JAUNUMI

Ministru kabineta 2016.gada 8.marta noteikumi №141 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumos №257 «Noteikumi par kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 11.martu.

Ministru kabineta 2016.gada 8.marta noteikumi №137 «Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 20.maija noteikumos №263 «Valsts kancelejas nolikums»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 11.martu.

Ministru kabineta 2016.gada 8.marta noteikumi №143 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 17.augusta noteikumos №788 «Valsts izglītības informācijas sistēmas saturs, uzturēšanas un aktualizācijas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 11.martu.

Saeimas 2016.gada 25.februāra likums «Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 23.martu.

Ministru kabineta 2016.gada 1.marta noteikumi №134 «Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 14.jūlija noteikumos №395 «Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 11.martu.

Ministru kabineta 2016.gada 8.marta noteikumi №139 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumos №887 «Noteikumi par darbības programmas «Uzņēmējdarbība un inovācijas» papildinājuma 2.3.1.1.aktivitātes «Ārējo tirgu apgūšana» 2.3.1.1.2.apakšaktivitāti «Ārējo tirgu apgūšana – nozaru starptautiskās konkurētspējas stiprināšana»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 11.martu.

Ministru kabineta 2016.gada 8.marta noteikumi №140 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos №569 «Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi saņem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 11.martu.

Saeima ceturtdien, 10.martā, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma Krimināllikuma grozījumus, paredzot virkni izmaiņu krimināltiesiskajā regulējumā. Tostarp likumu paredzēts papildināt ar jaunu pantu, kas paredz kriminālatbildību darba devējam, kurš izmaksā darba samaksu, kas nav uzrādīta grāmatvedības uzskaitē. Par šādu pārkāpumu kriminālatbildība paredzēta, ja “aplokšņu algas” izmaksu darba devējs uzņēmumā veicis ievērojamā apmērā – tādā, kas pārsniedz desmit minimālās mēnešalgas. Saeima jau veikusi saistītas izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, par “aplokšņu algu” izmaksāšanu līdz desmit minimālo mēnešalgu apmēram paredzot administratīvu atbildību. Par darba samaksas noteikumu pārkāpšanu paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana. Kā alternatīvu sodu likums paredzēs piespiedu darbu vai naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trim gadiem. Arī patlaban likums par “aplokšņu algu” izmaksāšanu ļauj sodīt darba devēju pēc likuma panta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Taču “aplokšņu algu” izmaksāšanas fakts ir vieglāk...

Citā Eiropas Savienības (ES) valstī strādājošie Latvijas rezidenti Valsts ieņēmumu dienestā (VID) varētu neiesniegt gada ienākumu deklarāciju par algotā darbā gūtajiem ienākumiem. To paredz Saeimā ceturtdien, 10.martā, konceptuāli atbalstītais grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Paredzēts, ka deklarēšanas atbrīvojumu varēs piemērot algota darba ienākumiem, kas gūti citā ES dalībvalstī un kas pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli. Atbrīvojums attieksies arī uz Latvijas rezidentiem, kas strādā kādā Eiropas Ekonomiskās zonas valstī. Izmaiņas likumā rosinājusi Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija, un to mērķis ir mazināt administratīvo slogu un radīt labvēlīgākus apstākļus reemigrantiem, veicinot viņu atgriešanos Latvijā. Likumprojekta autori norādījuši, ka informāciju par personas gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli VID patlaban jau saņem no ES dalībvalstīm obligātās automātiskās informācijas apmaiņas sistēmas ietvaros. Savukārt tiem nodokļu maksātājiem, kuri ienākumus gūst valstīs, kas nav ES dalībvalstis, bet ar kurām ir noslēgtas konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, tāpat kā līdz...

Sadarbības vienošanās ietvaros Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk VID) un biedrība “Latvijas Kases aparātu un sistēmu apkalpojošo dienestu, tirgotāju un ražotāju asociācija” (turpmāk – LKASA) ir uzsākusi darbu, lai jaunajām prasībām atbilstošie kases aparāti, hibrīda kases aparāti un kases sistēmas būtu pieejamas tirgū savlaicīgi, un komersantiem būtu iespējams ievērot Ministru kabineta noteikumos minētos lietošanas termiņus. Asociācija atzīst, ka pamatā ir apzinātas Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumos Nr.96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” un Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumos Nr.95 “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām” iekļautās tiesību normas un ir atlicis precizēt vien dažas nianses. Tādēļ jau šobrīd ir uzsākts darbs pie jaunajām prasībām atbilstošu kases aparātu, hibrīda kases aparātu un kases sistēmu projektēšanas un izstrādes, lai vistuvākajā laikā tiktu uzsākta to ražošana un arī ieviešana tirgū. Lai iespējami plaši un sekmīgi informētu komersantus un skaidrotu jaunās tiesību normas attiecībā...

Saeima ceturtdien, 10.martā, pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja izmaiņas likumos, kas paredz tiesības Valsts kontrolei (VK) veikt zaudējumu piedziņu no atbildīgajām personām par revīzijās konstatētajām nelikumībām. Grozījumi Valsts kontroles likumā paredz: ja revīzijās tiks konstatēta pretlikumīga rīcība, kas valstij radījusi zaudējumus, VK būs tiesības sākt zaudējumu piedziņas procesu pret vainīgajām amatpersonām. Sākotnēji zaudējumu piedziņas pienākums būs revidējamai vienībai, bet, ja tā neveiks nepieciešamās darbības, tad iesaistīsies VK, kura izdos administratīvo aktu par zaudējumu piedziņu. Apsūdzētajām amatpersonām būs tiesības pārsūdzēt to tiesā. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa iepriekš atbildīgās komisijas sēdē pauda, ka rosinātie grozījumi ir par amatpersonu nelikumīgu darbību, nevis nelietderīgas rīcības rezultātā radītu iespējamu kaitējumu. Piedziņa paredzēta gadījumos, kad būs pārkāpts normatīvais akts un konstatēti zaudējumi, un vērā tiks ņemti vainu mīkstinoši apstākļi, piemēram, ja tiesību norma bijusi neskaidra. Plānots, ka VK vispirms ļaus rīkoties pašai iestādei, kurā konstatēts pārkāpums, un tikai tad, ja tā nevēlēsies piedzīt zaudējumus, piedziņas procesu uzsāks VK. Informāciju...

Pašvaldība saviem speciālistiem turpmāk varēs izīrēt dzīvojamās telpas, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā ceturtdien, 10.martā, galīgajam lasījumam Saeimā atbalstītie grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Dzīvojamās telpas pašvaldība varēs izīrēt tādiem speciālistiem, kuri nodarbināti nozarē, kas pašvaldības attīstības programmā noteikta kā attīstāmā nozare. Tāpat uz īres dzīvokli varēs pretendēt persona, kas strādā jomā, kurā ir nepietiekams speciālistu nodrošinājums. To, kādās nozarēs vai kādu pārvaldes uzdevumu veikšanai ir nepieciešami kvalificēti speciālisti, pašvaldībai būs jānosaka ar saistošajiem noteikumiem. Likumprojekts paredz, ka kvalificēta speciālista nodrošināšana ar dzīvojamo telpu turpmāk būs viens no palīdzības veidiem. Uz šo palīdzību varēs pretendēt arī speciālisti, kuru darba devējs nav pašvaldība, ja speciālists, piemēram, strādā jomā, kas noteikta kā attīstāmā nozare. Lai noteiktu kārtību, kādā pašvaldība neizīrētos dzīvokļus var izīrēt pašvaldības speciālistiem, likumu plānots papildināt ar jaunu nodaļu. Paredzēts, ka lēmumu par dzīvojamās telpas izīrēšanu attiecīgajam speciālistam pieņems pašvaldības dome. Pašvaldība dzīvojamās telpas īres līgumu ar speciālistu...

Ceturtdien, 10.martā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Veselības ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts "Brīdinājumu par ietekmi uz veselību noformējums un novietojums un kombinētie brīdinājumi", kurā noteikts brīdinājumu par ietekmi uz veselību noformējums un novietojums uz tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko cigarešu un uzpildes flakonu iepakojuma vienībām un jebkāda ārējā iepakojuma. Noteikumu projektā arī noteikts, kādi kombinētie brīdinājumi par ietekmi uz veselību turpmāk būs jāizvieto uz smēķēšanai paredzētu tabakas izstrādājumu iepakojuma vienībām un jebkāda ārējā iepakojuma. Noteikumu projektā noteiktas vispārējās brīdinājumu par ietekmi uz veselību noformējuma prasības, tostarp izmērs, nepieciešamība nodrošināt brīdinājumu par ietekmi uz veselību veselumu, kā arī nosacījums, ka brīdinājumiem par ietekmi uz veselību jābūt drukātiem tā, lai tos nevarētu noņemt vai izdzēst. Noteikumu projekts paredz, ka uz tabakas izstrādājumu iepakojumu vienībām, kas nav cigaretes un tinamā tabaka maisiņos, brīdinājumi par ietekmi uz veselību var būt drukāti uz uzlīmēm, ja šādas uzlīmes nav noņemamas. Noteikumu projekts izstrādāts pamatojoties uz likumprojekta...

Saeima ceturtdien, 10.martā, uzdeva Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai vērtēt iespēju samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi dabasgāzei un elektroenerģijai uz 12 procentiem. Tāpat Saeima Budžeta komisijai uzdevusi lemt par attiecīga likumprojekta sagatavošanu, ja komisija to atzīst par iespējamu. Saeima lēmumu pieņēmusi, pamatojoties uz kolektīvo iesniegumu “Samazināt PVN elektrībai un gāzei”. Iniciatīvas autori rosina grozīt pievienotās vērtības nodokļa likumu un noteikt, ka elektroenerģijai un dabasgāzei piemēro PVN samazināto likmi 12 procentu apmērā. Kolektīvais iesniegums Saeimā iesniegts pagājušā gada 2.novembrī, un to parakstījuši 10 721 pilsonis. Iniciatīva parlamentā iesniegta, izmantojot Saeimas kārtības rullī paredzēto iespēju vērsties parlamentā ar vismaz 10 000 pilsoņu parakstītu iesniegumu.

Saeimas 2016.gada 25.februāra likums «Par nekustamā īpašuma Rīgā, Abrenes ielā 2 nodošanu»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 10.martu.