JAUNUMI

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) (turpmāk biedrības) vērsušās pie ministru prezidentes Laimdotas Straujumas ar lūgumu nekavējoties iesaistīties maksājumu reģistrēšanas iekārtu un to servisa pakalpojumu tirgus sakārtošanā, lai nodrošinātu tūlītēju valsts nodokļu ieņēmumu palielinājumu un procesu sakārtošanos tirdzniecības nozarē. Biedrības iebilst pret jau pieņemto Ministru kabineta noteikumu Nr.95 "Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām" (Noteikumi) un to grozījumu ieviešanu, jo to prasību īstenošana ir neadekvāti dārga, šim risinājumam nebūs gaidītā efekta nodokļu ieņēmumu palielinājuma ziņā, kā arī tas negarantē informācijas iegūšanu par praksē notikušajiem darījumiem. Biedrības vērš uzmanību un aicina izvērtēt to, ka izstrādātajiem noteikumiem nepieciešams pārejas periods ar saprātīgiem pārejas noteikumiem vismaz trīs gadu garumā pēc kases aparātu un sistēmu nonākšanas tirdzniecībā Latvijā, taču, ja Finanšu ministrija uzskata, ka jauno iekārtu ieviešana nepieciešama īsākā laikā, finansējums kases aparātu un sistēmu nomaiņai un pilnveidošanai ir...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka no 2015. gada 1. augusta, visiem pretendentiem uz valsts un pašvaldību iepirkumiem ir jānodrošina, ka viņu darbinieku vidējā stundas tarifa likme nav zemāka par 80% no darba ņēmēju vidējās stundas tarifa likmes attiecīgajā profesiju grupā valstī. Lai nodrošinātu nodokļu maksātājiem iespēju objektīvi novērtēt savu atbilstību šim kritērijam, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ir pieejami jauni pārskati, kuros attēlota vidējā stundu tarifa likme uzņēmumā, vidējā stundu tarifa likme valstī un aprēķinātie 80% no vidējās stundu tarifa likmes valstī salīdzinot un attēlojot rezultātu ar vidējās stundu tarifa likmi uzņēmumā. No šī gada 1. augusta EDS klientiem Nodokļu maksātāju datu sistēmā (NMDS) ir nodrošināta piekļuve jaunam pārskatam "Pārskats par darbinieku vidējām stundas tarifa likmēm", kā arī nodrošināta iespēja pašiem EDS sistēmā sagatavot divu veidu izziņas, kas no 2015. gada 1. augusta nepieciešamas dalībai publisko iepirkumu konkursos - "Izziņa par vidējo stundas tarifa likmi" un "Izziņa par nodokļu parādu"....

Zvērinātu advokātu birojs SORAINEN atgādina, ka 1. augustā stāsies spēkā vairāki grozījumi Publisko iepirkumu likumā. Būtiskākie grozījumi saistās ar centieniem ierobežot nodokļu nemaksātāju piedalīšanos publiskajos iepirkumos. Kā norāda zvērināti advokāti Agris Repšs un Raivo Raudzeps, pirmkārt, kandidātam un pretendentam, kā arī viņu norādītajiem apakšuzņēmējiem nodokļu parādi nedrīkstēs būt jau iepirkuma uzsākšanas brīdī. Grozījumi paredz būtiskas izmaiņas attiecībā uz pretendentu izslēgšanu no piedalīšanās iepirkuma procedūrā nodokļu parādu dēļ, nosakot, ka kandidāts vai pretendents ir jāizslēdz no dalības iepirkuma procedūrā, ja pretendentam vai tā apakšuzņēmējiem nodokļu parādi ir bijuši: dienā, kad paziņojums par līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā, dienā, kad iepirkuma komisija pieņēmusi lēmumu par iepirkuma uzsākšanu, ja attiecībā uz iepirkuma procedūru nav jāpublicē paziņojums par līgumu, lēmuma pieņemšanas dienā par iespējamu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu (pretendentam, par kuru pieņemts šis lēmums). Turklāt grozījumi faktiski liedz kandidātiem vai pretendentiem iespēju nodokļu parādu samaksāt, tādējādi izvairoties no izslēgšanas to...

Valsts ieņēmumu dienests ( VID) vērš uzmanību, ka braukšanas apmācības instruktora darbs ir pakalpojuma sniegšana, tāpēc ikvienam instruktoram jābūt darba attiecībām ar autoskolu, vai pašam jāreģistrē sava saimnieciskā darbība. Savukārt personai, kura izmanto instruktora sniegtos pakalpojumus un samaksu veic skaidrā naudā vai ar maksājumu karti, vienmēr ir jāsaņem darījumu apliecinošs dokuments - kases čeks vai VID reģistrēta kvīts. Darba attiecību noformēšana normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kā arī dokumentu sakārtotības un pārskatāmības ievērošana, veicot individuālu grāmatvedības uzskaiti, ir būtisks priekšnoteikums nodokļu disciplīnas ievērošanai ikvienā tautsaimniecības nozarē, tajā skaitā pakalpojumu jomā. Ņemot vērā, ka braukšanas apmācības ir specifiska saimnieciskās darbības joma, VID atgādina, ka ikviena saimnieciskās darbības veicēja gada ienākumu deklarācijā norādītajiem ienākumiem jāsakrīt ar faktiski sniegto pakalpojumu apjomu un par tiem saņemto samaksu, kā arī uzskaites sistēmai jābūt viegli saprotamai un jāataino pakalpojuma būtība. Atsaucoties uz iedzīvotāju sūdzībām VID, kas norāda uz trūkumiem braukšanas apmācības jomā, VID sniedz skaidrojumu par...

Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", tādējādi pilnveidojot sociālās apdrošināšanas sistēmu un novēršot līdz šim konstatētās likuma nepilnības. Likumprojekts izsludināts 30.jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē, tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā. Tā kā konkurences ierobežojuma laikā personai tiek saglabāti regulāri ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālās iemaksas, likumprojekts paredz, ka šajā periodā persona ir sociāli apdrošināma. Ja cilvēks ir nodarbināts vienlaicīgi divās vai vairākās dalībvalstīs (Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveicē), sociālās iemaksas ir jāveic tikai vienā dalībvalstī. Tomēr praksē ir gadījumi, kad sociālās iemaksas tiek veiktas vairākās dalībvalstīs. Tādējādi ir nepieciešams noteikt atbildīgo iestāžu rīcību, lai iemaksas būtu reģistrētas tikai vienā dalībvalstī. Normatīvie akti paredz, ka pašnodarbinātā persona var vienu reizi izvēlēties sociālo iemaksu objektu, bet neparedz pašnodarbinātā ziņojuma par sociālajām iemaksām precizēšanu (labošanu). Tomēr praksē ir gadījumi, kad pašnodarbinātās personas vēršas Valsts ieņēmumu dienestā un lūdz labot ziņojumu....

Šī gada 1. augustā tiks pabeigta Jūrmalas pilsētas tiesa reorganizācija un darbu Jūrmalā uzsāks Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nams, informē Tieslietu ministrija. Jūrmalas pilsētas tiesa tiek pievienota Rīgas rajona tiesai, kuras darbības teritorijā turpmāk ietilps arī pašreizējais Jūrmalas novads, kā arī Babītes novads un Mārupes novads. Jūrmalas pilsētas tiesas pievienošana Rīgas rajona tiesai nozīmē pārveidi organizatoriskā līmenī (viens tiesas priekšsēdētājs, vienota lietu sadales sistēma, tiesnešu slodžu izlīdzināšana). Tiesas pieejamība Jūrmalā arī turpmāk tiks nodrošināta tāpat kā līdz šim, jo no 1. augusta darbu līdzšinējās Jūrmalas pilsētas tiesas telpās uzsāk Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nams. Arī turpmāk Jūrmalas iedzīvotāji varēs iesniegt Rīgas rajona tiesai piekritīgas prasības un pieteikumus Jūrmalā, Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā, kas atrodas Zigfrīda Meierovica prospektā 1A. Savukārt Jūrmalas pilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļa no 1. augusta tiks pievienota Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļai. Attiecīgi no 1. augusta Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļa būs izvietota gan Rīgā, Ūnijas...

„Uzņēmēju aktivitāte Komerclikuma prasību izpildē mēnesi pēc noteiktā termiņa beigām vērtējama ļoti pozitīvi – katru nedēļu prasību izpildījušo SIA skaits palielinās vismaz par tūkstoti,” norāda LR Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre GUNA PAIDERE. Atgādinām, ka, saskaņā ar Komerclikumu līdz 2015.gada 30.jūnijam divu vai vairāku dalībnieku SIA Uzņēmumu reģistrā bija jāiesniedz pirmais dalībnieku reģistra nodalījums. Noteiktajā termiņā prasības izpildīja 13 038 jeb 38% divu vai vairāku īpašnieku SIA, šobrīd prasību izpildījušo SIA skaits sasniedz jau 15 348 jeb 45%. Prasību izpildē vienlīdz aktīvas gan viena īpašnieka, gan divu/vairāku īpašnieku SIA – prasību izpilde obligāta tikai divu vai vairāku īpašnieku SIA Uzņēmumu reģistrs atgādina, ka, saskaņā ar Komerclikuma aktuālo redakciju, līdz 2015.gada 30.jūnijam pirmais dalībnieku reģistra nodalījums Uzņēmumu reģistrā bija jāiesniedz visām divu un vairāku dalībnieku SIA, kas reģistrētas līdz 2013.gada 30.jūnijam. Savukārt viena dalībnieka SIA šis process tika ievērojami atvieglots, nosakot, ka šīs kapitālsabiedrības dalībnieku reģistra nodalījumu iesniedz vienlaikus ar citām izmaiņām, kas...

Pēc iepriekšējos ceturkšņos piedzīvotā palēninājuma Latvijas ekonomikas izaugsme šā gada otrajā ceturksnī atkal kļuvusi straujāka. Iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni palielinājies par 2,7%, kamēr pirmajā ceturksnī bija fiksēts 1,9% pieaugums, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētais ātrais novērtējums. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, IKP ir audzis par 1,2%, kas ir straujākais kāpums kopš 2013. gada trešā ceturkšņa, uzskata Finanšu ministrija. Izaugsmes paātrināšanos otrajā ceturksnī noteicis gan joprojām spēcīgi augošais iekšējais patēriņš, gan vairāk uz ārējo tirgu vērstās apstrādes rūpniecības sekmīgie rezultāti. Spēcīgi palielinoties darba samaksai un iedzīvotāju reālajai pirktspējai, mazumtirdzniecības apgrozījums šā gada otrajā ceturksnī audzis par 5,2%, un kopumā tirdzniecībā pievienotā vērtība palielinājusies par 4%. Savukārt apstrādes rūpniecībā, pateicoties lielākā metālu ražošanas uzņēmuma AS “KVV Liepājas Metalurgs” darbības atsākšanai, kā arī stabili augošajiem ražošanas apjomiem kokapstrādes, kā arī datoru un elektronisko iekārtu ražošanā, izlaides apjomu gada pieaugums aprīlī un maijā pietuvojās desmit procentiem. Šāda izaugsme apstrādes rūpniecībā sasniegta, pat...

Latvijas pensiju fondi šā gada pirmajā pusgadā ir nodrošinājuši pozitīvu ienesīgumu gan valsts fondēto pensiju, gan privāto pensiju uzkrājumiem - visu pensiju plānu vidējais ienesīgums kopš gada sākuma ir bijis 2,7 - 3,4% robežās, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats par 2015. gada pirmo pusgadu. Pensiju plānu ienesīgumu pārvaldītāji ir spējuši nodrošināt, neraugoties uz būtiskām svārstībām finanšu tirgos. Šo svārstību dēļ augstāks ienesīgums bijis aktīvajiem un sabalansētajiem pensiju plāniem, kas vairāk līdzekļu iegulda tieši akcijās. Valsts fondētās pensijas - pensiju 2. līmenis Šogad labāk veicies plāniem ar augstāka riska pakāpi, tātad sabalansētās un aktīvās kategorijas plāniem. Pēdējā gada laikā konservatīvie plāni uzrādījuši 2,8% ienesīgumu, sabalansētie - 4,3%, bet aktīvie - 5,6%. Līdzīgas tendences vērojamas arī ienesīguma rādītājos no šī gada sākuma. Tā kā pensiju plānu pārvaldītāju galvenais uzdevums ir koncentrēties uz kapitāla pavairošanu ilgākā termiņā, stabilākus ienesīguma rezultātus var novērot ilgākā termiņā - visu plānu vidējais 5 gadu ienesīgums bijis...

Šī gada pirmajos sešos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija 217,5 miljonu eiro liels pārpalikums. Taču, ja šā gada piecos mēnešos vēl bija vērojams bilances uzlabojums, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn, tad pusgada griezumā pārpalikums ir samazinājies par 58,4 miljoniem eiro, informē Finanšu ministrija. Kopbudžeta izdevumu pieauguma temps šā gada sešos mēnešos bija straujāks nekā ieņēmumu pieauguma temps. Kopbudžeta izdevumi pirmajā pusgadā bija 4 368,6 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu pieauga par 281 miljonu eiro jeb 6,9%. Izdevumu kāpums vērojams gandrīz visās izdevumu pozīcijās. Savukārt, kopbudžeta ieņēmumi šā gada sešos mēnešos bija 4 586,1 miljons eiro, kas ir par 222,6 miljoniem eiro jeb 5,1% vairāk nekā atbilstošajā periodā pērn. Lielāko pieaugumu (par 160,7 miljoniem eiro jeb 4,9%) nodrošināja nodokļu ieņēmumi, kā arī saņemtie ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības, kas pirmajā pusgadā bija par 60,1 miljonu eiro jeb 9% vairāk nekā pērn. Lai gan kopbudžeta nodokļu ieņēmumi iekasēti vairāk salīdzinājumā ar...

Pēdējo trīs gadu laikā komercbankas uzņēmumiem izsniegušas kredītus 2,7 miljardu eiro apmērā, no tiem 155 miljoni izsniegti 2015. gada 1. ceturksnī. Kopējais uzņēmumu kredītportfelis bankās ir 6,4 milj. eiro, norāda Latvijas komercbanku asociācija. Latvijā kopējais kreditēšanas apmērs no IKP joprojām viens no zemākajiem Eiropā - saistības ir mazākas par 100%, kamēr attīstītajās valstīs tas ir 350%, bet attīstības valstīs tuvojas 200%. Tai pat laikā LKA norāda, ka bankas ir gatavībā kreditēt veselīgus Latvijas uzņēmumus, tomēr lielākais šķērslis kredīta iegūšanai ir ēnu ekonomika. Pozitīva ziņa ir ievērojamais investīciju apjoms apstrādes rūpniecībā. Tajā ieguldīti 12,7% komercbanku kredītportfeļa. Nozares izaugsmi nodrošinājis eksports, pie kā veicināšanas uzņēmumi ir aktīvi un mērķtiecīgi strādājuši pēdējos 4-5 gadus. Banku vidū pastāv sīva konkurence par vadošo un stabilo Latvijas Top 50 vai Top 100 uzņēmumu kreditēšanu. Taču šo uzņēmumu vidū ir salīdzinoši pasīvs pieprasījums pēc jaunām investīcijām - svarīgākas ir rūpes par pieprasījumu, kvalificētu darbinieku piesaistīšanu, ģeopolitiskajiem riskiem un citiem...

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzskata, ka Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais saraksts ar nozarēm, kuras turpmāk nevarēs darboties mikrouzņēmuma nodokļa režīmā, ir absurds, nerisinot iepriekš uzstādītos mērķus par uzņēmējdarbības vides sakārtošanu. Paredzams, ka ēnu ekonomika pie šādiem noteikumiem pieaugs, samazinot kopējos valsts nodokļu ieņēmumus, tādējādi turpinot veicināt iedzīvotāju aizplūšanu uz ārzemēm nevis attīstot biznesu. FM piedāvātais saraksts iekļauj 41 nozari, kuras turpmāk nevarēs darboties mikrouzņēmumu nodokļa režīmā, tostarp paredzot, ka atsevišķu jomu uzņēmumi vispār nevarēs veidot mikrouzņēmumus. Pašreiz Latvijā jau ir ļoti mazs kompāniju skaits pret iedzīvotāju īpatsvaru, tāpēc LTRK uzskata, ka šādi ierobežojumi nozīmētu mērķtiecīgu mazā biznesa iznīcināšanu. "Nozaru saraksts veidots tā, lai aptvertu gandrīz visu uzņēmējdarbību. Ja šāda pieeja tiks īstenota, tad varbūt labāk pateikt, kurās jomās mikrouzņēmumi drīkst darboties, nevis kurās nedrīkst," norāda LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš arī norāda, ka pašreiz trūkst informācijas, cik mikrouzņēmumi ietilpst nosauktajā nozaru sarakstā, kā arī nav...

Valsts darba inspekcija 3. augustā uzsāks tematisko pārbaudi transporta nozares uzņēmumos par darba aizsardzības un darba tiesību normatīvo aktu prasību ievērošanu. Tās laikā plānots pārbaudīt vismaz 150 uzņēmumus visā Latvijā. Pēdējo gadu laikā transporta nozarē notikušo nelaimes gadījumu īpatsvars no kopā reģistrētajiem nelaimes gadījumiem ir viens no augstākajiem valstī. 2014. gadā transporta nozarē notika 10 letāli nelaimes gadījumi, kas ir gandrīz ceturtā daļa no visiem valstī 2014. gadā reģistrētajiem letālajiem nelaimes gadījumiem. 60% no visiem letālajiem nelaimes gadījumi notikuši, darbiniekiem ciešot ceļu satiksmes negadījumos. Īpaša uzmanība jāpievērš apstāklim, ka transporta nozarē darba vietās 2014. gadā konstatētas septiņu darbinieku bioloģiskās nāves, visbiežāk dažādu sirds-asinsvadu sistēmas slimību dēļ. Lai gan šajos nāves gadījumos netika atklāta tieša darba vides riska faktoru iedarbība, tomēr jāatceras, ka darba apstākļi, piemēram, darba laika organizācija (nakts darbs, maiņu darbs), atvaļinājuma neizmantošana, pārslodze darbā un citi faktori var veicināt dažādu slimību attīstību, kas vēlāk var izraisīt priekšlaicīgu nāvi. Transporta nozarē...

Valsts sekretāru sanāksmē 16. jūlijā izsludināts likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, kas paredz, ka kriminālprocesā turpmāk izpildraksti vairs netiks sagatavoti, bet izpildu dokuments būs tiesas nolēmums. Vienlaikus ar šo likumprojektu tiek virzīti arī attiecīgi grozījumi Kriminālprocesa likumā un grozījumi Krimināllikumā. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, atteikšanās no izpildrakstiem pamatojama ar to, ka tiesas nolēmumā ir noteikts, kādā apmērā, kuram piederošā manta un kam par labu konfiscējama, tāpat norādīts no kā, kuram par labu un kādā apmērā piedzenami procesuālie izdevumi vai kaitējuma kompensācija. Izpildrakstā būtībā tiek pārrakstīts tiesas sprieduma rezolutīvās daļas teksts. Turklāt jau šobrīd Civilprocesa likuma (CPL) 540. pants paredz vairākus gadījumus, kad amatpersonas pieņemts nolēmums pats par sevi ir atzīstams par izpildu dokumentu, līdz ar to nav nepieciešamība vēl papildus tam izrakstīt izpildrakstu. Līdz ar to daļā par piedziņas veikšanu valsts labā tāds pats spēks jānosaka arī spriedumam krimināllietā. Tādējādi, ievērojot minēto, Kriminālprocesa likuma (KPL) 634.1 pantā tiek paredzēts, ka mantiska rakstura nolēmumu...

Ar mērķi vienkāršot Eiropas Savienības normatīvos aktus un mazināt administratīvo slogu uzņēmumiem un iedzīvotājiem Eiropas Komisija (turpmāk - EK) iecerējusi izveidot REFIT (Regulatory Fitness and Performance programme - Normatīvās atbilstības un izpildes programma) platformu, kuras darbā aicina iesaistīties iespējami plašu sabiedrības pārstāvju loku. Lai pastāvīgi atjauninātu un vienkāršotu tiesību aktus, kā arī mazinātu regulatīvo slogu uzņēmumiem, pārvaldes iestādēm un iedzīvotājiem, EK ir nolēmusi izveidot jaunu konsultatīvo mehānismu - REFIT platformu (turpmāk - platforma), iesaistot ieinteresētās personas. Paredzēts, ka šī platforma pulcēs augsta līmeņa ekspertus no uzņēmēju vides, pilsoniskās sabiedrības, sociālo partneru aprindām, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas, kā arī pārstāvjus no visām 28 ES dalībvalstīm. Ar platformas palīdzību paredzēts noteikt, kuri tiesību akti ir jāvienkāršo un kuru radītais slogs ir jāsamazina, atsaukt novecojušus tiesību aktus un vajadzības gadījumā pārstrādāt un aizstāt esošos tiesību aktus. Iecerēts, ka platformas dalībnieki pārstāvēs plašu interesentu loku - tie...