JAUNUMI

Vakar, 4. jūnijā, Saeimā pieņemts jauns Noguldījumu garantiju likums, kas nacionālajā normatīvajā regulējumā ievieš Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa direktīvas 2014/49/ES par noguldījumu garantiju sistēmām prasības un aizstāj līdzšinējo regulējumu, jo likuma izmaiņu apjoms pārsniedzis vairāk nekā pusi no veicamajiem grozījumiem. Jaunā kārtība paredz lielāku akcionāru atbildību par kredītiestāžu finanšu stabilitāti, kas ir svarīgi, lai banku glābšana nebūtu jāveic uz valsts un tās iedzīvotāju rēķina. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, likums nosaka minimālo mērķapjomu, kas jānodrošina noguldījumu garantiju fondā. Likumprojekts paredz, salīdzinot ar līdz šim spēkā esošā Noguldījumu garantiju likuma prasībām, ieviest ārkārtas iemaksu veikšanas kārtību, atbilstoši kurai, ja noguldījumu garantiju fondā ir nepietiekami līdzekļi noguldījumu garantiju izmaksai, noguldījumu piesaistītājs nodrošina šādu ārkārtas iemaksu veikšanu. Likums paredz pakāpeniski samazināt garantēto atlīdzību izmaksas termiņu. Ja saskaņā ar spēkā esošajām Noguldījumu garantiju likuma prasībām šāds termiņš noteikts 20 darbdienas ar iespēju termiņu pagarināt vēl par 10 darbdienām, tad pakāpeniski pārejas periodā līdz...

Saeima ceturtdien, 4.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu statistikas sistēmas un darba organizācijas regulējumu, kas izstrādāts atbilstoši saistībām, ko Latvija uzņēmusies kā Eiropas Statistikas sistēmas dalībvalsts. Jaunais Statistikas likums pieņemts, jo līdzšinējais jomas regulējums, kas bija spēkā kopš 1997.gada, ir novecojis un neatbilst pašreizējai situācijai, tostarp atsevišķos gadījumos ierobežo Centrālo statistikas pārvaldi (CSP) to piemērot. CSP kā vadošajai nacionālajai statistikas iestādei jaunais likums noteiks lielāku koordinējošo lomu, savukārt kā konsultatīvu institūciju paredzēts izveidot Statistikas padomi. Tās uzdevums būs veicināt oficiālās statistikas nodrošināšanas sistēmas attīstību, sniegt statistikas iestādēm rekomendācijas, veicināt sadarbību starp statistikas iestādēm, respondentiem un oficiālās statistikas lietotājiem, kā arī sniegt viedokli par oficiālās statistikas programmas projektu. Jaunais likums noteiks kritērijus, pēc kuriem vērtēt, kāda statistika iekļaujama valsts statistiskās informācijas programmā un kurai piešķirt oficiālās statistikas statusu. Programmu plānots sagatavot un apstiprināt uz trim gadiem pašreizējā viena gada vietā - šāds termiņš atbilst vidēja termiņa budžeta plānošanas periodam, norāda likuma projekta autori. Likumā...

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja ceturtdien, 4.jūnijā, atbalstīja jaunu saistošo noteikumu projektu par palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā. Tas sagatavots, jo pašreiz spēkā esošie saistošie noteikumi ir daudzkārt grozīti, kas apgrūtina to izprašanu. Jaunajos saistošajos noteikumus nav būtisku izmaiņu. Tajos saglabāta tā pati struktūra, bet teksts ir uzrakstīts precīzāk un vienkāršāk. Nedaudz mainīsies reģistru numuri, bet personu reģistrācijas secība tajos būs tāda pati kā līdz šim. Reģistru numuri sakārtoti tā, lai tie sekotu viens pēc otra, jo patlaban daži reģistri iztrūkst. Būtiskākais ir tas, ka tagadējais 13. reģistrs, kurā personas (ģimenes) reģistrētas sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanai, kļūs par 1. reģistru. 2., 3., 5., 6., 7. un 8.reģistrā atradīsies tās personu kategorijas, kurām pašvaldības dzīvojamās telpas izīrējamas pirmām kārtām. Tāpat kā līdz šim 4. reģistrā un 4.1 reģistrā būs uzskaitīti denacionalizēto māju dzīvokļu īrnieki, kuri vēlas saņemt dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstus. 9.reģistrs būs tiem iedzīvotājiem, kuri īrēto pašvaldības...

Saeimas 2015.gada 21.maija Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumsLikums stājas spēkā ar 2016.gada 1.janvāri.

Saeimas 2015.gada 21.maija likums «Grozījumi Konkurences likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 1.janvāri.

Saeimas 2015.gada 14.maija likums «Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā»Likums stājas spēkā ar 2015.gada 1.jūliju.

Saeimas 2015.gada 21.maija likums «Grozījumi Komerclikumā»Likums stājas spēkā ar 2015.gada 4.jūniju.

Saeimas 2015.gada 21.maija likums «Par Latvijas Republikas valdības un Apvienoto Arābu Emirātu valdības nolīgumu par gaisa satiksmi»Likums stājas spēkā ar 2015.gada 4.jūniju.

Saeimas 2015.gada 21.maija likums «Grozījumi likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā»»Likums stājas spēkā ar 2015.gada 17.jūniju.

Saeimas 2015.gada 14.maija likums «Grozījumi Publisko iepirkumu likumā»Likums stājas spēkā ar 2015.gada 4.jūniju.

Saeimas 2015.gada 14.maija likums «Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likums»Likums stājas spēkā ar 2015.gada 17.jūniju.

Saeimas 2015.gada 14.maija likums «Grozījums Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā»Likums stājas spēkā ar 2015.gada 4.jūniju.

Saeimas 2015.gada 21.maija likums «Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 1.janvāri.

Saeima trešdien, 3.jūnijā, Valsts prezidenta amatā ievēlēja ilggadējo ministru Raimondu Vējoni. Aizklātā balsošanā piektajā vēlēšanu kārtā R.Vējoņa kandidatūru atbalstīja 55, bet pret bija 42 deputāti. Saskaņā ar Satversmi Valsts prezidents ir ievēlēts ar ne mazāk kā 51 balss vairākumu. R.Vējonis līdz šim bija aizsardzības ministrs. Par deputātu R.Vējonis ievēlēts 9., 10., 11. un 12.Saeimā, iepriekš vairākus gadus strādājis arī par vides un reģionālās attīstības ministru. R.Vējonis Latvijas Universitātē ieguvis bioloģijas zinātņu maģistra grādu. Valsts prezidenta amatam bija izvirzīti četri kandidāti: Mārtiņš Bondars, Sergejs Dolgopolovs, Raimonds Vējonis un Egils Levits. Oficiāli Valsts prezidenta pilnvaras R.Vējonis pārņems no līdzšinējā Valsts prezidenta Andra Bērziņa 8. jūlijā, svinīgi nododot Valsts prezidenta zvērestu. Atgādinām, ka par Valsts prezidentu var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis četrdesmit gadu vecumu. Par Valsts prezidentu nevar ievēlēt pilsoni ar dubultpilsonību. (LR Satversmes 37.pants). Valsts prezidenta amats nav savienojams ar citu amatu. Valsts prezidentu Saeima ievēlē uz četriem gadiem (LR Satversmes 35.p.)...

Saeima ceturtdien, 4.jūnijā, galīgajā lasījumā lems par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz palielināt naudas sodus par būtisku atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu. Tāpat galīgajā lasījumā Saeima šodien lems par trim jauniem likumu projektiem. Viens no tiem paredz ieviest jaunu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu - likumprojekts "Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums", bet otrs - likumprojekts "Statistikas likums" - aizvietos līdzšinējo statistikas jomas regulējumu atbilstoši saistībām, ko Latvija uzņēmusies kā Eiropas Statistikas sistēmas dalībvalsts. Savukārt ar jauno Noguldījumu garantiju likuma projektu paredzēts ieviest direktīvas prasības par noguldījumu garantiju sistēmām. Otrajā lasījumā Saeimas sēdes darba kārtībā ir akcīzes nodokļa likuma grozījumi, kas paredz no šī gada 1.augusta paaugstināt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem. Otrajā lasījumā deputāti lems arī par tiesisko regulējumu, ar ko plānots ieviest alternatīvu patērētāju un pakalpojuma sniedzēju strīdu risināšanai - Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likums. Savukārt pirmajā lasījumā parlamentā plānots konceptuāli lemt par likuma projektu, kas paredz tiesības speciālās izglītības skolotājiem, sporta skolotājiem...