JAUNUMI

Šonedēļ notiek ANO konference par globālās attīstības finansējumu, kurā piedalās arī Latvijas valdības un nevalstiskā sektora pārstāvji, informē Inese Vaivare, Latvijas Platformas attīstības sadarbībai (LAPAS) direktore. Konferencē Adisabebā, Etiopijā, apmēram 200 valstu delegāciju sarunu rezultātā paredzēts vienoties par veidiem, kā visi kopā cīnīsimies pret nabadzību un nevienlīdzību pasaulē, ņemot vērā arī dabas pieejamo resursu iespējas. Konferences iznākums - valdību spēja vienoties par attīstības finansēšanas veidiem un uzņemties saistības - parādīs arī valstu spēku samēru pasaulē. Šobrīd Latvijā globālās norises īpaši jūtam, debatējot par Latvijas iespējām un gatavību uzņemt bēgļus. Diskusija par bēgļiem Latvijā lielākoties uzsver bažas par to, kā bēgļi iedzīvosies Latvijā un cik mums par to būs jāmaksā, nevis apspriež dažādos iemeslus, kas liek cilvēkam kļūt par bēgli. Lai arī koloniālisma laiks ir beidzies, attīstības jomas pētījumi rāda, ka pasaules bagāto valstu politikas bieži veido attīstības valstu ekonomisko un sociālo atkarību no bagātākajām valstīm. Piemēram, biodegviela Eiropas valstu zaļākai attīstībai tiek...

Lai nodrošinātu efektīvāku klientu apkalpošanu, Tiesu administrācija aprīko tiesas ar rindu regulēšanas sistēmām, kas uzlabos tiesu apmeklētāju apkalpošanu un būtiski samazinās apkalpošanas laiku. Rindu regulēšanas sistēma ir datorizēts un ekonomisks risinājums klientu apkalpošanas kvalitātes uzlabošanai. Rindu regulēšanas sistēma būtiski ļauj samazināt gaidīšanas laiku, paaugstināt komfortu un radīt labvēlīgas attiecības starp klientiem un tos apkalpojošo personālu, līdz ar to tiek nodrošināta arī „caurspīdīgas” rindas veidošana un virzības loģika, kas izslēdz savstarpēju pretenziju iespējamību. Bez tam sistēma nodrošina statistikas datu uzglabāšanu. Pašlaik rindu regulēšanas sistēma ieviesta Jelgavas pilsētas zemesgrāmatu nodaļā un Daugavpils pilsētas zemesgrāmatu nodaļā, kā arī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā un Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā, taču tuvākajā laikā, lai nodrošinātu efektīvāku klientu apkalpošanu, plānots ar šo sistēmu aprīkot noslogotākās Latvijas tiesas. Rindu regulēšanas sistēma ļaus tiesu apmeklētājiem izvēlēties sev vēlamo pakalpojumu un iegūt informāciju par pakalpojumu saņemšanas kārtību, līdz ar to netiks patērēts laiks, lai noskaidrotu...

Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Armands Krauze pirmdien, 13.jūlijā, Briselē piedalījās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē. Tā bija pirmā sanāksme, ko, beidzoties Latvijas prezidentūrai ES Padomē, vadīja nākamā prezidentvalsts - Luksemburga. Sanāksmes laikā ministri apmainījās viedokļiem par nesen publicēto Eiropas Komisijas priekšlikumu par lēmumu pieņemšanas procesa pārskatīšanu, lemjot par ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO), t.i., par iespējām dalībvalstīm ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētas pārtikas un barības lietošanu savā teritorijā. Latvija kopumā atzinīgi vērtē iespēju dalībvalstīm ierobežot vai aizliegt savā teritorijā ĢM pārtiku un barību. Tomēr bažas sagādā tas, ka Komisijas piedāvātā izvēles brīvība var būt pretrunā ES kopējā tirgus brīvas preču aprites principam. Latvija arī domā, ka dalībvalstīm nav pietiekamas informācijas par Komisijas priekšlikuma ieviešanas sekām uz ES lauksaimniecības sektora attīstību. Latvija ierosina Komisijai pārskatīt atļauju piešķiršanas procedūru ĢMO saturošai pārtikai un barībai, kā arī vērš uzmanību, ka bioloģiskā lauksaimniecība ir alternatīva, kas nepieļauj ĢMO izmantošanu un arī nodrošina patērētājiem lielākas izvēles...

Ārlietu ministrija informē, ka Gruzijas valdība ir iekļāvusi Latviju to valstu sarakstā, kuru pilsoņi un nepilsoņi var ieceļot Gruzijā un izceļot no tās bez vīzas, kā arī uzturēties Gruzijas teritorijā bez vīzas uz laiku līdz vienam gadam. Latvijas pilsoņi ceļošanai uz Gruziju var izmantot arī Latvijā izdotās personas apliecības (eID kartes). Lai saņemtu detalizētu informāciju par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem Gruzijā, Ārlietu ministrija aicina vērsties Gruzijas vēstniecībā Rīgā.

Latvijas uzņēmumu darbiniekiem un arī to vadībai papildus noderētu apgūt svešvalodas un mārketingu, atzinuši Latvijas uzņēmumu vadītāji Citadele Index pētījumā. Teju puse jeb 43% Latvijas uzņēmumu vadītāju norādījuši, ka uzņēmuma vadībai un darbiniekiem noderētu papildināt zināšanas svešvalodu pārvaldīšanā, liecina Citadele Index jaunākais pētījums. Kā otra aktuālākā vajadzība ir mārketinga zināšanu apguve, uz ko norādījuši 34% uzņēmumu vadītāju, atbildot uz jautājumu, kādās ar uzņēmuma darbību saistītās jomās uzņēmuma darbiniekiem un vadībai noderētu papildu zināšanas. Ne mazāk aktuāla ir papildu zināšanu apguve ar uzņēmuma darbības virzienu saistītu datorprogrammu lietošanā, kā atzinuši 29% uzņēmēju, un finanšu plūsmas plānošanā - 27,5%, liecina Citadele Index. Santa Purgaile, bankas Citadele valdes locekle: "Uzņēmējdarbības vadības programmās dažādās augstskolās ļoti daudz iemāca par procesiem mikro un makro ekonomikā. Tomēr, lai būtu labs pamats un fundamentāla izpratne, svarīgi ir pievērst lielāku uzmanību tieši finanšu vadībai. Praksē redzam, ka tās uzņēmējiem, jo sevišķi jaunajiem uzņēmējiem, pietrūkst visvairāk. Būtiskākais trūkums - bieži uzņēmēji...

Jautājums: ja nav jāreģistrē VID saimnieciskā darbība, jo ienākumi no pašu audzētās produkcijas pārdošanas nepārsniedz 3000 eiro gadā, vai stingrās uzskaites kvītis ir jāreģistrē VID? Kā skaidro Valsts ieņēmumu dienesta (VID) konsultanti, darījumu apliecinošās kvītis drīkst lietot kā maksājumu apliecinošu dokumentu tikai tad, ja tās ir reģistrētas VID. Arī fiziskas personas var vērsties VID un reģistrēt kvīšu grāmatiņu, bet kvīšu izmantošana palīdzēs norēķinu uzskaitē arī tad, ja fiziskā persona veic saimniecisko darbību, kuru pie zināmiem nosacījumiem nav jāreģistrē VID. Grāmatiņās brošētas kvītis iespējams piereģistrēt arī elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Lai grāmatiņās brošētas kvītis piereģistrētu elektroniski, nodokļu maksātājam VID EDS jāiesniedz tikai iesniegums. Grāmatiņās brošētu kvīšu elektronisku reģistrēšanu VID apstiprinās, nosūtot elektroniskā pasta vēstuli. To paredz Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumu Nr.282 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība". Vēršam uzmanību, ka uz VID reģistrējamo kvīšu grāmatiņas vāka norāda šādu informāciju: - nodokļu maksātāja...

Valsts ieņēmumu dienests ( VID) atgādina, ka fiziskajām personām līdz 15.jūlijam jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma, ja personas ienākumi no kapitāla pieauguma 2015.gada jūnijā pārsniedza 711,44 eiro. Līdz 15.jūlijam deklarācija jāiesniedz arī gadījumos, ja personas ienākumi no kapitāla pieauguma kādā no 2015.gada 2.ceturkšņa mēnešiem (aprīlis līdz jūnijs ieskaitot) ir bijuši no 142,30 līdz 711,44 eiro. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. VID atgādinām, ka kapitāla aktīvi ir[1]: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts...

Piektdien, 10.jūlijā, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" ir publicēti jaunie Rīgas domes 2015. gada 9. jūnija saistošie noteikumi Nr. 153. "Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā". Būtiskākais, ka tajos ir mainīta līdzšinējā Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta (RD MVD) Dzīvokļu pārvaldes veidoto dažu reģistru numerācija, taču personu reģistrācijas secība tajos būs tāda pati kā līdz šim. Reģistru numuri sakārtoti tā, lai tie sekotu viens pēc otra, jo iepriekš daži reģistri iztrūka. 13. reģistrs, kurā personas (ģimenes) bija reģistrētas sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanai, pārtapis par 1. reģistru. 2., 3., 5., 6., 7. un 8.reģistrā atradīsies tās personu kategorijas, kurām pašvaldības dzīvojamās telpas izīrējamas pirmām kārtām. Tāpat kā līdz šim 4.reģistrā un 4.1 reģistrā būs uzskaitīti denacionalizēto māju dzīvokļu īrnieki, kuri vēlas saņemt dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstus. 9.reģistrs būs tiem iedzīvotājiem, kuri īrēto pašvaldības dzīvojamo telpu vēlas apmainīt pret citu īrējamu pašvaldības dzīvojamo telpu. Pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai...

Pašreizējā globālajā ekonomiskajā situācijā Latvijas uzņēmumi arvien vairāk vērš skatus Ķīnas virzienā, taču pirms sākt darbību šajā milzīgajā un daudzsološajā Āzijas tirgū, ir jāveic rūpīga izpēte, lai saprastu tā īpatnības, secina Otrā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma (PLEIF) eksperti. "Uzņēmējam, kas vēlas ieiet Ķīnas tirgū, jāveic tirgus pētījumi un personīgi jāapmeklē Ķīnu, lai saprastu, vai tur ir piemērots noieta tirgus viņa produktam vai pakalpojumam. Ķīna ir milzīgs tirgus, tāpēc ir jābūt izpratnei par konkrēto reģionu, pilsētu, pircēju un jāveic klientu segmentācija," sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Ķīnā vadītāja Ieva Jākobsone-Bellomi, piektdien uzrunājot PLEIF dalībniekus. Cenšoties iekarot Ķīnas tirgu, jāņem vērā civilizācijas un līdz ar to - arī biznesa atšķirības, tostarp attiecībā uz lietišķajām sarunām un etiķeti. Ķīnieši ir loti praktiski un pragmatiski, tāpēc pirms viņus uzrunāt, ir jāizvērtē savs biznesa piedāvājums un tā pievilcīgums ķīnietim no investīciju atdeves viedokļa. Ķīnas biznesā svarīga ir uzticamība - ķīnietis šo uzticamību...

Valsts sekretāru sanāksmē 2. jūlijā izskatīts informatīvais ziņojums„Par administratīvā sloga mazināšanu un administratīvo procedūru vienkāršošanu privātā sektora darbības dokumentēšanas un dokumentu glabāšanas jomā” Ziņojumā norādīts, ka Kultūras ministrijai sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu bija uzdots pārskatīt pastāvīgā valsts glabāšanā nododamo privātā sektora dokumentu apjomu, izvērtējot to nozīmi nacionālā dokumentārā mantojuma veidošanā. Latvijas Nacionālais arhīvs ir pārskatījis pastāvīgā valsts glabāšanā nododamo privātā sektora dokumentu apjomu un secinājis, ka privātpersonu valsts glabāšanā nododamo dokumentu apjoms ir salīdzinoši neliels un nerada būtisku administratīvo slogu privātpersonai. Privātpersonas dokumentus valsts glabāšanā nodod to likvidācijas vai maksātnespējas procesa laikā. Vidēji gadā tiek pieņemti 6 000 – 10 000 lietu ar privātpersonu dokumentiem, kas sastāda aptuveni 2 – 4% no visu nodoto dokumentu kopapjoma. Pārējos dokumentus nodod publiskās institūcijas. No nododamajiem aptuveni 6 000 privātpersonu dokumentiem pastāvīgi glabājamie dokumenti ir aptuveni 2000 jeb 25 %, no visu nododamo dokumentu apjoma. Līdz ar to secināms, ka nav mērķtiecīgi pārskatīt pastāvīgajā...

Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu palīdzību laikā no 2015.gada 4.ceturkšņa līdz 2022.gada beigām veiks iekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumus un monitoringu, kā arī noteiks metodoloģiski pamatotu un sociālekonomiskajai situācijai atbilstošu iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozu. Iepriekšminēto paredz 7.jūlijā valdībā apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.1. specifiskā atbalsta mērķa Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām" pasākuma "Iekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumi un monitorings" īstenošana". Iekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumi ir nepieciešami, lai regulāri un sistemātiski novērtētu un analizētu īstenoto nabadzības samazināšanas politiku, noteiktu pasākumus, kuru ieviešana dod vai nedod pietiekamu rezultātu, kā arī noteiktu jaunas, vai pilnveidotu esošās aktivitātes nabadzības samazināšanas mērķa sasniegšanai. Tāpat ir nepieciešams iegūt informāciju par cilvēku ar invaliditāti atbalsta sistēmas starptautisko praksi, kā arī izveidot un ieviest iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza modeli....

Baltijas-Amerikas Brīvības fonds izsludinājis kārtējo pieteikšanās kārtu Baltijas-Amerikas Dialoga programmai. Līdz 1.septembrim Baltijas valstu eksperti un akadēmiskie darbinieki, kā arī nevalstiskās un izglītības organizācijas aicinātas pieteikties stipendijai, kas veicina zināšanu apmaiņu starp Baltijas valstīm un ASV. Baltijas-Amerikas Dialogs ir divpusēja programma, kuras ietvaros: Baltijas valstu sabiedriskās un izglītības organizācijas var piesaistīt finansējumu ASV vieslektora vizītes organizēšanai un tehnisko izdevumu segšanai. Pieejamais finansējums projektam ir līdz pat 10 000 ASV dolāru; profesionāļi no Baltijas valstīm var piesaistīt finansējumu ceļa un uzturēšanās izdevumu segšanai, ja saņemts ielūgums kā vadošajam ekspertam piedalīties konferencē ASV. Pieejamais finansējums ir līdz 5 000 ASV dolāru. Uz Baltijas-Amerikas Dialoga programmas stipendijām var pretendēt nevalstiskās organizācijas, biedrības, izglītības iestādes un profesionāļi vai jomas eksperti, kas izveidojuši sadarbību ar ASV. Programmas galvenais mērķis ir lietderīgu zināšanu apmaiņa ar ASV, tādējādi veicinot Baltijas valstu sociālekonomiskās vides attīstību un sniedzot iespēju ekspertiem dalīties savās zināšanās un pieredzē ar ASV speciālistiem. Dalība programmā ir...

Šā gada 9. jūlijā spēkā stājas grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likums, kas uzlabo līdz šim Latvijā pastāvējušo patērētāju individuālo strīdu risināšanas sistēmu un rada jaunu patērētāju strīdu risināšanas mehānismu, informē Ekonomikas ministrija. Jaunā mehānisma izveide, radot alternatīvu strīdu izskatīšanai tiesā, samazinās izmaksas un paātrināts strīdu izskatīšanu, kā arī veicinās patērētāju ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu izmantošanu (mediāciju, samierināšanu, arbitrāžu, vienošanos u.c.). Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz līdz 2016. gada 1. martam pie Patērētāju tiesību aizsardzības centra izveidot jaunu neatkarīgu lēmējinstitūciju - Patērētāju strīdu risināšanas komisiju (turpmāk - Komisija), kas izskatīs patērētāja un pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja strīdus. Jaunā strīdu izskatīšanas kārtība ļaus patērētāju strīdus risināt ātrāk, orientējoši 90 dienās (šobrīd strīdi tiek risināti administratīvā procesa ietvaros, kas var ilgt līdz pat 3 gadiem), kā arī strīdu skatīšanā iesaistīt nozares ekspertus - patērētāju un komersantu nevalstisko organizāciju pārstāvjus, padarot strīdu izskatīšanas procesu ātrāku...

Saeimas ārkārtas sesijas sēdē 8. jūlijā 2. lasījumā tika skatīti grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām". Likumprojekts nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienestam ( VID) ir pienākums sniegt kredītinformācijas birojam informāciju par nodokļu maksātāja (fiziskās personas) ienākumiem pēc attiecīga kredītinformācijas biroja pieprasījuma. Kredītinformācijas birojam pirms pieprasījuma pieteikšanas VID ir jāpārliecinās, ka ir ievēroti Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta 1. un 2.punktā noteiktie nosacījumi informācijas sniegšanai, proti, kredītinformācijas lietotāja klients vai iespējamais klients sniedza piekrišanu (t.sk. rakstveida) kredītinformācijas lietotājam informācijas saņemšanai no VID vai šīs tiesības izriet no noslēgtā klienta līguma, vai, ja pastāv cits Fizisko personu datu aizsardzības likumā minētais nosacījums, kas ļauj veikt fiziskas personas datu apstrādi (piemēram, datu apstrāde nepieciešama, lai nodrošinātu Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.panta piektās daļas 1.punktā noteiktā pienākuma īstenošanu). Minēto informāciju kredītinformācijas birojs varēs pieprasīt VID, ja to pieprasa kredītinformācijas lietotājs ar mērķi veikt iespējamā vai esošā kredītinformācijas lietotāja klienta kredītspējas vērtēšanu vai šī kredītinformācijas lietotāja...

Ceturtdien, 9.jūlijā, Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Tieslietu ministrijas izstrādātais likumprojekts „Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums”, kas paredz piedāvāt privatizēto daudzdzīvokļu ēku un zemes īpašniekiem vienkāršotu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanas risinājumu. Likumprojekts nosaka kārtību, kādā atsevišķo zemes un ēkās esošo dzīvokļu īpašumu vietā varētu izveidot vienotu īpašumu, proti, dzīvokļu īpašniekiem paredzēta iespēja par taisnīgu samaksu no zemes īpašniekiem izpirkt zemi, ņemot vērā to, ka privāttiesiskā ceļā izbeigt piespiedu dalītā īpašuma attiecības tieši daudzdzīvokļu ēku gadījumos ir apgrūtināti vai pat neiespējami. Tieslietu ministrijas piedāvātais risinājums paredz, ka: lēmumu par zemes izpirkšanu pieņems dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē, vairāk nekā pusei balsojot „par”; līdzekļi izpirkuma cenas samaksai zemes īpašniekam dzīvokļu īpašniekiem jānodrošina pašiem; gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieku kopība ir pieņēmusi lēmumu par zemes izpirkšanu, zemes izpirkšanai nav nepieciešama tās īpašnieka piekrišana; dzīvokļu īpašnieki izpērk zemes platību, kas vienāda ar konkrētajai ēkai noteikto funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu, neatkarīgi no piespiedu nomas līgumā...