JAUNUMI

Turpinot adresācijas sakārtošanu galvaspilsētā 7.jūlijā Rīgas domes deputāti sēdē nolēma piešķirt, mainīt vai likvidēt vairāku ielu nosaukumus. Par Nordeķu ielu pārdēvēs Lielezeres ielas posmu no Dzirciema ielas ziemeļu virzienā līdz Slokas ielai. Dārza ielas posmu no Jūrmalas gatves līdz adresei Dzirciema iela 23 pārdēvēs par Usmas ielu. Savukārt Sēlpils ielas atzaru līdz Purva ielai pārsauks par Veco Sēlpils ielu. Ielas posmam no Mārupes ielas līdz zemes vienībai, kas pašreiz atrodas Mārupes ielā 19, piešķirs Gardenes ielas nosaukumu. Fridriha Candera ielas nosaukums piešķirts ielai bez nosaukuma no Kalnciema ielas līdz Lielirbes ielai, nosakot Fridriha Candera ielas novietni no Smārdes ielas līdz Lielirbes ielai. Ielu bez nosaukuma no Mežmalas ielas līdz Rikšotāju ielai sauks Platones iela, nosakot šīs ielas novietni no Nīkrāces ielas līdz Rikšotāju ielai. Par Bārtas ielu turpmāk sauks Šampētera ielas posmu, kas atzarojas no Smārdes ielas. Ielai, kas atrodas starp Fridriha Candera ielu un Bārtas ielu, piešķirts nosaukums Rindzeles iela. Tāpat...

Strādājošie Latvijā visvairāk cieš no neērtas vai sāpīgas darba pozas, kā arī ilgstoša sēdoša darba, liecina Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) otrā Eiropas uzņēmumu apsekojuma par jaunajiem un nākotnes riska veidiem (ESENER-2) rezultāti. Pētījums, kura ietvaros tika aptaujāti gandrīz 50 000 darbavietu 36 Eiropas valstīs, rāda, ka Latvijas strādājošos, vairāk nekā vidēji Eiropā, uztrauc arī karstums, aukstums vai sauss gaiss darba vietā, nespēja ietekmēt darba procesus un vadības lēmumus, un iespējamā darba zaudēšana. Latvijā par neērtu vai sāpīgu darba pozu sūdzas 59,7% respondentu, kamēr vidēji ES šis faktors sagādā problēmas 55,8% aptaujāto. Biežāk nekā mūsu strādājošos neērta darba poza nomāc vien spāņus, francūžus, portugāļus, igauņus un somus. Karstums, aukstums vai sauss gaiss darba vietā traucē pusei Latvijas strādājošo, un tas ir trešais augstākais rādītājs ES aiz Dānijas un Somijas. Vidēji ES nepiemēroti klimatiskie apstākļi ietekmē 35,9% respondentu. Savukārt uz nespēju ietekmēt uzņēmuma vai iestādes vadības lēmumus norādījuši 22,6% Latvijas...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija par ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu darbības rezultātiem 2015. gada 1. ceturksnī liecina, ka visi atvērtie ieguldījumu fondi darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, un to sniegums atspoguļoja straujos aktīvu cenu kāpumus finanšu tirgos. Ienesīguma kāpumu veicināja arī tas, ka nozīmīgu daļu no fondu portfeļa veido ieguldījumi ASV dolāros denominētos finanšu instrumentos, jo ceturkšņa laikā būtiski pieauga ASV dolāra vērtība attiecībā pret eiro. Atvērtie obligāciju un naudas tirgus fondi Atvērto obligāciju un naudas tirgus fondu ienesīgums š.g. pirmajā ceturksnī bija robežās no 0.01% līdz 28.3%, un š fondu kopējie aktīvi marta beigās sasniedza 185 milj. eiro, kopš gada sākuma pieaugot par 4%. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā, savukārt naudas tirgus fondi - uz termiņnoguldījumiem bankās. Atvērtie jauktie fondi Atvērto jaukto fondu triju mēnešu ienesīgums bija robežās no 4.4% līdz 15.1%. Pirmā ceturkšņa laikā tirgū ienāca...

Latvijas prezidentūras laikā tieslietu nozarē sasniegti vairāki izvirzītie mērķi, kā arī panāktie rezultāti vērtējami kā pārliecinošs solis ceļā uz ES pilsoņu tiesību labāku aizsardzību. Jo īpaši, ievērojams progress sasniegts datu aizsardzības jomā, uzsver Tieslietu ministrija. Latvijas prezidentūras ietvaros tieslietu jomā tika izvirzītas četras prioritātes: fizisko personu datu aizsardzības regulējuma attīstība, ES finanšu interešu aizsardzības uzlabošana, aizdomās turēto un apsūdzēto personu tiesību stiprināšana kriminālprocesa ietvaros, koncepcijas "Tiesiskums - izaugsmei turpmākā attīstība". Visās no prioritātēm panākts būtisks progress. Uzsākot prezidentūru, no Itālijas tika pārņemti 17 tiesību akti un sešos no tiem ir panākta dalībvalstu vienošanās, kas nodrošināja pamatu sarunu uzsākšanai ar Eiropas Parlamentu. Par trijiem tiesību aktiem noslēgtas sarunas ar Eiropas Parlamentu. Ievērojams sasniegums ir tas, ka panākta ES dalībvalstu vienošanās par visu Datu aizsardzības regulas tekstu, sperot izšķirošu soli attiecībā uz datu aizsardzības regulējuma stiprināšanu - tiesību aizsardzība kļūs ievērojami pieejamāka iedzīvotājiem, nodrošināta lielāka kontrole par personīgiem datiem, stiprinātas nacionālās datu aizsardzības iestādes....

Valsts sekretāru sanāksmē 2. jūlijā skatīts noteikumu projekts "Noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas perioda deklarāciju un avansa maksājumu aprēķinu". Ņemot vērā veiktos grozījumus likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” un uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā un tās pielikumos sniedzamās informācijas saturiskās izmaiņas, ko arī nosaka grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, bija nepieciešams aktualizēt uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas un tās pielikumu veidlapas. Tā kā grozījumu apjoms pārsniegtu pusi no spēkā esošo Ministru kabineta 2011.gada 20.decembra noteikumu Nr.981 “Noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas perioda deklarāciju un avansa maksājumu aprēķinu” normu apjoma, ir radīts jauns noteikumu projekts. Jaunie noteikumi sagatavoti, lai būtiski tiktu samazināts laiks, kas jāpatērē attiecīgā pielikuma aizpildīšanai un būtu iespējams paaugstināt Latvijas pozīciju Doing Business nodokļa rādītājā, kā arī nodrošināt iespēju uzlabot uzņēmēju viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm. Tādējādi, samazinot uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas 2.pielikumā norādāmo darījumu skaitu un apmēru, samazināsies informācijas apjoms, kuru nodokļu maksātājs sniedz Valsts ieņēmumu dienestam....

Kopš 4. jūlija stājušies spēkā 2015.gada 30.jūnija grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 8.aprīļa noteikumos Nr.190 "Noteikumi par mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību", ar kuriem atjaunota mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas veidlapa. Izmaiņas noteikumos un deklarācijā veiktas, jo 2015.gada 23.aprīļa grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas stājas spēkā 13.maijā, paredz, ka: 1) sākot ar 2015.gada 1.janvāri mikrouzņēmumu nodokļa likme (MUN) mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības pirmo, otro un trešo taksācijas gadu kopš mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanas ir 9%; 2) sākot ar saimnieciskās darbības ceturto taksācijas gadu, kopš mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanas MUN likme mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro ir 12 %. Saskaņā ar Likuma pārejas noteikumu 13.punktu, MUN maksātājiem, kas ir ieguvuši MUN maksātāja statusu līdz 2014.gada 31.decembrim, noteiktais triju gadu termiņš tiek skaitīts, sākot ar 2015.gada 1.janvāri. Tādējādi MUN likme 9 % ir piemērojama ar 2015.gada 1.janvāri arī mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000,01...

Konkurences padome (KP) pēc ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības, kurā analizēja kečupu, tomātu pastu un tomātu mērču tirgu, secina, ka tirgū pastāv liela konkurence un plašas izvēles iespējas patērētājiem. KP tirgus uzraudzības laikā kečupu, tomātu pastu un tomātu mērču tirgū īpaši pētīja ūdensgultas efektu, kas var rasties, ja mazumtirgotājs, kuram ir būtiska tirgus vara, panāk ievērojami zemāku cenu sadarbībai ar piegādātāju, piemēram, pieprasot atlaides, bonusus, tādējādi radot piegādātajam zaudējumus. Lai kompensētu zaudējumus un gūtu peļņu no saimnieciskās darbības, piegādātājs ir spiests pārējiem sadarbības partneriem - mazākiem mazumtirgotājiem - noteikt augstākas iepirkuma cenas. Ilgtermiņā tas var kaitēt mazo tirgotāju peļņai, un tie var izvēlēties pamest tirgu, ierobežojot patērētāju izvēles iespējas un veicinot preču cenu kāpumu. Tirgus uzraudzības laikā KP no mazumtirgotāju puses nekonstatēja tādas tirgus varas izpausmes, kuru rezultātā varētu rasties ūdensgultas efekts, kā arī nesaņēma sūdzības no piegādātājiem par sadarbību ar tirgotājiem. Kopumā analizētajos gadījumos piegādātāji nebalsta visu savu peļņu uz...

Eiropas Komisija turpina sarunas ar bloka lielāko tirdzniecības partneri ASV, lai vienotos par vērienīgu brīvās tirdzniecības līgumu jeb Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP), no kā būtiski iegūs uzņēmēji un patērētāji gan ES, gan ASV. Jaunā partnerība veicinās ekonomikas izaugsmi abās Atlantijas okeāna pusēs. Arī otrajā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā, kas 10. jūlijā norisināsies Rīgā, šis būs viens no centrālajiem jautājumiem: kā Latvijas uzņēmumiem visefektīvāk izmantot priekšrocības, ko sniedz jau noslēgtais brīvās tirdzniecības līgums ar Kanādu un izstrādes stadijā esošais līgums ar ASV. Ko no šīs partnerības iegūs Latvijas ekonomika? Stāsta Ārlietu ministrija un Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā prezidents Arnis Kākulis. 1. Palīdzēs Latvijas uzņēmumiem eksportēt uz ASV un piesaistīs investīcijas Līgums palielinās tirdzniecību starp Latviju un ASV un palīdzēs piesaistīt tiešās ārvalstu investīcijas. Latvija kļūtu vēl pievilcīgāka investoriem, kuri meklē vietas ar prognozējumu uzņēmējdarbības vidi, pievilcīgām darbaspēka izmaksām, labu infrastruktūru un sakārtotu loģistiku. Arī eksports no Latvijas uz ASV...

Rīgas pilsētas būvvalde informē, ka šī gada 1.jūlijā stājušies spēkā jauni Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.147 "Par pašvaldības nodevu par būvatļaujas izdošanu Rīgā", kas nosaka ar nodevu par būvatļaujas saņemšanu apliekamos objektus, nodevas apmēru, nodevas maksāšanas kārtību un atvieglojumus Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā. Noteikumi attiecas uz ikvienu fizisku vai juridisku personu, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņo būvniecību Rīgas administratīvajā teritorijā, un saņem būvatļauju Rīgas pilsētas būvvaldē. Būtiskākas izmaiņas jaunajos noteikumos paredzētas, palielinot būvnodevas likmi par būvdarbu apjomu, kā arī no 2016. gada 1.jūlija piecas reizes palielinot būvnodevu tiem būvobjektiem, kuros konstatēta patvaļīga būvniecība. Savukārt, lai sniegtu atbalstu kultūras pieminekļu saglabāšanai, valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu restaurācijai, būvatļaujas saņemšanai līdzšinējais koeficients tiek samazināts no 0,5 uz 0,1. Nodevu aprēķina izmantojot formulu, kurā viens no komponentiem ir bāzes likme A, kas tiek piemērota atbilstoši paredzētajam būvdarbu būvapjomam - būvdarbu platība (ēkām), garums (līnijbūvēm) vai apbūves laukums (pārējām inženierbūvem). Ņemot vērā pēckrīzes būvniecības intensitātes attīstību...

Ņemot vērā pieaugošo dažādu kuģošanas līdzekļu kustību Latvijas iekšējos ūdeņos, Satiksmes ministrija (SM) rosina uzlabot regulējumu par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos. To paredz ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos", ko 2.jūlijā izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Regulējums attieksies uz kuģošanas līdzekļiem, kas kuģos iekšējos ūdeņos (ūdeņi no jūras krasta līnijas uz sauszemes pusi (upes, ezeri) un ostu akvatorijas). Jaunajos noteikumos tiek precizētas prasības attiecībā par kuģošanas līdzekļa navigācijas ugunīm, zīmēm un skaņas signāliem, prasības kuģošanas līdzekļa vadītājam, aktualizēts to dokumentu uzskaitījums, kuriem ir jāatrodas kuģošanas līdzeklī un kuri jāuzrāda pēc kontroles dienestu pieprasījuma. Tiek arī noteikts jauns ātrumu ierobežojošs rajons - Daugavā no Vanšu tilta līdz Dzelzceļa tiltam. Šī prasība noteikta, ievērojot minētajā rajonā iespējamo kuģošanas drošības apdraudējumu: ātri kuģojot, kuģošanas līdzeklis rada pavadošu vilni, kurš apdraud citu kuģošanas līdzekļu drošību; jo īpaši tas skar pasažieru komercpārvadājumus veicošo nelielo kuģošanas līdzekļu drošību, kas šajā upes...

Ministru kabineta komitejas sēdē 6. jūlijā tika skatīts noteikumu projekts "Kārtība, kādā veicami muitas kontroles pasākumi intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai". Noteikumu projekts precizē kārtību kā tiek iznīcinātas preces, ar kurām tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības. Lai samazinātu administratīvo slogu un izmaksas, tās var nodot iznīcināšanai lēmuma saņēmējam. Tādējādi samazināsies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvais slogs, organizējot preču iznīcināšanu, un preču iznīcināšanas process būs pārskatāmāks lēmuma saņēmējam. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, sakarā ar Regulas Nr.608/2013 stāšanos spēkā no 2014.gada 1.janvāra ar Ministru kabineta noteikumiem nepieciešams noteikt sekojošu tiesisko regulējumu: - kādas personas un vienības var iesniegt VID pieprasījumus, lai aizsargātu intelektuālā īpašuma tiesības (projekta 2.punkts); - kādos gadījumos VID noraida pieprasījumus (projekta 4.punkts); - kādus paziņojumus lēmuma saņēmējs pievieno apstiprinājumam par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu (projekta 8.punkts); - kā tiek nodrošināts Regulas Nr.608/2013 24.pantā minētais galvojums preču agrīnai izlaišanai (projekta 9.punkts); - Regulas Nr.608/2013 23.panta pirmā punkta c) apakšpunktā un 26.panta sestajā...

Ņemot vērā situācijas, kad nekustamo īpašumu īrnieki mēdz nenorēķināties par izlietoto dabasgāzi, pieļaujot parāda izveidošanos, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) vērš uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumiem Nr.1048 "Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi" gazificētā objekta īpašnieks ir līdzatbildīgs par tam piederošajā objektā izlietotās dabasgāzes parāda samaksu. Regulators brīdina, ka situācijās, kad ir izveidojies parāds par izlietoto dabasgāzi, AS "Latvijas Gāze" saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesīga pārtraukt dabasgāzes padevi. Gadījumos, kad objektā mainās īrnieki un iepriekšējā īrnieka parāds nav nomaksāts, AS "Latvijas Gāze" nav pienākums atjaunot atslēgto dabasgāzes padevi, kamēr parāds nav samaksāts. Aizvadītajā nedēļā Regulatora padome izskatīja strīdu starp SIA "Pillar 3" un AS "Latvijas Gāze" par to, ka AS "Latvijas Gāze" nav nodrošinājusi dabasgāzes piegādi objektam, kurā bija izveidojies parāds par izlietoto dabasgāzi. Konkrētajā situācijā SIA "Pillar 3", pārņemot savā īpašumā objektu, labprātīgi bija piekritis saglabāt iepriekšējai īpašniecei objekta lietošanas...

Satversmes tiesa 3.jūlijā ir pasludinājusi spriedumu lietā Nr. 2014-12-01 "Par Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likuma 3.panta 1. un 2.punkta, 4.panta 1.punkta un 5.panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105.pantam", kurā secināts, ka subsidētās elektroenerģijas nodoklis nav atzīstams par nesamērīgu slogu tā maksātājiem. Apstrīdētās normas Subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) likuma 3.panta 1. un 2.punkts noteic: "Ar nodokli apliekami ienākumi, kuri tiek gūti no: 1) obligātā iepirkuma ietvaros pārdotās elektroenerģijas; 2) saņemtās garantētās maksas par koģenerācijas stacijā vai elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu." SEN likuma 4. panta 1. punkts noteic: "Nodokļa maksātāji ir elektroenerģijas ražotāji, kuriem ir tiesības: 1) pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros." Savukārt SEN likuma 5.pants noteic nodokļa likmes. Augstāka juridiskā spēka normas Satversmes 1.pants: "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika." Satversmes 105.pants: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 5.jūnija kopsēdē deviņu tiesnešu sastāvā izskatīja lietu SKA – 102/2015 un spriedumā izvirzījis vairākas tēzes, tostarp saistībā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām”. Tiesa atzinusi, ka no likuma 38.panta izriet nodokļu maksātāja pienākums iesniegt pierādījumus par skaidras naudas uzkrājumu veidošanos vai vismaz norādīt ticamu pamatojumu un apstākļus, kādos tas veidojies, kurus savukārt Valsts ieņēmumu dienests (VID) varētu pārbaudīt. Novērtējot nodokļu maksātāja paskaidrojumus, VID ir jāizvērtē to ticamība kopsakarā ar citiem tiešiem vai netiešiem pierādījumiem. Ja nodokļu maksātājs nespēj sniegt ticamu izskaidrojumu par skaidras naudas uzkrājumiem, VID ir tiesības tos atzīt vai neatzīt. Savukārt tiesa šajā gadījumā pārbauda VID novērtējuma pareizību Lai arī tieši nodokļu maksātājam ir pienākums iesniegt pierādījumus, kas pamato iebildumus pret VID secinājumiem, pierādīšanas nastai jābūt reāli īstenojamai – tiesa nedrīkst nonākt līdz tam, ka nekāds pierādījumu apjoms kādā lietu kategorijā netiek uzskatīts par pietiekamu nodokļu maksātāja pozīcijas pierādīšanai, jo pretējā gadījumā darbotos neatspēkojama...

Grieķijas pilsoņi svētdien, 5. jūlijā, notikušajā referendumā ar 61,31% balsu teikuši "nē" starptautisko aizdevēju prasībām. Savukārt reaģējot uz Grieķijas referenduma iznākumu, Eiropadomes prezidents Donalds Tusks otrdien sasaucis eirozonas līderu samitu. Latvijas Bankas vērtējums liecina, ka Grieķijas notikumu ietekme uz mūsu valsti būs niecīga. Grieķijas problēmas, lai arī tām būs negatīva ietekme, nenodarīs neatgriezenisku kaitējumu arī eiro zonai kopumā, kas pēdējo gadu laikā ir kļuvusi daudz stiprāka. Pašreizējā situācija būtiski atšķiras no tās, kas piedzīvota pirms vairākiem gadiem, kad Grieķijas problēmas radīja lielas svārstības finanšu tirgos. Pēdējie notikumi apliecina, ka eiro zona kļuvusi daudz stiprāka un Grieķijas problēmas, lai arī tām būs negatīva ietekme, nenodarīs neatgriezenisku kaitējumu eiro zonai. To nosaka vairāki faktori, t.sk. tas, ka: Grieķija ir valsts ar relatīvi mazu tautsaimniecību (apmēram 2% no eiro zonas IKP); iepriekš lielākās bažas radīja Grieķijas ietekme uz citām grūtību stiprāk skartajām valstīm (Īriju, Portugāli, Spāniju). Pašlaik situācija šajās valstīs ievērojami uzlabojusies, Portugāle un Īrija...