai patērēt uzņēmuma pamatdarbības cikla laikā; tur galvenokārt tirdzniecības nolūkiem; paredz realizēt gada laikā no bilances datuma; veido nauda vai tās ekvivalenti, kam ir neierobežotas lietošanas iespējas. Pārējie aktīvi, kuriem iepriekšminētie kritēriji neizpildās, ir ilgtermiņa aktīvi. Pie ilgtermiņa aktīviem pieder arī nemateriālie ieguldījumi. Nemateriālo ieguldījumu jēdziens un piemēri Nemateriālos ieguldījumus definē kā identificējamus, nemonetārus aktīvus, kam nav materiālas jeb fiziskas formas. Nemateriālos ieguldījumus dēvē arī par nemateriāliem aktīviem. Ir iespējams identificēt nemateriālo ieguldījumu objektu, ja tas ir nodalāms no citiem uzņēmuma aktīviem un saistībām, kā arī...

Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) iesniegusi Finanšu ministrijai priekšlikumus ārvalstu investīciju ieplūdes veicināšanai, starp kuriem minēts arī ierosinājums sniegt iespēju grāmatvedības uzskaitē (ar noteikumu, ka nodokļi tiek aprēķināti un maksāti EUR) un atskaitē Valsts ieņēmumu dienestam lietot ārvalstu valūtu, kā arī atskaitēs lietot angļu valodu. LKA sarunā ar finanšu ministri esot iesniegusi priekšlikumus, kas varētu veicināt ārvalstu investīciju ieplūdi Latvijā, tādējādi stimulējot ekonomikas attīstību un radot jaunas darba vietas, uzsvēris LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis. LKA priekšlikumi, kas ir iesniegti Finanšu ministrijai, ietver: • BPO/SSC/Starptautisko zvanu centru attīstības (reģistrācijas) veicināšana Latvijā. • VID kapacitātes stiprināšana, informācijas aprites uzlabošana ar VID; iespēja grāmatvedības uzskaitē (ar noteikumu, ka nodokļi tiek aprēķināti un maksāti EUR) un atskaitē VID lietot ārvalstu valūtu; angļu valodas lietošana paralēli latviešu valodai atskaitēs VID un citām nodokļus un nodevas administrējošām institūcijām. • Uzkrāto zaudējumu (arī nodokļu zaudējumu) pārneses iespēja starp vienas grupas uzņēmumiem. • Juridiskas personas kā valdes; attālinātā personāla nolīgšana; transferta...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti trešdien, 6.aprīlī, pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja jaunā Muitas likuma projektu, taču noraidīja valdības lūgumu skatīt to steidzamības kārtā. Likuma mērķis ir sistematizēt un padarīt skaidrāku muitas jomas regulējumu. “Komisijā lēmām, ka jaunā likuma projekts jāizskata parastajā kārtībā – trijos lasījumos -, nevis divos, kā to lūdzis Ministru kabinets. Steigties nav vajadzības, turklāt projektam vēl nepieciešama virkne precizējumu un, kā šodien norādīja Saeimas Juridiskais birojs, ir arī vairāki konceptuāli izlemjami jautājumi,” komisijas lēmumu noraidīt steidzamību skaidro Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns. Tāpat komisijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka jaunajam likumam, kā to plānojuši iesniedzēji, būtu jāstājas spēkā šī gada 1.maijā, taču valdībai vēl nepieciešams izstrādāt virkni Ministru kabineta (MK) noteikumu, ko plānots izdarīt līdz gada beigām. Tāpēc pieņemt steidzamības kārtībā jaunu likumu, kurš pilnvērtīgi nevarētu darboties, jo spēkā būtu vēl iepriekšējie MK noteikumi, nav laba prakse, un tādējādi jau tā sarežģītais regulējums muitas jomā lietotājiem kļūtu vēl...

Saeima ceturtdien, 7.aprīlī, galīgajā lasījumā lems par Latvijā kontrolējamo narkotisko un psihotropo vielu saraksta papildināšanu ar jaunām vielām. Ar grozījumiem Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtības likumā kontrolējamo vielu sarakstu papildinās ar vairākām jaunām vielām, kurām līdz šim bija noteikts pagaidu aizliegums. Galīgajā lasījumā šodien plānots skatīt arī grozījumus kultūras pieminekļu aizsardzības likumā, kas precizēs samaksas kārtību par Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju izvest no Latvijas mākslas un antikvāros priekšmetus, kā arī valstij piederošas senlietas. Otrajā lasījumā Saeima lems par interešu konflikta novēršanas likuma grozījumiem, lai noteiktu vispārīgu regulējumu gadījumiem, kad persona kļūst par amatpersonu, uz laiku aizvietojot citu amatpersonu. Parlamentā arī plānots lemt par vairāku likumprojektu nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijās. To vidū ir deputātu iesniegtie grozījumi Krimināllikumā, paredzot pastiprināt amatpersonu atbildību par iesaistīšanos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas atbalstīšanā. Tāpat Saeima lems, vai nodot izskatīšanai komisijās Ministru kabineta iesniegtos grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Valdība...

Šonedēļ Valsts zemes dienests (VZD) organizēja divas tikšanās - Nekustamā īpašuma vērtēšanas konsultatīvās padomes sēdi un tikšanos ar Rīgas un Pierīgas reģiona pašvaldību pārstāvjiem, kurās iepazīstināja ar jauno kadastrālo vērtību bāzi 2018./2019.gadam. Tikšanās mērķis bija aizsākt diskusiju par kadastrālajām vērtībām mājokļu īpašumiem, kas aprēķinātas, izmantojot jauno vērtēšanas modeli un bāzi, to ietekmi uz nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu un iespējamajiem risinājumiem nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanā. Abās apspriedēs VZD informēja par jaunajām bāzes vērtībām un ar piemēriem skaidroja, kā jaunais vērtēšanas modelis risina nepilnības dažādas kvalitātes īpašumu vērtēšanā. Izmantojot jauno modeli, vērtēšanā ir ņemts vērā ēkas vecums un kvalitāte, kā arī mājokļa un apbūves zemes kadastrālā vērtība ir tuvināta tirgus vērtībai. Skatīt papildu informāciju! Elita Baklāne-Ansberga, VZD ģenerāldirektore: "Jaunais vērtēšanas modelis sabiedrībai kopumā sniedz vairākus ieguvumus. Masveida vērtēšanā tiek ieviesta objektīva kadastrālās vērtības bāze dažāda vecuma un kvalitātes mājokļiem, kas ļauj atbilstoši reālajai situācijai novērtēt gan standarta, gan īpaši kvalitatīvos un ekskluzīvos īpašumus. Tādā...

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 6.aprīlī, noslēdza darbu pie likuma grozījumiem, ar kuriem paredzēts ieviest regulējumu hipotekāro kreditoru interešu aizsardzībai gadījumos, ja nekustamais īpašums tiek atsavināts sabiedrības vajadzībām. Patlaban Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likums neparedz skaidru regulējumu hipotekārā kreditora aizsardzībai. Tas būtu nepieciešams gadījumos, kad īpašums tiek atsavināts pilnā apmērā un tas kalpo kā vienīgais kreditora saistības nodrošinājums labprātīgas atsavināšanas gadījumā. Jautājums par hipotekārā kreditora īpašuma aizstāvību var kļūt aktuāls nākotnē lielu projektu īstenošanas laikā, piemēram, izbūvējot “Rail Baltica” dzelzceļa līniju, norāda likumprojekta autori Tieslietu ministrijā. Patlaban teorētiski iespējama situācija, ka banka par ieķīlātā nekustamā īpašuma atsavināšanu uzzina vien brīdī, kad valsts institūcija jau vēlas nostiprināt savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā. Līdz šim praksē institūcijas, kas veic īpašumu atsavināšanu, tomēr bija vērstas uz sadarbību ar kredītiestādēm, nepieciešamības gadījumā aicinot iesaistīties atsavināšanas procesā. Taču pašreizējā likuma redakcija institūcijām šādu pienākumu neparedz. Likumprojekts paredz ieviest samērīgu tiesisko regulējumu, nosakot mehānismu hipotekāro kreditoru interešu aizsardzībai...

Valdība otrdien, 5.aprīlī apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) sagatavotos grozījumus likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, tādējādi pilnveidojot sociālās apdrošināšanas sistēmu. Izmaiņas likumā vēl jāpieņem Saeimā. Tā kā konkurences ierobežojuma laikā cilvēkam tiek saglabāti regulāri ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālās iemaksas, likumprojekts paredz, ka šajā periodā cilvēks ir sociāli apdrošināms. Ja cilvēks ir nodarbināts vienlaicīgi divās vai vairākās dalībvalstīs (Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveicē), sociālās iemaksas ir jāveic tikai vienā dalībvalstī. Tomēr praksē ir gadījumi, kad sociālās iemaksas tiek veiktas vairākās dalībvalstīs. Tādējādi ir nepieciešams noteikt atbildīgo iestāžu rīcību, lai iemaksas būtu reģistrētas tikai vienā dalībvalstī. Normatīvie akti paredz, ka pašnodarbinātā persona var vienu reizi izvēlēties sociālo iemaksu objektu, bet neparedz pašnodarbinātā ziņojuma par sociālajām iemaksām precizēšanu (labošanu). Tomēr praksē ir gadījumi, kad pašnodarbinātās personas vēršas Valsts ieņēmumu dienestā un lūdz labot ziņojumu. Likumprojekts paredz, ka no 2017.gada pašnodarbinātām personām būs tiesības vienu reizi mēneša laikā labot...

Valdība otrdien, 5. aprīlī, pieņēmusi MK noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.976 "Noteikumi par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai"", kas precizē mikrouzņēmumu darbinieku brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai. Noteikumu grozījumi izdoti saskaņā ar pagājušā gada rudenī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas papildināja likuma 5.pantu ar 3.²daļu, nosakot, ka brīvprātīgi valsts sociālajai apdrošināšanai var pievienoties mikrouzņēmuma darbinieks, reizi mēnesī veicot sociālās apdrošināšanas iemaksas no brīvi izraudzīta objekta, kas nepārsniedz Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru. Grozījumi MK noteikumos ievieš arī tajos atsauci uz šo maksimālā apjoma normu. Tāpat grozījumi paredz arī iespēju brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai elektroniskā formā, izmantojot portālu www.latvija.lv.