JAUNUMI

Vakar, 9.jūlijā, Valsts sekretāru sanāksmē izskatīts Veselības ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts "Kārtība, kādā skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēji paziņo par saimnieciskās darbības uzsākšanu" , kurā tiek noteikta kārtība, kādā skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēji paziņo par saimnieciskās darbības uzsākšanu*. Noteikumu projekts izstrādāts, lai pilnveidotu higiēnas prasību ievērošanas uzraudzības funkciju. Šobrīd skaistumkopšanas un tetovēšanas jomas pakalpojumu sniedzējiem nav pienākuma paziņot par savas darbības uzsākšanu un Veselības inspekcijai, kura uzrauga higiēnas prasību ievērošanu, nav pieejama pilnvērtīga informācija par skaistumkopšanas pakalpojuma sniedzējiem. Ņemot vērā, ka šie pakalpojumi ir saistīti ar paaugstinātu infekcijas slimību izplatīšanas risku, un, nenodrošinot higiēnas prasības, var būt viens no iemesliem C un B hepatītu, tuberkulozes un citu infekcijas slimību izplatīšanai, to uzraudzība no sabiedrības veselības viedokļa ir nozīmīga. Izstrādātais noteikumu projekts paredz kārtību, kādā pakalpojumu sniedzējs sev ērtākajā veidā informē Veselības inspekciju par saimnieciskās darbības uzsākšanu. Līdz ar paziņošanu par pakalpojuma uzsākšanu būs nodrošināta informācija par skaistumkopšanas un tetovēšanas...

Lieliem un biržas sarakstos iekļautiem uzņēmumiem būtu jāatklāj ikvienā dalībvalstī gūtā peļņa, maksātie nodokļi un saņemtās valsts subsīdijas, Eiropas Parlaments (EP) pieprasa 8.jūlijā apstiprinātajā direktīvas projektā. EP deputāti vēlas uzlabot pārredzamību nodokļu jomā un veicināt to, lai akcionāri uzņemtos ilgtermiņa atbildību par uzņēmumu darbību, kā arī spētu ietekmēt uzņēmumu vadības atalgojumu. EP deputāti pieprasa lieliem uzņēmumiem publicēt informāciju par peļņu vai zaudējumiem pirms nodokļu nomaksas, nodokļiem, kas uzlikti peļņai vai zaudējumiem, kā arī saņemtās valsts subsīdijas. Tam jāattiecas arī uz sabiedriskas nozīmes struktūrām, piemēram, biržas sarakstā kotētām kompānijām un apdrošināšanas sabiedrībām, kā arī uzņēmumiem, ko dalībvalstis atzinušas par nozīmīgiem sabiedrībai. EP pieprasa noteikumus, kas liktu akcionāriem vismaz reizi trīs gados ar balsojumu lemt par biržas sarakstā iekļautu uzņēmumu vadības atalgojuma politiku. Tomēr dalībvalstīm jādod tiesības izlemt, vai akcionāru balsojums būtu saistošs, vai tikai ieteicošs. Uzņēmuma vadītāju atalgojuma politika jāveido tā, lai motivētu darbības plānošanu ilgtermiņā, un tajā skaidri jānosaka principi par atalgojuma...

Valdība 7.jūlijā apstiprināja noteikumu projektu "Meliorācijas sistēmas būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksu aprēķināšanas, sadales un norēķinu kārtība un kārtība, kādā pašvaldība piedalās pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas būvniecībā, ekspluatācijā un uzturēšanā, kā arī minēto izmaksu segšanā", kas noteic, kādā veidā risināma koplietošanas meliorācijas sistēmu darbības apmaksa, ja tās atrodas divu vai vairāku pašvaldību administratīvajā teritorijā. Būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas aprēķina zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kura zemes robežās atrodas meliorācijas sistēma, vai pēc savstarpējas vienošanās - kompetents sertificēts eksperts atbilstoši meliorācijas sistēmas sateces baseina laukumam un konkrētā zemes gabala platībai. Izmaksu piekritību katram zemes īpašumam vai tiesiskajam valdījumam aprēķina proporcionāli katra zemes īpašuma vai tiesiskā valdījuma nosacītu izmaksu vienību attiecībai pret nosacītām kopējām izmaksu vienībām, izmantojot noteikumos ietvertās aprēķinu formulas. Situācijās, ja zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji ir savstarpēji vienojušies par koplietošanas meliorācijas sistēmas būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksu sadali, tad šos noteikumus nepiemēro, izņemot gadījumus, ja viens no zemes īpašniekiem...

Valsts sekretāru sanāksmē 9.jūlijā izsludinātie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 343 "Noteikumi par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem"paredz samazināt administratīvo slogu un vienkāršot lielgabarīta un smagsvara kravu pārvadājumu atļauju pieprasīšanas, saņemšanas un lietošanas kārtību, kā arī paaugstināt šo kravu pārvadājumu efektivitāti. VAS "Latvijas Valsts ceļi" lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļaujas turpmāk izsniegs elektroniskā veidā, un informācija par elektroniskā veidā izsniegto atļauju tiks ievadīta izsniegto atļauju datu bāzē, kas būs pieejama VAS "Latvijas Valsts ceļi" interneta vietnē. Vienlaikus pārvadātajam būs tiesības atļauju saņemt rakstveidā. Noteikumu projektā ir arī paredzēts, ka turpmāk lielgabarīta un smagsvara kravu pavadīšanai pārvadātāji varēs izmantot savus īpaši aprīkotus pavadošos transportlīdzekļus, bet Valsts policiju paredzēts iesaistīt tikai gadījumos, ja lielgabarīta vai smagsvara transportlīdzekļa platums pārsniedz 5 metrus un / vai garums 40 metrus. Tāpat MK noteikumus plānots papildināt ar normu, ka atļauja nav jāsaņem mehāniskā transportlīdzekļa, kuram ir bojājumi, vilkšanai uz stāvvietu vai remonta vietu, tādā veidā novēršot šiem autovadītājiem...

Lai efektīvāk uzlabotu Latvijas uzņēmējdarbības vidi un veicinātu tiešo ārvalstu investīciju pieplūdumu, plānots izveidot īpašu latviešu diasporas augsta līmeņa uzņēmēju konsultatīvo darba grupu, ceturtdien, 9.jūlijā, Otrā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma ārvalstu dalībnieku tikšanās laikā paziņoja Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Paredzēts, ka konsultatīvā darba grupa cieši sadarbosies ar Ministru prezidenti un viņas biroju, lai zināšanu un pieredzes apmaiņa un attiecīgi arī pārmaiņas būtu operatīvākas. Pagaidām vēl nav precizēts tieši, kurus uzņēmējus iecerēts iekļaut šajā darba grupā. Pēc Latvijas goda konsula ASV Roberta Blumberga teiktā, latviešu diasporā ir ļoti daudz izcilu uzņēmēju, kuru devums šajā konsultatīvajā darba grupā varētu būt ļoti nozīmīgs, piemēram, "Baltic Technology Group" dibinātāja Dagnija Lācis un viceprezidents Andris Lācis, "Sonoco" viceprezidents Uldis Sīpols u.c. "Šāda iniciatīva ir apsveicama, jo tas dod skaidru un pozitīvu signālu, ka Latvijas valdība ir tieši ieinteresēta Latvijas investīciju vides sakārtošanā, lai piesaistītu ārvalstu ieguldījumus. Tikpat svarīgi, ka valdība ir gatava veidot sinerģiju ar...

Valsts ieņēmumu dienesta ( VID) Finanšu policijas pārvaldes amatpersonas, šī gada 7. un 8. jūlijā veicot 63 sankcionētas kratīšanas, apturēja divu savstarpēji saistītu grupējumu darbību. Krāpnieciskās darbības tika veiktas lielā grāmatvedības un finanšu vadības uzņēmuma aizsegā. Kopumā laikā no 2014.gada sākuma līdz 2015.gadam valsts budžetam tika nodarīti zaudējumi aptuveni 3 012 069,34 euro apmērā. Nepamatotas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) priekšnodokļa atmaksas izkrāpšanas, izvairīšanās no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas rezultātā lielā grāmatvedības un finanšu vadības uzņēmuma aizsegā laikā no 2014.gada sākuma līdz 2015.gada vidum valsts budžetam tika nodarīti zaudējumi aptuveni 3 012 069,34 euro apmērā. VID Finanšu policijas pārvalde šī gada maija beigās uzsāka kriminālprocesu saskaņā ar Kriminālprocesa 218.panta trešo daļu, 177.panta trešo daļu un 195.panta trešo daļu par PVN izkrāpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, ko veica divas organizētas personu grupas. Šī gada 7. un 8.jūlijā VID Finanšu policijas pārvaldes izmeklētāji pirmstiesas izmeklēšanas ietvaros noziedzīgās shēmas dalībnieku...

Ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstību un tendences attālināto pakalpojumu izmantošanā banku klientu vidū, aizvien vairāk uzmanības tiek veltīts interneta maksājumu drošībai. Arī 7.jūlijā apstiprinātie grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku informācijas sistēmu drošības normatīvajos noteikumos paredz jaunas prasības bankām interneta maksājumu drošības pilnveidošanai, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Grozījumi izstrādāti, balstoties uz Eiropas Banku iestādes " Galīgajām pamatnostādnēm par interneta maksājumu drošību" (Guidelines on the security of internet payments) un paredz vispārēju prasību noteikšanu interneta maksājumu drošības vides uzlabošanai, kā arī specifiskus pasākumus, kas noteiks arī drošu klientu autentifikāciju, darījumu uzraudzību un klientu informēšanu un izglītošanu. Ņemot vērā resursus un laiku, kas nepieciešams jaunu autentifikācijas risinājumu ieviešanai, ir noteikts pārejas periods līdz 2017. gada 1.aprīlim, kad bankām jāievieš risinājumi drošai divu faktoru klientu autentifikācijai internetbankā. Tā, piemēram, varētu būt tikai lietotājam zināma parole un ar īsziņu atsūtīts vai kodu kalkulatora ģenerēts vienreiz lietojams kods vai telefona aplikācijas ģenerēts unikāls kods, vai...

Pirmais dalībnieku reģistra nodalījums visām divu vai vairāku dalībnieku SIA Uzņēmumu reģistrā (UR), saskaņā ar Komerclikumu, bija jāiesniedz līdz šī gada 30.jūnijam. Sākotnējie Uzņēmumu reģistra statistikas dati liecina, ka prasības izpildījuši vien 38% jeb 13 038 kapitālsabiedrības. UR speciālisti sagatavojuši piecus ieteikumus, kā rīko=ties un kas jāņem vērā visām divu vai vairāku dalībnieku SIA, kuras prasības vēl nav izpildījušas. 1. Neatlieciet prasību izpildi – dokumenti ir jāsakārto! Pienākumu iesniegt pirmo dalībnieku reģistra nodalījumu sabiedrībām ar ierobežotu atbildību noteica grozījumi Komerclikumā, kas spēkā stājās 2013.gada 1.jūlijā jeb, tā dēvētie, antireiderisma grozījumi, un Komerclikuma prasības ir saistošas visiem komercdarbības veicējiem Latvijā. Ar mērķi atvieglot prasību izpildi uzņēmējiem šī gada 4.jūnijā spēkā stājās Komerclikuma grozījumi, nosakot, ka Komerclikumā noteiktais termiņš (šī gada 30.jūnijs) nav saistošs viena dalībnieka SIA, tomēr tas paliek saistošs visām divu vai vairāku dalībnieku SIA. Tāpat aicinām ņemt vērā, ka Komerclikums paredz arī prasību neizpildījušo SIA likvidāciju, tomēr tas noteikti nenotiks bez...

Vakar, 8. jūlijā, uzņemoties Valsts prezidenta amata pienākumus, Saeimas ārkārtas sesijas sēdē Raimonds Vējonis deva svinīgo Valsts prezidenta solījumu: "Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas." Svinīgā solījuma došanu klātienē vēroja bijušie Latvijas Valsts prezidenti Andris Bērziņš, Valdis Zatlers, Vaira Vīķe-Freiberga un Guntis Ulmanis, kā arī diplomātiskā korpusa pārstāvji, valdības locekļi un citas amatpersonas. Pēc solījuma došanas Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece svinīgā ceremonijā Valsts prezidentam pasniedza valsts apbalvojumus, ko viņš saņem saskaņā ar Valsts apbalvojuma likumu. R.Vējoņa uzruna Valsts prezidenta inaugurācijai veltītajā pasākumā: Simboliskā Valsts prezidenta amata pārņemšanas ceremonija Avots: www.president.lv Skatīt arī: Latvijā ievēlēts jauns Valsts prezidents

Šī gada jūlijā par izdevniecības Lietišķās informācijas dienests (LID) galveno redaktori un žurnāla "Bilance" redaktori kļuvusi Maija Grebenko, viena no spēcīgākajām praktiskās grāmatvedības speciālistēm Latvijā, ISO Sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle. Maija Grebenko ir LID izdotā grāmatvedības žurnāla "Bilance" ārštata autore kopš tā iznākšanas pirmsākumiem 2000. gadā. Ilglaicīgi darbojusies kā grāmatvedības lektore, sadarbojas ar grāmatvežu apmācības uzņēmumiem, nozares speciālistiem un zvērinātiem revidentiem, kā arī ir grāmatas "Darba likums un grāmatvedība" autore. M. Grebenko regulāri raksta dažādus komentārus un skaidrojumus uzlabojumiem normatīvajos aktos. "Mēs priecājamies, ka Maija ir piekritusi uzņemties izdevniecības galvenās redaktores amatu, jo viņas pieredze un ilggadīgi uzkrātās zināšanas bija tieši tas, kas mums bija nepieciešams. Tagad mūsu lasītāji atbildes uz aktuāliem jautājumiem saņems vēl ātrāk un precīzāk, jo Maijas zināšanas grāmatvedības jomā ir ļoti dziļas," saka Aigars Mednis, LID izpilddirektors. Atgādinām, ka izdevniecība nesen laida klajā M.Grebenko sarakstīto grāmatu „Darba likums un grāmatvedība”. Vairāk informācijas šeit.

Paredzamie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", ko Saeima 8. jūlijā ārkārtas sesijas sēde skatīja 2.lasījumā, noteiks pienākumu saimnieciskās darbības veicējiem vienreiz gadā līdz 1.maijam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) iesniegt informāciju par saimnieciskās darbības pamatveidu. Saimnieciskās darbības veicējs norāda tādu saimnieciskās darbības pamatveidu, kāds tas bija iepriekšējā taksācijas gadā. Tādējādi NACE kodu turpmāk norādīs tikai elektroniski vienu reizi gadā, kas vienkāršos administratīvo slogu saimnieciskās darbības veicējam. Ja saimnieciskās darbības veicējam mainās pamatdarbības vieds, to nebūs nepieciešamība ziņot nekavējoties. Savukārt, ja saimnieciskās darbības pamatveids nemainās, tad informāciju par pamatdarbības veidu nākamajā taksācijas gadā nebūs jāsniedz, norādīts likumprojekta anotācijā. Nodokļu maksātājiem, kuri uzsāk saimniecisko darbību, likumprojekts paredz pienākumu informēt VID par pamatdarbības veidu mēneša laikā. Noteiktais pienākums paredz noteikt pamatdarbības veidu, ņemot vērā neto apgrozījumu no katra pamatdarbības veida. Kā galveno pamatdarbības veidu norāda to, kurā neto apgrozījums ir vislielākais. Tādējādi pēc būtības sniedzamā informācija nemainās, jo šāds princips šobrīd...

Saeima trešdien, 8.jūlijā, galīgajā lasījumā kā steidzamu pieņēma grozījumu Kredītiestāžu likumā, kas precizē banku informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par nodokļu maksātāju darījumiem, tostarp ar trešajām personām.Izmaiņas likumā nepieciešamas, lai novērstu šķēršļus Latvijas dalībai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). Ar grozījumiem tiek precizēta un papildināta banku sniedzamā informācija VID, tostarp iekļaujot regulējumā sniedzamās ziņas par trešo personu atvērtajiem vai turētajiem kontiem, iepriekš skaidroja par likumprojektu atbildīgās Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis. Globālajā forumā par caurskatāmību un informācijas apmaiņu nodokļu mērķiem 2013.gada 29.maijā Latvija parakstīja konvenciju par savstarpēju administratīvo palīdzību nodokļu jomā. Saskaņā ar konvenciju valstu nacionālajos normatīvajos aktos nevar būt ierobežojumi banku informācijas sniegšanā, ja tiek saņemts pamatots otras valsts pieprasījums sniegt svarīgu informāciju konkrēta nodokļu maksātāja nodokļu administrēšanas vajadzībām. Iepriekš bija konstatētas dažas nepilnības Latvijas Kredītiestāžu likumā attiecībā uz pieeju banku informācijai: ierobežojoša prasība, kas paredz norādīt personas vārdu (nosaukumu), kurai pieder bankas konts un bankas konta numuru;...

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi kārtējo Ziņojumu par Latvijas tautsaimniecības attīstību, kurā vērtēta situācija Latvijas ekonomikā, prognozēta tās izaugsme nākotnē un sniegtas rekomendācijas valdības politikai straujākas tautsaimniecības izaugsmes nodrošināšanai. Pēdējos gados Latvijas ekonomiskā izaugsme bija viena no straujākajām Eiropas Savienībā. Iekšzemes kopprodukts (IKP) no 2010.-2014.gadam ir pieaudzis par 17,4%, kas liecina, ka īstenotās reformas kopumā ir bijušas pareizas. Vienlaikus jāņem vērā, ka globālā ekonomiskā situācija šobrīd ir diezgan trausla. Redzam, ka izaugsmes tempi Latvijā palēninās, ko galvenokārt ietekmē ģeopolitiskie notikumi, kā arī pieaugošā konkurence Eiropas Savienības iekšējā tirgū. 2015.gadā Latvijas ekonomikas attīstība būs cieši saistīta ar globālajām tendencēm mūsu ģeopolitiskajā reģionā. Ekonomiskā situācija Latvijai nozīmīgākajā eksporta tirgū - Eiropas Savienībā - pakāpeniski uzlabojas, tomēr lēnāk nekā prognozēts. Savukārt eksportētājus, kas galvenokārt orientējas uz austrumu tirgiem, ietekmē ekonomiskās situācijas pasliktināšanas Krievijā. Ekonomikas ministrijas speciālisti prognozē, ka 2015.gadā IKP pieaugums varētu būt ap 2 procentiem. Diemžēl ģeopolitisko sarežģījumu sekas šogad radīs apgrūtinājumus Latvijas ekonomikas izaugsmei,...

Saeima trešdien, 8.jūlijā, ārkārtas sesijas sēdē otrajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā " Par pašvaldībām" , kas paredz iespēju pašvaldības deputātiem domēs sēdēs, kā arī komiteju sēdēs piedalīties attālināti, izmantojot videokonferences iespēju. Šādu iespēju deputāti varēs izmantot, ja veselības stāvokļa vai komandējuma dēļ nevar ierasties uz attiecīgo domes sēdi un pašvaldības priekšsēdētājs ir noteicis, ka sēdē tiek izmantota videokonference. Videokonferenci domes sēdē varēs izmantot, ja tas būs noteikts pašvaldības nolikumā. Tāpat nolikumā būs jābūt noteiktai kārtībai, kādā klātneesošais domes deputāts reģistrējas domes sēdei. Likumprojekts noteic - domes deputāts būs uzskatāms par klātesošu domes sēdē un būs tiesīgs piedalīties balsošanā, neatrodoties sēžu zālē, ja viņam tehniski būs nodrošināta iespēja piedalīties domes sēdē ar videokonferences palīdzību, kā arī tiešsaistē nodrošināta iespēja balsot elektroniski. Videokonferenci nevarēs izmantot, ievēlot pašvaldības domes priekšsēdētāju, izpilddirektoru, pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāju un viņu vietniekus. Par grozījumiem likumā „Par pašvaldībām” Saeima lems vēl trešajā lasījumā.

Ģimene, kuras apgādībā ir bērns invalīds, varēs saņemt aizsargātā lietotāja statusu un par elektrību maksāt mazāk. To paredz Saeimā trešdien, 8.jūlijā, otrajā lasījumā atbalstītie Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumi.Plānots, ka šādai ģimenei valsts pilnībā kompensēs pirmās 100 kilovatstundas.Patlaban par aizsargāto lietotāju noteikta trūcīga vai maznodrošināta ģimene vai daudzbērnu ģimene, kura savā mājsaimniecībā pašas vajadzībām izlieto elektroenerģiju. Trūcīga vai maznodrošināta ģimene pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas katru mēnesi par pašreizējā starta tarifa cenu - 11,64 centiem var iegādāties 100 kilovatstundas, bet daudzbērnu ģimene -300. Kā skaidrojuši likumprojekta autori, ģimenei, kuras apgādībā ir bērns invalīds, patlaban elektroenerģijas tirdzniecības atvieglojumus var saņemt vien tad, ja tai piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas ģimenes statuss. Pērn Latvijā bija reģistrēti 7916 bērni invalīdi, no kuriem 444 uzturas specializētajās aprūpes iestādēs, bet 7472 dzīvo mājās vecāku apgādībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija. Plānots, ka likuma grozījumi stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī. Saeimai par šo likumprojektu vēl jālemj trešajā galīgajā lasījumā.