JAUNUMI

Ārlietu ministrija informē, ka 4.septembrī stājas spēkā grozījumi 2010.gada 3.augusta Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.725 "Noteikumi par Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību teritoriālo kompetenci vīzu pieprasīšanai". Izmaiņas noteikumos paredz, ka trešo valstu pilsoņi, legāli atrodoties kādā no Šengenas līguma dalībvalstīm, vīzas ieceļošanai Latvijā varēs pieprasīt tikai četrās Latvijas vēstniecībās, kas atrodas Beļģijā, Francijā, Polijā un Zviedrijā. Saskaņā ar izmaiņām Kirgizstānas valstspiederīgajiem vairs nebūs jādodas uz Uzbekistānu, lai saņemtu īstermiņa vīzas ieceļošanai Latvijā. Ir noslēgts jauns līgums ar Šveici, kas no 2014.gada 1.decembra pārstāv Latviju īstermiņa vīzu pieteikumu pieņemšanā un izskatīšanā Kirgizstānā. Savukārt ilgtermiņa vīzu saņemšanai Kirgizstānas iedzīvotājiem būs jāvēršas Kirgizstānā akreditētajā Latvijas vēstniecībā Kazahstānā. Līdz ar grozījumu spēkā stāšanos tiek paplašināts Latvijas vēstniecības Indijā konsulārais apgabals, jo kopš 2.jūnija, vēstniecībai uzsākot darbu jaunās telpās, ir iespējams pieņemt lielāku apmeklētāju skaitu un nodrošināt pilnvērtīgu konsulāro pakalpojumu sniegšanu. Turpmāk Maldīvijas Republikas (Maldīvu salas), Mjanmas un Nepālas iedzīvotāji gan īstermiņa, gan ilgtermiņa vīzas varēs...

Rīgas Domes 2015.gada 28.jūlija saistošie noteikumi №159 «Grozījums Rīgas domes 2010.gada 24.augusta saistošajos noteikumos №89 «Par braukšanas maksas atvieglojumiem Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 4.septembri.

Rīgas Domes 2015.gada 28.jūlija saistošie noteikumi №160 «Grozījums Rīgas domes 2012.gada 28.februāra saistošajos noteikumos №165 «Par Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta lietošanu»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 4.septembri.

Ministru kabineta 2015.gada 1.septembra noteikumi №499 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos №1024 «Noteikumi par tehniskajām prasībām navigācijas līdzekļiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 31.decembri.

Ministru kabineta 2015.gada 1.septembra noteikumi №498 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos №1032 «Navigācijas līdzekļu darbības nodrošināšanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 31.decembri.

Ministru kabineta 2015.gada 25.augusta noteikumi №484 «Grozījums Ministru kabineta 2008.gada 25.marta noteikumos №213 «Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrējamo kuģošanas līdzekļu reģistrācijas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 4.septembri.

Ministru kabineta 2015.gada 1.septembra noteikumi №503 «Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumos №1524 «Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 4.septembri.

Ministru kabineta 2015.gada 25.augusta noteikumi №497 «Notiesātā vai apcietinātā pārvešanas un apsardzes kārtība veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas laikā ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietas»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 4.septembri.

Ministru kabineta 2015.gada 25.augusta noteikumi №488 «Grozījums Ministru kabineta 2011.gada 9.augusta noteikumos №624 «Pārtikas nozares padomes nolikums»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 4.septembri.

Ministru kabineta 2015.gada 25.augusta noteikumi №492 «Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai 2014. - 2020.gada plānošanas periodā»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 4.septembri.

Ministru kabineta 2015.gada 1.septembra noteikumi №501 «Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 23.decembra noteikumos №836 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 7.1.1.specifiskā atbalsta mērķa «Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam» īstenošanas noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 4.septembri.

Ministru kabineta 2015.gada 1.septembra noteikumi №502 «Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 10.janvāra noteikumos №38 «Peldvietas izveidošanas un uzturēšanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 4.septembri.

Ministru kabineta 2015.gada 1.septembra noteikumi №504 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 13.janvāra noteikumos №44 «Noteikumi par darbības programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» papildinājuma 3.1.5.3.1.apakšaktivitāti «Stacionārās veselības aprūpes attīstība»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 4.septembri.

Jautājums: Vai autoratlīdzībām var piemērot pievienotās vērtības nodokli? Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto ar pievienotās vērtības nodokli neapliek autora saņemto atlīdzību par darbu un tā izmantošanu, kā arī izpildītāja un fonogrammu producenta saņemto atlīdzību par blakustiesību objektu un tā izmantošanu. Tādējādi personai, kura rada ar autortiesībām aizsargājamu darbu, saņemto autoratlīdzību (honorāru) par šo darbu un tā izmantošanu neapliek ar pievienotās vērtības nodokli. Ar pievienotās vērtības nodokli neapliek arī autoratlīdzību (honorāru) par rakstiem preses izdevumos. Vienlaikus, ievērojot Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, jāņem vērā, ka pievienotās vērtības nodokļa atbrīvojums nav attiecināms uz patentu, preču zīmju un citu līdzīgu tiesību nodošanu un licenču izsniegšanu saistībā ar šādām tiesībām, neatkarīgi no tā vai minētais ienākums vērtējams kā autoratlīdzība Autortiesību likuma izpratnē. Piemēram, fiziskā persona ir noslēgusi līgumu ar izdevniecību par tās literārā darba publicēšanu. Izdevniecība par minētā darba publicēšanas tiesībām izmaksā šai fiziskajai personai autoratlīdzību (honorāru)...

Latvijas ražotāji turpina pozitīvi pārsteigt. Šoreiz tie ir pārtikas rūpnieki, kuru ražošanas apjomi jūlijā ievērojami pieauga un par 4.6% pārsniedza pērnā gada jūlija apjomus, atgriežoties pie izaugsmes pēc gada pārtraukuma. Spēcīgāks pieaugums bija gaļas un zivju produktu ražotājiem. Neliels kāpums bija arī piena produktu ražotājiem, bet to apjomi vēl arvien ir mazāki nekā gadu iepriekš, konstatējusi Swedbank ekonomiste Lija Strašuna. Laba izaugsme turpinājās arī vēl vienam apstrādes rūpniecības flagmanim, kokrūpniecībai. Jūlijā koka izstrādājumu ražošanas apjomi bija par 7.9% (izņemot mēbeles) lielāki nekā pirms gada. Mēbeļu ražošana turpināja augt vēl straujāk, par 16.1%. Arī mašīnbūvē redzams labs pieaugums, piemēram, datoru un elektronikas ražošanas apjomi jūlijā bija par 19.2%, elektrisko iekārtu - par 12.7%, citu mašīnu un iekārtu - par 30% lielāki nekā gadu iepriekš. Automobiļu un piekabju ražošanas apjomi auga par 11.8%. Apstrādes rūpniecība kopumā gada laikā ir augusi par 10.5%, par ko lielā mērā jāpateicas Liepājas Metalurga darbības atjaunošanai. Tomēr, var redzēt,...