JAUNUMI

Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumi №341 «Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 242 - 15 «Dabasgāzes ārējo gāzesvadu sistēma»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 1.jūliju.

Valsts ieņēmumu dienests ( VID) atbalsta godprātīgu nodokļu maksāšanu un aktīvi iesaistās ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumos, tajā skaitā regulāri pilnveido VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (VID EDS), lai nodokļu nomaksa būtu vienkārša ikvienam lietotājam. No 2015.gada 14.jūlija tie nodokļu maksātāji, kuri kavēs nodokļu nomaksas termiņu, saņems savā VID EDS brīdinājuma paziņojumu, ka iekļauti riskantāko nodokļu maksātāju grupā. No 14.jūlija tie nodokļu maksātāji, kuri pēdējā gada laikā ir kavējuši pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) deklarācijas un pārskata "Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī" iesniegšanu vairāk nekā trīs termiņus, saņems brīdinājuma paziņojumu VID EDS, ka nodokļu maksātājs ir iekļauts riskantāko nodokļu maksātāju grupā. Nodokļu maksātājus, kuri VID EDS saņēmuši šādu paziņojumu, VID aicina ievērot nodokļu pārskatu un deklarāciju iesniegšanas termiņus un turpmāk nodokļu pārskatus un deklarācijas iesniegt savlaicīgi. VID atgādina, ja reģistrēts nodokļa maksātājs...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir aktualizējis tā ierēdņu lēmumu un rīkojumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, kura ir noteikta likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 22.pantā: 1. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu pieņemtos lēmumus (izņemot nodokļu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība šā panta 2.1 un 2.2 daļā minētos gadījumus, kā arī lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu) un izdotos rīkojumus Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumi pārsūdzami tiesā. 2. Valsts ieņēmumu dienests iesniegumu par šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu un rīkojumu apstrīdēšanu izskata un pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors šo termiņu var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no apstrīdēšanas iesnieguma saņemšanas dienas. 2.1 Īpatnības administratīvajā procesā attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtajiem lēmumiem, lēmumiem par pārmaksāto nodokļu summu atmaksāšanu, lēmumiem par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, lēmumiem par nokavēto nodokļu maksājumu...

Otrdien, 14.jūlijā, Ministru kabinets apstiprināja noteikumu projektu "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.4.2. specifiskā atbalsta mērķa "Valsts pārvaldes profesionālā pilnveide labāka tiesiskā regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās" īstenošanas noteikumi", kas paredz valsts pārvaldes profesionālo pilnveidi labāka tiesiskā regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās, izmantojot Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu. Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiks īstenota valsts pārvaldes nodarbināto profesionālā pilnveide minētajās jomās, pieejamo finansējumu, atbalstāmās darbības, kā arī prasības projekta iesniedzējiem un sadarbības partneriem. Nodarbināto profesionālo kompetenču pilnveidei no 2014.-2020.gada perioda Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" plānots novirzīt 9,49 miljonus eiro (struktūrfondu finansējums - 8,07 miljoni eiro, valsts budžeta finansējums - 1,42 miljoni eiro). Finansējuma saņēmējas un projekta īstenotājas ir Valsts kanceleja un Valsts administrācijas skola. Kopumā septiņu gadu laikā līdz 2022.gada 30.jūnijam plānots apmācīt 17 598 valsts pārvaldē nodarbinātos,...

Otrdien, 14.jūlijā Ministru kabinets atbalstīja tālākai virzīšanai uz Saeimu likumprojektu "Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums", kura mērķis ir maksimāli nodrošināt cilvēku, vides, infrastruktūras un īpašuma drošību un aizsardzību, kā arī noteikt civilās aizsardzības sistēmas un katastrofas pārvaldīšanas subjektu kompetences. Likumprojekts paredz precizēt civilās aizsardzības definīciju, noteikt civilās aizsardzības sistēmas darbības principus, galvenos uzdevumus un vadību. Jauns likums nepieciešams, jo šobrīd spēkā esošajā Civilās aizsardzības likumā atsevišķas normas ir iespējams neviennozīmīgi interpretēt, un tas kavē institūciju vienotu izpratni par civilo aizsardzību un likuma piemērošanu. Likumprojekts paredz katastrofu pārvaldīšanas ciklu, kas ietver preventīvos, gatavības, reaģēšanas, seku likvidēšanas un atjaunošanas pasākumus. Likumprojektā noteikta attiecīgo ministriju un pašvaldību konkrēta atbildība un pienākumi katastrofas pārvaldīšanas koordinēšanā, kā arī paredzēts ļaut pašvaldībām piesaistīt privātpersonu resursus reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumu veikšanai. Pašlaik šādas tiesības ir tikai atbildīgajai valsts iestādei, kas ir vadošā attiecīgajā apdraudējumā. Likumprojektā saistībā ar ēkām un būvēm noteikti arī infrastruktūras īpašnieku un valdītāju pienākumi...

Valdība otrdien, 14.jūlijā, apstiprināja noteikumu projektu "Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību pasākumam "Dabas katastrofās un katastrofālos notikumos cietušā lauksaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un piemērotu profilaktisko pasākumu ieviešana"", kas noteic kārtību, kādā piešķir atbalstu dabas katastrofās un katastrofālos notikumos cietušām lauku saimniecībām. Atbalsts samazinās epizootijas vai epifitotijas dēļ radušās sekas un veicinās saimniecības ražošanas atjaunošanu un saimniecisko darbību. Kā informē Zemkopības ministrija, dzīvniekiem sevišķi bīstamām infekcijas slimībām (epizootijām) ir raksturīga strauja izplatība un dzīvnieku masveida saslimšana. Tāpat arī jaunu augu karantīnas organismu (epifitotijas) parādīšanos un izplatīšanos valstī ir grūti prognozēt, bet, tos konstatējot, ir svarīgi nekavējoties piemērot fitosanitāros pasākumus, lai pēc iespējas ātrāk ierobežotu organismu izplatīšanos vai pilnībā tos iznīcinātu. Šādā situācijā saimniecībām nav pietiekamu pašu līdzekļu vai nav iespējams pierādīt bankai saimniecības dzīvotspēju savas darbības pārstrukturēšanai vai esošā ražošanas profila atjaunošanai pēc slimības seku novēršanas. Savukārt saimniecības darbības pārtraukšana atstāj negatīvu ietekmi uz pašvaldības un valsts ekonomiku un...

Vakar, 14.jūlijā, Ministru kabineta sēdē apstiprināti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumos Nr.890 "Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu". Grozījumi Ministru kabineta noteikumos veikti ar mērķi pārskatīt pakalpojumu sniedzējiem - fiziskām personām, kuras sniedz pilna laika uzraudzības pakalpojumus savā dzīvesvietā - prasības telpām, teritorijai un aprīkojumam, tādējādi pielāgojot prasības mūsdienu situācijai. Tāpat noteikumos precizētas normas attiecībā uz higiēnas un drošības prasībām pakalpojumu sniedzējiem (attiecībā uz telpām, telpu aprīkojumu u.c.), kā arī bērnu ēdināšanu saskaņā ar uztura normu un veselīga uztura principu ievērošanu. Tā, piemēram, noteiktas prasības attiecībā uz teritoriju, kurā uzturas bērni, nosakot, ka: - teritorijai jābūt ne tikai iežogotai, bet arī tīrai un sakoptai, tas nozīmē, ka atbilstoši sezonalitātei, teritorijā jābūt nopļautai zālei, savāktām nokritušām lapām un zariem, notīrītam sniegam u.tml., - ņemot vērā, ka fiziskas personas piedāvātajā pakalpojuma sniegšanas teritorijā var atrasties dažādas ūdenstilpes (dīķis, ezers, upe), tām jābūt...

Vakar, 14.jūlijā, Ministru kabineta sēdē apstiprināti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 13.marta noteikumi Nr.172 „Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem”. Noteikumu mērķis ir nodrošināt izglītības iestāžu izglītojamajiem, sociālās aprūpes klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem pilnvērtīgu un kvalitatīvu uzturu, nosakot, ka ēdināšana ir jānodrošina ar pasniegšanas dienā svaigi pagatavotu ēdienu no dabīgiem pārtikas produktiem. Papildus ēdienkartē var tikt iekļauti apstrādāti un pārstrādāti pārtikas produkti, kas nesatur aromatizētājus un pārtikas piedevas (krāsvielas, garšas pastiprinātājus, konservantus un saldinātājus). Noteikumos definēts pārtikas produktu saraksts, kurus neiekļauj izglītojamo, pacientu, kā arī sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestāžu klientu ēdienkartē, piemēram: apstrādāti zvejniecības produkti, bezalkoholiskie dzērieni, kas satur pievienoto kofeīnu, aminoskābes, aromatizētājus un noteiktas pārtikas piedevas, kā arī papildus ir noteikti kvalitātes kritēriji gaļas produktiem, cukura un miltu konditorejas izstrādājumiem un ēdiena pagatavošanā izmatojamai majonēzei, kečupam un tomātu mērcei, nosakot to lietošanas biežuma ierobežojumu. Tāpat...

Valdība otrdien, 14.jūlijā, apstiprināja noteikumu projektu "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā "Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā"", kas noteic kārtību, kādā piešķir atbalstu ieguldījumiem akvakultūrā. Atbalsts ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līdzfinansējumu paredzēts investīcijām akvakultūrā - ražošanas būvēs, tehnikā, kā arī aprīkojumā akvakultūras produkcijas ražošanai, lai paaugstinātu uzņēmumu dzīvotspēju un konkurētspēju. Pasākumā atbalstu piešķir pretendentiem, kuru investīcijas projektā saistītas ar karpu, foreļu, zandartu, ālantu, sterletu, līdaku, līņu, samu, storu un vēžu audzēšanu. Atbalstu par citām akvakultūras dzīvnieku sugām piešķir saskaņā ar pretendenta iesniegtiem, zinātniskas iestādes veikta un tās tīmekļa vietnē publicēta neatkarīga tirgus pētījuma rezultātiem, kas pierāda attiecīgo sugu akvakultūras produkcijas ilgtspēju un perspektīvu noieta tirgos. Pasākumā atbalstu varēs saņemt komersanti, zemnieka vai zvejnieka saimniecības, kurās audzē vai, īstenojot projektu, plāno audzēt akvakultūras produkciju pārdošanai. Projekta iesniegumā apliecinātos ekonomiskās darbības rādītājus izvērtēs atbilstoši noteikumos norādītajiem ekonomiskās dzīvotspējas kritērijiem. Pēc projekta īstenošanas atbalsta pretendentiem jāsasniedz paša projekta īstenotāja projekta iesniegumā norādītie sasniedzamie...

Ārlietu ministrija informē, ka Latvijas pilsoņi var ieceļot Moldovas Republikā, izmantojot personas apliecības (eID kartes). Minētā kārtība attiecas uz visu Eiropas Savienības un Šengenas valstu pilsoņiem. Vienlaikus Ārlietu ministrija atgādina, ka Latvijas pilsoņi un nepilsoņi Moldovā var ieceļot un uzturēties bez vīzas līdz 90 dienām 6 mēnešu laikā no ieceļošanas brīža. Lai saņemtu detalizētu informāciju par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem, Ārlietu ministrija aicina vērsties Moldovas vēstniecībā Rīgā, Adrese: Zigfrīda Annas Meirerovica bulvāris 14, Rīga, LV-1050, tālrunis: + (371) 67359160.

Interneta mārketinga aģentūra iMarketings.lv kopā ar Latvijas Universitāti, Swedbank un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru veikusi pētījumu par interneta mārketingu "iM Digital Trends". Viens no pētījuma mērķiem bija noskaidrot, kā interneta mārketingu izmanto augošie uzņēmumi (trīs gadus pēc kārtas augošs apgrozījums) salīdzinājumā ar tiem uzņēmumiem, kas ir neaugošie (trīs gadus pēc kārtas dilstošs apgrozījums). Pēc pētījuma autoru domām šie dati ļaus pārņemt veiksmīgu pieredzi, un Latvijas uzņēmumi varētu aktīvāk attīstīties, kļūt konkurētspējīgāki. Augošie uzņēmumi, kam ir svarīgi interneta mārketinga jautājumi, pievērš lielāku uzmanību reklāmas analīzes jautājumiem (+40.7%). Šī noteikti ir pieredze, kas būtu jāpārņem daudziem uzņēmumiem, kas nodrošina mārketinga aktivitātes internetā. Pieaugoša uzmanība analīzes jautājumiem ir globāla tendence. Pēc iMarketings.lv analīzes datiem (100+ Google Analytics kontu analīze) vidēji 35% no reklāmas budžeta tiek izmantots neproduktīvi, ja netiek veikta reklāmas efektivitātes analīze. "Augošie uzņēmumi ļoti novērtē mājas lapas nozīmi pārdošanas procesā (+77.2%). Tas ir pietiekami loģisks atklājums, bet vēl joprojām daudzi uzņēmumi cenšas...

Žurnāla BILANCE nr. 350 publicētajā rakstā "Izvēles normas nodokļu maksājumiem" Inguna Leibus, Dr. oec., Latvijas Lauksaimniecības universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore, pārskatāmi tabulas veidā apkopojusi informāciju par to, kādi nodokļi un kam jāmaksā atkarībā no izvēlētās darbības formas. Tiesiskais statuss un maksājamie nodokļi Tiesiskaisstatuss Nodokļu maksāš. kārtība Pašnodarbinātā VSAOI Peļņas (ienāk.) nodoklis Darbaspēka nodokļiun nodevas IIN (algas nod.) VSAOI URVN SIA1 vispārēja nemaksā UIN 15% 23% likme atbilstoši darba ņēmēja statusam 0,36 € par katru darba ņēmēju MUN nemaksā Valsts kase MUN sadala: 65% VSAOI, 30% IIN, 4,9% UIN, 0,1% URVN IK vispārēja likme atbilstoši pašnodarbinātā statusam IIN 23% 23% likme atbilstoši darba ņēmēja statusam 0,36 € par katru darba ņēmēju MUN Valsts kase MUN sadala: 65% VSAOI, 34,9% IIN, 0,1% URVN ZS, ZvS vispārēja likme atbilstoši pašnodarbinātā statusam UIN 15% 2 23% likme atbilstoši darba ņēmēja statusam 0,36 € par katru darba ņēmēju IIN 23% IU vispārēja nemaksā UIN 15%...

Valsts kontroles mājas lapā ir pieejams paralēlās revīzijas kopējais ziņojums par struktūrfondu programmu ietvaros organizētajos iepirkumos konstatētajiem trūkumiem. Šī likumības revīzija tika veikta Eiropas Savienības (ES) Kontaktu komitejas Struktūrfondu darba grupas ietvaros, sadarbībā ar astoņu citu valstu augstākajām revīzijas iestādēm. Paralēlo revīziju vadīja Nīderlandes Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas augstāko revīzijas iestāžu pārstāvji. Revīzijas mērķis bija novērtēt ES un nacionālajā līmenī konstatētās neatbilstības publisko iepirkumu jomā struktūrfondu programmu ietvaros laikā no 2010. līdz 2013.gadam. Latvijā tika vērtētas ES fondu vadībā iesaistīto institūciju konstatētās neatbilstības ES finansēto projektu ietvaros organizētajos iepirkumos. Galvenais secinājums - Latvijas Republikā ir izveidota vairāku līmeņu ES fondu administrēšanas un kontroles sistēma, kas revidējamā laikā ļāva konstatēt neatbilstības publisko iepirkumu jomā indikatīvi 1% apmērā no kopējās deklarētās summas Eiropas Komisijai. Pēc revīzijas Finanšu ministrijai kā vadošajai iestādei ir sniegti trīs ieteikumi, kurus ieviešot, tiks nodrošināta detalizētas informācijas uzkrāšana par neatbilstībām publisko iepirkumu jomā, tiks izskaidrota neatbilstības būtība, kā arī...

Ministru kabineta komitejā 13.jūlijā tika atbalstīts nepieciešamais normatīvais regulējums, kas nosaka augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas un studiju programmu licencēšanas kārtību. Normatīvo aktu projekti - "Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumi", "Studiju programmu licencēšanas noteikumi" un "Nodibinājuma "Akadēmiskās informācijas centrs" maksas pakalpojumu cenrādis" - vēl būs jāapstiprina valdībai. Regulējums arī paredz, ka Akadēmiskās informācijas centrs kā Latvijas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas aģentūra organizēs augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditāciju un studiju programmu licencēšanu. Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas sistēmas pilnveide uzlabos licencēšanas un akreditācijas procesa kvalitāti un sniegs studējošajiem drošību par iegūstamās izglītības kvalitāti un diplomu atzīšanu. Savukārt augstskolām un koledžām būs pieejama augstas raudzes ekspertīze un konsultācijas studiju kvalitātes paaugstināšanai. Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie noteikumi paredz akreditācijas procesam piesaistīt neatkarīgus augsta līmeņa ekspertus, kuri ne tikai vērtēs augstākās izglītības studiju programmas, bet arī sniegs ieteikumus to uzlabošanai un attīstībai. Sagatavotie normatīvi akti arī sekmēs starptautiski atzītas Latvijas augstākās izglītības...

Ministru kabineta komitejā šā gada 13.jūlija sēdē ir konceptuāli atbalstīti Ekonomikas ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumi "Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam". Ministra kabineta noteikumu mērķis ir palielināt Latvijas energoietilpīgo apstrādes rūpniecības uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, radīt enerģijas izmaksu samazinājuma signālus investīciju apjoma un labi apmaksātu darba vietu skaita palielinājumam, kā arī veicināt tautsaimniecības izaugsmi, pakāpeniski palielinot apstrādes rūpniecības daļu iekšzemes kopproduktā. Ar noteikumiem tiek piedāvāts risinājums energoietilpīgo uzņēmumu atbalstam, lai mazinātu elektroenerģijas izmaksu pieauguma negatīvo ietekmi uz Latvijā apstrādes nozarē ražojošu uzņēmumu konkurētspēju ES eksporta tirgos ar līdzīgiem uzņēmumiem no citām ES dalībvalstīm vai eksporta tirgos trešajās valstīs, kur elektroenerģijas izmaksas var būt līdz pat 2 - 3 reizes zemākas nekā Latvijā. Noteikumos noteikts, ka energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi (elektroenerģijas galalietotāji), varēs iegūt tiesības uz obligātā iepirkuma komponentes (OIK) samazinājumu vienam kalendārajam gadam, ja tie vienlaicīgi atbilst šādiem kritērijiem:...