JAUNUMI

Turpmāk, izsludinot amata konkursu, valsts pārvaldes iestādes tiek aicinātas sludinājumā norādīt konkrētā amata veicēja mēnešalgu, kas noteikta atbilstoši amatu klasifikācijas un iestādē noteiktās darba samaksas sistēmai. Tādējādi tiks sniegta informācija par vienu no būtiskākajiem darba nosacījumiem, neradot potenciālajiem pretendentiem nepamatotas cerības par atlīdzības apmēru, lai nepieteiktos pretendenti bez atbilstošas motivācijas. Ne visi potenciālie amata pretendenti dzīvo konkrētajā novadā vai pat valstī. Tāpēc Valsts kanceleja aicina atlases procesā izmantot mūsdienu saziņas iespējas, nodrošinot zināšanu pārbaudi un pārrunas arī attālināti. Līdz šim jau vērojama prakse, kad atsevišķas iestādes darba intervijās ar amata pretendentiem izmanto programmu Skype un piedāvā zināšanu pārbaudi veikt attālināti, iesūtot sagatavotos uzdevumus elektroniski. Valsts iestādes tiek aicinātas izvērtēt pretendentam un jaunajam darbiniekam pieprasītās informācijas apjomu. Dažkārt potenciālajam darbiniekam tiek radīts papildu administratīvais slogs, lūdzot vēlreiz aizpildīt anketas un veidlapas, kurās tiek dublēta dzīvesgaitas aprakstā (CV) un tam pievienotajos dokumentos iekļautā informācija. Kā uzsver Valsts kancelejas direktora vietniece valsts pārvaldes un cilvēkresursu...

Procesuālos dokumentus tiesā var iesniegt gan papīra, gan elektroniskā formā. Likuma prasība iesniegt procesuālā dokumenta norakstus atbilstoši procesa dalībnieku skaitam vienlīdz attiecas gan uz papīra, gan elektroniskā formā iesniegtajiem procesuālajiem dokumentiem, atgādina Augstākā tiesas Administratīvo lietu departaments. Izņēmums no minētās prasības attiecas uz iestādēm nosūtāmajiem procesuālajiem dokumentiem. Lai taupītu finanšu resursus un saudzētu dabas resursus, kā arī ņemot vērā Administratīvā procesa likuma 114.1pantu, procesuālos dokumentus iestādēm Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments nosūta elektroniskā formā. Tādēļ pārējiem procesa dalībniekiem nav nepieciešams nodrošināt iesniegto procesuālo dokumentu norakstus papīra formā nosūtīšanai iestādei. Savukārt nosūtīt procesuālos dokumentus elektroniskā formā privātpersonām (fiziskajām personām, privāto tiesību juridiskajām personām vai šādu personu apvienībām) Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments var vienīgi gadījumā, ja attiecīgā privātpersona saziņai ar Augstāko tiesu izmanto elektronisko saraksti. Šādu gadījumu līdz šim ir salīdzinoši maz. Pārējos gadījumos tiesā saņemto procesuālo dokumentu, tostarp elektroniski saņemto dokumentu, noraksti privātpersonām nosūtāmi papīra formā, tādēļ procesuālā dokumenta iesniedzējam jānodrošina nepieciešamais...

Savstarpējo aizdevumu platforma Mintos un uzņēmumu finansētājs Capitalia ir vienojušies par stratēģisku partnerību mazā un vidējā biznesa finansēšanai. No šodienas ikviens investors, izmantojot savstarpējo aizdevumu platformu Mintos, varēs veikt ieguldījumu aizdevumos, kurus Capitalia ir izsniegusi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) Latvijā. "Mazie un vidējie uzņēmumi joprojām ir segments, kuram ir salīdzinoši grūti savas darbības paplašināšanai piesaistīt finansējumu no komercbankām, jo tās finansē tikai tos, kuriem ir nevainojams kredītreitings. Diemžēl šiem uzņēmumiem lielākoties aizņemtais kapitāls nav nepieciešams. Tāpat bankās aizņemšanās process ir garš un sarežģīts, bet nauda MVU ir nepieciešama uzreiz. Tāpēc esam patiesi gandarīti, ka mūsu sadarbības rezultātā MVU Latvijā ieplūdīs nozīmīgas papildu investīcijas," norāda Mintos vadītājs Mārtiņš Šulte, uzsverot, ka tieši MVU ir Latvijas ekonomikas asinsrite, jo aptuveni 80% privātā sektora darbinieku strādā šajos uzņēmumos. Izmantojot savstarpējo aizdevumu platformu Mintos, investori varēs finansēt aizdevumus, kuri ir paredzēti MVU attīstībai. Uzņēmumiem tiks piedāvāti kredīti no 1000 līdz 50 000 eiro ar atmaksas...

Valsts ieņēmumu dienests aicina piedalīties aptaujā sabiedriskā labuma organizācijas, kā arī citas nevalstiskās organizācijas par nepieciešamajiem uzlabojumiem normatīvajos aktos, kas regulē sabiedriskā labuma organizāciju darbību. Aptaujas mērķis ir noskaidrot nevalstisko organizāciju viedokli par sabiedriskā labuma organizāciju statusa piešķiršanas un uzraudzības procesu. Aptaujas rezultātā iegūtais viedoklis tiks izmantots normatīvo aktu grozījumu izstrādē, kas regulē sabiedriskā labuma organizāciju darbību. Aptaujas anketu ir izstrādājusi biedrība „Latvijas Pilsoniskā alianse” sadarbībā ar PROVIDUS un Ascendum. Aptauja tiek veikta sadarbībā ar Finanšu ministriju, Valsts ieņēmumu dienestu un Valsts Kanceleju. Aptauja tiek veikta laikā no 2015.gada 22.jūlija līdz 2015.gada 31.augustam. AAptaujas rezultāti tiks izmantoti tikai apkopotā veidā. Anketu lūdzam aizpildīt šeit: www.visidati.lv/aptauja/1099611200/. Aptaujas anketas, kas netiks aizpildītas elektroniski vietnē, aicinām sūtīt: elektroniski uz e-pastu [email protected]; pa pastu uz adresi: Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Juridiskajai daļai, Talejas ielā 1, Rīga, LV – 1978; klātienē, VID ēkā - Rīgā, Talejas ielā 1 – ar norādi VID NP Juridiskajai daļai.

Ministru kabineta 2015.gada 14.jūlija noteikumi №400 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 26.oktobra noteikumos №999 «Dzelzceļa satiksmes negadījumu klasifikācijas, izmeklēšanas un uzskaites kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 30.jūliju.

Ministru kabineta 2015.gada 14.jūlija noteikumi №397 «Izglītības iestāžu un citu Izglītības likumā noteikto institūciju reģistrācijas kārtība»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 1.augustu.

Ministru kabineta 2015.gada 14.jūlija noteikumi №399 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 18.janvāra noteikumos №57 «Noteikumi par drošības apliecības izsniegšanas, darbības apturēšanas un anulēšanas kritērijiem un kārtību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 30.jūliju.

Ministru kabineta 2015.gada 14.jūlija noteikumi №398 «Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 10.marta noteikumos №168 «Noteikumi par drošības sertifikāta A daļas un B daļas izsniegšanas, apturēšanas un anulēšanas kārtību un kritērijiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 30.jūliju.

Saeimas 2015.gada 8.jūlija likums «Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likums»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 1.janvāri.

Izmaiņas nodokļu likumos, kas spēkā no šī gada, paredz, ka fiziskajai personai ieguldot nekustamo īpašumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā apmaiņā pret kapitālsabiedrības izlaistajām kapitāla daļām (akcijām), par ienākuma no nekustamā īpašuma ieguldīšanas kapitālsabiedrības pamatkapitālā gūšanas dienu ir uzskatāma tā diena, kad apmaiņā iegūtās kapitāla daļas vai akcijas tiek atsavinātas (Likuma "Par iedzīvotāju ienākumu nodokli" 16.1 panta 4.1 daļa), tā žurnāla BILANCE NR.351 rakstīja Artūrs Breicis, SIA AAT partneris, sertificēts nodokļu konsultants, un Mārtiņš Korsaks, SIA AAT partneris, sertificēts nodokļu konsultants. Norma fiksē līdzšinējo praksi, saskaņā ar kuru ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas rodas nevis brīdī, kad nekustamais īpašums tiek ieguldīts pamatkapitālā, bet vēlāk – tad, kad tiek atsavinātas iegūtās kapitāla daļas. Normas pamatā ir atziņa, ka nekustamais īpašums netiek izslēgts no komercdarbības un fiziskā persona negūst ienākumu naudas veidā, no kura tā varētu samaksāt nodokļus. Līdzīga pieeja ir piemērota gadījumos, ja pamatkapitālā tiek ieguldītas kapitāla daļas (akcijas), kā atrunāts Ministru kabineta 2010. gada 21....

Inovatīvās fondu fonda investīciju iniciatīvas - Baltijas Inovācijas fonda (BIF) - mērķis ir palielināt pašu kapitāla investīcijas Baltijas uzņēmumos, un to aizsāka Lietuva, Latvija un Igaunija sadarbībā ar Eiropas Investīciju fondu (EIF). Šī kopējā iniciatīva ir būtiski palielināta, piešķirot BIF papildus 30 miljonus eiro, un sagaidāms, ka šis palielinājums sniegs papildus 100 miljonus eiro privātā pašu kapitāla un riska kapitāla finansējuma, kas Baltijas valstīs būs pieejams nākamos piecus līdz septiņus gadus. Līdz šim BIF ietvarā ir pieņemti četri lēmumi par investīcijām riska kapitāla un sākuma kapitāla fondos - BPM Mezzanine Fund un BaltCap Private Equity Fund II, kas jau strādā un investē Baltijas uzņēmumos, kā arī Livonia Partners Fund un Karma Ventures Fund, kas šogad plāno uzsākt darbību. Kopējais šajos četros fondos pieejamais finansējums plānots līdz 270 miljoniem eiro, no kuriem, papildus BIF investīcijām, nozīmīgāko daļu veido privātie pensiju fondi. Jau apstiprinātās investīcijas gandrīz izsmeļ BIF iespējas, bet, redzot turpmāko tirgus potenciālu,...

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs vakar, 22.jūlijā, tikās ar zivsaimniecības nozares pārstāvjiem, lai pārrunātu aktuālo situāciju nozarē un iespējas jaunu tirgu apgūšanā. "Latvijas ārlietu dienests kopā ar Zemkopības ministriju intensīvi strādā, lai paplašinātu Latvijas uzņēmēju iespējas jaunu tirgu apgūšanā. Latvijas uzņēmēju rīcībā ir mūsu vēstniecību tīkls ārvalstīs," pauda E. Rinkēvičs. E. Rinkēvičs pauda viedokli, ka Ārlietu ministrija aktīvi strādā pie jautājuma risināšanas Latvijas zivju produkcijas tranzītam caur Krieviju, vienlaikus uzsverot arī uzņēmēju lomu jautājuma ātrākā izskatīšanā. Ministrs arī vērsa uzmanību, ka ir vērojama pozitīva virzība Latvijas piena un zvejas produktu sertifikācijā Ķīnas tirgū, kas ir vairāku gadu darba rezultāts. Tāpat ministrs uzsvēra veiksmīgo sadarbību ar nozaru asociācijām un citām valsts institūcijām, lai iespējami drīzāk saņemtu pozitīvu atbildi no citu valstu pārtikas un veterinārajiem dienestiem Latvijas preču eksportam. Ārlietu ministrs arī informēja, ka noris Latvijas atbildīgo dienestu sarunas ar Brazīlijas un Dienvidkorejas atbildīgajām institūcijām par zvejas produktu sertifikāciju.

Centralizētā svešvalodas eksāmena vietā skolēni turpmāk varēs izvēlēties kārtot starptautiski atzītu pārbaudījumu, piemēram, TOEFL (Test of English as a Foreign Language) vai IELTS (International English Language Testing System). To paredz 18.jūnija grozījumi Vispārējās izglītības likumā. Liela daļa ārzemju augstskolu neatzīst Latvijas centralizēto eksāmenu rezultātus un prasa starptautiski atzītu sertifikātu. Lai jaunietim, kurš vēlas studēt ārzemēs, nebūtu divas reizes jākārto svešvalodas eksāmens, likuma grozījumi paredz nodrošināt izvēli - kārtot svešvalodā centralizēto eksāmenu vai tikai starptautiski atzītas testēšanas institūcijas eksāmenu. Starptautiski atzītais sertifikāts apliecinās arī, ka nokārtots vidējās izglītības pārbaudījums. Izmaksas par starptautiski atzītas institūcijas eksāmenu būs jāsedz jaunietim pašam. Ar likuma grozījumiem plānots uzdot Ministru kabinetam izstrādāt kārtību un kritērijus, kā notiks šāda pārbaudījumu aizstāšana.

Lai veicinātu Ministru kabineta noteikumu, pašvaldību saistošo noteikumu un cita veida normatīvo aktu atbilstību de minimis atbalsta regulējuma piemērošanai, Finanšu ministrija ir sagatavojusi rokasgrāmatu de minimis atbalsta piešķiršanai. Rokasgrāmata sniedz gan vispārīgu skaidrojumu par de minimis atbalsta būtību, gan sniedz praktiskus piemērus atbalsta pasākumu ieviešanai, piemēram, attiecībā uz pieļaujamā atbalsta apjoma noteikšanu, kumulācijas normu piemērošanu. Tā ir paredzēta gan pasākumu plānotājiem un atbalsta sniedzējiem, gan atbalsta saņēmējiem, proti, fiziskām personām, komersantiem, biedrībām, nodibinājumiem, kooperatīvām sabiedrībām, pašvaldību uzņēmumiem, pašvaldībām un citiem. Atgādinām, ka Eiropas Komisija ir ieviesusi de minimis atbalsta jēdzienu, kura saturiskā jēga nozīmē, ka atbalsts viena vienota uzņēmuma līmenī, kas nepārsniedz EUR 200 000 augšējo robežu trīs gadu periodā, neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm un/vai neizkropļo konkurenci, vai nedraud kropļot to, un tādēļ uz to neattiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1.punkts. Savukārt komercsabiedrībām, kuras darbojas kravu autopārvadājumu nozarē, par de minimis atbalsta augšējo robežu tiek uzskatīta summa, kas trīs...

Ja 18–29 gadu vecumā darbinieks vienā uzņēmumā vidēji nostrādā 14,2 mēnešus, tad 30–45 gadus veci darbinieki divreiz ilgāk – vidēji 30 mēnešus, bet darbinieki, kas vecāki par 46 gadiem, darba vietu maina vēl retāk un vienā uzņēmumā strādā vidēji 74 mēnešus. Šādi ir dati, kas iegūti no speciālistu darba portāla cvmarket.lv CV datubāzes, un pārliecinoši rāda, ka gados vecāki darbinieki vienā darba vietā strādā ilgāk. CV Market Latvijas filiāles vadītāja Renāte Zīverte norāda, ka gados jauni darbinieki cenšas iegūt lielāku pieredzi, ir dinamiskāki, nedaudz nepacietīgāki un darba vietas maina biežāk. Tas ir izaicinājums darba devējam – ir jārēķinās ar gados jaunu darbinieku mainību. Jaunajiem ir svarīga karjeras izaugsmes iespēja uzņēmumā. Zināms, ka jau daudzi CV Market klienti, cenšoties veidot stabilus darba kolektīvus, īpaši piepūlas, lai nodrošinātu interesantu, dinamisku darba vidi, vienlaikus piedāvājot karjeras izaugsmes iespējas. Darbinieku vecuma saistība ar vienā darba vietā nostrādāto laiku nav tikai Latvijai raksturīga tendence. Veicot CV datubāzes...