JAUNUMI

Saeimas 2016.gada 25.februāra likums «Grozījumi likumā «Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem»»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 10.martu.

Turpinot pilnveidot Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmu (turpmāk - EDS), sākot no šī gada 9.marta EDS lietotājiem - gan fiziskām, gan juridiskām personām - ir iespēja tiešsaistē, VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā, veikt vairākus nodokļu maksājumus, kā arī sekot līdzi veikto maksājumu izpildei. No trešdienas, 2016. gada 9. marta, VID EDS lietotājiem ir iespēja tiešsaistē veikt kārtējos nodokļu maksājumus un nodokļu parāda maksājumus šādiem nodokļu veidiem: iekšzemē iekasētais Pievienotās vērtības nodoklis; valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas; iedzīvotāju ienākuma nodoklis; uzņēmumu ienākuma nodoklis; visi iekšzemē iekasētie akcīzes nodokļa veidi. Līdz šī gada beigām plānots nodrošināt iespēju tiešsaistē veikt arī šo nodokļu veidu nodokļu termiņa pagarinājuma maksājumus, vienošanās līgumu maksājumus un labprātīgās maksāšanas līgumu maksājumu. Lai veiktu minētos nodokļu maksājumus tiešsaistē, EDS lietotājam savā EDS profilā jāizvēlas sadaļa "Maksājumi". Tajā EDS lietotājam pieejama visa informācija par veicamajām nodokļu iemaksām, kā arī nodrošināta iespēja tos samaksāt tiešsaistē. Sadaļā ir norādīta gan informācija,...

Saeima ceturtdien, 10.martā, otrajā galīgajā lasījumā lems par atbalstu lielākai pensiju indeksācijai no 2017.gada. Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” paredz no 2017.gada pensiju indeksācijas aprēķinā ņemt vērā 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa līdzšinējo 25 procentu vietā. Sēdes darba kārtībā pirmajā lasījumā ir grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, lai citā Eiropas Savienības valstī strādājošie Latvijas rezidenti Valsts ieņēmumu dienestā drīkstētu neiesniegt gada ienākumu deklarāciju par algotā darbā gūtajiem ienākumiem. Deputāti konceptuāli skatīs izmaiņas likumos Valsts kontroles pilnvaru paplašināšanai, lai iestāde varētu veikt zaudējumu piedziņu no atbildīgajām personām par revīzijās konstatētajām nelikumībām. Tāpat pirmajā lasījumā Saeima lems par grozījumiem Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, kas paredz, ka sporta sacensību organizēšanai autosportā, motosportā un ūdens motosportā būs jāsaņem atļauja no attiecīgās pašvaldības. Deputāti trešajā galīgajā lasījumā skatīs grozījumus Arhīvu likumā, kas paredz atteikties no arhīvu speciālistu sertifikācijas. Līdzšinējā prasība par arhīvu speciālistu sertifikāciju ir neatbilstoša direktīvai par pakalpojumiem iekšējā tirgū....

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti trešdien, 9.martā, otrajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, kas paredz no 2017.gada pensiju indeksācijas aprēķinā ņemt vērā 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa līdzšinējo 25 procentu vietā. Prognozējamais pensiju pieauguma indekss saskaņā ar likuma grozījumiem 2017.gadā būs 1,0408, bet divos nākamajos gados – 1,0413. Pensiju indeksācijas palielināšanai 2017.gadā papildus provizoriski nepieciešami 3,42 miljoni eiro, 2018.gadā – 17,61 miljons eiro, bet 2019.gadā – 33,79 miljoni eiro. Patlaban valsts pensijas tiek pārskatītas katru gadu 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Indeksētas tiek tās pensijas vai to daļas, kas nepārsniedz 50 procentus no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Likuma izmaiņas paredz arī novērst situāciju, kad atsevišķiem iekšlietu sistēmas darbiniekiem piešķirtās valsts pensijas apmērs ir mazāks par iepriekš saņemto izdienas pensiju. Saeima grozījumus likumā “Par valsts pensijām” otrajā galīgajā lasījumā skatīs...

Ikdienas straujajā ritmā ikviens no mums aizdomājas par savu un sava īpašuma aizsardzību, tai skaitā par aizsardzību ceļu satiksmē. Sabiedrībā ļoti lielu popularitāti piedzīvo videoreģistratoru uzstādīšana privātajās automašīnās. Privātās automašīnās izvietots videoreģistrators ir ierīce, ar kuru var tikt veikts personu vizuālais ieraksts, kas tiek saglabāts cirkulējošā ieraksta iekārtā. Videoreģistratori tiek uzstādīti automašīnās un izmantoti, veicot ierakstu atrodoties publiskā telpā (ceļu satiksmē). Galvenais mērķis videoreģistratora uzstādīšanai ir, lai tiktu atvieglota pierādījumu iesniegšana ceļu satiksmes negadījumos. Tomēr to, vai ieraksts ir uzskatāms par pierādījumu vai nē, vērtējams tiesas un konkrētās Valsts policijas amatpersonas ieskatā, kura izskata un pieņem lēmumu konkrētajā lietā. Eiropas Savienības tiesa 2014.gada 11.decembra spriedumā lietā C-212/13, norāda, ka tādas kameras sistēmas izmantošana, ar kuru tiek veikts personu vizuālais ieraksts, kas tiek uzglabāts cirkulējošā ieraksta iekārtā, proti, cietajā diskā, un kuru fiziska persona ir uzstādījusi pie savas ģimenes mājas ar mērķi aizsargāt mājas īpašnieku īpašumu, veselību un dzīvību, bet ar šo sistēmu...

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 9.martā, atbalstīja izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā virzīt Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojektu. Kā risinājumu piespiedu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanai un vienota īpašuma izveidošanai likumprojekts paredz iespēju daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem izmantot vienpusēju zemes izpirkuma tiesību. Ja šādu iespēju iedzīvotāji neizmantotu, saglabātos līdzšinējās piespiedu nomas attiecības, neizslēdzot iespēju vienoties par citiem nosacījumiem. Lai daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopība varētu uzsākt dalītā īpašuma izbeigšanas procedūru, likumprojekts paredz vienkāršot lēmuma pieņemšanas mehānismu. “Par” būtu jānobalso vairāk nekā pusei no visiem dzīvokļu īpašniekiem. Pēc tam katram dzīvokļa īpašniekam jāveic savas izpirkuma cenas daļas samaksa, kas atkarīga no zemes kadastrālās vērtības, izpērkamās zemes platības, dzīvojamās mājas lieluma un konkrētā dzīvokļa platības. Paredzēts, ka zināms ieguldījums šajā procesā būs jāsniedz arī valstij un pašvaldībām. Valsts zemes dienests būtu atbildīgs par izpērkamās zemes noteikšanu un kadastrālo uzmērīšanu, kā arī paziņojumu nosūtīšanu iedzīvotājiem, savukārt zvērināti tiesu izpildītāji rūpētos...

Otrdien, 8. martā, notikušajā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē tika pārrunāti vairāki būtiski jautājumi saistībā ar Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk - VID) jau paveikto un turpmāko rīcību korupcijas risku mazināšanā un novēršanā. VID uzskata, ka tā ir nodokļu maksātājiem svarīga informācija un vēlas precizēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē pausto informāciju. VID kategoriski noraida publiskajā telpā izskanējušo informāciju par iespējamo poligrāfa jeb melu detektora izmantošanu iespējamo negodprātīgo VID darbinieku pārbaudēm. VID apgalvo, ka tāda metode no VID vadības puses nekad nav tikusi un arī šobrīd netiek nedz vērtēta, nedz pieļauta. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, atbildot uz Imanta Parādnieka kunga jautājumu, VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone norādīja, ka viņa ir informēta par finanšu ministres sarunu ar ASV vēstniecības pārstāvjiem, kuri no savas puses ir apliecinājuši gatavību uzrunāt ASV nodokļu administrāciju, lai tā nepieciešamības gadījumā sniegtu atbalstu Latvijas nodokļu administrācijai. Tādēļ trešdien, 9.martā, VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone tikās...

Ministru kabineta 2016.gada 1.marta noteikumi №136 «Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā «Zvejas flotes modernizācija»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 8.martu.

Ministru kabineta 2016.gada 1.marta noteikumi №133 «Noteikumi par niršanu jūrā ierobežotās teritorijās»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 9.martu.

Liepājas pilsētas domes 2016.gada 28.janvāra saistošie noteikumi №1 «О порядке предоставления льгот по налогу на недвижимость в городе Лиепае в 2016 году»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.martu.

Otrdien, 8.martā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīti MK noteikumu projektu grozījumi, kas attiecas uz akcīzes nodokļa nodrošinājumiem, akcīzes preču aprites kārtību un akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapu aizpildīšanas kārtību. Grozījumi noteikumos par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem nosaka akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma piemērošanas kārtību karsējamajai tabakai, tajā skaitā arī gadījumus, kad nodrošinājums nav jāiesniedz, un nosacījumus, kurus izpildot, akcīzes nodokļa maksātājam var samazināt nodrošinājuma lielumu. Tā kā karsējamā tabaka ir jauns produkts tabakas izstrādājumu aprites tirgū, kā arī tai ir specifisks izmantošanas veids, netiek prognozēta strauja tirgus palielināšanās un lieli realizācijas apjomi. Līdz ar to, lai jau sākotnēji neradītu lielu administratīvo slogu komersantiem, karsējamā tabaka ir iekļaujama to tabakas izstrādājumu grupā, kuru apritei atliktā akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā piemērojams akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma minimālais lielums - 14 220 eiro. Grozījumi paredz arī vienādot normatīvajos aktos noteiktos nosacījumus attiecībā uz mazo alkoholisko dzērienu darītavu definīciju, piemērojot vispārējā nodrošinājuma minimālo lielumu - nosakot, ka absolūtā alkohola...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka no 2016.gada 1.maija kļūs piemērojams Savienības Muitas kodekss (regula Nr.952/2013) (turpmāk – SMK), kas aizstās šobrīd spēkā esošo Muitas kodeksu (regula Nr.2913/92). SMK Deleģētā regula (2015/2446) (turpmāk - DA) un Īstenošanas regula (2015/2447) (IA) aizstās spēkā esošā Muitas kodeksa Īstenošanas noteikumus (regula Nr.2454/93). Pārejas periodā, kamēr vēl nav ieviestas vai atjauninātas SMK paredzētās muitas sistēmas, jāņem vērā arī pārejas perioda Deleģētās regulas (turpmāk – TDA) nosacījumi. TDA šobrīd ir projekta stadijā, to plānots publicēt marta beigās. Līdz ar SMK, DA, IA un TDA ieviešanu no 01.05.2016. vietējās muitošanas procedūra tiks aizstāta ar līdzīgu muitas vienkāršojumu - ieraksts deklarētāja reģistros (entry in the declarants records) (EIDR). Informācija par šobrīd spēkā esošo vienkāršoto procedūru atļauju derīgumu un izmantošanu pārejas periodā no 01.05.2016., kā arī EIDR pamatnosacījumiem pieejama VID mājas lapas sadaļā Ieraksts deklarētāja reģistros. VID vērš uzmanību, ka šobrīd spēkā esošās vienkāršoto procedūru atļaujas vietējai muitošanai ievešanas procedūrām (laišana...

Ir noteikts maksimums nodevai, ko pašvaldības var prasīt no elektronisko sakaru būvniecības ierosinātājiem par attiecīgas būvatļaujas saņemšanu vai būvniecības ieceres akceptu. To paredz Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas, kas otrdien, 8. martā, tika pieņemti valdībā. Šobrīd pašvaldības savos saistošajos noteikumos ir iekļāvušas dažādus regulējumus nodevas apmēram par sakaru infrastruktūras būvatļaujas saņemšanu noteikšanai - bez jebkāda nodevas apmēra limita. SM, analizējot pašvaldību saistošos noteikumus, kas regulē būvatļaujas saņemšanu, ir secinājusi, ka daļa no būvvaldēm nodevu aprēķina atkarībā līnijas garuma un šādos gadījumos nodevas apmērs dažkārt sasniedz 1000 un pat 10 000 eiro. Grozījumi paredz, ka nu tā vairs nedrīkstēs būt lielāka par 500 eiro, bet nodevas apmērs par būvniecības ieceres akceptu elektronisko sakaru tīkla pievada ierīkošanai vai būvniecībai nedrīkstēs pārsniegt 20 eiro. Savukārt, nodevas maksimālā apmēra ierobežošana līdz 20 eiro elektronisko sakaru pievadu būvniecībai vai ierīkošanai varētu veicināt komersantu interesi veidot „pēdējās...

Otrdien, 8. martā, Ministru kabineta sēdē tika atbalstīti grozījumi vairākos likumos, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu. Likumprojekti izstrādāti, lai nodrošinātu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendāciju izpildi. Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā pilnveidos finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības normatīvo vidi un nodrošinās iespēju Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) veikt finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku liela apjoma pārbaudes saīsinātos termiņos un specifiskās jomās. Tādējādi FKTK būs tiesības pieņemt lēmumu par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka pienākumu veikt savas darbības pārbaudi, iesaistot trešo personu. Grozījumi Kredītiestāžu likumā paredz trīs būtiskas izmaiņas. Pirmkārt, tiek pilnveidots sankciju režīms, palielinot to apmēru par pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. Otrkārt, likumprojekts paredz par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgajai personai izvirzīt tādas pašas profesionālās kvalifikācijas atbilstības prasības, kādas ir izvirzāmas risku direktoram, iekšējā audita dienesta vadītājam un...

Līdz ar Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departamenta 7.marta rīcības sēdes lēmumu neierosināt lietā kasācijas tiesvedību, stājies spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru noraidīts maksātnespējīgās AS "Liepājas metalurgs" pieteikums par Valsts darba inspekcijas lēmuma atcelšanu saistībā ar 2012.gada janvārī notikušu nelaimes gadījumu darbā. AT lēmumu neierosināt lietā kasācijas tiesvedību pieņēmusi, jo apelācijas instances tiesa ir vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izvērtējusi lietā būtiskos apstākļus un pareizi interpretējusi lietā piemērojamās tiesību normas. AT ieskatā, darba devējam ir pienākums ne tikai nodrošināt darba aizsardzības sistēmu, bet, saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 5.panta otro daļu, ir pienākums nodrošināt arī darba aizsardzības sistēmas darbību uzņēmumā. Administratīvā apgabaltiesa ar 2015.gada 11.jūnija spriedumu atzina, ka notikušais nelaimes gadījums ir sekas tam, ka MAS "Liepājas metalurgs" nebija pienācīgi veikti darba aizsardzības pasākumi, jo pieteicēja kā darba devēja nebija nodrošinājusi, ka darba vietā nebūtu iespējama piekļuve bīstamai zonai bez atbildīgās personas ziņas, konstatējamas nepilnības darba drošības instrukciju saturā un instruktāžu veikšanā,...