JAUNUMI

Ministru kabineta 2015.gada 11.augusta noteikumi №457 «Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 3.februāra noteikumos №59 «Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 14.augustu.

Rīgas Domes 2015.gada 7.jūlija saistošie noteikumi №158 «Grozījumi Rīgas domes 2013.gada 26.novembra saistošajos noteikumos №77 «Par reklāmu, izkārtņu un citu informatīvo materiālu izvietošanas un afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību Rīgā»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 1.septembri.

Ministru kabineta 2015.gada 11.augusta noteikumi №458 «Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā «Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 14.augustu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2015.gada 12.augusta noteikumi №132 «Apdrošinātāju un pārapdrošinātāju iekšējo modeļu normatīvie noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumi №434 «Pirotehnisko izstrādājumu drošuma pamatprasības»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 14.augustu.

Vakar, 17. augustā, Ministru kabineta komitejas (MKK) sēdē bija paredzēts skatīt Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais konceptuālais ziņojums "Priekšlikumi diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai, kompleksi izvērtējot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus un darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu", taču, kā redzams no MKK darba kārtības protokola, ziņojuma izskatīšana atlikta. Jau ziņots, ka Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) 18. jūnijā notikušajā sēdē vēl nevienojās par diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu un minimālās mēnešalgas apmēru 2016.gadā. NTSP neatbalstīja FM priekšlikumu, taču padome bija gatava turpināt sarunas par Labklājības ministrijas (LM) piedāvātajiem priekšlikumiem minimālās mēneša darba algas apmēra 2016.gadā noteikšanu. Tā kā abi jautājumi ir cieši saistīti, premjerministre Laimdota Straujuma norādīja, ka jautājumi tomēr ir jāskata komplektā, tāpēc pie abu priekšlikumu vērtēšanas premjerministre aicināja atgriezties šā gada augustā. Ekonomikas ministrija (EM) atbalsta minimālās darba algas palielināšanu no 360 līdz 375 eiro, bet Labklājības ministrija (LM) uzskata, ka minimālo algu vajadzētu palielināt vien par septiņiem eiro vai nepalielināt nemaz, liecina LM sagatavotais...

Valsts ieņēmumu dienests ( VID) vērš uzmanību, ka tiem nodokļu maksātājiem, kuri sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus, sākot no 2016. gada katru gadu līdz 1. februārim būs jāiesniedz VID informatīvā deklarāciju par fiziskās personas - Latvijas Republikas rezidenta - veiktajiem līzinga un/vai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem, kuru summa mēnesī pārsniedz 360 euro vai šādu iemaksu kopsumma kalendārā gada laikā pārsniedz 4320 euro. Informatīvā deklarācija būs jāiesniedz arī kapitālsabiedrībām, ražotājiem, pārdevējiem, pakalpojuma sniedzējiem un komersantiem, kas sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus, izņemot kredītiestādes. Pirmo reizi informatīvā deklarācija būs jāiesniedz līdz 2016. gada 1. februārim, un tajā jānorāda fiziskās personas līzinga un/kredīta un ar to saistīto procentu un soda naudu maksājumi, kas veikti 2015. gada septembrī, oktobrī, novembrī un decembrī, ja to summa attiecīgajā mēnesī pārsniedz 360 euro vai šādu iemaksu kopsumma minēto mēnešu laikā pārsniedz 1440 euro. Sākot ar 2017. gadu, informatīvā deklarācija par fizisko personu jāiesniedz ik gadu,...

Nacionālās attīstības padomes (padome) sēdē 14.augustā tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ziņoja par uzņēmējdarbības vides attīstības problēmjautājumiem, kas saistīti ar tieslietu sistēmas darbību, un informēja par Tieslietu ministrijas īstenoto, kā arī vēl plānotajām reformām uzņēmējdarbības tiesiskās vides uzlabošanai. Ziņojumu papildināja Ekonomikas ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIP) un Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības (LSAB) identificētie problēmjautājumi, kas saistīti ar uzņēmējdarbības vides pilnveidošanu un attīstību, kā arī sekmīgu investīciju piesaisti. Tieslietu ministrs informēja par būtiskākajām uzsāktajām reformām tiesu sistēmā, izceļot tiesu teritoriālo reformu, maksātnespējas procesa administratoru pārraudzību un tiesu specializāciju, kā arī darbu pie vairākām uzņēmējdarbības vides reformām, kas stāsies spēkā ar 2016.gadu, t.sk. administratīvā sloga mazināšanas, maksātnespējas regulējuma pilnveidošanas, kā arī reformas komerctiesību jomā un intelektuālā īpašuma aizsardzībā. Padomes dalībnieki atzinīgi novērtēja Tieslietu ministrijas paveikto, kā arī uzsāktās reformas, vienlaikus aicinot ministriju plašāk un aktīvāk stāstīt par plānotajiem tiesu sistēmas uzlabojumiem gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, tā uzlabojot ne tikai...

Vakar, 17.augustā, Ministru kabineta komitejas sēdē tika izskatīts Veselības ministrijas izstrādātais noteikumu projekts "Noteikumi par maksimāli pieļaujamo trans-taukskābju daudzumu pārtikas produktos". Noteikumi izstrādāti ar mērķi uzlabot Latvijas iedzīvotāju uztura paradumus, tādējādi ilgtermiņā uzlabojot sabiedrības veselību. Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas sniegtajai informācijai neveselīgs uzturs (ar trans-taukskābēm, cukuru un sāli bagātu ēdienu lietošana un mazs augļu un dārzeņu patēriņš uzturā) ir viens no hronisko neinfekcijas slimību (tai skaitā sirds un asinsvadu slimību) saslimšanas riska faktoriem. Noteikumu projektā noteikts maksimāli pieļaujamais trans-taukskābju daudzums pārtikas produktos, kas tiek izplatīti Latvijā - gan Latvijā ražotajiem, gan ievestajiem no citām valstīm, gan arī tiem, kas tiek izplatīti sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos. Jaunās prasības piemēros tiem pārtikas produktiem, kuru sastāvā ir trans-taukskābes jeb daļēji hidrogenēti augu tauki, kas iegūti rūpnieciski pārveidotas pārtikas ražošanas procesā, piemēram, hidrogenējot eļļas, pārtikas produktus cepot un karsējot eļļās, spiežot eļļas augstās temperatūrās u.c. Noteikumi neattieksies uz dzīvnieku izcelsmes taukiem un produktiem, kuru sastāvā trans-taukskābes radušās...

Biedrība "Baltijas Asociācija - transports un loģistika" (BATL) aicina atbildīgās valsts institūcijas un amatpersonas veikt nepieciešamos priekšdarbus, lai mazinātu transporta un loģistikas nozares atkarību no Krievijas un veicinātu nozares sadarbības iespējas Āzijas virzienā. BATL vairākkārt ir vērsusi atbildīgo institūciju un amatpersonu uzmanību uz Latvijas transporta un loģistikas nozares izaugsmes iespējām Ķīnas virzienā. Turklāt Latvijai šobrīd ir reāla iespēja uzņemties vadošo lomu un kļūt par līderi transporta un loģistikas jautājumos starp Baltijas valstīm jaunās Ķīnas iniciatīvas 16+1 ietvaros. Inga Antāne, BATL prezidente: "BATL vairākkārt ir norādījusi uz ekonomiskiem un drošības riskiem saistībā ar tik lielu kravu īpatsvaru Krievijas virzienā. Šobrīd Latvijas tranzīta nozare 75% apmērā ir atkarīga no Krievijas - tā ir ļoti spēcīga ekonomiskā atkarība, kā arī būtisks valsts drošības jautājums. Turklāt informācija par iespējamu kravu plūsmas ierobežošanu no Krievijas, ir skaidrs un nepārprotams signāls tam, ka Latvijas tranzīta nozarē ir akūta nepieciešamība diversificēt kravu plūsmu un orientēties uz citiem tirgiem, jaunām...

Pērn Rīgā bija lielākā strādājošo vidējā mēnešalga pēc nodokļu nomaksas – 633 eiro, kas ir par 73 eiro vairāk nekā vidēji Latvijā (560 eiro). Rīgā vidējā mēneša darba samaksa salīdzinājumā ar 2013. gadu ir augusi par 50 eiro. Desmit gadu laikā darba samaksa ir palielinājusies par 394 eiro (2004. gadā – 239 eiro), informē Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Rīgā 2015. gada sākumā dzīvoja 641 007 iedzīvotāji jeb 32% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. No tiem 358 000 bija sievietes, bet 283 000 – vīrieši. No visiem Rīgas iedzīvotājiem 14,5% jeb 93 tūkstoši bija līdz darbspējas vecumam (14 gadiem), 62,1% jeb 398 tūkstoši – darbspējas vecumā (15 – 61 gads) un 23,4% jeb 150 tūkstoši – virs darbspējas vecuma (vecāki par 62 gadiem). Rīgā ir vislielākais iedzīvotāju blīvums – 2015. gada sākumā vienā kvadrātkilometrā dzīvoja 2 109 iedzīvotāji, salīdzinoši Latvijā – vidēji 31 cilvēks uz vienu kvadrātkilometru, Salīdzinot ar citām republikas pilsētām, Rīgā ir...

Burtnieku novada Valmiermuižas alus dārzā 19.augustā notiks Vidzemnieku dārza svētki, kuru laikā godinās 26 Vidzemes veiksmes stāstu varoņus - uzņēmējus no katra Vidzemes plānošanas reģionā ietilpstošā novada un pilsētas. Vidzemes veiksmes stāsti ir Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) iedibināta tradīcija un atklāj aktīvus, radošus un uzņēmīgus vidzemniekus. Viņi ar savu darbu un entuziasmu ir pierādījuši, ka dzīvojot šeit, Vidzemē, iespēju ir daudz, vajag tikai mācēt tās saskatīt, ņemt un darīt. Stāsti ir apkopoti Vidzemes veiksmes stāstu brošūrā, ko prezentēs svētku laikā, un no 19. augusta tie būs lasāmi arī VPR tīmekļa vietnē www.vidzeme.lv. Šogad stāstu lokā ir jauni pulverkrāsotāji no Apes novada, šokolādes izstrādājumu meistare no Beverīnas novada, bioloģiskas kosmētikas ražotāji no Raunas novada, vīna darītāji no Naukšēnu novada un daudzi citi gan produktu ražotāji, gan pakalpojumu sniedzēji, gan mājražotāji, gan plašus eksporta tirgus iekarojuši uzņēmumi. Vidzemes veiksmes stāstu tradīcijas aizsākumi meklējami 2012.gadā. Apzinoties, ka visā pasaulē un arī Vidzemē vērojama tendence iedzīvotājiem...

Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumi №435 «Kārtība, kādā nosaka un kompensē ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus un izdevumus un nosaka sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifu»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 12.augustu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2015.gada 12.augusta noteikumi №133 «Kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normas aprēķināšanas normatīvie noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.janvāri.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2015.gada 12.augusta noteikumi №130 «Apdrošinātāju un pārapdrošinātāju maksātspējas kapitāla prasības un pašu kapitāla aprēķināšanas normatīvie noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 15.augustu.