JAUNUMI

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) paudusi atbalstu Izglītības ministrijas izstrādātajam noteikumu projektam “Pedagogu darba samaksas un valsts finansējuma pedagogu darba samaksai aprēķināšanas un piešķiršanas noteikumi“, kas šonedēļ tika izskatīts Ministru kabineta komitejas sēdē, un iestājas par caurspīdīgāku un godīgāku pedagogu atalgojuma modeli. Modeļa ieviešanas rezultātā izglītības sistēmā ienāks jaunie pedagogi, palielināsies konkurence skolotāju starpā, kas ilgtermiņā uzlabos skolotāju darba kvalitāti. Izglītības pieejamība pamatskolas līmenī tiks nodrošināta visiem bērniem neatkarīgi no dzīvesvietas, taču vidējās izglītības iestāžu tīkla optimizācija ļaus celt vidējās izglītības kvalitāti, ļaujot gan piesaistīt un nodrošināt ar darbu dabas zinību un eksakto priekšmetu pedagogus, gan uzturēt skolu materiāli tehnisko bāzi (dabaszinātņu kabinetus) visā Latvijā. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Pedagogu un izglītības iestāžu vadītāju sagatavotība un motivētība lielā mērā nosaka to, cik laba ir izglītības kvalitāte. Ar jauno modeli tiek iezīmēts skaidrs virziens ieviest nepārprotamus kritērijus, pēc kuriem jebkurš skolotājs zina, ka apmaksāts tiks viss viņa darbs un algu aprēķinos netiks izmantoti...

Lielā pelēkās ekonomikas sektora dēļ Latvijā daudzās nozarēs ir izkropļots tirgus, kas ražotājiem neļauj attīstīties, tāpēc ar lielāku bardzību jāvēršas pret ēnu ekonomiku, kas rada uzņēmējdarbībai nevienlīdzīgus apstākļus. To, tiekoties ar Valsts ieņēmuma dienesta (VID) ģenerāldirektori Ināru Pētersoni, sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Valsts prezidents norādīja, ka, iespējams, ir jādomā par stingrākiem risinājumiem, lai vērstos pret ļaunprātīgiem nodokļu nemaksātājiem. I.Pētersone informēja, ka VID patlaban strādā pie ēnu ekonomikas apkarošanas plāna, kas paredz ne tikai izmaiņas likumdošanā, bet arī kapacitātes stiprināšanu, tostarp personāla resursu jomā. Atbildot uz Valsts prezidenta jautājumu par ēnu ekonomikas apjomu un tā saistību ar aplokšņu algām, I.Pētersone informēja, ka situācija pēdējā laikā ir uzlabojusies – neraugoties uz to, ka iedzīvotāju skaits ir sarucis, pēdējā gada laikā par aptuveni astoņiem tūkstošiem ir palielinājies oficiāli nodarbināto skaits. Sarunas laikā Valsts prezidents rosināja VID pievērsties arī situācijai ar dabas resursu nodokli un uzņēmumiem, kuri ļaunprātīgi izmanto nodokļa atvieglojumus. Kā piemēru viņš minēja...

Otrdien, 11. augustā, Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu "Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2016.-2018.gadā". Ņemot vērā ekonomiskās attīstības tendences šā gada pirmajā pusē, kas ir bijušas tuvu iepriekš prognozētajām, vidēja termiņa izaugsmes prognozes iekšzemes kopproduktam (IKP) ir saglabātas nemainīgas salīdzinājumā ar Stabilitātes programmu. Tāpat valdība vienojās, ka arī 2016. gadā valsts budžeta pieļaujamajam deficīta līmenim ir jābūt 1% apmērā no IKP. Tas ir maksimāli pieļaujamais deficīts Latvijai, kas nodrošina atbilstību Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas noteikumiem un publisko finanšu ilgtspēju. Nākamgad vispārējās valdības budžeta deficīts pie nemainīgas valdības politikas scenārija ir prognozēts 1,4% apmērā no IKP. Tas par 96,8 miljoniem eiro pārsniedz mūsu pieļaujamo deficīta līmeni. Tādējādi valdībai ir nepieciešams diskutēt un lemt par īstenojamajiem pasākumiem, lai sasniegtu 2016. gadam izvirzīto mērķi – budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 1% no IKP. Visām ministrijām nepieciešams izprotoši izvērtēt savus pieprasījumus, ņemot vērā gan ekonomikas attīstības tempu,...

Otrdien, 11.augustā, Ministru kabinets izskatīja un atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par personas apliecību plašākas izmantošanas iespējām", kas veicinās elektroniskās identifikācijas karšu plašāku izmantošanu, kā arī ļaus izvērtēt konceptuāli jaunu pieeju citu personas statusu apliecinošu dokumentu izsniegšanai. Elektroniskā identifikācijas karte (eID) ir kļuvusi par pieprasītu personu apliecinošu dokumentu Latvijas iedzīvotāju vidū. Lai veicinātu eID karšu elektronisko iespēju plašāku izmantošanu, Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Satiksmes ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju paredzēts veikt konkrētus pasākumus. Paredzēts paplašināt to personu loku, kas var pilnvērtīgi izmantot eID kartes e-iespējas, ievērojot, ka bērniem un jauniešiem (līdz 18 gadu vecumam), kas savas eID kartes bija noformējuši līdz 2015.gada 12.maijam un kas visaktīvāk lieto modernās tehnoloģijas un internetu, bija liegta iespēja izmantot personas apliecību savas identitātes apliecināšanai internetā. Ņemot vērā augsto īpatsvaru eID kartēm ar neaktivizētiem sertifikātiem, ir paredzēts paplašināt to kanālu skaitu, kas pieejami sertifikātu aktivizēšanai. Iecerēts arī veicināt viedkaršu...

Otrdien, 11.augustā, Ministru kabinetā apstiprināts likumprojekts „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, kas precizē soda piemērošanas kārtību par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem. Esošo soda piemērošanas kārtību par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem nosaka Ceļu satiksmes likuma 43.2 pants. Satversmes tiesā tika izskatīts fiziskas personas pieteikums par soda piemērošanas kārtību par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem atbilstību Satversmes 92.pantam. Satversmes tiesa nolēma atzīt minēto pantu, ciktāl tas neparedz tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt protokolu – paziņojumu transportlīdzekļa īpašniekam, kurš nav bijis transportlīdzekļa vadītājs brīdī, kad izdarīts transportlīdzekļa apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpums, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmei. Tādējādi sagatavotais likumprojekts precizē regulējumu 43.2pantā un dod tiesības transportlīdzekļa īpašniekam, kurš nav bijis transportlīdzekļa vadītājs brīdī, kad izdarīts transportlīdzekļa apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpums, apstrīdēt pieņemto lēmumu par soda piemērošanu. Tāpat grozījumi Ceļu satiksmes likumā attieksies uz personām, kurām tiesību atņemšana tiek piemērota uz laiku līdz vienam gadam, un paredz šādām personām prasību kārtot teorētisko eksāmenu, lai...

Valsts ieņēmuma dienesta (VID) pakalpojumus izmantojot elektroniski vairāk nekā klātienē, sasniegts paradumu maiņas "lūzuma punkts" - iedzīvotāji izvēlas e-vidi kā ērtāko saziņas veidu ar valsti, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) aptauja "Sabiedriskās domas izvērtējums par e-pakalpojumu pielietojumu". "VID elektroniskās deklarēšanas sistēma jeb EDS kļūst arvien populārāka iedzīvotāju vidū. Visspilgtāk to apliecina Gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas apjomi - šī gada septiņos mēnešos vien iedzīvotāji ir iesnieguši 490 tūkstošus gada ienākumu deklarācijas un puse no tām - tieši izmantojot EDS. Pagājušajā gadā tā bija tikai trešā daļa. Šobrīd kopumā EDS iesniegto dokumentu skaits sasniedzis jau 3 259 863 dokumentus. Tas noteikti ir saistīts ar to, ka mēs turpinām pilnveidot un vienkāršot savu sistēmu, piedāvājot arvien jaunas iespējas gan fiziskām, gan juridiskām personām, kā arī to ir sekmējusi mūsu kopīgā iniciatīva "Valsts ir internetā"," skaidro Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone. E-pakalpojumi apsteidz klātienes pakalpojumus Valsts ieņēmuma dienesta e-pakalpojumus ir izmantojis teju...

Otrdien, 11.augustā, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2015. gada 3.februāra noteikumos Nr. 59 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā", kas nosaka valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalsta piešķiršanas kārtību investīciju veicināšanai lauksaimniecībā. Izmaiņas noteikumos paredz atbalstu kredītprocentu daļējai dzēšanai zvejas produktu apstrādei un zvejniecībai, lai palielinātu šo uzņēmumu konkurētspēju Latvijas un eksporta tirgos. Zvejniecības un zvejas produktu apstrādes nozares uzņēmumos lieli līdzekļi tiek novirzīti aizdevuma procentu maksājumiem, lai gan tos varētu izmantot investīcijām efektivitātes palielināšanai un jaunu darbavietu radīšanai. Tādēļ ir nepieciešams atbalsts kredītprocentu daļējai dzēšanai arī zvejniecībai un zvejas produktu apstrādei, jo tā tiktu veicināta uzņēmumu efektivitāte un nodrošināta arī turpmāka investīciju ieplūšana uzņēmumos. Ievērojot līdzšinējo atbalsta pasākumu efektivitāti, kā arī valsts ekonomisko situāciju, valsts un ES atbalsts zvejniecības un zvejas produktu apstrādes nozarei ļoti būtisks ir virzienos, kas sekmētu šīs nozares dzīvotspēju un konkurētspēju. Tāpat izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz turpmāk...

Šā gada 11.augustā Ekonomikas ministrija (EM) iepazīstināja Ministru kabinetu ar informatīvo ziņojumu par ES fondu 2007. – 2013.gada plānošanas perioda projektos konstatētajiem pārkāpumiem būvniecības procesā. Pēc ES fondu administrēšanā iesaistīto četrpadsmit institūciju sniegtās informācijas ES fondu 2007.-2013.gada plānošana periodā īstenoto 33 pasākumu/aktivitāšu/apakšaktivitāšu 222 projektos ir konstatēti 584 pārkāpumi būvniecības procesā. Visvairāk pārkāpumu būvniecības procesā konstatēti būvuzraudzības un būvdarbu posmā. Lai mazinātu ES fondu finansētajos projektos konstatētos būvniecības speciālistu pārkāpumus, lai novērstu nekvalitatīvu būvprojektu izstrādi, neatbilstošu būvniecības projektu realizāciju, EM plāno izstrādāt un iesniegt ieteikumu vadlīnijas Centrālajai finanšu līgumu aģentūrai (CFLA) riska pazīmju konstatēšanai ES fondu finansētajos būvniecības projektos, kā arī noteiks sadarbības sistēmu un metodiku informācijas apmaiņai ar CFLA un būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības iestādēm, tajā skaitā Būvniecības valsts kontroles biroju. Papildus EM ierosinās sadarbībā ar CFLA pašvaldībām un valsts iestādēm ES fondu finansētajos būvniecības projektos, kuru būvdarbu līgumcena pārsniedz 5 186 000 euro, rekomendējoši izmantot Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas...

Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu palīdzību līdz 2022.gadam pārbaudīs labākos risinājumus sociālo uzņēmumu izveidei un attīstībai, tādējādi veicinot sociālās uzņēmējdarbības attīstību un palielinot nodarbinātības iespējas, jo sevišķi nelabvēlīgākā situācijā esošiem cilvēkiem. Iepriekšminēto paredz otrdien, 11.augustā, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" īstenošanas noteikumi. Minētajā laika posmā paredzēts izstrādāt un ieviest sociālās uzņēmējdarbības atbalsta sistēmu, t.sk. izstrādāt sociālo uzņēmumu atlases kritērijus, atbalsta instrumentus, kā arī to piemērošanas metodikas un izstrādāt sociālās uzņēmējdarbības veicēju reģistra paraugu. Plānots veicināt arī sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanu, organizējot ideju konkursu un sniedzot konsultācijas biznesa plānu izstrādei, kā sniegt konkrētu atbalstu sociālajiem uzņēmumiem. Tāpat arī paredzēta pasākuma starprezultātu novērtēšana un priekšlikumu izstrāde sociālo uzņēmumu tiesiskā ietvara un atbalsta pilnveidošanai. Vienlaikus plānoti pasākumi sabiedrības izpratnes veidošanai par sociālajiem uzņēmumiem, to nozīmi un iespējamiem ieguldījumiem tautsaimniecības izaugsmes un...

Domājot par nākamā gada Latvijas valsts budžetu, absolūti lielākā daļa Latvijas uzņēmēju atbalsta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu un finansējuma palielināšanu pensijām un autoceļu infrastruktūras sakārtošanai, liecina Citadele Index jaunākais pētījums. Lielākā daļa jeb 84% Latvijas uzņēmumu vadītāju norādījuši, ka nākamajā gadā Latvijas valsts budžetā sagaida iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšanu no 23% uz 22%. Tāpat 84% uzņēmēju norādījuši, ka atbalsta pensiju palielināšanu. 81% uzņēmēju atbalsta finansējuma palielināšanu autoceļu sakārtošanai. Interesanti, ka finansējuma palielināšanu autoceļu infrastruktūrai vairāk atbalsta uzņēmēji ārpus Rīgas, liecina Citadele Index pētījums. Atbalsts finansējuma palielināšanai skolotāju algām un valsts aizsardzībai uzņēmēju vidū ir mazāks. Skolotāju algu palielināšanu no nākamā gada atbalsta 67% uzņēmēju, savukārt finansējuma palielināšanu valsts aizsardzībai atbalsta 57% uzņēmēju. 38% uzņēmēju atbildējuši, ka neatbalsta finansējuma palielināšanu valsts aizsardzībai. Skolotāju algu palielināšanu tikmēr neatbalsta 27% aptaujāto uzņēmēju. IIN likmes samazināšanu neatbalsta 12%, pensiju palielināšanu - 13% uzņēmēju, savukārt 16% neatbalsta finansējuma palielināšanu autoceļiem. Daļai uzņēmēju nav konkrēta...

Pagājušajā trešdienā, 5. augustā, preses konferencē par pirmā pusgada darbības rādītājiem, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone informēja, ka VID radušās grūtības laicīgi apstrādāt visus iedzīvotāju iesniegtos iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu pieprasījumus. Vaicāta, kā dienests spēs tikt galā ar šo uzdevumu, ja tiks ieviests Finanšu ministrijas pašlaik piedāvātais diferencētā neapliekamā minimuma modelis, I. Pētersone atzina, ka bez papildu resursiem VID šo modeli īstenot nevarēs. Tomēr vēl neesot skaidrs, kāds tad īsti būs diferencētā neapliekamā minimuma mehānisma gala variants, diskusijas vēl notiekot arī par to, vai ienākumu aprēķinā bez darba algām iekļaut arī cita veida ienākumus (piemēram, ienākumus no kapitāla). Vairāk informācijas video:

Mikrouzņēmuma darbinieka ienākumā no mikrouzņēmuma neietver ne tikai kompensāciju par darbinieka personīgā auto izmantošanu vai labuma gūšanu no uzņēmuma auto izmantošanas (sīkāk skatīt: /?p=63205), bet arī izdevumus, kas saistīti ar darbinieka apmācību, darba aizsardzības nodrošināšanu, u.c. Valsts ieņēmumu dienests metodiskajā materiālā par mikrouzņēmumu nodokli informē, ka darbinieka ienākumā netiek ieskaitīti mikrouzņēmuma izdevumi par darbinieka apmācību, lai iegūtu, uzlabotu vai paplašinātu darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamās iemaņas un zināšanas. Piemērs. Mikrouzņēmums samaksā izdevumus, kas saistīti ar tā darbinieka apmācību kvalifikācijas celšanas kursos, kuri atbilst darbinieka veicamajiem darba pienākumiem un ir saistīti ar darba pienākumu veikšanu, nepieciešami to labākai veikšanai, nodrošināšanai, darbinieka kvalifikācijas celšanai u.tml. Mikrouzņēmuma segtos izdevumus neattiecina uz mikrouzņēmuma darbinieka ienākumiem. Tāpat par darbinieka ienākumu netiek uzskatīti mikrouzņēmuma izdevumi, kas nepieciešami Darba aizsardzības likumā noteikto darba aizsardzības prasību izpildei. Piemērs. Mikrouzņēmums darba ņēmējiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgi darba vides faktori, sedz izdevumus, kas saistīti ar obligātajām...

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs pirmdien, 10. augustā atsaucis Tieslietu ministrijas iesniegto priekšlikumu grozījumiem Civillikumā, kas paredzēja mainīt Civillikuma Ievada līdzšinējo 25.panta redakciju. Grozījumi paredzēja noteikt, ka Eiropas Savienības tiesību normas ir prioritāras pret nacionālajām tiesību normām. Līdz ar to tika plānots likumā ierakstīt, ka "ievada noteikumi piemērojami, ciktāl to pieļauj Latvijas Republikai saistošie starptautiskie līgumi, kā arī Eiropas Savienības tiesību normas, kas ir tieši piemērojamas Latvijā". Priekšlikumi grozījumiem Civillikumā tika iesniegti Saeimā trešajā lasījumā laikā, kad ministrs atradās komandējumā Luksemburgā (2015.gada 10.jūlijā). Ministrs uzskata, ka spēkā esošais tiesiskais regulējums ir pietiekams, un šāds grozījums Civillikuma 25.pantā nav nepieciešams.

Zemkopības ministrija (ZM) informē, ka Lauku atbalsta dienestā (LAD) no 2015. gada 10. septembra līdz 2015. gada 9. oktobrim tiks pieņemti projektu iesniegumi Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalsta saņemšanai Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020. gadam pasākumā „Tirdzniecības pasākumi”. Pasākuma projektu iesniegumu pieņemšanas kārtā pieejamais publiskais finansējums ir 800 000 eiro. Pasākuma „Tirdzniecības pasākumi” mērķis ir sekmēt jaunu tirgu apgūšanu, kā arī uzņēmumu un produktu sertificēšanu, produkcijas izsekojamību un marķējuma nostiprināšanu. Uz atbalstu pasākuma ietvaros var pretendēt: biedrība, kura vismaz trīs gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir reģistrēta saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu un kurā vismaz piecu biedru komercdarbības joma ir zvejniecība, akvakultūra vai zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana;atvasināta publiska persona – zinātniskā institūcija, kas reģistrēta Latvijas zinātnisko institūciju reģistrā, vai tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbības attīstību Latvijā, palielinot Latvijas konkurētspēju starptautiskajos tirgos, un kurai ir pieredze pasākumā paredzēto aktivitāšu īstenošanā. Kārtā iesniegto projektu īstenošanas beigu...

Netipisku sezonālo cenu svārstību un energoresursu cenu samazinājuma sakritības rezultātā jūlijā fiksēts negaidīti straujš patēriņa cenu samazinājums, informē Finanšu ministrija. Salīdzinājumā ar jūniju patēriņa cenas jūlijā kritušās par 1,0%. Tādējādi gada inflācija samazinājusies no 0,6% jūnijā līdz 0% jūlijā. Šis ir straujākais cenu kritums viena mēneša ietvaros kopš 2009. gada. Savukārt tieši jūlijā tik straujš cenu kritums līdz šim nebija fiksēts. Galvenie inflāciju ietekmējošie faktori gan ir palikuši nemainīgi. Patēriņu cenu izmaiņas Latvijā lielā mērā turpina ietekmēt pasaules energoresursu cenu un pārtikas cenu kritumi. Savukārt pakalpojumu cenu dinamikā nav vērojamas būtiskas izmaiņas. Salīdzinājumā ar 2014. gada jūliju tās kāpušas par 2,6%. Lai arī pēdējo mēnešu laikā degvielas cenas Latvijā nav būtiski mainījušās, dabasgāzes un siltumenerģijas cenas Latvijā turpina ietekmēt pasaules energoresursu cenu kritums pērnā gada nogalē un šī gada sākumā. Ņemot vērā pēdējo deviņu mēnešu pasaules energoresursu cenas, jūlijā par 11,7% samazināta dabasgāzes cena mājsaimniecībām. Šīs cena tiek pārskatīti divas reizes gadā...