JAUNUMI

Valmieras pilsētas pašvaldības 2015.gada 28.maija saistošie noteikumi №231 «Grozījumi Valmieras pilsētas pašvaldības 2011.gada 8.decembra saistošajos noteikumos №118 «Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojuma piemērošanu»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 18.jūniju.

Saeima ceturtdien, 18.jūnijā, sanāks uz pēdējo kārtējo sēdi šī gada pavasara sesijā. Plānots, ka sēdes sākumā parlamenta deputātus uzrunās Valsts prezidents Andris Bērziņš. Izskatīšanai galīgajā lasījumā sēdes darba kārtībā iekļauti 26 likumprojekti. To vidū pensiju likuma grozījumi, kas, lai novērstu piešķiramās pensijas samazināšanos ekonomiskās recesijas apstākļos, paredz pensiju kapitāla aprēķināšanā nepiemērot negatīvu apdrošināšanas iemaksu algu indeksu, kā arī pārrēķināt krīzes laikā piešķirtās pensijas, un grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, kas ļaus personai, kurai nav tiesību uz vecuma pensiju, saņemt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, sasniedzot pensionēšanās vecumu. Trešajā lasījumā deputāti lems par izmaiņām izglītības jomas regulējumā, tostarp vispārējās vidējās izglītības iestāžu dibināšanā, kā arī par tikumisko audzināšanu skolās, bet otrajā galīgajā lasījumā - par regulējumu, kas noteiks rajona (pilsētu) tiesu reorganizācijas kārtību. Galīgajā lasījumā Saeima lems arī par grozījumiem likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam", kas paredz pilnveidot bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību. Deputāti galīgajā lasījumā lems arī par akcīzes nodokļa paaugstināšanu...

Eiropas Komisija (EK) iepazīstinājusi ar rīcības plānu, ar ko paredzēts pašos pamatos reformēt ienākuma nodokļu uzlikšanu uzņēmumiem Eiropas Savienībā. Rīcības plānā ir izklāstītas vairākas iniciatīvas, ar kurām paredzēts risināt jautājumu par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ilgtspējīgi nodrošināt nodokļu ieņēmumus un atbilstoši komercdarbības vajadzībām stiprināt vienoto tirgu. Visi šie pasākumi kopā ievērojami uzlabos uzņēmumu ienākuma nodokļu (UIN) vidi ES ietvaros, padarot to taisnīgāku, efektīvāku un izaugsmei labvēlīgāku. Galveno pasākumu vidū ir stratēģija kopējās konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes (KKUINB) iniciatīvas atsākšanai un sistēmu, kas nodrošinātu nodokļu iedarbīgu uzlikšanu tur, kur tiek gūta peļņa. Komisija arī publicē pirmo ES mēroga sarakstu ar trešo valstu nodokļu sistēmām, kuras nesadarbojas, un sāk sabiedrisko apspriešanu, lai novērtētu, vai komercsabiedrībām būtu jāpublisko konkrēta informācija par saviem nodokļiem. ES dalībvalstīs pastāvošie noteikumi, kas reglamentē nodokļu uzlikšanu uzņēmumiem, neatbilst mūsdienīgas ekonomikas vajadzībām. Dažas komercsabiedrības savās interesēs izmanto savstarpēji nesaskaņotos valstu reglamentējošos aktus, lai ES mērogā izvairītos no nodokļu maksāšanas. Tas...

Pensijas, kas piešķirtas, ekonomiskās krīzes ietekmē piemērojot negatīvos kapitāla indeksus, tiks pārrēķinātas, sākot ar 2016.gadu. Par to trešdien, 17.jūnijā, vienojās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti. Komisija pārskatīja 16.jūnijā otrajam galīgajam lasījumam sagatavotos pensiju likuma grozījumus, papildinot tos ar attiecīgu pārejas noteikumu punktu. Par šīm izmaiņām šodien, 18. jūnijā, steidzamības kārtā lems Saeima. "Pēc intensīvām konsultācijām ar valdības vadītāju un finanšu ministru un Saeimas budžeta komisijas priekšsēdētāju tomēr esam panākuši risinājumu, lai krīzes laikā piešķirtās pensijas varētu sākt palielināt jau nākamgad. Svarīgi, ka tas ir ierakstīts likumā, nevis tikai vārdos izteikts solījums. Tādējādi ar šo likumu esam novērsuši gan negatīva indeksa piemērošanu nākotnē, gan panākuši to, ka pensijas tiks pārskatītas tiem cilvēkiem, kuri cietuši iepriekšējās krīzes laikā," uzsver par likumprojekta virzīju atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Likumā "Par valsts pensijām" gan netiks iekļauts mehānisms pensiju pārskatīšanai - to paredzēts noteikt ikgadējā valsts budžeta likumā un vidēja termiņa...

Ceturtdien, 25.jūnijā, Latvijas prezidentūras laikā Rīgā norisināsies Starptautiskā SGS regulas novērtēšanas konference, pulcējot teju 140 Eiropas Savienības dalībvalstu un pasaules mēroga grāmatvedības ekspertus. Konferencē prezentēs Eiropas Komisijas (EK) novērtējuma ziņojumu par Starptautisko grāmatvedības standartu regulas piemērošanu. Vairāk nekā 10 gadus pēc Starptautisko grāmatvedības standartu regulas pieņemšanas EK ir izvērtējusi tās ietekmi ES, ņemot vērā tās sākotnējos mērķus. Rīgā gaidāmajā konferencē pirmo reizi prezentēs EK pieņemto novērtējuma ziņojumu. Kā atzīst eksperti, starptautiskie grāmatvedības standarti ir vairāk nekā tikai vispārpieņemti nosacījumi. Tie var ietekmēt finanšu tirgu stabilitāti, ko savukārt var mainīt šo tirgu dalībnieku - finanšu pārskatu sagatavotāju un lietotāju rīcība. Trīs konferences sesijās tiks pārrunāta starptautisko grāmatvedības standartu regulas novērtēšana, Filipa Meištata (Philippe Maystadt) ieteikumu par Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupas reformām īstenošana, kā arī pasaules kvalitātes standartu nākotnes perspektīvas un to sasniegšanas iespējas. Konferencē vienuviet tiksies Eiropas grāmatvedības politikas veidotāji, valstu standartu noteicēji, starptautisko un Eiropas organizāciju līderi, akadēmisko aprindu un nozares...

Rīgā, starptautiskā foruma Going local ietvaros 16. jūnijā norisinājās konference "Digitālā vienotā tirgus stratēģija - jauns sākums", kur augsta līmeņa pašmāju un ārvalstu eksperti izvērtēja digitālās programmas Eiropā nozīmīgo lomu reģiona mērogā un Latvijā, paveikto un sasniegto prezidentūras laikā, kā arī diskutēja par digitālā vienotā tirgus potenciāla pārvēršanu ekonomiskā izaugsmē, jaunu darba vietu veidošanā un sociālā iekļaušanā. "Latvijas IKT nozare ir apveltīta ar augstu potenciālu, nodarbinot vairāk nekā 30 tūkstošus speciālistu, tomēr neskatoties uz to, mums priekšā vēl ir ļoti daudz darba. Tāpēc jau Digitālās asamblejas laikā turpināsim dialogu ar Eiropas Komisiju (EK) par turpmākajiem soļiem digitālā vienotā tirgus stratēģijas īstenošanā un digitālās ekonomikas tālākā attīstībā," uzsver Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. "Saskaņā ar šī gada februārī publicēto Eiropas Komisijas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu, Latvija 2015. gadā ierindojās 18. vietā no 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Pētījums liecina, ka latvieši ir prasmīga digitālā sabiedrība, taču mūsu vājā...

Saskaņā ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, turpmāk bērnu vecākiem būs iespēja atgūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu no summām, kas samaksātas par bērnu interešu izglītību - piemēram, mūzikas, deju vai sporta nodarbībām. Kā liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta iedzīvotāju aptauja , šādu iespēju izmantot plāno vairums jeb 82% aptaujāto vecāku. Iedzīvotāju aptaujas ietvaros lielākā daļa (73%) vecāku norādījuši, ka viņu bērni apmeklē kādus pulciņus ārpus mācību iestādes obligātās programmas. Retāk pulciņu apmeklējumi aktuāli tiem vecākiem, kam ir bērni vecumā līdz 3 gadiem (39%). Pulciņu apmeklējuma intensitāte tieši saistīta arī ar vecāku ienākumiem - ja zemākajā ienākumu grupā (līdz 300 eiro) 60% vecāku norāda, ka to bērni apmeklē interešu izglītības pulciņus, tad augstākajā ienākumu grupā (virs 900 eiro) tie ir jau 83%. Vairums vecāku savus bērnus nodarbina sporta (47%), dejošanas (39%) un mūzikas (38%) pulciņos. Rīgā ievērojami populārāki nekā citās Latvijas pilsētās un lauku teritorijās ir datorzinātņu un/ vai elektronikas pulciņi....

Augstākā tiesa 8. jūnijā atzinusi par pamatotu Konkurences padomes (KP) lēmumu sodīt uzņēmumu SIA „Austrumu Energoceltnieks” par dalību 26 energobūvnieku kartelī, kas mākslīgi sadārdzināja cenu kopumā vairāk nekā 300 iepirkumos. Noraidot SIA „Austrumu Energoceltnieks” kasācijas sūdzību, Augstākā tiesa atzina par pilnībā pamatotu KP 2013. gadā pieņemto lēmumu sodīt uzņēmumu par dalību iepirkuma kartelī. Šis ir pirmais gala spriedums konkrētajā lietā, kamēr ar pārējiem pārkāpuma dalībniekiem, kas pārsūdzēja KP lēmumu, turpinās tiesvedība. Tādējādi SIA „Austrumu Energoceltnieks”, kas ir viens no trim uzņēmumiem, kuriem tika piemērots lietā augstākais naudas sods – 7,5% no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma – par kaitējumu konkurencei valsts budžetā ir jāiemaksā tam piemērotais naudas sods 59 699,43 EUR apmērā. Tā kā konkrētā pārkāpuma lietā iesaistīts liels uzņēmumu skaits un KP ir pienākums nodrošināt visu tirgus dalībnieku tiesības iepazīties ar lietā iegūtajiem materiāliem un sniegt viedokli par iegūtajiem pierādījumiem, KP lēmumu pieņēma divus mēnešus pēc likumā noteiktā termiņa, par ko SIA...

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 17.jūnijā, atbalstīja izskatīšanai otrajā lasījumā kā steidzamus grozījumus likumā "Par tiesu varu", kas paredz noteikt rajona (pilsētu) tiesu reorganizācijas kārtību. Likumu plānots papildināt ar regulējumu, kas paredz kārtību, kādā rajona (pilsētas) tiesu var pievienot citai rajona (pilsētas) tiesai, nosaka reorganizējamās tiesas priekšsēdētāja un viņa vietnieka pilnvaru izbeigšanās kārtību, kā arī kārtību, kādā notiek lietu pārdale un tiesnešu pārcelšana tiesu reorganizācijas kārtībā. Iepriekš par likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš atzīmēja, ka viena no pirmajām reorganizācijām saistībā ar šiem grozījumiem varētu notikt Jūrmalas pilsētas tiesā, jo iespējams, ka tuvākajā laikā amata pienākumus pildīs tikai divi tiesneši, no kuriem viens ir tiesas priekšsēdētājs. Tādējādi tiesā nav iespējams nodrošināt lietu izskatīšanas nepārtrauktību un lietu sadales nejaušību, kā arī nodrošināt lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos. Rosinātās izmaiņas likumā paredz, ka rajona (pilsētas) tiesas varēs apvienot, ja tam būs piekritusi Tieslietu padome. Tāpat paredzēts, ka Tieslietu padomei pēc tieslietu ministra priekšlikuma būs...

Attīstības finanšu institūcija ALTUM un ABLV Bank 16. jūnijā parakstīja līgumu par sadarbību mājokļu galvojumu programmas īstenošanā. ABLV Bank ir nu jau piektā komercbanka, kas uzsākusi dalību ALTUM īstenotajā Mājokļu galvojumu programmā. Programmas ietvaros ALTUM sniedz galvojumus komercbanku izsniegtiem aizdevumiem ģimenēm ar bērniem mājokļa iegādei vai būvniecībai. Līdz šim gums noslēgts ar šādām bankām: Citadele (14.01.2015); SEB banka (09.03.2015); Swedbank (13.03.2015); Nordea (10.04.2015). Klientiem, kas vēlas saņemt aizdevumu mājoklim ar valsts galvojumu, jāvēršas komercbankā, kas ar ALTUM noslēgusi līgumu par piedalīšanos programmā. ALTUM valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko: „ Kopš programmas darbības sākuma šī gada sākumā ALTUM piešķīrusi jau vairāk nekā 300 galvojumus mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem, apliecinot, ka šī valsts atbalsta programma ir nozīmīgs atspaids ģimenēm ar bērniem, kurām ir pastāvīgi ienākumi, bet nav uzkrājumu pirmās iemaksas veikšanai. Galvojuma piešķiršanas procedūra ALTUM ir veidota klientiem un komercbankai iespējami ērta, jo visu galvojuma saņemšanai nepieciešamo klients var nokārtot bankā, kas piešķir aizdevumu...

Ministru kabineta 2015.gada 26.maija noteikumi №259 «Atbalsta piešķiršanas kārtība dalībai starptautiskās sadarbības programmās pētniecības un tehnoloģiju jomā»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 17.jūniju.

Ministru kabineta 2015.gada 9.jūnija noteikumi №293 «Valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju atlases kārtība»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 1.septembri.

Ministru kabineta 2015.gada 9.jūnija noteikumi №297 «Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 12.augusta noteikumos №471 «Parakstu vākšanas tiešsaistes sistēmu drošības un tehniskās prasības»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 17.jūniju.

Ministru kabineta 2015.gada 9.jūnija noteikumi №284 «Valsts pamatbudžeta programmas «Ekonomikas attīstības programma» finanšu līdzekļu izmantošanas kārtība»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 17.jūniju.

Ministru kabineta 2015.gada 9.jūnija noteikumi №294 «Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 261-15 «Ēku iekšējā elektroinstalācija»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 17.jūniju.