JAUNUMI

2016. gada 1.aprīlī stājas spēkā izmaiņas likumā "Par nodokļiem un nodevām", ar kurām noteikts, ka kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informācija par tādiem personu, kuru rezidences (reģistrācijas) valsts ir Latvijas Republika, aizdomīgiem darījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpratnē, kas atbilst aizdomīguma pazīmēm nodokļu jomā. Likumā "Par nodokļiem un nodevām" veiktie grozījumi nosaka pienākumu kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, konstatējot aizdomīgu darījumu , ziņot VID , kas atbilst aizdomīguma pazīmēm nodokļu jomā. Ziņojumus sniedz VID, lai atklātu un novērstu likumpārkāpumus, kuru rezultātā samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs vai palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs un par kuriem atbildība paredzēta šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos, kā arī noziedzīgos nodarījumus par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas un par krāpšanu. Likumā uzskatītas šādas darījuma aizdomīguma pazīmes nodokļu jomā: 1) privātpersona deklarē ienākumus, ieņēmumus, uzkrājumus, īpašumus vai to vērtības maiņas...

Ekonomikas ministrija ziņo, ka tās dienaskārtībā patlaban ietilpst sakārtot būvniecības procesu un aktualizēt īres tirgus tiesisko regulējumu, tādējādi nodrošinot īpašuma pieejamību pēc iespējas plašākam iedzīvotāju lokam. Ilgtspējīgai nekustamā īpašuma tirgus attīstībai Latvijā nepieciešams aktivizēt iekšējo pieprasījumu, veicinot gan īres tirgus iniciatīvas, gan sabiedrības pirktspēju, kā arī mazinot dažādus nozares administratīvos šķēršļus. Tādēļ Ekonomikas ministrija šobrīd strādā pie vairākām jaunām iniciatīvām, lai šo situāciju risinātu. Ministrija ir sagatavojusi un nodevusi apspriešanai darba grupā grozījumus Civilprocesa likumā, grozījumus Notariāta likumā, kā arī jaunā Dzīvojamo telpu īres likuma projektu. "Stabila nekustamā īpašuma tirgus attīstība ir sabiedrības kopējs ieguvums - pieejams mājokļu un komerctelpu tirgus, vienlaikus tas kalpo arī kā personu motivēšana palikt Latvijā, kas savukārt veicina valsts demogrāfisko un ekonomisko izaugsmi ilgtermiņā", uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Hipotekārā kreditēšana ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas ietekmē nekustamā īpašuma tirgus attīstību, tostarp jaunu dzīvojamo māju celtniecību. Latvijā sasniegtais darba...

Turpinot pilnveidot klientu apkalpošanu un veicināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektronisko pakalpojumu izmantošanu, tūri pa Latvijas pašvaldībām turpina VID "e-busiņš". Nodokļu maksātāji tiek aicināti no 4.aprīļa līdz 11.aprīlim Mārupes, Baldones, Siguldas, Babītes, Garkalnes un Salaspils novada iedzīvotājus apmeklēt VID "e-busiņu"! Tajā VID speciālisti palīdzēs iesniegt Gada ienākumu deklarāciju elektroniski un apgūt arī citus VID e-pakalpojumus. VID "e-busiņš" minētajos novados ieradīsies pēc šāda grafika: Mārupes novads: 04.04. Mārupes novada domes telpās, Daugavas ielā 29, no plkst. 10.00 - 13.00Salaspils novads:11.04. Salaspils novada domes pārrunu zālē, Līvzemes ielā 8 no plkst. 10.00 - 13.00. VID "E-busiņā" speciālisti palīdzēs iesniegt Gada ienākumu deklarāciju gan tiem nodokļu maksātājiem, kuriem tā jāsniedz obligāti, gan tiem, kuri vēlas to iesniegt brīvprātīgi, lai atgūtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par izglītību, ārstniecību, iemaksām pensiju fondos u.c. attaisnotajiem izdevumiem. Vēršam uzmanību, ka dokumenti papīra formātā "E-busiņā" netiks pieņemti! Lai "E-busiņā" varētu elektroniski iesniegt Gada ienākumu deklarāciju, lūdzam nodokļu maksātājus ņemt līdzi...

Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumi №185 «Par Ministru kabineta 2010.gada 20.jūlija noteikumu №649 «Par Saprašanās memorandu starp Eiropas Komisiju un Latvijas Republikas Satiksmes ministriju par kvalitātes un drošības prasību savietojumu ar sTESTA tīklu, kas tiek nodrošināts IDABC programmas ietvaros» atzīšanu par spēku zaudējušiem»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.aprīli.

Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumi №183 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 27.oktobra noteikumos №1238 «Eiropas Savienības fondu ieviešanas uzraudzības un izvērtēšanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.aprīli.

Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumi №181 «Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 28.aprīļa noteikumos №207 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 7.2.1.specifiskā atbalsta mērķa «Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros» pasākumu «Aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošana jauniešu bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanai» un «Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros» īstenošanas noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.aprīli.

Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumi №189 «Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 23.decembra noteikumos №835 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 9.1.1.specifiskā atbalsta mērķa «Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū» 9.1.1.1.pasākuma «Subsidētās darbavietas nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem» īstenošanas noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.aprīli.

Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumi №179 «Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā un Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma 5., 6., 7. un 8.pantā paredzētajiem pārkāpumiem»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.aprīli.

Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumi №184 «Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 11.augusta noteikumos №467 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 9.1.1.specifiskā atbalsta mērķa «Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū» 9.1.1.3.pasākuma «Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai» īstenošanas noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.aprīli.

Ministru kabineta 2016.gada 22.marta noteikumi №177 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 30.augusta noteikumos №685 «Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.aprīli.

Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumi №180 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra noteikumos №75 «Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.aprīli.

Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumi №182 «Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 11.augusta noteikumos №468 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 9.1.1.specifiskā atbalsta mērķa «Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū» 9.1.1.2.pasākuma «Ilgstošo bezdarbnieku aktivizācijas pasākumi» īstenošanas noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.aprīli.

Vakar, 31.martā, svinīgā Valsts ieņēmumu dienesta Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākuma laikā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Valsts ieņēmumu dienesta ( VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone pasniedza īpaši šim pasākumam darinātas balvas un atzinības rakstus 2015.gada lielākajiem nodokļu maksātājiem, kā arī aktīvākajam VID sadarbības partnerim. Vienlaikus šī gada 1. aprīlī 2448 nodokļu maksātājiem, t.sk. 1964 nodokļu maksātājiem atkārtoti, bet 484 nodokļu maksātājiem - pirmo reizi, tiks nosūtīta VID pateicība par 2015. gadā veiktajām ievērojamām iemaksām valsts budžetā, godprātīgo un atbildīgo attieksmi pret nodokļu saistību izpildi un līdzšinējo sekmīgo sadarbību ar nodokļu administrāciju. VID regulāri izvērtē nodokļu saistību izpildi mūsu valstī. Veicot šo uzdevumu, jau trešo gadu VID izveidojis to uzņēmumu sarakstu, kuru veiktās nodokļu iemaksas budžetā iepriekšējā kalendāra gadā pārsniedza 100 000 eiro (neieskaitot veiktās iemaksas par akcīzes nodokli, izložu un azartspēļu nodokli, vieglo automobiļu un motociklu nodokli, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli). Taču, kaut arī uzņēmums ir veicis nodokļu...

Vakar, 31. martā, Saeimā otrajā lasījumā tika skatīts likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kurā paredzēts izteikt kodeksa 51.4 pantu par Lauksaimniecības zemes izmantošanas nosacījumu neievērošanu jaunā redakcijā. Grozījumi paredz, ka par lauksaimniecības zemes neizmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā, pārkāpjot normatīvajos aktos par zemes privatizāciju noteiktā rakstveida apliecinājuma termiņu, ja zemes platība ir no viena līdz divdesmit hektāriem, varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu fiziskajai personai līdz 60 EUR, bet juridiskajai personai – līdz 150 EUR. Savukārt par lauksaimniecības zemes neizmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā, pārkāpjot normatīvajos aktos par zemes privatizāciju noteiktā rakstveida apliecinājuma termiņu, ja zemes platība ir no 21 līdz 50 hektāriem, – izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajai personai – no 60 EUR līdz 350 EUR, bet juridiskajai personai no 150 EUR līdz s650 EUR. Attiecīgi, ja zemes platība ir no 51 līdz 100 hektāriem, varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu fiziskajai personai – no 350 EUR līdz 500 EUR,...

Dzīvesvietu elektroniski varēs deklarēt tikai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā dzīvojamā ēkā. To paredz Saeimā ceturtdien, 31.martā, konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā. Saskaņā ar grozījumiem elektroniski vairs nevarēs deklarēt dzīvesvietu ēkās, kas reģistrētas kā nedzīvojamas, vai nereģistrētās ēkās, piemēram, saimniecības ēkā, mākslinieku darbnīcā. Šādos gadījumos personai, lai deklarētu dzīvesvietu, būs personīgi jāvēršas pašvaldībā un jāpierāda, ka dzīvo attiecīgajā īpašumā. Likumprojekta autori no Iekšlietu ministrijas anotācijā norādījuši, ka dzīvesvietas deklarēšana klātienē pašvaldībā būs papildu administratīvais slogs tiem iedzīvotājiem, kuri noteiktajā kārtībā nav reģistrējuši savus īpašumus, kā arī pašvaldību darbiniekiem, kuriem būs jāizvērtē attiecīgie pierādījumi vai cita informācija. Lai iedzīvotāji savu dzīvesvietu varētu deklarēt dzīvošanai piemērotā objektā, pašvaldībām jāizmanto Valsts adrešu reģistra un Nekustamā īpašuma valsts kadastra dati. Ja persona vēlas deklarēties nereģistrētā dzīvojamā vai nedzīvojamā ēkā, tad pašvaldība vienlaikus ar dzīvesvietas deklarācijas reģistrēšanu saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu var uzsākt arī procedūru attiecīgās ēkas izmantošanas veida...