JAUNUMI

Šī gada pirmajos sešos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija 217,5 miljonu eiro liels pārpalikums. Taču, ja šā gada piecos mēnešos vēl bija vērojams bilances uzlabojums, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn, tad pusgada griezumā pārpalikums ir samazinājies par 58,4 miljoniem eiro, informē Finanšu ministrija. Kopbudžeta izdevumu pieauguma temps šā gada sešos mēnešos bija straujāks nekā ieņēmumu pieauguma temps. Kopbudžeta izdevumi pirmajā pusgadā bija 4 368,6 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu pieauga par 281 miljonu eiro jeb 6,9%. Izdevumu kāpums vērojams gandrīz visās izdevumu pozīcijās. Savukārt, kopbudžeta ieņēmumi šā gada sešos mēnešos bija 4 586,1 miljons eiro, kas ir par 222,6 miljoniem eiro jeb 5,1% vairāk nekā atbilstošajā periodā pērn. Lielāko pieaugumu (par 160,7 miljoniem eiro jeb 4,9%) nodrošināja nodokļu ieņēmumi, kā arī saņemtie ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības, kas pirmajā pusgadā bija par 60,1 miljonu eiro jeb 9% vairāk nekā pērn. Lai gan kopbudžeta nodokļu ieņēmumi iekasēti vairāk salīdzinājumā ar...

Pēdējo trīs gadu laikā komercbankas uzņēmumiem izsniegušas kredītus 2,7 miljardu eiro apmērā, no tiem 155 miljoni izsniegti 2015. gada 1. ceturksnī. Kopējais uzņēmumu kredītportfelis bankās ir 6,4 milj. eiro, norāda Latvijas komercbanku asociācija. Latvijā kopējais kreditēšanas apmērs no IKP joprojām viens no zemākajiem Eiropā - saistības ir mazākas par 100%, kamēr attīstītajās valstīs tas ir 350%, bet attīstības valstīs tuvojas 200%. Tai pat laikā LKA norāda, ka bankas ir gatavībā kreditēt veselīgus Latvijas uzņēmumus, tomēr lielākais šķērslis kredīta iegūšanai ir ēnu ekonomika. Pozitīva ziņa ir ievērojamais investīciju apjoms apstrādes rūpniecībā. Tajā ieguldīti 12,7% komercbanku kredītportfeļa. Nozares izaugsmi nodrošinājis eksports, pie kā veicināšanas uzņēmumi ir aktīvi un mērķtiecīgi strādājuši pēdējos 4-5 gadus. Banku vidū pastāv sīva konkurence par vadošo un stabilo Latvijas Top 50 vai Top 100 uzņēmumu kreditēšanu. Taču šo uzņēmumu vidū ir salīdzinoši pasīvs pieprasījums pēc jaunām investīcijām - svarīgākas ir rūpes par pieprasījumu, kvalificētu darbinieku piesaistīšanu, ģeopolitiskajiem riskiem un citiem...

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzskata, ka Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais saraksts ar nozarēm, kuras turpmāk nevarēs darboties mikrouzņēmuma nodokļa režīmā, ir absurds, nerisinot iepriekš uzstādītos mērķus par uzņēmējdarbības vides sakārtošanu. Paredzams, ka ēnu ekonomika pie šādiem noteikumiem pieaugs, samazinot kopējos valsts nodokļu ieņēmumus, tādējādi turpinot veicināt iedzīvotāju aizplūšanu uz ārzemēm nevis attīstot biznesu. FM piedāvātais saraksts iekļauj 41 nozari, kuras turpmāk nevarēs darboties mikrouzņēmumu nodokļa režīmā, tostarp paredzot, ka atsevišķu jomu uzņēmumi vispār nevarēs veidot mikrouzņēmumus. Pašreiz Latvijā jau ir ļoti mazs kompāniju skaits pret iedzīvotāju īpatsvaru, tāpēc LTRK uzskata, ka šādi ierobežojumi nozīmētu mērķtiecīgu mazā biznesa iznīcināšanu. "Nozaru saraksts veidots tā, lai aptvertu gandrīz visu uzņēmējdarbību. Ja šāda pieeja tiks īstenota, tad varbūt labāk pateikt, kurās jomās mikrouzņēmumi drīkst darboties, nevis kurās nedrīkst," norāda LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš arī norāda, ka pašreiz trūkst informācijas, cik mikrouzņēmumi ietilpst nosauktajā nozaru sarakstā, kā arī nav...

Valsts darba inspekcija 3. augustā uzsāks tematisko pārbaudi transporta nozares uzņēmumos par darba aizsardzības un darba tiesību normatīvo aktu prasību ievērošanu. Tās laikā plānots pārbaudīt vismaz 150 uzņēmumus visā Latvijā. Pēdējo gadu laikā transporta nozarē notikušo nelaimes gadījumu īpatsvars no kopā reģistrētajiem nelaimes gadījumiem ir viens no augstākajiem valstī. 2014. gadā transporta nozarē notika 10 letāli nelaimes gadījumi, kas ir gandrīz ceturtā daļa no visiem valstī 2014. gadā reģistrētajiem letālajiem nelaimes gadījumiem. 60% no visiem letālajiem nelaimes gadījumi notikuši, darbiniekiem ciešot ceļu satiksmes negadījumos. Īpaša uzmanība jāpievērš apstāklim, ka transporta nozarē darba vietās 2014. gadā konstatētas septiņu darbinieku bioloģiskās nāves, visbiežāk dažādu sirds-asinsvadu sistēmas slimību dēļ. Lai gan šajos nāves gadījumos netika atklāta tieša darba vides riska faktoru iedarbība, tomēr jāatceras, ka darba apstākļi, piemēram, darba laika organizācija (nakts darbs, maiņu darbs), atvaļinājuma neizmantošana, pārslodze darbā un citi faktori var veicināt dažādu slimību attīstību, kas vēlāk var izraisīt priekšlaicīgu nāvi. Transporta nozarē...

Valsts sekretāru sanāksmē 16. jūlijā izsludināts likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, kas paredz, ka kriminālprocesā turpmāk izpildraksti vairs netiks sagatavoti, bet izpildu dokuments būs tiesas nolēmums. Vienlaikus ar šo likumprojektu tiek virzīti arī attiecīgi grozījumi Kriminālprocesa likumā un grozījumi Krimināllikumā. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, atteikšanās no izpildrakstiem pamatojama ar to, ka tiesas nolēmumā ir noteikts, kādā apmērā, kuram piederošā manta un kam par labu konfiscējama, tāpat norādīts no kā, kuram par labu un kādā apmērā piedzenami procesuālie izdevumi vai kaitējuma kompensācija. Izpildrakstā būtībā tiek pārrakstīts tiesas sprieduma rezolutīvās daļas teksts. Turklāt jau šobrīd Civilprocesa likuma (CPL) 540. pants paredz vairākus gadījumus, kad amatpersonas pieņemts nolēmums pats par sevi ir atzīstams par izpildu dokumentu, līdz ar to nav nepieciešamība vēl papildus tam izrakstīt izpildrakstu. Līdz ar to daļā par piedziņas veikšanu valsts labā tāds pats spēks jānosaka arī spriedumam krimināllietā. Tādējādi, ievērojot minēto, Kriminālprocesa likuma (KPL) 634.1 pantā tiek paredzēts, ka mantiska rakstura nolēmumu...

Ar mērķi vienkāršot Eiropas Savienības normatīvos aktus un mazināt administratīvo slogu uzņēmumiem un iedzīvotājiem Eiropas Komisija (turpmāk - EK) iecerējusi izveidot REFIT (Regulatory Fitness and Performance programme - Normatīvās atbilstības un izpildes programma) platformu, kuras darbā aicina iesaistīties iespējami plašu sabiedrības pārstāvju loku. Lai pastāvīgi atjauninātu un vienkāršotu tiesību aktus, kā arī mazinātu regulatīvo slogu uzņēmumiem, pārvaldes iestādēm un iedzīvotājiem, EK ir nolēmusi izveidot jaunu konsultatīvo mehānismu - REFIT platformu (turpmāk - platforma), iesaistot ieinteresētās personas. Paredzēts, ka šī platforma pulcēs augsta līmeņa ekspertus no uzņēmēju vides, pilsoniskās sabiedrības, sociālo partneru aprindām, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas, kā arī pārstāvjus no visām 28 ES dalībvalstīm. Ar platformas palīdzību paredzēts noteikt, kuri tiesību akti ir jāvienkāršo un kuru radītais slogs ir jāsamazina, atsaukt novecojušus tiesību aktus un vajadzības gadījumā pārstrādāt un aizstāt esošos tiesību aktus. Iecerēts, ka platformas dalībnieki pārstāvēs plašu interesentu loku - tie...

Lai veidotu maršrutu tīklam atbilstošu budžeta plānošanu, Satiksmes ministrija precizējusi sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem radušos zaudējumu un izdevumu aprēķināšanas kārtību. To noteic 28. jūlijā valdības sēdē skatītais noteikumu projekts "Kārtība, kādā nosaka un kompensē ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus un izdevumus un nosaka sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifu". Tā, piemēram, no valsts budžeta līdzekļiem kompensējamo izdevumu, kas saistīti ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu pārvadājumos ar autobusiem, apmēra noteikšanai, sabiedriskā transporta pakalpojumu līgumi turpmāk tiks sadalīti grupās, atbilstoši veiktajam nobraukumam maršrutu tīklā kalendārā gada ietvarā. Līdz ar to pārvadātāja izdevumi tiks segti, vadoties no ierobežotajiem izmaksu griestiem. Pārvadātāja faktiskā pašizmaksa tiks salīdzināta noteiktās grupas ietvaros, un gadījumā, ja pārvadātāja faktiskā pašizmaksa atšķirsies no grupā vidējās pašizmaksas, un pārvadātājs nespētu sniegt objektīvu pamatojumu pašizmaksas atšķirībām, pārvadātāja izmaksas tiks segtas grupas vidējās pašizmaksas apmērā. Izmaksu salīdzināšana grupas ietvaros notiks arī pa pārskatā par sabiedriskā transporta pakalpojumu peļņu vai zaudējumiem ietvertajām izmaksu pozīcijām, tādējādi...

Satiksmes ministrija sagatavojusi grozījumus noteikumos par Latvijas valsts karoga lietošanas kārtību uz kuģiem, grozījumi turpmāk noteiks atbildīgo par šīs kārtības ievērošanu, kā arī institūciju, kura kontrolēs un uzraudzīs tās ievērošanu. Esošie Ministru Kabineta (MK) 2009. gada 22. decembra noteikumi Nr.1599 “Noteikumi par Latvijas valsts karoga lietošanas kārtību uz kuģiem” nosaka karoga lietošanas kārtību, kā arī to, ka katra kuģa apkalpes locekļa pienākums ir rūpēties par Latvijas valsts karoga glabāšanu un lietošanu, izrādot tam pienācīgu cieņu. Taču šajos noteikumos nav noteikta persona, kas ir atbildīga par minētās kārtības ievērošanu, kā arī nav noteikta atbildīgā institūcija par Latvijas karoga lietošanas kārtības ievērošanas uzraudzību. MK sēdē 28.jūlijā akceptētajos grozījumos Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1599 "Noteikumi par Latvijas valsts karoga lietošanas kārtību uz kuģiem"" noteikts, ka kuģa īpašnieks ir atbildīgā persona par Latvijas karoga lietošanas kārtības uz kuģa ievērošanu. Tāpat atbilstoši grozījumiem Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā noteikts, ka atbildīgā institūcija, par minēto noteikumu...

Trešdien, 29.jūlija Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta (MK) sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē, diskusijās vienojās atbalstīt valsts finansēta NVO fonda izveidi, turpināt koncepcijas izstrādi un aicināt valdību to noteikt kā vienu no prioritātēm, uzsākot sarunas par 2016.gada budžetu. Kultūras ministrijas (KM) pārraudzībā esošā darba grupa izstrādājusi konceptuālo ziņojumu "Par valsts finansēta nevalstisko organizāciju fonda izveidi", kurš paredz trīs dažādus NVO fonda finansēšanas modeļus, tai skaitā variantu Sabiedrības integrācijas fondā izveidot atsevišķu struktūrvienību fonda administrēšanas funkciju veikšanai. KM ziņoja, ka pēc sabiedriskās apspriešanas procesa un nepieciešamo korekciju veikšanas, koncepciju augustā atkārtoti izskatīs Memoranda padomes sēdē, kā arī to plānots iesniegt apstiprināšanai MK. Memoranda padomes sēdē tika diskutēts arī par NVO kapacitāti līdzdalībai Eiropas Savienības fondu plānošanā, ieviešanā un uzraudzībā, tai skaitā nepieciešamo papildus finansējumu NVO resursu stiprināšanai. NVO pārstāvji norādīja, ka partnerības principa ievērošana, pazūdot finansējumam, var tikt apdraudēta, tādēļ Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas pārstāvji ierosināja sarīkot sanāksmi, lai pārrunātu iespējamos...

1.augustā stāsies spēkā Ministru kabineta 2015. gada 14. jūlija noteikumi Nr.391 "Noteikumi par valsts nodevu par informācijas saņemšanu no Iedzīvotāju reģistra", kas paredz samazināt samaksu par izziņas izsniegšanu par personas aktuālajiem datiem. Pamatojoties uz noteikumu 2.7. punktu, pašvaldības iedzīvotājiem būs iespēja saņemt izziņu par savu, sava bērna, kurš jaunāks par 18 gadiem, deklarēto, reģistrēto vai personas norādīto dzīvesvietu vai par aizbildnībā vai aizgādnībā esošas personas deklarēto, reģistrēto vai personas norādīto dzīvesvietu. Pirms informācijas saņemšanas no reģistra persona veic valsts nodevas maksājumu pašvaldības budžetā 2,50 eiro apmērā (līdz šim par šādu izziņu vajadzēja maksāt. 7,11 eiro). Izziņu par aktuālo personas deklarētās, reģistrētās vai personas norādītās dzīvesvietas adresi iestāde sagatavos un izsniegs personai tūlīt pēc informācijas pieprasīšanas. Pamatojoties uz noteikumu 3. punktu, iestāde valsts nodevas apmēru samazina par 50%, ja noteikto informāciju pieprasa politiski represētā persona, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, persona, kurai pašai vai kopā ar laulāto vai tās laulātajam ir trīs vai vairāk...

Finanšu ministrija (FM) paudusi neizpratni un uzskata par nekorektu ekonomikas ministres publiski pausto kategorisko nostāju pret FM sākotnējo nozaru saraksta piedāvājumu, kurās nevarēs piemērot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu. Šo sarakstu FM izplatījusi kā sākotnējo darba versiju iesaistītajām institūcijām diskusiju uzsākšanai un tā pilnveidošanai, tāpēc sagaida konstruktīvus priekšlikumus darba grupas ietvaros, lai pēc tam varētu to pārrunāt ar sociālajiem un sadarbības partneriem. Lai sasniegtu MUN likumā ietverto mērķi un nodrošinātu atbilstošu MUN režīma piemērošanu, saskaņā ar Saeimas deleģējumu un Ministru kabineta (MK) rīkojumu FM, Ekonomikas ministrija (EM), Labklājības ministrija un Valsts ieņēmumu dienests šobrīd strādā pie nozaru saraksta izveides, kurās, veicot saimniecisko darbību, nevarēs piemērot MUN režīmu. Kā norāda FM, šobrīd EM attieksme liecina par nevēlēšanos iesaistīties konstruktīvās diskusijās, lai sakārtotu nozares, kurās MUN režīms acīmredzami kropļo veselīgu konkurenci un kalpo par pamatu nodokļu optimizēšanai, kā piemēram, būvniecība, vairumtirdzniecība, finanšu, grāmatvedības un juridiskie pakalpojumi u.c. FM piedāvātais nozaru saraksts ir saskaņā ar MUN...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka citu valstu vecuma pensijas Latvijā neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja saskaņā ar noslēgtajiem starpvalstu līgumiem noteikta citāda aplikšanas kārtība. VID informē, ka Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošo personu ienākumus (tai skaitā arī pensijas), kas gūti ārvalstīs, apliek ar nodokli Latvijas Republikā, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar noslēgtajiem starpvalstu līgumiem noteikta citāda aplikšanas kārtība. Krievijas Federācijas vecuma pensijas, kuras iedzīvotājiem izmaksā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) starpniecību, neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja VSAA nodaļā tiek uzrādīts VID izsniegts apliecinājums, ka šāds atbrīvojums ir piemērojams. Lai saņemtu VID apliecinājumu, personas aicina vērsties VID klientu apkalpošanas centrā Talejas ielā 1, Rīgā, vai jebkurā citā VID klientu apkalpošanas centrā Latvijā ar brīvā formā rakstītu iesniegumu, kurā norāda informāciju par gūto ienākumu un nodokļu līguma noteikumiem, uz kuru pamata minētais ienākums ir atbrīvots no aplikšanas ar nodokļiem Latvijā, pievienojot dokumentus, kas apstiprina, ka nodokļu līgumā noteiktais atbrīvojums ir...

Valdība otrdien, 28.jūlijā, izskatīja Labklājības ministrijas (LM) informatīvo ziņojumu "Par iemaksu likmes valsts fondēto pensiju shēmā samazinājumu no 2009.gada un tā ietekmi uz valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka vecuma pensijas kapitālu" , kas izstrādāts, lai izvērtētu sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes samazinājumu valsts fondēto pensiju shēmā. Lai gan līdz 2009. gadam iemaksu likmes pārdale starp pensiju 1. līmeni un 2. līmeni finansiāli noritēja veiksmīgi, tomēr jau situācija 2009. gada sociālajā budžetā pierādīja, ka noteiktā iemaksu likme ir par augstu (2008.gadā - 8%), tādējādi apgrūtinot saistību izpildi solidaritātes līmenī. Līdz ar to tika veiktas vairākas izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā, nosakot iemaksu likmi no 2009. gada 2% apmērā, bet sākot no 2016. gada - 6% apmērā. Jāatzīmē, ka iemaksu summa, kas atbilst pensiju 2. līmeņa iemaksu likmes samazinājumam, attiecīgi palielina iemaksu summu pensiju 1. līmenī, tādējādi palielinot nākotnes pensijas apmēru 1. līmenī. Iemaksu likmes samazinājums pensiju 2. līmenī jeb likmes pārdale starp pensiju līmeņiem...

Otrdien, 28.jūlijā, Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā", kurš paredz noteikt jaunas prasības personas kodu piešķiršanai, turpmāk nesaistot tos ar dzimšanas datumu. Tādējādi tiks novērsta iespēja, izmantojot personas koda pirmajā daļā ietverto informāciju ar norādi uz personas vecumu, veidot tiešu vai netiešu personas diskrimināciju uz vecuma pamata gan profesionālajās attiecībās, kā arī mazināt iejaukšanos personas privātajā dzīvē. Personas kodu piešķirs Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un tas tiks veidots no vienpadsmit cipariem. Personas koda pirmie cipari būs "32", bet pārējie cipari būs automātiski sistēmas ģenerētie nejaušie cipari no "0" līdz "9". Pirmie seši cipari no pārējiem pieciem cipariem var tikt atdalīti ar defisi jeb savienojuma zīmi. Pēdējie pieci cipari nesniegs tiešas ziņas par fizisko personu, bet tikai palīdzēs viņu identificēt. Likumprojekts paredz papildināt likuma pārejas noteikumus ar jaunu punktu, kurā noteikts, ka persona, kurai jau piešķirts personas kods ar dzimšanas datiem, sākot ar 2017.gada 1.janvāri, vienu reizi brīvprātīgi varēs lūgt...

Ministru kabinets 28.jūlijā lēma par būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības funkciju deleģēšanu akreditētajām institūcijām, kā arī apstiprināja maksas pakalpojumu cenrāžus. Ņemot vērā Latvijas Melioratoru biedrības pieredzi, reputāciju, resursus un personāla kvalifikāciju, Latvijas Melioratoru biedrībai tiek deleģēta būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzība meliorācijas sistēmu, upju un jūras hidrotehnisko būvju projektēšanā, būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā. Latvijas Jūrniecības savienībai tiek deleģēta būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses sertificēšanas uzraudzība upju un jūras hidrotehnisko būvju projektēšanā, būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā. Iestādei, kas veic būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību jābūt akreditētai nacionālajā akreditācijas institūcijā kā personāla sertificēšanas institūcijai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanu. Turklāt, lemjot par pārvaldes uzdevuma deleģēšanu privātpersonai, tiek ņemta vērā tās pieredze, reputācija, resursi, personāla kvalifikācija, kā arī citi kritēriji. Kompetences pārbaudes iestādes patstāvīgās prakses uzraudzības ietvaros ne retāk kā reizi piecos gados pārbauda būvspeciālista patstāvīgo praksi, būvspeciālista iesniegto informāciju par...