JAUNUMI

Ministru kabineta 2015.gada 7.jūlija noteikumi №376 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 9.novembra noteikumos №1041 «Kārtība, kādā paredzami valsts budžeta līdzekļi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī maksājumu veikšanas un izdevumu deklarācijas sagatavošanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 10.jūliju.

Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumi №363 «Kārtība, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iekļauj gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā valsts aizdevumu pieprasījumus, un valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtība»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 8.jūliju.

Ministru kabineta 2015.gada 7.jūlija noteikumi №386 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 9.2.1.specifiskā atbalsta mērķa «Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām» 9.2.1.2.pasākuma «Iekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumi un monitorings» īstenošanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 16.jūliju.

Eiropas Komisijas 2015.gada 8.jūlija regula №1102 «Komisijas Regula (ES) 2015/1102 (2015.gada 8.jūlijs), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) №1334/2008 I pielikumu attiecībā uz konkrētu aromatizējošo vielu svītrošanu no Savienības saraksta»Regula stājas spēkā ar 2015.gada 29.jūliju.

Ministru kabineta 2015.gada 7.jūlija noteikumi №372 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos №953 «Kārtība, kādā profesionālā dienesta karavīru nosūta uz izglītības iestādi dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās izglītības iegūšanai un sedz mācību izdevumus, kā arī šo izdevumu atmaksāšanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 10.jūliju.

Ministru kabineta 2015.gada 7.jūlija noteikumi №373 «Grozījums Ministru kabineta 2010.gada 29.jūnija noteikumos №602 «Noteikumi par pabalstu un kompensāciju apmēriem diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonām (darbiniekiem), valsts tiešās pārvaldes amatpersonām (darbiniekiem), karavīriem, prokuroriem un sakaru virsniekiem par dienestu ārvalstīs un to izmaksas kārtību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 10.jūliju.

Satversmes tiesas 2015.gada 3.jūlija spriedums lietā №2014 - 12 - 01 «Par Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likuma 3.panta 1. un 2.punkta, 4.panta 1.punkta un 5.panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105.pantam»Spriedums stājas spēkā ar 2015.gada 3.jūliju.

Valdes loceklim ne tikai pašam jāievēro likums, bet jānodrošina, ka arī sabiedrība izpilda normatīvo aktu prasības, tā rakstā žurnāla BILANCE nr. 351 uzsver Sanita Dambe, zvērināta revidente, SIA Biznesa un audita centrs valdes locekle. Tiem, kuri nav lasījuši rakstu, atgādinām, ka likuma „Par grāmatvedību” 2. pants - par grāmatvedības kārtošanu un visu saimnieciskos darījumus apliecinošo dokumentu oriģinālu, kopiju vai datu attēlu saglabāšanu - ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs, tātad kapitālsabiedrībā - valde. Sabiedrības valdes atbildībā ietilpst : Grāmatvedības organizēšana sabiedrībā. Grāmatvedības organizācijas dokumentu izstrāde. Grāmatvedības kontroles sistēmas izstrāde. Grāmatvedības informācijas datorsistēmu drošības noteikumu un grāmatvedības datu aizsardzības obligāto tehnisko un organizatorisko prasību izstrāde uzņēmumā un tā kontrole. Attaisnojuma dokumentu un grāmatvedības reģistru saglabāšana. Skaidras naudas saglabāšana un glabāšanas vietas nodrošināšana. Materiālo vērtību saglabāšana un inventarizācijas. Normatīvo aktu pārkāpumi. Grāmatvedības datu ļaunprātīga sagrozīšana. Grāmatvedības dokumentu nozaudēšana. Oficiāli noteikto pārskatu neiesniegšana. Tomēr, kā rakstā uzsver S.Dambe, ir jāsaprot, ka sabiedrības valde nevar zināt visas grāmatvedības...

Konkurences padome (KP) ir noslēgusi pārtikas mazumtirgotāju sadarbības tīklu - iepirkumu grupu - tirgus uzraudzību. Tās ietvaros KP analizēja konkurences situāciju, kā arī konstatēja nepilnības, kas mazumtirgotājiem būtu jānovērš līdz 2016.gada sākumam, lai to sadarbība ar piegādātājiem atbilstu jaunā Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma prasībām. Latvijā kopumā darbojas sešas pārtikas mazumtirgotāju iepirkumu grupas - SIA "Baltstor" ar veikaliem Mego un Vesko, SIA "Latvijas tirgotāju kooperācija "AIBE", SIA "Latvijas tirgotāju savienība" (LaTs), SIA "ELVI Latvija", SIA "Iepirkumu grupa" ar veikaliem top! un Labais un SIA "Rust" un SIA "Savel" ar veikaliem BETA. Sadarbojoties vienas grupas ietvaros, atsevišķie veikalu īpašnieki var veikt kopīgus iepirkumus, lai saņemtu labākus tirdzniecības noteikumus un lielākas atlaides no preču piegādātājiem. Tāpat iepirkumu grupas ietvaros mazumtirgotāji var izmantot vienu zīmolu un īstenot kopīgas mārketinga aktivitātes, piemēram, vienotu klientu lojalitātes programmu veidā. Lai arī starp vienas iepirkumu grupas dalībniekiem pastāv cieša sadarbība, veikali pieder dažādiem īpašniekiem un var savstarpēji konkurēt ar...

Valsts sekretāru sanāksmē 23. jūlijā izsludināts Zemkopības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Svaigu augļu un dārzeņu kvalitātes, klasifikācijas un papildu marķējuma prasības un novērtēšanas kārtība par atbilstību standartiem". Kā norādīts šī tiesību akta projekta anotācijā, 2014.gada 23.oktobrī ir pieņemti grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kurā ir precizēti un papildināti pilnvarojumi Ministru kabinetam izdot noteikumus par pārtikas marķēšanu, un likuma pārejas noteikumu 22.punkta 19.apakšpunkts nosaka, ka noteikumi Nr.613 ir piemērojami līdz 2015.gada 30.novembrim. Tāpēc ir sagatavots jauns Ministru kabineta noteikumu projekts, kurā, atbilstoši grozījumiem Pārtikas aprites uzraudzības likumā, mainās izdošanas pamats attiecībā uz pārtikas produktu papildu marķējuma prasībā. Noteikumu projekts nemaina pastāvošo tiesisko regulējumu pēc būtības, bet ir nepieciešami atsevišķi precizējumi. 2011.gada 7.jūnijā ir stājusies spēkā Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr.543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr.1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari, kas atceļ Komisijas 2007.gada 21.decembra Regulu (EK) Nr.1580/2007, ar ko...

Latvijas zemes dzīļu izmantošanas noteikumi ir jāpilnveido, lai ilgtermiņā iegūtu gan iedzīvotāji, gan valsts, un tieši tādēļ ir izstrādāta koncepcija tiesiskā regulējuma izmaiņām, informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā koncepcija par zemes dzīļu tiesiskā regulējuma pilnveidošanu potenciālo investīciju piesaistei paredz četrus iespējamos rīcības variantus, kas balstīti uz apkopto pasaules pieredzi un ietver tiesības zemes īpašniekiem saņemt kompensāciju, ja viņu teritorijā atrod derīgos izrakteņus. "Zeme ir būtiska kā vērtība ikvienam latvietim, ministrijas pienākums ir šo vērtību saglabāt un pat palielināt, jo ar šo regulējumu zemes īpašnieki varēs izmantot pilnu tās potenciālu. Šādi īpašniekiem būs garantijas, ka viņi saņems atbilstošu un pienācīgu kompensāciju, ja viņu teritorijā tiks atrasti derīgie izrakteņi," uzsvēra vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. VARAM eksperti ir analizējuši daudzu Eiropas valstu, kā arī ASV un Kanādas pieredzi un tiesisko regulējumu saistībā ar derīgajiem izrakteņiem. Kopā ir izpētīta 14...

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāles turpina pieņemt darba devēju pieteikumus skolēnu nodarbināšanai augustā. Skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma īstenošanai šovasar kopumā jau ir pieteikušies 663 darba devēji, to skaitā 197 pašvaldības. Darba devēji jau ir izveidojuši 2 365 darba vietas, kurās strādāja vai turpina strādāt 2 664 skolēni. Visbiežāk darba devēji skolēniem piedāvā izmēģināt savus spēkus tādās profesijās kā palīgstrādnieks, pavāra vai konditora palīgs, labiekārtošanas strādnieks, skolotāja palīgs, sezonas lauksaimniecības strādnieks, pārdevēja palīgs, kultūras pasākumu organizators, virtuves darbinieks, datu ievades operators, muzeja izstāžu un ekspozīciju zāļu uzraugs un citās. Vairums skolēnu strādā lauksaimniecībā un pakalpojumu nozarē. Skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumu NVA šogad īsteno no 1.jūnija līdz 31.augustam. Šajā pasākumā tiek iesaistīti skolēni vecumā no 15 līdz 20 gadiem (ieskaitot), kuri iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs. Pasākuma mērķis - veicināt skolēnu nodarbinātību vasaras brīvlaikā valsts līdzfinansētās darba vietās, nodrošinot viņiem iespēju iegūt darba prasmes, iemaņas un darba pieredzi. Lai pieteiktu darba...

Kā norādījis tiesībsargs Juris Jansons, masu informācijas līdzekļos publicēta zvērinātu advokātu biroja „iLAW” zvērinātu advokātu Normunda Šlitkes un Artas Snipes atklāta vēstule par augstāko valsts amatpersonu personiskā viedokļa nošķiršanu no oficiālā un varas dalīšanas principu ievērošanu šai sakarā. Šajā sakarā paudis uzskatu par notiekošo, jo vēstulē minēts, ka tiesībsargs, „kurš pat neiepazīstoties ar sprieduma motīviem un lietas materiāliem, ir atļāvies publiski paust viedokli, ka sods, ko piespriedusi Liepājas tiesa, ir neadekvāts.” Kā norāda J. Jansons, Liepājas tiesas sprieduma pasludināšana (lai arī rakstisks spriedums nebija pieejams, tas jau bija pasludināts) pēc Krimināllikuma 162. panta otrās daļas par netiklu darbību izdarīšanu ar mazu meitenīti no divu vīriešu puses izraisīja plašu rezonansi un sašutumu medijos un neapšaubāmi arī visā sabiedrībā. Tiesībsargs skaidri apzinās, ka saskaņā ar likumu „Par tiesu varu” tiesas ir neatkarīgas un pakļautas vienīgi likumam un tiesībsargs šo neatkarību respektē arī savā darbībā. Vienlaikus jāņem vērā likumā nostiprinātās tiesībsarga kā cilvēktiesību aizstāvja īpašās...

2014. gadā salīdzinājumā ar 2013. gadu dzimušo skaits pieauga visās trīs Baltijas valstīs, tomēr Latvijā dzimušo skaita pieauguma temps bija lielākais - 5,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Dzimušo skaits Latvijā 2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, pieauga par 1150 jaundzimušajiem, Lietuvā - par 484 un Igaunijā par - 20. Augstākā dzimstība Baltijas valstīs bija no 1985. līdz 1987. gadam, kad gadā piedzima divas reizes vairāk bērnu nekā šobrīd. 1985. gadā Lietuvā piedzima 58,5 tūkstoši bērnu, savukārt 1987. gadā Latvijā un Igaunijā attiecīgi 42,1 tūkstotis un 25,1 tūkstotis mazuļu. Attiecīgi, summārais dzimstības koeficients jeb vidējais bērnu skaits, kuri varētu piedzimt sievietei viņas dzīves laikā, saglabājoties attiecīgā gada dzimstības līmenim Latvijā bija 2,2, Lietuvā - 2,1, bet Igaunijā 2,3. Vēlamais summārais dzimstības koeficients, lai notiktu normāla paaudžu nomaiņa ir 2,1 - 2,2. 2014. gadā summārais dzimstības koeficients Latvijā, salīdzinot ar 2013. gadu, ir pieaudzis par 0,13 un bija augstākais Baltijas valstīs -...

No piektdienas, 24.jūlija, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) klienti savos mobilajos tālruņos mēnesi pirms invaliditātes statusa termiņa beigām saņems atgādinājumu, ka konkrētā dienā beigsies invaliditātes statusa termiņš un kā viņam jārīkojas tālāk, informē Labklājības ministrija (LM). Tādējādi cilvēki varēs ērtāk saplānot laiku un savlaicīgi rīkoties, lai iesniegtu dokumentus, kas nepieciešami atkārtotas ekspertīzes veikšanai. Dokumenti VDEĀVK jāiesniedz ne vēlāk kā 3-4 nedēļas pirms invaliditātes termiņa beigām. Īsziņu mobilajos tālruņos saņems tie cilvēki ar invaliditāti, kas iesniegumā VDEĀVK par invaliditātes piešķiršanu būs iepriekš norādījuši mobilā tālruņa numuru. Gadījumā, ja mobilā tālruņa numurs ir mainījies, tad aicinām klientu pašiem sekot līdzi invaliditātes statusa termiņam. Atgādinām, ka invaliditātes statuss ir nosacījums, lai nepārtrauktu ar invaliditāti saistīto pabalstu izmaksu. Pašlaik VDEĀVK ir aptuveni 168 tūkstošu liels klientu loks. Ik gadu valsts komisija piešķir invaliditāti ap 55 tūkstošiem cilvēku, no kuriem 16 tūkstošiem invaliditāte tiek noteikta pirmo reizi dzīvē. Saskaņā ar VDEĀVK prognozēm, vasaras mēnešos...