JAUNUMI

Ministru kabineta 2015.gada 7.jūlija noteikumi №378 «Meliorācijas sistēmas būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksu aprēķināšanas, sadales un norēķinu kārtība un kārtība, kādā pašvaldība piedalās pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas būvniecībā, ekspluatācijā un uzturēšanā, kā arī minēto izmaksu segšanā»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 10.jūliju.

Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumi №365 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 6.jūnija noteikumos №461 «Noteikumi par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārskata (tīkla pārskata) saturu un publicēšanas kārtību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 8.jūliju.

Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumi №364 «Kārtība, kādā veicami iekšzemes pasažieru neregulārie pārvadājumi un speciālie regulārie pārvadājumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 8.jūliju.

Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumi №357 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 24.augusta noteikumos №799 «Noteikumi par dzīvnieku ārstnieciskās barības aprites kārtību un prasībām diētiskajai barībai»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 4.jūliju.

Ministru kabineta 2015.gada 7.jūlija noteikumi №374 «Grozījums Ministru kabineta 2010.gada 23.marta noteikumos №271 «Ekonomikas ministrijas nolikums»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 10.jūliju.

Ministru kabineta 2015.gada 9.jūnija noteikumi №290 «Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā «Zvejas ostas un izkraušanas vietas»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 1.jūliju.

Ministru kabineta 2015.gada 7.jūlija noteikumi №376 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 9.novembra noteikumos №1041 «Kārtība, kādā paredzami valsts budžeta līdzekļi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī maksājumu veikšanas un izdevumu deklarācijas sagatavošanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 10.jūliju.

Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumi №363 «Kārtība, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iekļauj gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā valsts aizdevumu pieprasījumus, un valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtība»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 8.jūliju.

Ministru kabineta 2015.gada 7.jūlija noteikumi №386 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 9.2.1.specifiskā atbalsta mērķa «Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām» 9.2.1.2.pasākuma «Iekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumi un monitorings» īstenošanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 16.jūliju.

Ministru kabineta 2015.gada 7.jūlija noteikumi №373 «Grozījums Ministru kabineta 2010.gada 29.jūnija noteikumos №602 «Noteikumi par pabalstu un kompensāciju apmēriem diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonām (darbiniekiem), valsts tiešās pārvaldes amatpersonām (darbiniekiem), karavīriem, prokuroriem un sakaru virsniekiem par dienestu ārvalstīs un to izmaksas kārtību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 10.jūliju.

Ministru kabineta 2015.gada 7.jūlija noteikumi №372 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos №953 «Kārtība, kādā profesionālā dienesta karavīru nosūta uz izglītības iestādi dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās izglītības iegūšanai un sedz mācību izdevumus, kā arī šo izdevumu atmaksāšanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 10.jūliju.

Eiropas Komisijas 2015.gada 8.jūlija regula №1102 «Komisijas Regula (ES) 2015/1102 (2015.gada 8.jūlijs), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) №1334/2008 I pielikumu attiecībā uz konkrētu aromatizējošo vielu svītrošanu no Savienības saraksta»Regula stājas spēkā ar 2015.gada 29.jūliju.

Satversmes tiesas 2015.gada 3.jūlija spriedums lietā №2014 - 12 - 01 «Par Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likuma 3.panta 1. un 2.punkta, 4.panta 1.punkta un 5.panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105.pantam»Spriedums stājas spēkā ar 2015.gada 3.jūliju.

Valdes loceklim ne tikai pašam jāievēro likums, bet jānodrošina, ka arī sabiedrība izpilda normatīvo aktu prasības, tā rakstā žurnāla BILANCE nr. 351 uzsver Sanita Dambe, zvērināta revidente, SIA Biznesa un audita centrs valdes locekle. Tiem, kuri nav lasījuši rakstu, atgādinām, ka likuma „Par grāmatvedību” 2. pants - par grāmatvedības kārtošanu un visu saimnieciskos darījumus apliecinošo dokumentu oriģinālu, kopiju vai datu attēlu saglabāšanu - ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs, tātad kapitālsabiedrībā - valde. Sabiedrības valdes atbildībā ietilpst : Grāmatvedības organizēšana sabiedrībā. Grāmatvedības organizācijas dokumentu izstrāde. Grāmatvedības kontroles sistēmas izstrāde. Grāmatvedības informācijas datorsistēmu drošības noteikumu un grāmatvedības datu aizsardzības obligāto tehnisko un organizatorisko prasību izstrāde uzņēmumā un tā kontrole. Attaisnojuma dokumentu un grāmatvedības reģistru saglabāšana. Skaidras naudas saglabāšana un glabāšanas vietas nodrošināšana. Materiālo vērtību saglabāšana un inventarizācijas. Normatīvo aktu pārkāpumi. Grāmatvedības datu ļaunprātīga sagrozīšana. Grāmatvedības dokumentu nozaudēšana. Oficiāli noteikto pārskatu neiesniegšana. Tomēr, kā rakstā uzsver S.Dambe, ir jāsaprot, ka sabiedrības valde nevar zināt visas grāmatvedības...

Konkurences padome (KP) ir noslēgusi pārtikas mazumtirgotāju sadarbības tīklu - iepirkumu grupu - tirgus uzraudzību. Tās ietvaros KP analizēja konkurences situāciju, kā arī konstatēja nepilnības, kas mazumtirgotājiem būtu jānovērš līdz 2016.gada sākumam, lai to sadarbība ar piegādātājiem atbilstu jaunā Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma prasībām. Latvijā kopumā darbojas sešas pārtikas mazumtirgotāju iepirkumu grupas - SIA "Baltstor" ar veikaliem Mego un Vesko, SIA "Latvijas tirgotāju kooperācija "AIBE", SIA "Latvijas tirgotāju savienība" (LaTs), SIA "ELVI Latvija", SIA "Iepirkumu grupa" ar veikaliem top! un Labais un SIA "Rust" un SIA "Savel" ar veikaliem BETA. Sadarbojoties vienas grupas ietvaros, atsevišķie veikalu īpašnieki var veikt kopīgus iepirkumus, lai saņemtu labākus tirdzniecības noteikumus un lielākas atlaides no preču piegādātājiem. Tāpat iepirkumu grupas ietvaros mazumtirgotāji var izmantot vienu zīmolu un īstenot kopīgas mārketinga aktivitātes, piemēram, vienotu klientu lojalitātes programmu veidā. Lai arī starp vienas iepirkumu grupas dalībniekiem pastāv cieša sadarbība, veikali pieder dažādiem īpašniekiem un var savstarpēji konkurēt ar...