JAUNUMI

Labklājības ministrija (LM) rosina noteikt metodoloģiski pamatotu un sociālekonomiskajai situācijai atbilstošu minimālā ienākuma līmeni. Tas būtu atskaites punkts sociālās drošības sistēmas jomu (valsts sociālie pabalsti, sociālā apdrošināšana, sociālā palīdzība) ietvaros noteikto atbalsta pasākumu pilnveidošanai, kā arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma noteikšanai. To paredz ceturtdien, 11.jūnijā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi likumā Par sociālo drošību. Minimālā ienākuma līmeni paredzēts noteikt 40% apmērā no visu mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu viduspunkta (mediānas). Minimālā ienākuma līmeņa aprēķināšanā piemērotas atšķirīgas vērtības katrai personai mājsaimniecībā: pirmajam vai vienīgajam pieaugušajam mājsaimniecībā noteikta vērtība 1 jeb 100% no minimālā ienākuma līmeņa, savukārt pārējām personām mājsaimniecībā neatkarīgi no vecuma - 0,7 jeb 70% no minimālā ienākuma līmeņa. Atbilstoši aktuālajiem statistikas datiem minimālā ienākuma līmeņa apmērs 2015.gadā pirmajam pieaugušajam veido 139 eiro mēnesī, bet pārējiem mājsaimniecībā dzīvojošajiem - 97 eiro mēnesī. Atbalstu plānots novirzīt tieši tām iedzīvotāju grupām, kurām nabadzības risks ir visaugstākais - pensijas vecuma cilvēkiem, īpaši tiem, kuri...

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vakanču portālā būs pieejama informācija izsludinātajiem konkursiem uz brīvajām darbavietām valsts un pašvaldības iestādēs un to uzņēmumos. To paredz izmaiņas Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, ko ceturtdien, 11.jūnijā, konceptuāli atbalstīja Saeima. Plānots, ka pienākums publicēt informāciju NVA vakanču portālā stāsies spēkā no 2016.gada 1.janvāra. Grozījumi arī paredz noteikt, ka mobilitātes pabalstu nokļūšanai no mājām uz darbu un atpakaļ turpmāk varēs saņemt ne tikai tās personas, kuras nodarbinātas privātajā sektorā, bet arī publiskajā sektorā strādājošie. Likumprojekta autori norāda, ka minētā pasākuma mērķis ir mazināt bezdarba iestāšanās risku un tas var iestāties neatkarīgi no tā, vai persona strādā pie komersanta vai publiskajā sektorā. Lai nodrošinātu, ka NVA klienti ir sasniedzami un ar viņiem iespējams sazināties dažādu nodarbinātības un bezdarba jautājumu risināšanai, likumā plānots noteikt, ka atbalstu ir tiesības saņemt tikai tām personām, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu. Patlaban praksē rodas situācijas, kad ārvalstnieki ir ieguvuši uzturēšanās atļauju Latvijā un var...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien, 11.jūnijā, neatbalstīja ierosinājumu samazināt pievienotās vērtības likmi no 12 uz pieciem procentiem siltumenerģijas piegādei mājsaimniecību vajadzībām. „Ierosinājumu apspriedām un vērtējām, taču šādā veidā ar likmes samazināšanu netiks sasniegts ieceres mērķis – palīdzēt maznodrošinātiem iedzīvotājiem ar mazākiem apkures rēķiniem. Tieši otrādi – šis būtu pasākums, kas attiecas uz visiem iedzīvotājiem, turklāt vēl vairāk palielinātu nevienlīdzību, jo turīgākiem cilvēkiem būtu lielāks atbalsts nekā mazturīgākiem. Tāpat negatīvi vērtējama šāda samazinātā nodokļa fiskālā ietekme,” atbildīgās Budžeta komisijas lēmumu skaidro komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis. Komisijas sēdē, paužot Finanšu ministrijas nostāju, ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens atzīmēja, ka ierosinājums ieviest vēl vienu pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi nav efektīvākais veids, lai atbalstītu mazāk turīgos iedzīvotājus. „Ja ir mazāka likme, tad palīdzība visiem ir vienāda, nevis mērķēta kādas vienas sabiedrības grupas atbalstam. Šis jautājums tomēr jāvērtē kontekstā ar sociālās palīdzības jautājumiem un jāizmanto jau patlaban pieejamās sociālās aizsardzības nodrošinājuma sniegtās iespējas, piemēram,...

Saeima ceturtdien, 11.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus nodokļu un nodevu likumā, paredzot iespēju tiem zivrūpniecības uzņēmumiem, kuri cietuši no aizlieguma Krievijā ievest zivju konservus, pieteikties nodokļu maksājumu termiņa pagarinājumam. Saeimā pieņemtie grozījumi noteic, ka arī tie uzņēmumi, kas ražo zivju konservus Krievijas tirgum, nokavētos nodokļu maksājumus varēs sadalīt termiņos vai arī atlikt uz laiku līdz pieciem gadiem. Tāpat ar vakar grozīto nodevu un nodokļu likumu Saeima par vienu gadu pagarināja termiņu, kādā uzņēmumi var pieteikties valsts atbalstam. Tādējādi arī nākamgad uzņēmumi, kuri nonākuši finansiālās grūtībās saistībā ar Krievijas noteiktajiem ierobežojumiem, nokavētos nodokļu maksājumus varēs sadalīt termiņos vai arī atlikt uz laiku līdz pieciem gadiem. Aizliegumu Krievijā ievest Latvijā ražotus zivju konservus Krievija noteikusi papildus jau pagājušajā gadā pieņemtajam lēmumam par pilnīgu embargo lauksaimniecības produktiem, izejvielām un pārtikas precēm, tai skaitā zivju produkcijai – svaigām, atvēsinātām, saldētām, sālītām un kūpinātām zivīm. Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām” stājas spēkā nākamajā dienā...

2015. gada pirmie trīs mēneši ir trešais ceturksnis pēc kārtas, kad Latvijas uzņēmēju noskaņojums ir pesimistisks, un Citadele Index vērtība ir mazāka par 50 punktiem – 2015. gada pirmajā ceturksnī tā ir 48.65 punkti. Uzņēmēju noskaņojumu ietekmē lēnā Latvijas ekonomikas izaugsme. Tā liecina Citadele Index šāgada marta pētījums. Salīdzinot ar 2014. gada pēdējo ceturksni, Citadele Index vērtība ir mainījusies nenozīmīgi – pieaugusi par 0.14 punktiem – un arvien liecina par uzņēmēju pesimistisko noskaņojumu, jo indeksa vērtība nepārsniedz 50 punktu robežu. Nākotnē uzņēmēji tomēr raugās optimistiski, un Citadele Index nākotnes indeksa vērtība šī gada pirmajā ceturksnī ir 52.31 punkts. Tagadnes indeksa vērtība ir 44.99 punkti. Tagadnes indekss atspoguļo uzņēmēju vērtējumu pašreizējai situācijai, bet nākotnes indekss - prognozes tuvākajiem sešiem mēnešiem. Arnis Kaktiņš, tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS vadītājs: „Ja 2015. gada pirmajā ceturksnī tagadnes indeksa vērtība ir diezgan ievērojami - par 2.69 punktiem - samazinājusies, tad nākotnes indeksa vērtība ir pieaugusi...

Kā rāda Swedbank iedzīvotāju aptaujas dati* no 2012.gada teju nemainīgs saglabājas to iedzīvotāju īpatsvars (68% šajā gadā un 67% 2012. gadā), kas par galveno šķērsli savas uzņēmējdarbības uzsākšanai uzskata kapitāla trūkumu. Savukārt to iedzīvotāju skaits, kuri kā galveno barjeru uzskata nepiemērotu ekonomisko situāciju, no 2012. gada sarucis par 5%, sasniedzot 38%. Teju ceturtajai daļai iedzīvotāju uzsākt savu uzņēmējdarbību traucē drosmes (24%) vai zināšanu (25%) trūkums. 15% aptaujāto iedzīvotāju redz, ka nopietnākais šķērslis ir motivācijas trūkums, un gandrīz tikpat daudz aptaujāto (14%) uzskata, ka viņi nav uzņēmēja tipa cilvēki.“Redzam, ka kopumā pusei aptaujāto apņemšanos īstenot savas biznesa idejas kavē zināšanu vai drosmes trūkums. Savukārt Swedbank mērķis vienmēr bijis atbalstošas biznesa vides veidošana un veicināšana Latvijā. Tāpēc Swedbank izveidotais Business Network darbojas kā vienīgais, īpaši potenciālajiem un esošajiem uzņēmējiem domātais, sociālais tīkls, apvienojot vairāk nekā 10 000 pieredzes stāstu un cilvēkus, kas var dalīties ar kontaktiem, labiem ieteikumiem vai gluži vienkārši – iedrošināt atklāt...

Latvijā turpina pieaugt kopējais nelaimes gadījumu skaits, informē Valsts darba inspekcija, atklājot informatīvo izstādi par darba aizsardzību, kura norisinās Rīgas Centrālajā stacijā Atbildīga biznesa nedēļas ietvaros no 9. līdz 18. jūnijam. Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas sniegto operatīvo informāciju, kopš 2015.gada 1.janvāra kopā ir reģistrēts 581 nelaimes gadījums. “Katrs trešais darbinieks Latvijā uzskata, ka pēdējā gada laikā ir pieaugusi darba veikšanai nepieciešamā garīgā piepūle. Savukārt, izvērtējot savu darba vidi, četri no desmit Latvijas iedzīvotājiem min, ka tajā pat laikā ir pieaugusi arī darba intensitāte. Līdz ar to ceturtajai daļai Latvijas darbinieku ir darba vides izraisīti veselības traucējumi. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi gan darba devējiem, gan darbiniekiem sekot līdzi savai darba videi un nākt ar ierosinājumiem tās uzlabošanai,” uzsver Korporatīvās ilgtspējas un atbildības vadītāja Dace Helmane. Aprēķini liecina, ka slikta darba vide rada ievērojamus zaudējumus, Eiropas Savienībā tie tiek lēsti vidēji 2,6–3,8% apmērā no ES valstu iekšzemes kopprodukta. Savukārt vismaz 7 miljoni jeb...

Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumi №280 «Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 23.novembra noteikumos №962 «Valsts vides dienesta nolikums»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 11.jūniju.

Eiropas Parlamenta 2015.gada 20.maija regula №848 «Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/848 (2015.gada 20.maijs) par maksātnespējas procedūrām»Regula stājas spēkā ar 2015.gada 25.jūniju.

Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumi №276 «Apcietināto un notiesāto personu veselības aprūpes īstenošanas kārtība»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 9.jūniju.

Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumprojekta normas paredz, ka no nākamā gada sākuma uzņēmumu sagatavotie finanšu pārskati būs jāparaksta gan tiem grāmatvežiem, kuri ir nodarbināti (veic algotu darbu) uzņēmumos, kuru finanšu pārskati tiek sagatavoti, un kuri atbilstoši noslēgtajam darba līgumam uzņemas šādas funkcijas, gan arī tiem grāmatvežiem, kuri sniedz pakalpojumus publiskajā praksē (grāmatvedības ārpakalpojumus) un uzņemas pienākumus sagatavot finanšu pārskatu atbilstoši noslēgtā līguma nosacījumiem, brīdina Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija (LRGA). LRGA publicējusi pārskatu par prasībām tiem grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem, kuri sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus publiskajā praksē un uzņemas uzdevumu sagatavot klientu finanšu pārskatus vai sniegt palīdzību klientu vadībai šo finanšu pārskatu sagatavošanā. LRGA atgādina, ka praktizējošs grāmatvedis, pirms uzņemties uzdevumu sniegt palīdzību vadībai finanšu pārskata (informācijas) sagatavošanā, izvērtē: vai finanšu pārskats ir jāsagatavo saskaņā ar piemērojamajiem likumiem vai normatīvajiem aktiem un vai šai informācijai ir jābūt publiski pieejamai vai lietošanā ierobežotai; vai praktizējoša grāmatveža vārds ir...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) atgādina, ka fiziskajām personām līdz 2015.gada 15.jūnijam jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma, ja personas ienākumi no kapitāla pieauguma 2015.gada maijā pārsniedza 711,44 eiro. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Kapitāla aktīvi ir : akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti;ja personas kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem visa gada laikā ir līdz 142,29 eiro mēnesī, deklarācija jāiesniedz VID vienu reizi gadā ne vēlāk kā līdz nākamā gada 15.janvārim, t.i., par 2015.gadu – līdz 2016.gada 15.janvārim.

Saeima ceturtdien, 11.jūnijā, galīgajā lasījumā lems par pensiju likuma grozījumiem, kas paredz novērst gadījumus, kad ekonomikas lejupslīdes ietekmē būtiski samazinās piešķiramo pensiju apmērs, pensijas kapitāla aktualizācijai nepiemērojot ekonomiskās lejupslīdes ietekmē sarukušo apdrošināšanas iemaksu algu indeksu. Galīgajā lasījumā deputāti skatīs arī bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu zinātniskās izpētes likuma projektu, kas paredz regulējumu VDK dokumentu izpētes starpdisciplinārās komisijas darbībai, risina komisijas darbības finansiālo jautājumu, kā arī informācijas aizsardzību. Otrajā lasījumā Saeima skatīs grozījumus četros likumos, kas paredz pilnveidot regulējumu saskarsmes un aizgādības tiesību nodrošināšanā, tostarp izvirzīt augstākas prasības bāriņtiesu amatpersonām. Konceptuāli Saeima lems par izmaiņām bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, paredzot, ka Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā būs pieejama informācija par izsludinātajiem konkursiem uz brīvajām darbavietām valsts un pašvaldības iestādēs un uzņēmumos. Tāpat pirmajā lasījumā deputāti skatīs izmaiņas Konkurences likumā, ar kurām paredzēts uzlabot konkurences lietu izskatīšanu, kā arī lems par likuma projektu, kas paredz tiesības speciālās izglītības skolotājiem, sporta skolotājiem...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Republikas Valsts kontrole un Konkurences padome trešdien, 10.jūnijā, norādīja, ka pašvaldību centieni likumā nostiprināt normu, kas daudz plašāk ļautu tām nodarboties ar uzņēmējdarbību, ir pretrunā ar tautsaimniecības attīstības plāniem, kas paredz eksporta attīstību un investīciju piesaisti. Pašreiz Valsts pārvaldes iekārtas likums paredz, ka pašvaldības var iesaistīties komercdarbībā tad, ja tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu nozarē, kur pastāv dabiskais monopols un citos izņēmuma gadījumos, savukārt viena no vietējo varu funkcijām ir radīt labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai un izaugsmei. Līdz šim Saeima jau divos lasījumos atbalstījusi grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, paredzot, ka publiskajam sektoram turpmāk būs plašas iespējas iesaistīties uzņēmējdarbībā arī situācijās, kad pakalpojums vai produkts jau tiek vai var tikt sekmīgi nodrošināts brīvā tirgus apstākļos. Savukārt tautsaimniecības attīstības plānā noteikts, ka valsts mērķis ir veicināt eksportspējīgu uzņēmumu veidošanu, produktivitātes celšanu un investīciju piesaistīšanu. Pirmkārt, publiski nav izskanējuši veiksmīgi piemēri, ka pašvaldības veidota komercsabiedrība spējusi...

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir sagatavojusi grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (EPLL), kas nosaka NEPLP pilnvaras elektronisko plašsaziņas līdzekļu reģistrācijas vai īpašnieku maiņas gadījumā. Likuma grozījumi sagatavoti ar mērķi nodrošināt mediju brīvību un daudzveidību, nosakot NEPLP tiesības, lemjot par apraides un retranslācijas atļauju izsniegšanu vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa reģistrāciju, izvērtēt šādas atļaujas izsniegšanas vai reģistrācijas atbilstību EPLL noteiktajām prasībām, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālajai stratēģijai 2012.-2017.gadam un plašsaziņas līdzekļu daudzveidības nodrošināšanai, kā arī izvērtēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa īpašnieku (tajā skatā patieso labuma guvēju) atbilstību EPLL prasībām (šobrīd likums NEPLP šādas tiesības nenosaka). Ņemot vērā elektronisko plašsaziņas līdzekļu īpašnieku lielo nozīmi Latvijas nacionālās mediju vides veidošanā, kā arī to, ka spēkā esošais regulējums nepilnīgi kalpo uzstādītajiem mērķiem panākt caurspīdīguma nodrošināšanu attiecībā uz mediju īpašniekiem un mediju koncentrācijas novēršanu, ir sagatavoti grozījumi EPLL un citos normatīvajos aktos, lai EPL reģistrācijas vai īpašnieku maiņas gadījumā NEPLP tiktu piešķirtas tiesības pēc lēmuma pieņemšanai...