JAUNUMI

Iepirkumu Uzraudzības birojs (IUB) sniedzis skaidrojumu par Publisko iepirkumu likuma 39.¹ panta pirmās daļas 1.punktā noteikto izslēgšanas nosacījumu pārbaudi attiecībā uz Latvijā reģistrētiem kandidātiem vai pretendentiem. Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma (turpmāk – Likums) 39.1 panta pirmās daļas 1.punktu pasūtītājs izslēdz kandidātu vai pretendentu (turpmāk – Pretendents) no dalības iepirkuma procedūrā, ja pats Pretendents vai persona, kura ir tā valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt Pretendentu darbībās, kas saistītas ar filiāli (turpmāk – Persona), ar tādu prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīta par vainīgu jebkurā no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem: a) kukuļņemšana, kukuļdošana, kukuļa piesavināšanās, starpniecība kukuļošanā, neatļauta labumu pieņemšana vai komerciāla uzpirkšana, b) krāpšana, piesavināšanās vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, c) izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, d) terorisms, terorisma finansēšana, aicinājums uz terorismu, terorisma draudi vai personas vervēšana un apmācīšana terora aktu...

Šā gada 1.jūlijā stāsies spēkā grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā un Reklāmas likumā, kas paplašinās Patērētāju tiesību aizsardzības centra un citu uzraudzības iestāžu pilnvaras negodīgas komercprakses gadījumos, kā arī palielināsies maksimālais soda naudas apmērs par negodīgu komercpraksi. Izmaiņas likumos tika izstrādātas ar mērķi motivēt uzņēmējus īstenot godīgu komercpraksi un ievērot reklāmām izvirzītās prasības, vienlaikus dodot iespēju komersantiem brīvprātīgi novērst pārkāpumu bez soda sankciju piemērošanas. Iepriekšējais normatīvais regulējums nebija pietiekami efektīvs, lai atturētu pārkāpējus no aizliegtas komercprakses īstenošanas, jo samaksāt naudas sodu bija izdevīgāk, nekā pildīt uzraudzības iestādes lēmumus un pārtraukt negodīgas komercprakses īstenošanu. Lai mainītu šo situāciju un nodrošinātu efektīvāku patērētāju aizsardzību, no šā gada 1.jūlija tiks palielināts soda naudas maksimālais apmērs līdz 100 000 eiro par aizliegtas komercprakses īstenošanu. Ja pārkāpējs ilgstoši nepildīs uzraudzības iestādes pieņemto lēmumu vai tiks konstatēts būtisks kaitējums patērētājiem, uzraudzības iestādes varēs ierobežot vai slēgt negodīgas komercprakses īstenotāja elektroniskā līdzekļa (piemēram, mājaslapas vai domēna vārda) darbību. Tāpat...

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) muitas amatpersonas, veicot muitas kontroles pasākumus uz Latvijas - Baltkrievijas robežas, novērsa mēģinājumu Latvijā ievest kopumā 1 046 000 kontrabandas cigarešu ar Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas akcīzes nodokļa markām. Cigaretes bija noslēptas divos kravas transportlīdzekļos speciāli izveidotās slēptuvēs. Sestdien, 2015.gada 27.jūnijā, Silenes muitas kontroles punkta amatpersonas, veicot no Baltkrievijas Republikas iebraukušas kravas automašīnas SCANIA skenēšanu, kravas konteinera konstrukcijā konstatēja slēptuvi. Uz aizdomu pamata, ka iespējama nelikumīga akcīzes preču pārvietošana pāri Latvijas Republikas robežai, izmantojot kravas konteinera konstrukcijā izveidoto slēptuvi, transportlīdzeklis tika novirzīts padziļinātas fiziskās kontroles veikšanai. Pārbaudes gaitā tika atklāts, ka kravas konteinerā izveidota dubultā siena, kuru daļēji demontējot, tika konstatētas cigaretes. Kontroles rezultātā tika izņemti 609 200 gab. cigarešu "Fest" un 200 000 gab. cigarešu "Minsk" ar Baltkrievijas Republikas akcīzes nodokļa markām un 80 000 cigarešu "Winston" ar Krievijas Federācijas akcīzes nodokļa markām; kopā - 889 200 cigarešu. Svētdien, 2015.gada 28.jūnijā, veicot kravas automašīnas...

Nodibinājums TechHub Riga ir piemērs, kā veicināt iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti un veidot izpratni par uzņēmējdarbību Latvijā, tāpēc Ekonomikas ministrija pieteikusi Nodibinājumu TechHub Riga dalībai konkursā „Eiropas Uzņēmējdarbības Veicināšanas balvas 2015”. Konkursa nacionālā līmeņa žūrija pozitīvi novērtējusi Nodibinājuma TechHub Riga līdzšinējo darbību un sasniegtos rezultātus iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes veicināšanā, kas ir nozīmīgs faktors Latvijas konkurētspējas veicināšanai, tāpēc Nodibinājums TechHub Riga kā Latvijas labākais projekts pieteikts dalībai Eiropas mēroga konkursā kategorijā „Uzņēmējdarbības vides uzlabošana”. Konkursam iesniegto Latvijas projektu vērtēšana noritēja saskaņā ar Eiropas Komisijas noteiktajiem atlases un atbilstības kritērijiem: oriģinalitāte un pamatojums, ietekme uz vietējo ekonomiku, vietējo ieinteresēto personu attiecību pilnveidošana un iespējas projekta īstenošanai citos Eiropas reģionos. Kandidātiem savos pieteikumos bija jāparāda, kā viņu projekti divu gadu laikā ir pakāpeniski veicinājuši uzņēmējdarbības aktivitāti un uzlabojuši reģiona ekonomiku. Iesniegtos projektus vērtēja īpaši izveidota Žūrijas komisija, kuru pārstāv Tautsaimniecības padomes Mikro un mazo uzņēmumu komitejas locekļi. Šogad Eiropas Komisija jau devīto reizi izsludināja konkursu „Eiropas...

Iznācis žurnāla 2015. gada JŪLIJA numurs. Ieskats numura tematikā:   Numura intervija Darba likums viens, situācijas dažādas. Saruna ar Andri Lazdiņu, zvērinātu advokātu biroja (ZAB) Kļaviņš Ellex zvērinātu advokātu Jurista padoms Nodokļu tiesības: kad neiespējamais ir iespējams. Sandija Novicka, sertificēta nodokļu konsultante, ZAB COBALT zvērināta advokāte Prettiesisku VID lēmumu dēļ nodarīto mantisko zaudējumu atlīdzināšana. Laura Vilka, KPMG ZAB zvērināta advokāte Praktiski ieteikumi attiecībā uz datorprogrammu iegādes līgumu. Karīna Ozerska, juriste, K. Ozerskas juridiskā prakse Sabiedrības dalībnieku iekšējie strīdi un dalībnieku sapulces lēmumu apstrīdēšanas līdzekļi. Viktorija Jarkina, Dr. iur., ZAB SORAINEN zvērināta advokāte Personas datu drošība – izmaiņas aizsardzības obligātajās tehniskajās un organizatoriskajās prasībās. Ilze Bukaldere, ZAB BORENIUS zvērināta advokāte Aktuālie grozījumi Civilprocesa likumā. Iveta Zelča, Mag.iur., zvērināta advokāte   Atbild jurists Par izmaiņām Maksātnespējas likumā. Ieva Ramiņa, ZAB Ramiņa un Arājs zvērināta advokāte   Juridisks pētījums No Baltijas valstīm Latvijā darbinieku atlaišana izmaksā vislētāk. Ilze Znotiņa, zvērināta advokāte, ZAB Deloitte Legal partnere,...

Daugavpils pilsētas domes 2015.gada 11.jūnija saistošie noteikumi №26 «Ēdināšanas izdevumu kompensēšana izglītojamajiem»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 1.septembri.

Saeimas 2015.gada 18.jūnija likums «Grozījumi likumā «Par tiesu varu»»Likums stājas spēkā ar 2015.gada 28.jūniju.

Saeimas Budžeta un Finanšu (nodokļu) komisija līdz šim nav skatījusi otrajā lasījumā likumprojektu "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums". Minētā likumprojekta pirmais lasījums Saeimā tika atbalstīts 21. maijā, un bija plānots, ka jūnijā to varētu apstiprināt otrajā lasījumā, bet likums stātos spēkā jau 20. jūlijā (līdz ar to uzņēmumiem, kuru finanšu gads beidzas pēc 2016.gada 1.janvāra, sagatavojot gada pārskatus un konsolidētus gada pārskatus, būtu jāpielieto jau jaunā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma normas), taču tā izskatīšana pagaidām iekavējusies. Jaunais likums paredzēs tiesību normas par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, iestrādājot Latvijas normatīvajos aktos Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2013/34/ES. Likumu papildinās arī Ministru kabineta noteikumi (tie jāizdod ne vēlāk kā līdz 2016.gada 1.janvārim), pie kuru izstrādes jau aprīlī ķērusies darba grupa. Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas izpilddirektore Svetlana Šemele informē, ka, izstrādājot MK noteikumu projekta nodaļas, par pamatu tiek ņemti pašreiz spēkā esošie...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Ministru kabinets 2014.gada 23.septembrī pieņēma Ministru kabineta noteikumus Nr.561 "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumos Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (turpmāk - Noteikumi), kas stājas spēkā 2015.gada 1.jūnijā. Noteikumi paredz samazināt administratīvo slogu darba devējam, nosakot, ka no 2015.gada 1.jūnija VID: darba devējam nebūs jāsniedz ziņas gadījumos, kad darbiniekam mainās darba ņēmēja statuss, t.i. apdrošināšanas veidi, kuriem viņš tiek apdrošināts. Līdz ar to Noteikumu 1.pielikumā "Ziņas par darba ņēmējiem" sadaļa "Ziņu kods un tā atšifrējums" ir izteikta jaunā redakcijā, izslēdzot darba ņēmēja statusa maiņas kodus; darba devējam, kurš ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, nebūs jāsniedz ziņas: par darbinieku profesijas kodiem; par darba ņēmēja statusa iegūšanu, ja to ieguvis mikrouzņēmuma īpašnieks, mikrouzņēmuma valdes loceklis un mikrouzņēmuma prokūrists. Noteikumi paredz arī jaunu darba devēja pienākumu iesniegt VID ziņas par tādu darba ņēmēju,...

Tiesībsarga birojā joprojām tiek saņemti iesniegumi no dzīvokļu un namīpašumu īrniekiem, kuros tie informē par jaunā mājas/dzīvokļa īpašnieka rīcību, liedzot lietot īrēto dzīvojamo telpu atbilstoši dzīvojamo telpu īres līgumos noteiktajam. Tiesībsarga ieskatā darbības, kas vērstas uz Satversmē garantēto pamattiesību aizskārumu, nav pieļaujamas nekādā gadījumā. Vienlaikus norādāms, ka pēc būtības iejaukties privāttiesisku strīdu risināšanā tiesībsargs nav tiesīgs. Šo situāciju ietvarā svarīga ir valsts spēja operatīvi reaģēt situācijās, kad prettiesiski tiek apdraudētas īrnieku tiesības no namīpašnieku puses vai otrādi, jo likumā „Par dzīvojamo telpu īri” noteiktais strīdu risināšanas mehānisms, vēršoties tiesā, nav pietiekami efektīvs. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā vairākkārt notikušas diskusijas par minēto. Pozitīvi vērtējams, ka diskusiju rezultātā ir mainījusies Valsts policijas nostāja, proti, policija atzīst, ka, īpašniekam iekļūstot mājoklī pret īrnieka gribu, tiek pārkāpta personas mājokļa neaizskaramība, kā arī durvju slēdzeņu vai durvju nomaiņa, liedzot īrniekam iekļūt mājoklī, robežojas ar patvarību, kas ir krimināli sodāma darbība no namīpašnieku puses. Valsts policija...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments apkopojis kasācijas instances atziņas saistībā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma piemērošanu. Tiesu prakse paredz, ka gadījumā, ja persona deklarētajā dzīvesvietā faktiski dzīvo, taču pastāv šaubas par personas tiesisko pamatu tur dzīvot (deklarētās personas un dzīvojamās telpas īpašnieka starpā ir civiltiesisks strīds), prezumējams, ka personai ir tiesisks pamats dzīvot deklarētajā dzīvesvietā. Savukārt gadījumā, ja persona deklarētajā dzīvesvietā faktiski nedzīvo, taču apgalvo, ka tai ir tiesisks pamats tajā dzīvot, prezumējams, ka personai nav tiesiska pamata dzīvot deklarētajā dzīvesvietā. Vērtējot to, vai personai ir tiesisks pamats dzīvot deklarētajā dzīvesvietā, pārbaudāms, vai personai sākotnēji bija tiesisks pamats deklarēties attiecīgajā dzīvesvietā un vai šis pamats ir zudis. Personas pieraksts attiecīgajā dzīvesvietā pirms Dzīvesvietas deklarēšanas likuma stāšanās spēkā pamatā prezumē personas sākotnējo tiesisko pamatu lietot attiecīgās dzīvojamās telpas. Strīds saistībā ar tiesiskā pamata neesību līdzšinējā tiesu praksē lielākoties ir bijis saistīts ar kādu no turpmāk minētajiem apstākļiem: 1) īres līguma esību (Tiesa ir atzinusi,...

Konkurences padome (KP) ir apkopojusi teorētiskus piemērus un praktiskus ieteikumus par atļautu un neatļautu saziņu asociāciju ietvaros, tādējādi veicinot uzņēmēju izprati par konkurences tiesībām un pasargājot tos no neapzinātu aizliegtu vienošanos īstenošanas riska. Aizvadītajā gadā KP pieņēma lēmumu sodīt trīs asociācijas par aizliegtām vienošanām, kas norāda uz tendenci uzņēmumiem izmantot asociācijas kā platformas konkurences deformēšanai. Lai asociāciju ietvaros novērstu karteļu riskus nepietiekamo konkurences tiesību zināšanu dēļ, kā arī atturētu uzņēmējus no mērķtiecīgas aizliegtu vienošanos īstenošanas un pasargātu no sankcijām par konkurences tiesību pārkāpšanu, KP ir izstrādājusi vadlīnijas par to, kādas darbības asociācijās ir pieļaujamas un kādas ir pretrunā ar Konkurences likumu. KP vadlīnijās norāda, ka ir pieļaujami un atbalstāmi, ka asociācijas ietvaros biedri apspriež jautājumus, kas attiecas uz nozares kopīgiem mērķiem un attīstību. Tajā pašā laikā ir aizliegta sensitīvas informācijas apkopošana un izpaušana par jautājumiem, kas ietekmē katra uzņēmuma konkurētspēju, piemēram, noteikumi par cenu veidošanu, plānotās dalības publiskajos iepirkumos, piedāvājuma izstrāde utt....

Ceturtdien, 25. jūnijā, tika parakstīta apstiprinātā Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) regula, kas plānota kā efektīvs, profesionāls un dinamisks instruments privāto investoru uzmanības pievēršanai investīciju iespējām Eiropā, kā arī, lai veicinātu sadarbību starp dažādiem tirgus dalībniekiem. Lai izmantotu fonda potenciālu, jau tagad uzņēmējiem un uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām ir jāsāk gatavot projektus iesniegšanai Eiropas Investīciju bankā, jo investīciju piesaistes iespējas ir ne tikai lielajiem projektiem, bet arī maziem un vidējiem uzņēmumiem. Būtiski atzīmēt, ka ESIF neizsniegs grantus, bet gan finanšu instrumentus – aizdevumus, galvojumus, kā arī kapitāla instrumentus. Ņemot vērā, ka finansējuma saņēmējam ieguldījums būs jāatmaksā, projekti tiks vērtēti, galvenokārt pamatojoties uz to ekonomisko dzīvotspēju. Tāpat būtiska būs privātā finansējuma piesaistīšana un projekta atbilstība noteiktām ES politikas jomām - zināšanu un digitālā ekonomika, enerģētikas savienība, transports, sociālā infrastruktūra, resursi un vide. Svarīgi atzīmēt, ka projektu atlasē iespēja saņemt atbalstu ir ikvienam ekonomiski dzīvotspējīgam projektam neatkarīgi no dalībvalsts lieluma vai citiem faktoriem. Arī veiktie...

Šā gada 18.jūnijā Saeima pieņēma likumu "Grozījumi Izglītības likumā", kas paredz virkni jaunumu izglītības sistēmā - gan definējot Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūru, gan akcentējot izglītojamo tikumisko audzināšanu un izglītības iestādes padomes iesaisti mācību un audzināšanas procesā, gan paplašinot vidusskolu dibināšanas iespējas. Tāpat likums precizē prasības iestādes vadītājam, kā arī noteic, ka izglītības iestādes nosaukumam ir jābūt valsts valodā. Valsts prezidents Andris Bērziņš ir saņēmis vairākus argumentētus lūgumus gan izsludināt šo likumu, gan to neizsludināt un prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu. Valsts prezidents, izvērtējot paustos viedokļus, ir nolēmis likumu "Grozījumi Izglītības likumā" izsludināt, respektējot ievērojamo deputātu atbalstu kopumā pieņemtajam likumam, kā arī to, ka tiesību uz izglītību īstenošanas veids pamatā ir tiesībpolitisks jautājums. Saņemtie priekšlikumi tiks nosūtīti Saeimas atbildīgajai komisijai, jo tie prasa padziļinātu izvērtējumu un diskusijas. Ņemot vērā to, ka likums paredz deleģējumu Ministru kabinetam atsevišķās jomās detalizēt Izglītības likumā noteikto, ir svarīgi nodrošināt normatīvā regulējuma precīzu formulējumu.

Ministru kabineta 2015.gada 16.jūnija noteikumi №299 «Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 2.septembra noteikumos №312 «Kārtība un apmēri, kādos veicami maksājumi par dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas un neapdzīvojamās telpas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 19.jūniju.