JAUNUMI

Šī gada 7.aprīlī pirms projekta "RKP "Vientuļi" rekonstrukcija un RKP "Bruņiševa" iekārtošana" noslēguma pasākuma notika Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) vadības un Krievijas Federācijas Federālā muitas dienesta vadītāja darba tikšanās. Tās laikā pārrunāti aktuālie divpusējās sadarbības jautājumi muitas jomā, tajā skaitā - apspriestas robežšķērsošanas vietu uz Latvijas-Krievijas valsts robežas caurlaidspējas uzlabošanas iespējas un citi jautājumi. Darba tikšanās gaitā tika atzīmēts, ka sadarbība starp Latvijas un Krievijas muitas dienestiem stabili attīstās un ir augstā profesionālajā līmenī. Puses akcentēja nepieciešamību atvērt robežšķērsošanas vietu (turpmāk - RŠV) "Vientuļi (Latvijas pusē) un "Ludonka" (Krievijas pusē) pilnvērtīgai kravas transportlīdzekļu plūsmai, kā arī transporta plūsmas novirzīšanai no vairāk noslogotajām RŠV uz mazāk noslogotajām RŠV uz Latvijas-Krievijas robežas. Darba tikšanās laikā tika panākta vienošanās kopīgi vērsties Latvijas Satiksmes ministrijā un Krievijas Transporta ministrijā, lai veicinātu pierobežas transporta infrastruktūras modernizāciju. Latvijas un Krievijas muitas dienestu pārstāvji apsprieda jautājumu par faktisko RŠV caurlaidību uz Latvijas-Krievijas robežas un vienojās turpināt īstenot...

Latvijas Komercbanku asociācija pauž, ka jau pašlaik mājokļu iegādes valsts atbalsta programmas nosacījumos ir iekļauti ierobežojumi, kas nosaka galvojuma apmēra griestus gan procentuālā veidā no aizņēmuma apjoma, gan naudas izteiksmē, un pats lielākais iespējamais galvojuma apmērs ir 20 000 eiro. Taču pieprasījumu pēc valsts galvojumiem būtiski palielina un motivē šo atbalstu pieprasīt arī cilvēkiem, kam tas nemaz nebūtu nepieciešams, cita normatīvo aktu norma - atlaide nodevai par īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā. "Šīs konkrētās valsts galvojuma programmas mērķis ir sniegt atbalstu ģimenēm ar bērniem. Tajā jau pašlaik reāli darbojas galvojuma apmēra ierobežojumi, kas saistīti ar bērnu skaitu ģimenē, un maksimālais galvojuma apmērs ir līdz 20 tūkstošiem eiro! Kopumā programma arī darbojas tai paredzētajā virzienā, taču pērn tika pieņemti grozījumi noteikumos par zemesgrāmatu nodevu, paredzot būtisku nodevas atlaidi darījumiem, kuros saņemts valsts galvojums. Diemžēl šādu atvieglojumu dēļ pieteikties valsts atbalsta programmai ir motivētas arī tās ģimenes, kurām tas iespējams nemaz nebūtu nepieciešams. Tāpēc, pirms domāt...

Ministru kabineta 2016.gada 22.marta noteikumi №173 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 6.1.4.specifiskā atbalsta mērķa «Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN - T tīklu» 6.1.4.1.pasākuma «Rīgas ostas un Rīgas pilsētas integrēšana TEN - T tīklā» īstenošanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 8.aprīli.

Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumi №192 «Noteikumi par izmaksām, kas saistītas ar atkritumu poligonu apsaimniekošanu pēc to slēgšanas»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 8.aprīli.

Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumi №191 «Kārtība, kādā pašvaldībām 2016.gadā piešķir valsts budžeta dotāciju Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla uzturēšanai»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 8.aprīli.

Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumi №193 «Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā «Inovācija»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 8.aprīli.

Ministru kabineta 2016.gada 22.marta noteikumi №175 «Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 3.februāra noteikumos №59 «Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.aprīli.

Ministru kabineta 2016.gada 22.marta noteikumi №174 «Noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.aprīli.

Ministru kabineta 2016.gada 5.aprīļa noteikumi №202 «Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumos №1529 «Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 8.aprīli.

Ministru kabineta 2016.gada 5.aprīļa noteikumi №200 «Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumos №1037 «Noteikumi par cilvēka asiņu un asins komponentu savākšanas, testēšanas, apstrādes, uzglabāšanas un izplatīšanas kvalitātes un drošības standartiem un kompensāciju par izdevumiem zaudētā asins apjoma atjaunošanai»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 8.aprīli.

Ministru kabineta 2016.gada 5.aprīļa noteikumi №197 «Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 2.maija noteikumos №164 «Kārtība, kādā tiek aprēķinātas un atmaksātas pārmaksātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 8.aprīli.

Ministru kabineta 2016.gada 5.aprīļa noteikumi №198 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos №976 «Noteikumi par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2016.gada 5.aprīļa noteikumi №196 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumos №827 «Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 8.aprīli.

Ministru kabineta 2016.gada 5.aprīļa noteikumi №195 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 5.oktobra noteikumos №951 «Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ziņas par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 1.janvāri.

Eiropas Komisija ceturtdien, 7. aprīlī, iepazīstināja ar rīcības plānu, kurā izklāstīti pasākumi, ar kuriem pašreizējai ES PVN sistēmai tiks dots jauns impulss, to vienkāršojot, samazinot krāpšanas iespējas un padarot to labvēlīgu komercdarbībai. Tas ir pirmais solis virzībā uz vienotu ES PVN zonu, kurā būs pienācīgas iespējas cīnīties pret krāpšanu, kā arī atbalstīt komercdarbību, digitālo ekonomiku un e-komerciju. Pašreizējie PVN noteikumi ir steidzami jāatjaunina, lai tie paredzētu pilnīgāku atbalstu vienotajam tirgum un atvieglotu pārrobežu tirdzniecību, neatpaliekot no mūsdienu digitālās un mobilās ekonomikas attīstības. “PVN iztrūkums”, tātad starpība starp plānotajiem PVN ieņēmumiem un faktiski iekasēto PVN, 2013.gadā dalībvalstīs sasniedza gandrīz 170 miljardus eiro. Aplēses liecina, ka pārrobežu krāpšanas dēļ vien Eiropas Savienībā ik gadu tiek zaudēti PVN ieņēmumi apmēram 50 miljardu eiro apmērā. Pašreizējā PVN sistēma ir arī sadrumstalota un joprojām rada ievērojamu administratīvo slogu, it īpaši MVU un komercsabiedrībām, kas savu pamatdarbību veic internetā. Rīcības plānā ir izklāstīti pašreizējo ES PVN noteikumu modernizācijas...