JAUNUMI

Šī gada jūlijā par izdevniecības Lietišķās informācijas dienests (LID) galveno redaktori un žurnāla "Bilance" redaktori kļuvusi Maija Grebenko, viena no spēcīgākajām praktiskās grāmatvedības speciālistēm Latvijā, ISO Sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle. Maija Grebenko ir LID izdotā grāmatvedības žurnāla "Bilance" ārštata autore kopš tā iznākšanas pirmsākumiem 2000. gadā. Ilglaicīgi darbojusies kā grāmatvedības lektore, sadarbojas ar grāmatvežu apmācības uzņēmumiem, nozares speciālistiem un zvērinātiem revidentiem, kā arī ir grāmatas "Darba likums un grāmatvedība" autore. M. Grebenko regulāri raksta dažādus komentārus un skaidrojumus uzlabojumiem normatīvajos aktos. "Mēs priecājamies, ka Maija ir piekritusi uzņemties izdevniecības galvenās redaktores amatu, jo viņas pieredze un ilggadīgi uzkrātās zināšanas bija tieši tas, kas mums bija nepieciešams. Tagad mūsu lasītāji atbildes uz aktuāliem jautājumiem saņems vēl ātrāk un precīzāk, jo Maijas zināšanas grāmatvedības jomā ir ļoti dziļas," saka Aigars Mednis, LID izpilddirektors. Atgādinām, ka izdevniecība nesen laida klajā M.Grebenko sarakstīto grāmatu „Darba likums un grāmatvedība”. Vairāk informācijas šeit.

Paredzamie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", ko Saeima 8. jūlijā ārkārtas sesijas sēde skatīja 2.lasījumā, noteiks pienākumu saimnieciskās darbības veicējiem vienreiz gadā līdz 1.maijam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) iesniegt informāciju par saimnieciskās darbības pamatveidu. Saimnieciskās darbības veicējs norāda tādu saimnieciskās darbības pamatveidu, kāds tas bija iepriekšējā taksācijas gadā. Tādējādi NACE kodu turpmāk norādīs tikai elektroniski vienu reizi gadā, kas vienkāršos administratīvo slogu saimnieciskās darbības veicējam. Ja saimnieciskās darbības veicējam mainās pamatdarbības vieds, to nebūs nepieciešamība ziņot nekavējoties. Savukārt, ja saimnieciskās darbības pamatveids nemainās, tad informāciju par pamatdarbības veidu nākamajā taksācijas gadā nebūs jāsniedz, norādīts likumprojekta anotācijā. Nodokļu maksātājiem, kuri uzsāk saimniecisko darbību, likumprojekts paredz pienākumu informēt VID par pamatdarbības veidu mēneša laikā. Noteiktais pienākums paredz noteikt pamatdarbības veidu, ņemot vērā neto apgrozījumu no katra pamatdarbības veida. Kā galveno pamatdarbības veidu norāda to, kurā neto apgrozījums ir vislielākais. Tādējādi pēc būtības sniedzamā informācija nemainās, jo šāds princips šobrīd...

Saeima trešdien, 8.jūlijā, galīgajā lasījumā kā steidzamu pieņēma grozījumu Kredītiestāžu likumā, kas precizē banku informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par nodokļu maksātāju darījumiem, tostarp ar trešajām personām.Izmaiņas likumā nepieciešamas, lai novērstu šķēršļus Latvijas dalībai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). Ar grozījumiem tiek precizēta un papildināta banku sniedzamā informācija VID, tostarp iekļaujot regulējumā sniedzamās ziņas par trešo personu atvērtajiem vai turētajiem kontiem, iepriekš skaidroja par likumprojektu atbildīgās Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis. Globālajā forumā par caurskatāmību un informācijas apmaiņu nodokļu mērķiem 2013.gada 29.maijā Latvija parakstīja konvenciju par savstarpēju administratīvo palīdzību nodokļu jomā. Saskaņā ar konvenciju valstu nacionālajos normatīvajos aktos nevar būt ierobežojumi banku informācijas sniegšanā, ja tiek saņemts pamatots otras valsts pieprasījums sniegt svarīgu informāciju konkrēta nodokļu maksātāja nodokļu administrēšanas vajadzībām. Iepriekš bija konstatētas dažas nepilnības Latvijas Kredītiestāžu likumā attiecībā uz pieeju banku informācijai: ierobežojoša prasība, kas paredz norādīt personas vārdu (nosaukumu), kurai pieder bankas konts un bankas konta numuru;...

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi kārtējo Ziņojumu par Latvijas tautsaimniecības attīstību, kurā vērtēta situācija Latvijas ekonomikā, prognozēta tās izaugsme nākotnē un sniegtas rekomendācijas valdības politikai straujākas tautsaimniecības izaugsmes nodrošināšanai. Pēdējos gados Latvijas ekonomiskā izaugsme bija viena no straujākajām Eiropas Savienībā. Iekšzemes kopprodukts (IKP) no 2010.-2014.gadam ir pieaudzis par 17,4%, kas liecina, ka īstenotās reformas kopumā ir bijušas pareizas. Vienlaikus jāņem vērā, ka globālā ekonomiskā situācija šobrīd ir diezgan trausla. Redzam, ka izaugsmes tempi Latvijā palēninās, ko galvenokārt ietekmē ģeopolitiskie notikumi, kā arī pieaugošā konkurence Eiropas Savienības iekšējā tirgū. 2015.gadā Latvijas ekonomikas attīstība būs cieši saistīta ar globālajām tendencēm mūsu ģeopolitiskajā reģionā. Ekonomiskā situācija Latvijai nozīmīgākajā eksporta tirgū - Eiropas Savienībā - pakāpeniski uzlabojas, tomēr lēnāk nekā prognozēts. Savukārt eksportētājus, kas galvenokārt orientējas uz austrumu tirgiem, ietekmē ekonomiskās situācijas pasliktināšanas Krievijā. Ekonomikas ministrijas speciālisti prognozē, ka 2015.gadā IKP pieaugums varētu būt ap 2 procentiem. Diemžēl ģeopolitisko sarežģījumu sekas šogad radīs apgrūtinājumus Latvijas ekonomikas izaugsmei,...

Saeima trešdien, 8.jūlijā, ārkārtas sesijas sēdē otrajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā " Par pašvaldībām" , kas paredz iespēju pašvaldības deputātiem domēs sēdēs, kā arī komiteju sēdēs piedalīties attālināti, izmantojot videokonferences iespēju. Šādu iespēju deputāti varēs izmantot, ja veselības stāvokļa vai komandējuma dēļ nevar ierasties uz attiecīgo domes sēdi un pašvaldības priekšsēdētājs ir noteicis, ka sēdē tiek izmantota videokonference. Videokonferenci domes sēdē varēs izmantot, ja tas būs noteikts pašvaldības nolikumā. Tāpat nolikumā būs jābūt noteiktai kārtībai, kādā klātneesošais domes deputāts reģistrējas domes sēdei. Likumprojekts noteic - domes deputāts būs uzskatāms par klātesošu domes sēdē un būs tiesīgs piedalīties balsošanā, neatrodoties sēžu zālē, ja viņam tehniski būs nodrošināta iespēja piedalīties domes sēdē ar videokonferences palīdzību, kā arī tiešsaistē nodrošināta iespēja balsot elektroniski. Videokonferenci nevarēs izmantot, ievēlot pašvaldības domes priekšsēdētāju, izpilddirektoru, pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāju un viņu vietniekus. Par grozījumiem likumā „Par pašvaldībām” Saeima lems vēl trešajā lasījumā.

Ģimene, kuras apgādībā ir bērns invalīds, varēs saņemt aizsargātā lietotāja statusu un par elektrību maksāt mazāk. To paredz Saeimā trešdien, 8.jūlijā, otrajā lasījumā atbalstītie Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumi.Plānots, ka šādai ģimenei valsts pilnībā kompensēs pirmās 100 kilovatstundas.Patlaban par aizsargāto lietotāju noteikta trūcīga vai maznodrošināta ģimene vai daudzbērnu ģimene, kura savā mājsaimniecībā pašas vajadzībām izlieto elektroenerģiju. Trūcīga vai maznodrošināta ģimene pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas katru mēnesi par pašreizējā starta tarifa cenu - 11,64 centiem var iegādāties 100 kilovatstundas, bet daudzbērnu ģimene -300. Kā skaidrojuši likumprojekta autori, ģimenei, kuras apgādībā ir bērns invalīds, patlaban elektroenerģijas tirdzniecības atvieglojumus var saņemt vien tad, ja tai piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas ģimenes statuss. Pērn Latvijā bija reģistrēti 7916 bērni invalīdi, no kuriem 444 uzturas specializētajās aprūpes iestādēs, bet 7472 dzīvo mājās vecāku apgādībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija. Plānots, ka likuma grozījumi stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī. Saeimai par šo likumprojektu vēl jālemj trešajā galīgajā lasījumā.

Saeima trešdien, 8.jūlijā, galīgajā lasījumā pieņēma deputātu iesniegto likumprojektu "Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likums", kas paredz izdienas pensijas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbiniekiem. Izdienas pensiju saņems NMPD ārstniecības personas un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personas, kuras nav ārstniecības personas, ja to izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem un tās sasniegušas 55 gadu vecumu. Pamatojot izdienas pensiju nepieciešamību, likumprojekta autori iepriekš norādījuši, ka NMPD darbinieku darba vide un apstākļi pielīdzināmi darba apstākļiem, kādos savus pienākumus pilda Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu nodarbinātie, kuri veic operatīvo darbību, tostarp glābšanas darbus; ātrās palīdzības darbinieki tiek pakļauti citu personu agresīvai rīcībai. Šie riski pielīdzināmi arī pārējām nodarbināto grupām, kuras jau šobrīd saņem izdienas pensijas. Nodrošinot neatliekamo palīdzību, darbinieki veic ar īpašu risku saistītu darbu, kas prasa paaugstinātu psiholoģisko un fizisko slodzi, un to NMPD nevar novērst ar darba aizsardzības pasākumiem. Veicot savus uzdevumus, darbinieks sev piemītošās...

Augstākās tiesas Civillietu departamentā, neskatoties uz jau 2014.gada 4.janvārī spēkā stājušajiem grozījumiem Civilprocesa likumā, turpina ienākt lietas ar kasācijas sūdzībām no pārstāvjiem, kuriem likums neļauj būt par pārstāvjiem kasācijas instances tiesā. Līdz ar to šādas sūdzības netiek izskatītas. (Civilprocesa likuma 453.panta sestā daļas 2.punkts, 459.panta piektā daļa (redakcijā pēc 2015.gada 26.maija)). Ņemot vērā, ka kasācijas sūdzības civillietās tiek iesniegtas apelācijas instances tiesā, Augstākā tiesa vērš arī apgabaltiesu uzmanību uz šo apstākli un aicina rīkoties atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajam, proti, pirms kasācijas sūdzības pieņemšanas, pārliecināties par pārstāvja tiesībām sūdzību iesniegt. Civilprocesa likuma 82.panta sestajā un septītajā daļā ir noteikts, ka fiziskās personas lietas kasācijas instances tiesā ved pašas vai ar advokāta starpniecību. Juridisko personu lietas kasācijas instances tiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī ar advokāta starpniecību. Augstākās tiesas Judikatūras datubāzē ir pieejams Civillietu departamenta tiesnešu kolēģijas rīcības sēdes lēmums lietā SKC-2034/2015, kurā atteikts ierosināt...

Šā gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, patēriņa cenu līmenis Latvijā samazinājās par 0,2 %. Precēm tas samazinājās par 0,6 %, bet pakalpojumiem tas pieauga par 0,7 procentiem, norāda Edmunds Gergelevičs, Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta vecākais eksperts. Jūnijam ir raksturīgs cenu pieaugums, tomēr šogad jūnijā patēriņa cenām bija vērojams kritums, kas bija straujākais kopš 2002.gada (izņemot 2009.gadu). Šī gada jūnijā pārtikas cenām bija lielākā samazinošā ietekme. Jāatzīmē, ka tradicionāli jūnijā tieši pārtikas cenām ir vērojams cenu kāpums ar lielāko palielinošo ietekmi uz kopējo cenu līmeni. Cenas pārtikai šogad jūnijā samazinājās par 1,3 %, kas kopējo cenu līmeni samazināja par 0,3 procentpunktiem un cenu kritums pārtikai bija straujākais kopš 1998.gada. Lielākā ietekme bija cenu kritumam dārzeņiem un gaļai, kas jūnijā bija viens no straujākajiem kopš 1998.gada (dārzeņiem straujāks kritums bija tikai 2011.gada jūnijā). Pasaules pārtikas cenas jūnijā turpināja samazināties, gada laikā sasniedzot kritumu par vairāk nekā 20 procentiem. Sākoties sezonas preču izpārdošanām,...

Saeima trešdien, 8.jūlijā, notiek Saeimas ārkārtas sesijas sēde, kurā Raimonds Vējonis deva Valsts prezidenta svinīgo solījumu. Pēc tam deputāti turpina darbu un otrajā lasījumā lems par Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumiem, kas paredz iespēju ģimenei, kuras apgādībā ir bērns invalīds, par elektrību maksāt mazāk. Trešdienas sēdes darba kārtībā iekļauts lēmuma projekts par uzticības izteikšanu aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim. Deputāti skatīs arī lēmuma projektus par četru Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu atbrīvošanu no amata. Saeima galīgajā lasījumā trešdien lems par grozījumu Kredītiestāžu likumā, kas precizēs banku informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam par nodokļu maksātāju darījumiem, tostarp ar trešajām personām. Izmaiņas likumā nepieciešamas, lai novērstu šķēršļus Latvijas dalībai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). Tāpat deputāti trešajā galīgajā lasījumā skatīs likumprojektu, kas paredz izdienas pensijas arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem. Lai pašvaldību deputāti domes sēdēs varētu piedalīties attālināti, izmantojot videokonferences iespēju, Saeima otrajā lasījumā skatīs grozījumus pašvaldību likumā. Deputāti otrajā lasījumā skatīs arī...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka autoratlīdzībām - ienākumiem, kas tiek izmaksāti, noslēdzot autoratlīdzību līgumu, ir noteikta īpaša valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas kārtība. Tām fiziskajām personām, kuru ienākums no autoratlīdzības mēnesī ir vismaz 360 eiro un kuras vienlaikus nav darba attiecībās nedz ar autoratlīdzības izmaksātāju, nedz ar kādu citu darba devēju, jāreģistrējas VID pašnodarbinātās personas statusā un reizi ceturksnī jāveic obligātās iemaksas valsts budžetā 30,58% apmērā no brīvi izraudzītas saņemtā ienākuma daļas, bet ne mazāk kā no 360 eiro. Autoratlīdzības saņēmējam jāreģistrējas pašnodarbinātās personas statusā līdz nākamā mēneša 10.datumam, kad ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 360 eiro. Autoratlīdzības saņēmējs var reģistrēties pašnodarbinātās personas statusā jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Lai noteiktu, vai ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 360 eiro mēnesī, no līgumā norādītās autoratlīdzības jāatskaita autora darba radīšanas izdevumi, kuru normas ir noteiktas 15% - 40% apmērā, ņemot vērā darbības veidu. Piemēram, ja līgumā noteiktā...

No 8.jūlija stājas spēkā Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.364 "Kārtība, kādā veicami iekšzemes pasažieru neregulārie pārvadājumi un iekšzemes pasažieru speciālie regulārie pārvadājumi, un kārtība, kādā veicama samaksa par iekšzemes pasažieru neregulārajiem pārvadājumu pakalpojumiem un iekšzemes pasažieru speciālajiem regulārajiem pārvadājumu pakalpojumiem", informē VSIA "Autotransporta direkcija". Normatīvajos aktos uzskaitīti nosacījumi, kas jāievēro neregulārajiem pārvadātājiem, lai varētu sniegt konkrētos pakalpojumus, tādējādi negodprātīgiem pārvadātājiem liedzot iespēju uzdoties par regulāro pārvadājumu veicējiem un kropļot konkurenci sabiedriskā transporta pakalpojumu tirgū. Paredzams, ka, pamatojoties uz jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem, turpmāk būs vieglāk identificēt un sodīt nelegālos pārvadātājus. Līdz ar jaunajiem MK noteikumiem Nr.364 efektīvāka kļūs pasažieru pārvadātāju identifikācija un kontrole, ko nodrošina Valsts policijas, pašvaldību policijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Autotransporta direkcijas darbinieki. "Pēc daudzu gadu aktīva darba ir izdevies panāk, ka neregulāro un speciālo regulāro pārvadātāju joma tiek sakārtota un regulēta ar MK noteikumiem, līdzīgi kā tas notiek ar visiem pārējiem pārvadājumu veidiem. Attiecīgie noteikumi ir būtiski, lai...

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka ģimenēm par bērniem, kuri jūnijā pabeiguši 9.klasi, no 1.jūlija ģimenes valsts pabalsta izmaksu pārtrauc, un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) to neizmaksā par jūliju un augustu. Ja skolēns septembrī uzsāk mācības 10.klasē, tad pabalsta izmaksas atsākšanai izziņa no mācību iestādes nav nepieciešama. VSAA par bērniem, kas mācās vispārējās izglītības iestādē, informāciju septembrī saņems no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un, pamatojoties uz šo informāciju, turpinās izmaksāt ģimenes valsts pabalstu. Ja bērns pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas turpina mācīties profesionālās izglītības iestādē un nesaņem stipendiju, tad pabalstu turpina maksāt līdz 19 gadu vecuma sasniegšanas dienai. Šajā gadījumā septembrī vecākiem jāiesniedz izziņa no mācību iestādes Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai. Ja jaunietis uzsāk mācības profesionālās izglītības iestādē un saņem stipendiju, tad septembrī VSAA nodaļā jāiesniedz izziņa no skolas, lai saņemtu pabalstu par jūliju un augustu. Par turpmāko periodu pabalsts netiks izmaksāts. Pabalsta izmaksu par bērniem, kuri turpinās mācības, VSAA atjaunos...

Otrdien, 7.jūlijā, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz soda sankcijas personām, kuras atbilstoši likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" regulējumam iegādāto lauksaimniecības zemi neizmanto lauksaimnieciskajā darbībā. Izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredz uzlikt administratīvo sodu personai, kas pēc 2014. gada 1.novembra ir ieguvusi īpašumā lauksaimniecības zemi, taču neizmanto šo zemi lauksaimnieciskajā darbībā. Gadījumā, ja zeme pirms tās iegādes iepriekšējā vai pašreizējā gadā ir bijusi pieteikta vienotajiem platības maksājumiem vai tiešajiem maksājumiem, bet gada laikā pēc šīs zemes iegādes netiek uzsākta šīs zemes izmantošana lauksaimnieciskajā darbībā, fiziskajām personām paredzēts sods no 360 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām - no 720 līdz 1080 eiro. Savukārt, ja zeme pirms tās iegādes iepriekšējā vai pašreizējā gadā nav bijusi pieteikta vienotajiem platības maksājumiem vai tiešajiem maksājumiem, bet triju gadu laikā pēc šīs zemes iegādes netiek uzsākta šīs zemes izmantošana lauksaimnieciskajā darbībā, fiziskajām personām paredzēts sods no 180 līdz 360...

Vakar, 7.jūlijā, Ministru kabineta sēdē apstiprināti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 23.marta noteikumos Nr.288 "Aptieku darbības noteikumi". Grozījumi noteikumos paredz noteikt aptiekas klientu pašaprūpes atbalsta veidus, kurus atļauts veikt aptiekās (asinsspiediena mērīšana, ķermeņa masas indeksa noteikšana, glikozes līmeņa noteikšana ar glikometru, holesterīna noteikšana asinīs), kā arī obligātās prasības to veikšanai. Tāpat noteikta prasība, izsniedzot recepšu zāles, ar uzlīmes palīdzību uz zāļu iepakojuma nodrošināt rakstisku informāciju par zāļu lietošanu saskaņā ar ārsta norādījumiem. Grozījumi noteikumos paredz, ka, apkalpojot klientus, farmaceitiem un farmaceitu asistentiem pie apģērba redzamā vietā jānēsā apliecība - piespraude, kas iesniegta saskaņā ar farmaceitu un farmaceitu asistentu reģistrācijas kārtību. Tas ļaus identificēt farmaceitiskās aprūpes sniedzēju, kā arī novērsīs situāciju, ka farmaceitisko aprūpi varētu sniegt persona, kurai nav tiesības to darīt. Iepriekš minēto normu ieviešanai noteikts pārejas periods līdz 2016.gada 1.janvārim.