JAUNUMI

Augusta sākumā informējām par banku piedāvātajām iespējām veikt norēķinus līdz šim mazāk izmantotajās valūtās (skat. - Vai ir iespējams veikt norēķinus preces pārdevēja vai pircēja valsts valūtā, ja tās nav līdz šim Latvijā plaši izmantotas valūtas). Saistībā ar publicēto portāla lasītājs uzdeva jautājumu, kā šādu valūtu izmantošanu vērtēt no normatīvo aktu viedokļa. Šai sakarā paskaidrojam, ka Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumi Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" jau pēc šo noteikumu grozījumu pieņemšanas 2013. gada 15. oktobrī (MK noteikumi Nr.1103), kas stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī, paredz, ka kārtojot grāmatvedības reģistrus, ierakstos par vērtības mēru lieto euro. Kredītiestāde un krājaizdevu sabiedrība attaisnojuma dokumentā par klientam sniegtu finanšu pakalpojumu norādītās summas ārvalsts valūtā var iegrāmatot grāmatvedības reģistrā attiecīgajā valūtā, ja šo reģistru kārto elektroniski, izmantojot datorprogrammu, un atsevišķi uzskaita saimnieciskos darījumus euro un ārvalstu valūtās (pa to veidiem), kā arī nodrošina ārvalstu valūtās iegrāmatoto summu (kopsummu) pārrēķināšanu uz euro vismaz reizi...

Ņemot vērā ievērojamo pārkāpumu skaitu kases aparātu izmantošanā, lauksaimniecības produkcijas tirdzniecībā un citās jomās, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadība 20. augustā tikās ar AS "Rīga Centrāltirgus" administrāciju. Tikšanās laikā tika pārrunāti aktuāli sadarbības jautājumi - pašreizējā informācijas apmaiņa, VID un AS "Rīga Centrāltirgus" īstenotie uzraudzības un kontroles pasākumi un tajos konstatētie pārkāpumi. VID un AS "Rīga Centrāltirgus" vadošās amatpersonas vienojās par dažādu kopīgu pasākumu nepieciešamību ar mērķi mazināt nodokļu nemaksāšanu pilnā apmērā un veicināt godprātīgo tirgotāju konkurētspēju un patērētāju tiesību aizsardzību. "Esam secinājuši, ka, neraugoties uz mūsu regulāri veiktajiem uzraudzības un kontroles pasākumiem, diemžēl, bet visnotaļ liela daļa tirgotāju Rīgas Centrāltirgus teritorijā turpina neievērot normatīvo aktu prasības un nemaksāt nodokļus pilnā apmērā, nodarot zaudējumus gan pašvaldības, gan valsts budžetam. Apzināmies, ka tas prasīs laiku un nopietnu kopīgu darbu, tomēr AS "Rīgas Centrāltirgus" vadības izrādītā ieinteresētība un gatavība sadarboties vieš pārliecību, ka situāciju pakāpeniski ir iespējams mainīt un uzlabot." - atzina VID ģenerāldirektore...

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone un multinacionālās tabakas kompānijas "Imperial Tobacco Limited" galvenais nelikumīgās tirdzniecības apkarošanas vadītājs Fedors Žavoronkovs 20. augustā parakstīja Saprašanās memorandu par visa veida nelikumīgas tirdzniecības apkarošanu tabakas izstrādājumiem. Šis ir pirmais šāda veida līgums, ko paraksta VID un lielizmēra tabakas ražotājs, un tas rada bāzi savstarpējās informācijas un datu apmaiņai un virza efektīvu rīcību pret tabakas kontrabandu. Saprašanās memoranda mērķis ir nodrošināt Latvijas Republikas ekonomisko, sociālo, fiskālo un drošības interešu un "Imperial Tobacco Limited" uzņēmuma interešu maksimālu aizsardzību, un arī turpmāk novērst kontrabandas tabakas izstrādājumu importu un pārdošanu. Saprašanās memoranda parakstīšana ir apliecinājums abu pušu izpratnei par to, ka tabakas izstrādājumu kontrabanda un nelikumīga tirdzniecība ir pieaugoša problēma gan Latvijas Republikai, gan likumīgajai tirdzniecībai kopumā. Likumīgās tirdzniecības aizsardzība ir svarīga, lai nodrošinātu pareizu tabakas tirgus darbību. Stabili un caurskatāmi tirgus apstākļi nodrošina paredzamu nodokļu iekasēšanu no tabakas izstrādājumiem. "Esam pārliecināti, ka uzticamas informācijas laicīga...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis un Gruzijas Finanšu ministrijas Izmeklēšanas dienesta vadītājs Lerijs Barnabišvili (Lerry Barnabishvili) 21. augustā parakstīja starptautisku sadarbības līgumu, kas paredz pieredzes un informācijas apmaiņu operatīvo un ar izmeklēšanas darbu saistītu jautājumu risināšanā. Parakstītais sadarbības līgums paredz vēl ciešāku un operatīvāku sadarbību dažādās jomās, kas saistītas ar noziedzīgu nodarījumu un citu ekonomisko noziegumu novēršanā, atklāšanā un apturēšanā. Saskaņā ar noslēgto līgumu informācijas apmaiņa plānota par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un citiem ekonomiskiem noziegumiem novēršanu un apkarošanu, kā arī metodisko norādījumu sniegšana. Būtiska būs arī pieredzes apmaiņa attiecībā uz informācijas sistēmu uzstādīšanu un to izmantošanu, lai novērstu un apkarotu noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu jomā. Noslēgtais līgums paredz arī darba grupu izveidi, pārstāvju apmaiņu, ekspertu un personāla apmācību, kā arī konferenču un semināru organizēšanu par problēmjautājumiem, kas saistītas ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas, noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanu un citu ekonomisko noziegumu...

Lai optimizētu valsts pārvaldes resursus un mazinātu administratīvo slogu uzņēmējiem, Veselības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta rīkojuma projektu, kurā rosina pārdalīt atsevišķas ministrijas pārraudzībā esošās valsts pārvaldes iestādes - Zāļu valsts aģentūras (ZVA) - funkcijas Veselības inspekcijai un Veselības ministrijai. Ņemot vērā, ka ZVA darbības kompetencē ietilpst vairāki uzdevumi, ko farmācijas jomas uzraudzības ietvaros veic arī Inspekcija, tika nolemts novērst funkciju dublēšanos starp ZVA un Inspekciju. Tā kā aģentūrām konstatētu pārkāpumu gadījumos nav tiesību uzlikt administratīvos sodus, funkcijas, kas saistītas ar farmaceitiskās darbības atbilstības novērtēšanu, būtu jāpārņem Veselības inspekcijai. Rīkojuma projekts arī paredz, ka turpmāk zāļu klīnisko pētījumu izvērtēšanu un atļauju izsniegšanu veiks Veselības ministrija. Šogad spēkā ir stājusies Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 536/2014 par cilvēkiem paredzētu zāļu klīniskajām pārbaudēm, kas paredz zāļu klīnisko pētījumu izvērtēšanas kārtības izmaiņas, īpaši saistībā ar ētikas komisijas vērtējumu. Pamatojoties uz regulā noteikto, ir nepieciešams stiprināt to ētikas komiteju darbību, kas izsniegs zāļu klīniskās izpētes...

Rīt, 25. augustā, Ministru kabineta sēdē paredzēts skatīt informatīvo ziņojumu «Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbību no 2015.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam». Tajā norādīts, ka pārskata periodā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lietvedībā kopā saņemti 593 iesniegumi, no kuriem 495 iesniegumi no fiziskām personām un 98 iesniegumi no juridiskām personām. 2015.gada pirmajā pusgadā KNAB Ziņojumu centrā ir pieņemti un uzklausīti 55 apmeklētāji. Veicot likumā noteiktās funkcijas valsts amatpersonu darbības kontroles jomā, 2015.gada pirmajā pusgadā KNAB pabeidza 224 pārbaudes (2014.gada pirmajā pusgadā – 232 pārbaudes). Veikto pārbaužu ietvaros atbilstoši savai kompetencei KNAB ir izvērtējis 481 amatpersonu darbību, pārbaudot 662 amatpersonu deklarācijas, kas ir par 121 deklarāciju vairāk nekā 2014.gada pirmajā pusgadā, saistībā ar likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteikto ierobežojumu un aizliegumu ievērošanu. Saistībā ar likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu, aizliegumu un pienākumu neievērošanu, pārskata periodā ir 131 gadījumā ir uzsākta lietvedība...

Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskās padomes (padome) sēdē 21.augustā Ministru prezidente ar padomes pārstāvjiem pārrunāja iespējamos risinājumus un nepieciešamos soļus mērķtiecīgiem ieguldījumiem pētniecībā, inovācijā un attīstībā, piesaistot Eiropas Savienības (ES) finansējumu, un rīcību zinātnisko institūtu un uzņēmēju sadarbības stiprināšanai, lai sekmētu inovāciju attīstību Latvijā. Padomes locekļi pārrunāja un aicināja virzīt turpmākai skatīšanai valdībā Ekonomikas ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu par kompetences centru programmas īstenošanu 2014.–2020. gadu programmēšanas periodā. Ar iespējām iegūt papildu finansējumu aizdevuma formā zinātnes, inovācijas un pētniecības projektiem klātesošos iepazīstināja "Attīstības finanšu institūcijas Altum" valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko, norādot, ka ir zināmi potenciāli 16 lielie investīciju projekti (ar finansējumu virs 25 miljoniem eiro katram), kas kopā pretendē uz finanšu atbalstu vairāk nekā 400 miljonu eiro apmērā. Padome pārrunāja padomes locekļu piedāvāto ideju ES finansējuma piesaistei, veidojot pārnozaru investīciju programmu augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju konkurētspējas kopprojektu finansēšanai. Sarunas gaitā tika arī piedāvāts atbalstīt zinātnieku un uzņēmēju kopīgi idejiski formulēta...

Ministru kabineta 2015.gada 4.augusta noteikumi №451 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos №1494 «Mopēdu, mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 20.augustu.

Ministru kabineta 2015.gada 4.augusta noteikumi №454 «Правила о типовых уставах принадлежащего публичному образованию общества с ограниченной ответственностью»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 19.augustu.

Ministru kabineta 2015.gada 18.augusta noteikumi №472 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 15.februāra noteikumos №132 «Rotaļlietu drošuma noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 21.augustu.

Valsts ieņēmumu dienesta 2015.gada 21.jūlija metodiskie norādījumi «Методический материал О налоге с микропредприятий»

Ministru kabineta 2015.gada 4.augusta noteikumi №453 «Правила о типовых уставах акционерного общества публичного образования»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 19.augustu.

Ministru kabineta 2015.gada 14.jūlija noteikumi №403 «Правила о декларации о лизинговых, кредитных платежах и связанных с ними процентных платежах»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 12.augustu.

Rīgas Domes 2015.gada 9.jūnija saistošie noteikumi №148 «О налоге на недвижимость в Риге»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.janvāri.

Vakar Finanšu ministrijā notika Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēde, kurā sociālie partneri apsprieda nākamā gada valsts budžeta veidošanas procesa aktualitātes. Tostarp tika diskutēts par dažādām nodokļu politikas iniciatīvām, par kurām sociālie partneri uzsver – šādu nopietnu izmaiņu ieviešanu var izskatīt, tikai oficiāli tiekoties un izklāstot visu pušu argumentāciju par ietekmi uz tautsaimniecību, informē Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). LDDK uzskata, ka šonedēļ izskanējusī un koalīcijas padomē apspriestā iniciatīva atcelt līdzšinējos sociālo iemaksu griestus vai ieviest papildu „solidaritātes nodokli” ir skaidrs signāls, ka valsts nevēlas veicināt augstu apmaksātu darbavietu veidošanos un augstu kvalificētu speciālistu kompetenci atbilstošu darba apmaksu. Turklāt LDDK ieskatā tik nopietna darba nodokļu reforma kā sociālo iemaksu griestu atcelšana tādā vai citādā veidā nav iespējama bez detalizēta ietekmes izvērtējuma, tostarp izvērtējama vadošo nozaru konkurētspēja Baltijas kontekstā, īpašu uzmanību veltot augstas pievienotās vērtības nozaru attīstības potenciālam, kā arī – analizējama šādu lēmumu ietekme uz Latvijas...