JAUNUMI

Saeima 7. maija plenārsēdē pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un 1. lasījumā akceptēja Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likumprojektu, paredzot, ka īpaša komisija izskatīs patērētāju un tirgotāju strīdus par precēm un pakalpojumiem, kuru cena pārsniedz 20 eiro, bet nepārsniedz 14 000 eiro. Izmaiņas esošajā likumā un jauna tiesību akta ieviešana nepieciešami, lai ieviestu Latvijas tiesību aktos Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 21.maija direktīvu 2013/11/ES par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK (turpmāk – direktīva 2013/11/ES). Kā norādīts jaunā likumprojekta anotācijā, Latvijā ir konstatētas vairākas problēmas saistībā ar esošo situāciju patērētāju strīdu risināšanā. Kā galvenās no tām jāmin: problēmas saistībā ar ekspertīzes slēdzieniem (ekspertīzes slēdzienu kvalitāte un objektivitāte, ekspertīzes izdevumi pārsniedz ekspertīzei pakļaujamās preces vai lietas cenu, ekspertīzes pārsūdzība); civiltiesiski strīdi tiek risināti administratīvā procesa ietvaros; ilgstoša un neefektīva lietu izskatīšana. Jaunā regulējuma mērķis ir veicināt patērētāju tiesību...

Saeima 7. maijā 1. lasījumā skatīja Finanšu ministrijas ieplānotos grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas paredz esošajā likumā papildināt Kontroles dienesta tiesību un pienākumu apjomu, tostarp analizēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējošos normatīvos aktus, sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai, organizēt un veikt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanu, kā arī izstrādāt priekšlikumus šo risku līmeņa mazināšanai. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, grozījumi paredz likumā ietvert regulējumu, kas nosaka, kā kredītiestādēm vai finanšu iestādēm jārīkojas gadījumos, kad slēdzot kontu tiek konstatētas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, kā arī paredzamās izmaiņas novērsīs nepieciešamību ziņot par darījumu attiecību izbeigšanu situācijās, kad nepastāv aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu. Tāpat likumprojekts paredz precīzāku regulējumu rīcībai situācijās, kad klientam nav iespējas piekļūt saviem līdzekļiem, izbeidzot darījuma attiecības ar kredītiestādi vai finanšu iestādi, neskatoties uz to, ka nepastāv aizdomas par...

Saeima otrajā lasījumā 30. aprīlī atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz vairākus jaunus nosacījumus „ātro kredītu” nozares turpmākajai darbībai. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) norādījis, ka akceptētais priekšlikums saistībā ar patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzības un kontroles funkcijas nodošanu Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijai (FKTK) ir pārsteidzīgs. Tas, ka priekšlikums par funkciju nodošanu tika iepriekš noraidīts, bet 2. lasījumā akceptēts, uzdod daudz jautājumu, kuru atbilde visticamāk saistīta ar nebanku nozares lobiju. Jau sākotnēji nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzības sistēma tika veidota, tieši ar mērķi aizsargāt patērētāju intereses un raudzīties, lai tiktu nodrošināta patērētāju pietiekama informēšana, maksātspējas vērtēšana, negodīgas komercprakses novēršana, patērētāju sūdzību izskatīšana u.c. Gandrīz četru gadu laikā šī licencēšanas un uzraudzības sistēma sevi ir attaisnojusi, jo PTAC ir panācis daudzus uzlabojumus nozarē – aizņēmēju maksātspējas vērtēšanu, līguma noteikumu maiņu, kā arī līgumsodu piemērošanas prakses maiņu par labu patērētājiem. Pirms licenču izsniegšanas un pārreģistrācijas PTAC regulāri pārbauda uzņēmumu iekšējās kārtības,...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 6.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts personas pieteikums un uzlikts pienākums Iekšlietu ministrijai nodrošināt, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 30 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās izsniedz personai termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem. Imigrācijas likuma 23.panta trešās daļas 2.punktā noteikts, ka šajā likumā neparedzētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem piešķir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks, ja tas atbilst starptautisko tiesību normām vai ir saistīts ar humāniem apsvērumiem. Lietā persona bija pieprasījusi termiņuzturēšanās atļauju, pamatojot lūgumu ar humāniem apsvērumiem. Turpretī iestāde atzina, ka nepastāv humāni apsvērumi, uz kuru pamata termiņuzturēšanās atļauja būtu izsniedzama atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta trešās daļas 2.punktam. Augstākā tiesa spriedumā norādījusi – lai arī likumā termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanas pamati ir savstarpēji nošķirti – humāni apsvērumi un starptautisko tiesību normas –, to satura noskaidrošana un savstarpējā nošķiršana privātpersonai ir pietiekami sarežģīta, tādēļ Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei,...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments šonedēļ mutvārdu procesā izskatīs trīs kasācijas sūdzības, divas no lietām departamenta kopsēdē. Rakstveida procesā izskatīs četras kasācijas sūdzības par pirmās instances tiesas spriedumiem un deviņas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts ieņēmumu dienests, Iepirkumu uzraudzības birojs un Ventspils brīvostas pārvalde. AT Civillietu departaments tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīs vienu lietu ar pieteikumu par ārvalsts tiesas sprieduma atzīšanu un izpildi. Rakstveida procesā izskatīs septiņas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un sešas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Augstākā tiesa informē par atsevišķām administratīvajām lietām: Administratīvo lietu departaments 13.maijā mutvārdu procesā kopsēdē izskatīs pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, kurā ir strīds par Valsts ieņēmumu dienesta veiktā audita termiņa ievērošanu un iespējamā termiņa pārkāpuma sekām. Kā konstatējusi apgabaltiesa, Valsts ieņēmumu dienests atsevišķas izmeklēšanas darbības veicis laikā, kas sakarā ar informācijas pieprasījumu ārvalsts nodokļu administrācijai nebija...

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) sniedzis skaidrojumu par Ministru kabineta 2014.gada 28.oktobra noteikumu „Noteikumi par vides kritēriju piemērošanu un piedāvājuma izvēles kritēriju noteikšanu pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem” piemērošanu. Ministru kabineta 2014.gada 28.oktobra noteikumu Nr.673 „Noteikumi par vides kritēriju piemērošanu un piedāvājuma izvēles kritēriju noteikšanu pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem” (turpmāk – Noteikumi) nosaka, kādi zaļā iepirkuma principi jāņem vērā pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos, nosacījumus ar vidi saistīto kritēriju ieviešanai tehniskajās specifikācijās un saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritērijos. Saskaņā ar Noteikumu 2.punktu tie attiecas uz pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem: kurus veic, piemērojot Publisko iepirkumu likuma 8. panta pirmajā daļā noteiktās iepirkuma procedūras, kurus veic 8. panta septītajā daļā noteikto kārtību līguma slēgšanai par Publisko iepirkumu likuma 2. pielikuma B daļā minētajiem pakalpojumiem, uz pārtikas produktu piegādes līgumiem, kurus noslēdz, piemērojot Publisko iepirkumu likuma 8.2 panta piecpadsmito daļu. Noteikumi neattiecas uz ēdināšanas pakalpojumiem, kas...

Briselē 6.maijā tika parakstīts līgums par īstermiņa vīzu prasības atcelšanu starp Eiropas Savienību (ES) un Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE), kas nozīmē, ka arī Latvijas pilsoņi no 6.maija var ieceļot AAE bez vīzas, informē Ārlietu ministrija. Kaut arī līgums vēl nav publicēts ES Oficiālajā Vēstnesī un nav stājies spēkā, tas paredz bezvīzu režīma piemērošanu pagaidu kārtībā jau no līguma parakstīšanas dienas. Bezvīzu režīms attiecas uz ES pilsoņiem, tai skaitā Latvijas pilsoņiem, kuru uzturēšanās ilgums AAE ir līdz 90 dienām jebkurā 180 dienu laika posmā un kuru ieceļošanas mērķis valstī nav algota darba veikšana. AAE ir valsts Āzijas Dienvidrietumu daļā, Arābijas pussalas ziemeļaustrumos, Persijas un Osmānijas līču krastos. Atgādinām, ka 2012.gada 11.martā Abū Dabī parakstītā Latvijas Republikas valdības un Apvienoto Arābu Emirātu valdības konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tās 2012.gada 11.martā Abū Dabī parakstītais protokols (turpmāk - Protokols) ar šo likumu tiek pieņemts...

Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) un "Omnicom Media Group" aptaujā noskaidrots, ka katrs ceturtais iedzīvotājs (28%) neziņotu savai bankai vai atbildīgajām iestādēm par aizdomīgu aicinājumu internetā ierakstīt vairākus bankas kodu kartes kodus. Savukārt tie interneta lietotāji, kuri informētu par iespējamu krāpniecības mēģinājumu, visi (72%) sazinātos ar savu banku, bet daži (5%) arī ar interneta drošību uzraugošajām iestādēm. "Ja interneta lietotājs saņem aizdomīgu aicinājumu dalīties ar bankas datiem, piemēram, ierakstīt vairākus kodu kartes kodus vai nosūtīt internetbankas pieejas datus, ir jāsazinās ar banku - savu vai to, no kuras it kā saņemts sūtījums. Banku konsultāciju tālruņi lielākoties darbojas 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā. Tāpat aizdomīgās situācijās iedzīvotāji aicināti sazināties ar interneta drošību uzraugošajām iestādēm - piemēram, Cert.lv, Drossinternets.lv. Krāpniecisku gadījumu skaits interneta vidē ir pieaugošs, tāpēc ikvienam ir jāzina e-drošības pamatprincipi, jābūt piesardzīgiem un jāziņo par krāpniecības mēģinājumiem - jo ātrāk tiks ziņots, jo ātrāk būs iespējams samazināt uzbrukuma apjomus un novērst datu...

Ministru kabineta 2015.gada 5.maija noteikumi №211 «Noteikumi par kārtību, kādā konsulārajā reģistrā iekļauj un izmanto informāciju par paredzamu īslaicīgu uzturēšanos ārvalstīs»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 12.maiju.

Ministru kabineta 2015.gada 5.maija noteikumi №210 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 8.novembra noteikumos №859 «Noteikumi par privātpersonai atlīdzināmo juridiskās palīdzības izmaksu maksimālo apmēru»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 8.maiju.

Saeima 7.maija sēdē steidzamības kārtā 1. lasījumā atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādātos alternatīvos grozījumus Komerclikumā, kas paredz viena dalībnieka sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA) automātisku pamatkapitāla pāreju no latiem uz eiro (denomināciju), ja sabiedrība līdz 2016.gada 30.jūnijam neiesniegs izmaiņām nepieciešamos dokumentus. Šādā gadījumā viena dalībnieka SIA varēs izvēlēties neveikt pamatkapitāla denomināciju, atstājot šo jautājumu Uzņēmumu reģistra kompetencē. Vienlaikus izmaiņas Komerclikumā paredz, ka aktuālo sabiedrības dalībnieku reģistru viena dalībnieka SIA varēs iesniegt kopā ar citām izmaiņām. Jāatgādina, ka pašreizējā Komerclikuma redakcija nosaka prasību visām līdz 2015.gada 30.jūnijam komercreģistrā reģistrētajām SIA Uzņēmumu reģistrā iesniegt aktuālo dalībnieku reģistru. Jāatgādina, ka izstrādātie grozījumi Komerclikumā paredz būtiski samazināt administratīvo slogu viena dalībnieka SIA jeb aptuveni 80% no visiem subjektiem, uz kuriem attiecināmas izmaiņas par pamatkapitāla pārreģistrāciju eiro un prasības saistībā ar dalībnieku reģistra pirmā nodalījuma iesniegšanu. Komerclikuma pašreizējās redakcijas prasību nepieciešamība Kā skaidro Uzņēmumu reģistrs, dažkārt uzņēmēji neizprot, kāpēc pamatkapitāla pārreģistrācija uz...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs 2013.gada janvārī iegādājās nekustamo īpašumu – zemi 1187 kv.m. ar mērķi izveidot nelielu sporta kompleksu (laukumu pludmales volejbolam, stieņus vingrošanai, telpu dušai un tualetei, sporta kompleksā piedāvāt veselīgus sulas kokteiļus). Iesniegumā Iesniedzējs norāda, ka saviem spēkiem tika sakārtots zemes gabals, jo uz tā atradās vecas sagruvušas ēkas un zemes gabals bija apaudzis ar krūmiem un nezālēm. Ēku nojaukšanai tika saņemta atļauja no Rīgas pilsētas būvvaldes, būvgružu izvešanu veica firma, kurai ir atļauja to darīt un nogādāt būvgružus izgāztuvē. Iesniedzējs iesniegumā norāda, ka Iesniedzējs pats veica labiekārtošanas darbus – izlīdzināja zemi, izveidoja bruģētu iebraucamo ceļu, pa perimetru tika sastādīts dzīvžogs, izveidots zālājs. Visus labiekārtošanas darbus Iesniedzējs veica saviem spēkiem, jo sabiedrība ir neliela un pieejamie līdzekļi ierobežotā daudzumā. Iesniegumā Iesniedzējs norāda, lai pabeigtu iecerēto projektu tika veikta kaimiņu aptauja, jo zemes gabals atrodas privātmāju apbūves daļā. Kaimiņi bija pret Iesniedzēja ieceri,...

Saeima ceturtdien, 7.maijā, konceptuāli 1. lasījumā atbalstīja jauno Repatriācijas likuma projektu, un tā mērķis ir sekmēt un atbalstīt Latvijas pilsoņu, latviešu un lībiešu izcelsmes personu un viņu ģimenes locekļu pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā un viņu adaptāciju. Kā iepriekš par likumprojekta virzību atbildīgajā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā skaidroja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze, jauna Repatriācijas likuma projekts izstrādāts, lai repatriantam un viņa ģimenes locekļiem palīdzētu adaptēties pirmajā laika posmā pēc pārcelšanās uz dzīvi Latvijā. Repatrianta statusu paredzēts piešķirt uz diviem gadiem. Jaunais normatīvais regulējums paplašinās repatriantu loku, atceļot spēkā esošo divu paaudžu ierobežojumu, kā arī precīzāk noteiks personas, uz kurām attiecināms repatrianta ģimenes locekļa statuss, iekļaujot repatrianta laulāto, bērnus līdz 21 gada vecumam un apgādībā esošus vecākus. Tāpat likums noteiks, kāda materiālā palīdzība repatriantiem tiek piedāvāta no valsts puses, paredzot ceļa izdevumu kompensēšanu, ikmēneša pabalstu, ja repatriants ir reģistrējies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks, kā arī...

Vakar Saeimā galīgā lasījumā ir pieņemti grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”, kuros ietverta Zemkopības ministrijas un Finanšu ministrijas panāktā vienošanās par dīzeļdegvielas iekrāsošanas uzsākšanu ne ātrāk kā 31.oktobrī, kā arī lauksaimniekiem būs iespēja no 1.jūlija līdz 30.oktobrim izmantot 75% no piešķirtā dīzeļdegvielas limita. Biedrība "Zemnieku saeima" ir gandarīta par pieņemto lēmumu, tomēr aicina turpināt alternatīvu variantu meklēšanu un izvērtēšanu krāsotajai dīzeļdegvielai. Dīzeļdegvielas iekrāsošana paredz krāsvielas un ķīmiskā elementa pievienošanu lauksaimniecībā izmantojamai dīzeļdegvielai. Pēc lauksaimnieku aprēķiniem, iekrāsotās dīzeļdegvielas cena pieaugs aptuveni par 5-6 eiro centiem par litru. Turklāt degvielas uzglabāšanai būs jāiegādājas papildus tvertnes, kuru cena ir vismaz 3000 eiro. Kaimiņu valstu pieredze liecina par izmaksu pieaugumu, ieviešot krāsoto degvielu. Piemēram, Lietuvā tie ir 2,8 eiro centi par litru. Saeimas Finanšu un budžeta komisijas sēdēs biedrība ir aicinājusi izvērtēt kaimiņvalsts Zviedrijas modeli. Zviedrijā lauksaimniecības dīzeļdegvielu neiekrāso, ja tā iegādāta ar pilnu akcīzes nodokli, kuru vēlāk valsts daļēji atmaksā lauksaimniekiem. Biedrība "Zemnieku saeima" ir...

Saeima vakar, 7. maijā, nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz, ka iepirkuma konkursa pārsūdzības gadījumā būs jāiemaksā depozīts 0,05% apmērā no pretendenta piedāvājumā minētās cenas, bet ne vairāk kā 7000 eiro. Savukārt gadījumos, ka iepirkuma cena nav konkrēti noteikta, depozīta maksājumsvarētu būt 3000 eiro par būvdarbu līgumiem un 100 eiro par piegādes un pakalpojumu līgumiem. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, pēdējo gadu prakse liecina par apstākļiem, kas rada pamatotas bažas par esošā pārsūdzības mehānisma ļaunprātīgu izmantošanu no pretendentu puses pret konkurentiem. Vairāk kā puse no iesniegtajiem iesniegumiem tiek atzīti par nepamatotiem ( tā, piemēram, 2012.gadā no 596 iesniegumiem tikai 298 bija pamatoti, savukārt 2013.gadā no 567 iesniegumiem jau tikai 242 bija pamatoti. 2014.gadā tika izskatīti 549 iesniegumi - no tiem 287 nepamatoti (52% no izskatītajiem), 37 izbeigtas lietvedības. Īpaši aktuāls minētais jautājums ir Eiropas Savienības fondu finansētajos projektos ( lielie infrastruktūras projekti), kad nepamatoto pārsūdzību dēļ tiek apdraudēta iespēja valstij...