JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka fiziskajām personām līdz 2015.gada 17.augustam jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma, ja personas ienākumi no kapitāla pieauguma 2015.gada jūlijā pārsniedza 711,44 eiro. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. VID atgādina, ka kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti;ja personas kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem visa gada laikā ir līdz 142,29 eiro mēnesī, deklarācija jāiesniedz VID vienu reizi gadā ne vēlāk kā līdz nākamā gada 15.janvārim, t.i., par 2015.gadu – līdz 2016.gada 15.janvārim.

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā, ja ienākums tiek gūts no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas (t.sk. pārdošanas), kas: 1) īpašumā ir vairāk nekā 60 mēnešus un vismaz 12 mēnešus šajā periodā ir deklarētā dzīvesvieta;3) ir vienīgais nekustamais īpašums, no kura gūtais ienākums no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamā īpašumā 12 mēnešu laikā pirms vai pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas. Piemēram, ja fiziskā persona vienīgo nekustamo īpašumu, kas nav bijis tās īpašumā vairāk nekā 60 mēnešus, pārdod 2015. gada 15. jūlijā un 12 mēnešu laikā no nekustamā īpašuma pārdošanas dienas ienākums no jauna netiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā, tiek uzskatīts, ka 2016. gada 15. jūlijā fiziskā persona ir guvusi ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas un tai ir jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma un jānomaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Svarīgs priekšnoteikums, lai izpildītos nosacījums par 60 mēnešu periodu kopš nekustamais īpašums ir iereģistrēts zemesgrāmatā un ienākums no...

Ministru kabineta komitejā pirmdien, 10. augustā izskatīts daudzu uzņēmēju neapmierinātību izraisījušais noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumos Nr.95 "Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām"", kas paredz precizētu, stingrāku tehnisko prasību ieviešanu kases aparātiem. Grozījumi paredz precizēt noteikumu 8.punktu, nosakot, ka kases aparātā, hibrīda kases aparātā un kases sistēmā nedrīkst atrasties ar kases aparāta nodrošināšanu nesaistīta datortehnikas aparatūra vai programmnodrošinājums, kas nav aprakstīts dokumentācijā. Noteikumu 20.punktu plānots precizēt, paredzot tieši kādas kases aparāta, hibrīda kases aparāta un kases sistēmas komponentes, uzliekot plombas, ir aizsargājamas pret nesankcionētu piekļuvi ar Valsts ieņēmumu dienestā saņemto numurēto stingrās uzskaites plombu (turpmāk – plomba). Šīs komponentes ir sekojošas: procesors un visas elektroniskās sastāvdaļas, kas darbojas ar reģistrēto programmu;ārējie spraudņi, ar kuriem var piekļūt operatīvajai (RAM –Random access memory) atmiņai, energoneatkarīgajai atmiņai un citām ierīcēm, apejot programmatūru. Papildus tam noteikumu projektā ir iekļautas tiesību normas, kas paredz, ka plombu līmē...

Neraugoties uz milzīgo pretestību no uzņēmēju puses, jaunās prasības kases aparātiem ir jāievieš - šādu pārliecību pagājušās nedēļas preses konferencē pauda Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone. I. Pētersones sacītais video: Ar kases aparātiem notiekošās krāpšanas apjomi esot ļoti lieli. To apliecinot fakts, ka no šāgada 1540 tematiskajām pārbaudēm, kas veiktas tirdzniecības uzņēmumiem, gandrīz pusē gadījumu konstatēti pārkāpumi kases aparātu izmantošanā (63% konstatēti pārkāpumi, no tiem 72% - saistīti ar kases aparātiem). Pārkāpumi konstatēti uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar: pārtikas un alkohola tirdzniecību;2015.gada maijā apģērbu veikalu uzņēmumā VID konstatēja, ka uzņēmums lietojis elektroniskos kases aparātus, kuriem bija mainīta programmas funkcionalitāte, nodrošinot iespēju samazināt un neuzrādīt daļu no gūtajiem ieņēmumiem. Ieņēmumi bija samazināti par 1 271,6 tūkst. euro.

Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) sniegto informāciju bezdarba līmenis šā gada otrajā ceturksnī pirmo reizi kopš 2008. gada ir noslīdējis zem 10% un sasniedza 9,8%, informē Finanšu ministrija (FM). Salīdzinājumā ar 2014.gada otro ceturksni, bezdarbs samazinājies par 0,9 procentpunktiem, savukārt nodarbinātība augusi par 1%. Tomēr Latvijas ekonomikas izaugsmes tempu mazināšanās un ģeopolitiskā nestabilitāte mūsu reģionā arvien vairāk sāk ietekmēt Latvijas darba tirgu un uzlabojumi turpmākajos ceturkšņos varētu kļūt lēnāki. Kā liecina dati par aizņemtajām vakancēm otrajā ceturksnī un Valsts Ieņēmumu Dienesta (VID) informācija, nodarbināto skaita pieaugums pakāpeniski kļūst lēnāks un privātajā sektorā pieaugums pat samazinās. Tādējādi, pretēji iepriekšējo gadu tendencēm, nodarbinātības pieaugumu šogad lielā mērā nodrošina sabiedriskais sektors. Lai arī dati uzrāda nodarbinātības pieaugumu, salīdzinājumā ar 2014.gada otrā ceturkšņa sākumu aizņemto darba vietu skaits ir pat samazinājies par 0,2%. To noteica aizņemto vakanču samazinājums apstrādes rūpniecībā, būvniecībā un tirdzniecībā. Apstrādes rūpniecībā lielākie aizņemto vakanču samazinājumi fiksēti pārtikas rūpniecībā, kas tieši saistīts...

Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu palīdzību laikā no 2015.gada 3.ceturkšņa līdz 2021.gadam īstenos pasākumus, kuru galvenais mērķis ir veicināt ilgstošo bezdarbnieku iekļaušanos sabiedrībā un piemērotā darbā vai apmācībā, tādējādi mazinot viņu sociālās atstumtības riskus. Pasākumus ilgstošo bezdarbnieku aktivizācijai paredz otrdien, 11.augustā, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" pasākuma "Ilgstošo bezdarbnieku aktivizācijas pasākumi" īstenošana. Ilgstošajiem bezdarbniekiem nodrošinās: individuālas speciālistu un grupu konsultācijas (t.sk. karjeras konsultantu, psihologu, psihoterapeitu), kas veicina motivāciju un spējas iesaistīties darba tirgū; atbalsta pasākumus bezdarbniekiem ar atkarības problēmām. Aktivitātes īstenos Nodarbinātības valsts aģentūra, piesaistot nepieciešamos pakalpojumu sniedzējus, t.sk. nevalstiskās organizācijas. Savukārt Sociālās integrācijas valsts aģentūra nodrošinās bezdarbniekiem ar invaliditāti vai prognozējamo invaliditāti profesionālās piemērotības noteikšanu, novērtējot bezdarbnieka veselības stāvokli, noskaidrojot bezdarbnieka intereses par profesionālās darbības jomām, profesionālās izglītības programmām u.c Šobrīd atbalsts ilgstošajiem bezdarbniekiem ir nodrošināts arī dažādu aktīvās darba...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) paudusi atbalstu Izglītības ministrijas izstrādātajam noteikumu projektam “Pedagogu darba samaksas un valsts finansējuma pedagogu darba samaksai aprēķināšanas un piešķiršanas noteikumi“, kas šonedēļ tika izskatīts Ministru kabineta komitejas sēdē, un iestājas par caurspīdīgāku un godīgāku pedagogu atalgojuma modeli. Modeļa ieviešanas rezultātā izglītības sistēmā ienāks jaunie pedagogi, palielināsies konkurence skolotāju starpā, kas ilgtermiņā uzlabos skolotāju darba kvalitāti. Izglītības pieejamība pamatskolas līmenī tiks nodrošināta visiem bērniem neatkarīgi no dzīvesvietas, taču vidējās izglītības iestāžu tīkla optimizācija ļaus celt vidējās izglītības kvalitāti, ļaujot gan piesaistīt un nodrošināt ar darbu dabas zinību un eksakto priekšmetu pedagogus, gan uzturēt skolu materiāli tehnisko bāzi (dabaszinātņu kabinetus) visā Latvijā. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Pedagogu un izglītības iestāžu vadītāju sagatavotība un motivētība lielā mērā nosaka to, cik laba ir izglītības kvalitāte. Ar jauno modeli tiek iezīmēts skaidrs virziens ieviest nepārprotamus kritērijus, pēc kuriem jebkurš skolotājs zina, ka apmaksāts tiks viss viņa darbs un algu aprēķinos netiks izmantoti...

Lielā pelēkās ekonomikas sektora dēļ Latvijā daudzās nozarēs ir izkropļots tirgus, kas ražotājiem neļauj attīstīties, tāpēc ar lielāku bardzību jāvēršas pret ēnu ekonomiku, kas rada uzņēmējdarbībai nevienlīdzīgus apstākļus. To, tiekoties ar Valsts ieņēmuma dienesta (VID) ģenerāldirektori Ināru Pētersoni, sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Valsts prezidents norādīja, ka, iespējams, ir jādomā par stingrākiem risinājumiem, lai vērstos pret ļaunprātīgiem nodokļu nemaksātājiem. I.Pētersone informēja, ka VID patlaban strādā pie ēnu ekonomikas apkarošanas plāna, kas paredz ne tikai izmaiņas likumdošanā, bet arī kapacitātes stiprināšanu, tostarp personāla resursu jomā. Atbildot uz Valsts prezidenta jautājumu par ēnu ekonomikas apjomu un tā saistību ar aplokšņu algām, I.Pētersone informēja, ka situācija pēdējā laikā ir uzlabojusies – neraugoties uz to, ka iedzīvotāju skaits ir sarucis, pēdējā gada laikā par aptuveni astoņiem tūkstošiem ir palielinājies oficiāli nodarbināto skaits. Sarunas laikā Valsts prezidents rosināja VID pievērsties arī situācijai ar dabas resursu nodokli un uzņēmumiem, kuri ļaunprātīgi izmanto nodokļa atvieglojumus. Kā piemēru viņš minēja...

Otrdien, 11. augustā, Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu "Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2016.-2018.gadā". Ņemot vērā ekonomiskās attīstības tendences šā gada pirmajā pusē, kas ir bijušas tuvu iepriekš prognozētajām, vidēja termiņa izaugsmes prognozes iekšzemes kopproduktam (IKP) ir saglabātas nemainīgas salīdzinājumā ar Stabilitātes programmu. Tāpat valdība vienojās, ka arī 2016. gadā valsts budžeta pieļaujamajam deficīta līmenim ir jābūt 1% apmērā no IKP. Tas ir maksimāli pieļaujamais deficīts Latvijai, kas nodrošina atbilstību Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas noteikumiem un publisko finanšu ilgtspēju. Nākamgad vispārējās valdības budžeta deficīts pie nemainīgas valdības politikas scenārija ir prognozēts 1,4% apmērā no IKP. Tas par 96,8 miljoniem eiro pārsniedz mūsu pieļaujamo deficīta līmeni. Tādējādi valdībai ir nepieciešams diskutēt un lemt par īstenojamajiem pasākumiem, lai sasniegtu 2016. gadam izvirzīto mērķi – budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 1% no IKP. Visām ministrijām nepieciešams izprotoši izvērtēt savus pieprasījumus, ņemot vērā gan ekonomikas attīstības tempu,...

Otrdien, 11.augustā, Ministru kabinets izskatīja un atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par personas apliecību plašākas izmantošanas iespējām", kas veicinās elektroniskās identifikācijas karšu plašāku izmantošanu, kā arī ļaus izvērtēt konceptuāli jaunu pieeju citu personas statusu apliecinošu dokumentu izsniegšanai. Elektroniskā identifikācijas karte (eID) ir kļuvusi par pieprasītu personu apliecinošu dokumentu Latvijas iedzīvotāju vidū. Lai veicinātu eID karšu elektronisko iespēju plašāku izmantošanu, Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Satiksmes ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju paredzēts veikt konkrētus pasākumus. Paredzēts paplašināt to personu loku, kas var pilnvērtīgi izmantot eID kartes e-iespējas, ievērojot, ka bērniem un jauniešiem (līdz 18 gadu vecumam), kas savas eID kartes bija noformējuši līdz 2015.gada 12.maijam un kas visaktīvāk lieto modernās tehnoloģijas un internetu, bija liegta iespēja izmantot personas apliecību savas identitātes apliecināšanai internetā. Ņemot vērā augsto īpatsvaru eID kartēm ar neaktivizētiem sertifikātiem, ir paredzēts paplašināt to kanālu skaitu, kas pieejami sertifikātu aktivizēšanai. Iecerēts arī veicināt viedkaršu...

Otrdien, 11.augustā, Ministru kabinetā apstiprināts likumprojekts „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, kas precizē soda piemērošanas kārtību par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem. Esošo soda piemērošanas kārtību par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem nosaka Ceļu satiksmes likuma 43.2 pants. Satversmes tiesā tika izskatīts fiziskas personas pieteikums par soda piemērošanas kārtību par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem atbilstību Satversmes 92.pantam. Satversmes tiesa nolēma atzīt minēto pantu, ciktāl tas neparedz tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt protokolu – paziņojumu transportlīdzekļa īpašniekam, kurš nav bijis transportlīdzekļa vadītājs brīdī, kad izdarīts transportlīdzekļa apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpums, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmei. Tādējādi sagatavotais likumprojekts precizē regulējumu 43.2pantā un dod tiesības transportlīdzekļa īpašniekam, kurš nav bijis transportlīdzekļa vadītājs brīdī, kad izdarīts transportlīdzekļa apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpums, apstrīdēt pieņemto lēmumu par soda piemērošanu. Tāpat grozījumi Ceļu satiksmes likumā attieksies uz personām, kurām tiesību atņemšana tiek piemērota uz laiku līdz vienam gadam, un paredz šādām personām prasību kārtot teorētisko eksāmenu, lai...

Valsts ieņēmuma dienesta (VID) pakalpojumus izmantojot elektroniski vairāk nekā klātienē, sasniegts paradumu maiņas "lūzuma punkts" - iedzīvotāji izvēlas e-vidi kā ērtāko saziņas veidu ar valsti, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) aptauja "Sabiedriskās domas izvērtējums par e-pakalpojumu pielietojumu". "VID elektroniskās deklarēšanas sistēma jeb EDS kļūst arvien populārāka iedzīvotāju vidū. Visspilgtāk to apliecina Gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas apjomi - šī gada septiņos mēnešos vien iedzīvotāji ir iesnieguši 490 tūkstošus gada ienākumu deklarācijas un puse no tām - tieši izmantojot EDS. Pagājušajā gadā tā bija tikai trešā daļa. Šobrīd kopumā EDS iesniegto dokumentu skaits sasniedzis jau 3 259 863 dokumentus. Tas noteikti ir saistīts ar to, ka mēs turpinām pilnveidot un vienkāršot savu sistēmu, piedāvājot arvien jaunas iespējas gan fiziskām, gan juridiskām personām, kā arī to ir sekmējusi mūsu kopīgā iniciatīva "Valsts ir internetā"," skaidro Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone. E-pakalpojumi apsteidz klātienes pakalpojumus Valsts ieņēmuma dienesta e-pakalpojumus ir izmantojis teju...

Otrdien, 11.augustā, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2015. gada 3.februāra noteikumos Nr. 59 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā", kas nosaka valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalsta piešķiršanas kārtību investīciju veicināšanai lauksaimniecībā. Izmaiņas noteikumos paredz atbalstu kredītprocentu daļējai dzēšanai zvejas produktu apstrādei un zvejniecībai, lai palielinātu šo uzņēmumu konkurētspēju Latvijas un eksporta tirgos. Zvejniecības un zvejas produktu apstrādes nozares uzņēmumos lieli līdzekļi tiek novirzīti aizdevuma procentu maksājumiem, lai gan tos varētu izmantot investīcijām efektivitātes palielināšanai un jaunu darbavietu radīšanai. Tādēļ ir nepieciešams atbalsts kredītprocentu daļējai dzēšanai arī zvejniecībai un zvejas produktu apstrādei, jo tā tiktu veicināta uzņēmumu efektivitāte un nodrošināta arī turpmāka investīciju ieplūšana uzņēmumos. Ievērojot līdzšinējo atbalsta pasākumu efektivitāti, kā arī valsts ekonomisko situāciju, valsts un ES atbalsts zvejniecības un zvejas produktu apstrādes nozarei ļoti būtisks ir virzienos, kas sekmētu šīs nozares dzīvotspēju un konkurētspēju. Tāpat izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz turpmāk...

Šā gada 11.augustā Ekonomikas ministrija (EM) iepazīstināja Ministru kabinetu ar informatīvo ziņojumu par ES fondu 2007. – 2013.gada plānošanas perioda projektos konstatētajiem pārkāpumiem būvniecības procesā. Pēc ES fondu administrēšanā iesaistīto četrpadsmit institūciju sniegtās informācijas ES fondu 2007.-2013.gada plānošana periodā īstenoto 33 pasākumu/aktivitāšu/apakšaktivitāšu 222 projektos ir konstatēti 584 pārkāpumi būvniecības procesā. Visvairāk pārkāpumu būvniecības procesā konstatēti būvuzraudzības un būvdarbu posmā. Lai mazinātu ES fondu finansētajos projektos konstatētos būvniecības speciālistu pārkāpumus, lai novērstu nekvalitatīvu būvprojektu izstrādi, neatbilstošu būvniecības projektu realizāciju, EM plāno izstrādāt un iesniegt ieteikumu vadlīnijas Centrālajai finanšu līgumu aģentūrai (CFLA) riska pazīmju konstatēšanai ES fondu finansētajos būvniecības projektos, kā arī noteiks sadarbības sistēmu un metodiku informācijas apmaiņai ar CFLA un būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības iestādēm, tajā skaitā Būvniecības valsts kontroles biroju. Papildus EM ierosinās sadarbībā ar CFLA pašvaldībām un valsts iestādēm ES fondu finansētajos būvniecības projektos, kuru būvdarbu līgumcena pārsniedz 5 186 000 euro, rekomendējoši izmantot Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas...

Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu palīdzību līdz 2022.gadam pārbaudīs labākos risinājumus sociālo uzņēmumu izveidei un attīstībai, tādējādi veicinot sociālās uzņēmējdarbības attīstību un palielinot nodarbinātības iespējas, jo sevišķi nelabvēlīgākā situācijā esošiem cilvēkiem. Iepriekšminēto paredz otrdien, 11.augustā, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" īstenošanas noteikumi. Minētajā laika posmā paredzēts izstrādāt un ieviest sociālās uzņēmējdarbības atbalsta sistēmu, t.sk. izstrādāt sociālo uzņēmumu atlases kritērijus, atbalsta instrumentus, kā arī to piemērošanas metodikas un izstrādāt sociālās uzņēmējdarbības veicēju reģistra paraugu. Plānots veicināt arī sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanu, organizējot ideju konkursu un sniedzot konsultācijas biznesa plānu izstrādei, kā sniegt konkrētu atbalstu sociālajiem uzņēmumiem. Tāpat arī paredzēta pasākuma starprezultātu novērtēšana un priekšlikumu izstrāde sociālo uzņēmumu tiesiskā ietvara un atbalsta pilnveidošanai. Vienlaikus plānoti pasākumi sabiedrības izpratnes veidošanai par sociālajiem uzņēmumiem, to nozīmi un iespējamiem ieguldījumiem tautsaimniecības izaugsmes un...