Ekspertu ziņojumam

Fiziskā persona nosūtīja sūdzību vietējai pašvaldībai, kurā tika norādīts kāda uzņēmuma valdes locekļa personas kods un informācija par viņa kā saimnieciskās darbības veicēja nodokļu parādu. Pašvaldības izpilddirektore, sniedzot atbildi, pievienoja komentāru, ka, minot valdes locekļa personas kodu, fiziskā persona pārkāpusi likumu. Vai, norādot personas kodu, ir kaut kas pārkāpts? Vai pašvaldības izpilddirektors šādus pārkāpumus drīkst konstatēt? Atbilde Tiesisko regulējumu fizisko personu datu apstrādei nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula; turpmāk — regula) un Fizisko personu datu apstrādes likums (turpmāk tekstā — FPDAL). Vēršam jūsu uzmanību, ka regulas 14. apsvērums nosaka, ka šī regula neattiecas uz tādu personas datu apstrādi, kas skar juridiskas personas un jo īpaši uzņēmumus, kuriem ir juridiskas personas statuss, tostarp juridiskās personas nosaukumu, uzņēmējdarbības formu un kontaktinformāciju. Jautājumā minētā datu apstrāde ir vērsta...

Ministru kabineta 22. septembra sēdē tika izskatīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais konceptuālais ziņojums “Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai”, kas tika sagatavots, lai risinātu aktuālās problēmas elektroenerģijas tirgū, piedāvājot vairākus scenārijus obligātā iepirkuma komponentes (turpmāk – OIK) problemātikas risināšanai - OIK pieauguma scenāriju, OIK noturēšanas scenāriju līdzšinējā apmērā, OIK samazināšanas scenāriju, OIK atcelšanas no patērētāju rēķiniem scenāriju un OIK pakāpeniskas samazināšanas scenāriju. “Iepazīstoties ar visiem iepriekš izvērtētiem potenciālajiem risinājumiem, to ieguvumiem un riskiem, ir skaidrs, ka leģitīmi izveidotu atbalsta sistēmu bez valstij dārgas tiesvedības uzreiz izbeigt nevaram. Bet varam gan mazināt valsts atbalsta apmēru atbilstoši valsts, t.sk. iedzīvotāju un uzņēmēju, maksātspējai, gan meklēt citus avotus atbalsta izmaksu segšanai. Šobrīd kā situācijai un iespējām atbilstošāko uzskatām valsts atbalsta apmēra arvien lielāku segšanu no AS “Latvenergo” peļņas, šim mērķim ik gadu novirzot desmitiem miljonu eiro. Tas savukārt ļaus samazināt gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju maksājumus par OIK jau 2021.gadā vidēji par...

Jūlija beigās Valsts ieņēmumu dienests (VID) nāca klajā ar ziņu, ka VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmai (EDS) ieviests jauns serviss EDS API, kas ļauj automātiski iesniegt datus EDS no grāmatvedības programmām. Neilgi pirms tam EDS atjaunināšanas dēļ grāmatvežiem radās grūtības ar noteiktu dokumentu iesniegšanu "vecajā stilā", jo nebija iespējams kopēt iepriekš sagatavotās atskaišu veidlapas, izmantojot tās kā šablonus. Lai saprastu gan to, kādus ieguvumus grāmatvedim sniedz jaunais EDS API serviss un kāda būs tā turpmākā attīstība, gan to, kāpēc radās minētie sarežģījumi, žurnāls Bilance lūdza skaidrojumu grāmatvedības programmu izstrādātāja Tildes Jumis Uzņēmumu vadības risinājumu attīstības vadītājam Viesturam Slaidiņam un Valsts ieņēmumu dienesta Informātikas pārvaldes direktora vietniecei Litai Marnauzai. Ko grāmatvedim sniedz jaunais EDS API, un kā to lietot? EDS API ieviešana pati par sevi ir labs un sen gaidīts notikums, jo līdzšinējā datu apmaiņa starp grāmatvedības un VID sistēmām bijusi krietni novecojusi un nedroša, atzīmē V. Slaidiņš. "Līdz šim visa datu apmaiņa ar...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē 21. septembrī turpināja skatīt plānotās izmaiņas darbaspēka nodokļu režīmā no 2021. gada. Kā savā prezentācijā atzina Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins, valdība ir lēmusi neatteikties no autoratlīdzībām, tāpēc FM kopā ar Labklājības ministriju un Kultūras ministriju uzdots izstrādāt piedāvājumu izmaiņām autoratlīdzību izmaksai. Tiek diskutēts par divām iespējām - gadījumā, ja nav reģistrēta saimnieciskās darbība, autoratlīdzībām, kuras saņem uz uzņēmuma līguma, piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) kā algota darba ienākumam. Savukārt, ja ir reģistrēta saimnieciskā darbība, tad varētu izvēlēties maksāt IIN un VSAOI vispārējā kārtībā kā saimnieciskās darbības veicējs vai maksāt vienkāršotu nodokli, piemēram, mikrouzņēmuma nodokli. Tāpat tiek izskatīta iespēja līdzšinējai autoratlīdzību sistēmai piemērot pārejas periodu un jauno kārtību piemērot no 2021. gada 1. jūlija. Saeimas komisijas sēdē Labklājības ministrijas pārstāve informēja, ka tiek izskatīts jautājums par minimālo obligāto sociālo iemaksu aprēķināšanas kārtību....

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 16. septembrī galīgajā lasījumā izskatītais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” skars arī vienoto elektronisko darba laika uzskaiti būvniecībā attiecībā uz tādu objektu būvlaukumiem, kas saistīti ar valsts drošību. Būvlaukumos, kuros tiek veikti būvdarbi izlūkošanas un pretizlūkošanas darbību nodrošināšanai, darba laika uzskaites informācija varētu reģistrēt, apkopot un uzturēt lokālā elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā, kas nav pieslēgta ārējam tīklam vai lokālajam tīklam, no kura ir iespējama piekļuve ārējam tīklam. Šādā gadījumā piekļuve elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas datiem tiks nodrošināta likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajām iestādēm (katrai savas kompetences ietvaros) – Valsts ieņēmumu dienestam, Valsts darba inspekcijai un Būvniecības valsts kontroles birojam, un to nodrošinās attiecīgā valsts drošības iestāde, kuras vajadzībām tiek veikti būvdarbi izlūkošanas un pretizlūkošanas darbību nodrošināšanai. Izņēmums attiecībā uz elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas datu un informācijas par noslēgtajiem būvdarbu līgumiem nodošanu iekļaušanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē būs piemērojams...

Tēmas sākumu skatīt Bilances 2020. gada jūlija (Nr. 7 (463)) un augusta (Nr. 8 (464)) numuros. Turpinot iesākto tematu, šoreiz pievērsīsimies mākslīgā intelekta ienākšanai grāmatvedībā. Robežas starp grāmatvedību un tehnoloģijām mūsdienās ir saplūdušas, tāpēc nav pārsteigums, ka organizācijas meklē ne tikai grāmatvedībā prasmīgus cilvēkus, bet darbiniekus, kuriem ir arī tehniskas prasmes vai vismaz noteikts zināšanu līmenis tehnoloģijās. Mūsdienu grāmatvežiem vairs nepietiek tikai ar kvalifikāciju grāmatvedībā un jomas pārzināšanu. Grāmatvedim nemitīgi jābūt gatavam mācīties, apgūt jaunus tehnoloģiskos risinājumus un strādāt ar tiem. Tehnoloģiju uzvaras gājiens Domājot par grāmatveža profesijas nākotni, jau tagad redzama tendence grāmatveža rutīnas darbus uzticēt tehnoloģijām, ieviešot dažādus automatizācijas procesus: dokumentu digitalizāciju, datu ievades automatizāciju u.c., un tas nozīmē aizvien plašāku mākslīgā intelekta izmantošanu grāmatvedības uzskaites programmās. Tādas tehnoloģijas kā mākslīgais intelekts, lietu internets, blokķēdes un mākoņdatošana turpinās mainīt klasisko grāmatvedību, bet tām nevajadzētu aizstāt grāmatvežus. Visticamāk, mainīsies grāmatveža darbs — viņš kļūs par biznesa stratēģisko konsultantu un vairs nenodarbosies...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme un biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš 15. septembrī parakstīja aktualizētu vienošanos par sadarbību nodokļu administrēšanas un godīgas konkurences veicināšanas jomā. Sadarbības vienošanās mērķis ir mazināt ceļu un tiltu būvniecības nozarē strādājošo komersantu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, tādējādi samazinot negodīgas konkurences iespējas. Noslēgtās sadarbības vienošanās ietvaros biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs” apņemas veikt informatīvus pasākumus, kas vērsti uz biedrības biedru pienākuma - noteiktajā termiņā un pilnā apmērā veikt nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu samaksu - izpildi. Biedrība arī apņemas sniegt VID informāciju par metodēm, kādas atsevišķi komersanti izmanto, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, un ar to saistītajiem pārkāpumiem, kā arī veikt aktivitātes nozares darbības sakārtošanā. VID, ņemot vērā biedrības sniegto informāciju, apņemas izstrādāt un izmantot efektīvas nodokļu administrēšanas metodes, lai īstenotu parakstītās vienošanās mērķi. Biedrības sniegto informāciju par nodokļu nemaksāšanu VID apņemas izmantot nodokļu administrēšanas procesā, uzskatot, ka sniegtajai informācijai ir...

Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – NILLTPFNL) 18.1 panta ceturto daļu un 18.2 panta pirmo daļu juridiskai personai 14 dienu laikā no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā noteikts ziņu apjoms par tās patiesajiem labuma guvējiem (PLG), tostarp PLG identificējoša informācija, kā arī informācija par īstenotās kontroles veidu un juridisko personu vai ārvalsts subjektu, ar kura starpniecību tiek īstenota kontrole. Praksē bieži valda neizpratne attiecībā uz īstenotās kontroles veidu, kuru NILLTPFNL mērķa sasniegšanas labad ir nepieciešams norādīt precīzi. Kontroli var īstenot tieši vai netieši. Tiešā kontrole izpaužas tajos gadījumos, kad fiziskā persona – PLG – īsteno kontroli caur statusu pašā juridiskajā personā. Proti, izskatot aktuālākos tiesību subjektu piemērus, sabiedrībās ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) PLG īsteno kontroli kā dalībnieks, akciju sabiedrībās (turpmāk – AS) – kā akcionārs, personālsabiedrībās – kā biedrs, un atsevišķos gadījumos PLG īsteno kontroli kā izpildinstitūcijas pārstāvis (valdes...

Kā noteikt periodu, par kuru pienākas ikgadējais apmaksātais atvaļinājums, ja darbinieks izmantoja bezalgas atvaļinājumu (vai bērna kopšanas atvaļinājumu) un pēc tam atsāka darba attiecības? Atbilde Darba likuma 152. pantā noteikti darba attiecību periodi, kurus darba devējam ir pienākums ņemt vērā, piešķirot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Savukārt minētā panta otrajā daļā ir uzskaitītas divas situācijas, kuras "nepelna" tiesības uz apmaksāto atvaļinājumu, un tie ir: bērna kopšanas atvaļinājuma laiks un atvaļinājuma periods, kad darbinieks izmantoja atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas. Turklāt otram periodam noteikts precizējums: nepienākas tiesību uzkrāšana uz apmaksāto atvaļinājumu tādam bezalgas atvaļinājumam, kas ir ilgāks par četrām nedēļām viena gada laikā. To var saprast kā atļauju uzskatīt četras nedēļas kā tādas, kas tomēr "pelna" tiesības uz apmaksāto atvaļinājumu. Pārējo bezalgas atvaļinājuma daļu neņem vērā, nosakot darbinieka personīgo gadu, par kuru ikgadējais atvaļinājums tiks apmaksāts. Piemērs Atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas Darbinieka personīgais gads sākās 20xx. gada 21. martā. Ik gadu ir izmantots ikgadējais...

2020. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas nosaka jaunu nodokļa piemērošanas kārtību preču piegādēm uz noliktavu citā dalībvalstī (call–off stock). Preču piegāde uz noliktavu (turpmāk arī — jaunais režīms) nozīmē situāciju, kad preču transportēšanas brīdī uz citu dalībvalsti piegādātājs jau zina tā preču pircēja identitāti, kuram šīs preces tiks piegādātas vēlākā posmā pēc tam, kad tās ievestas galamērķa dalībvalstī. Minētajam preču pircējam ir tiesības pašam izņemt preces no noliktavas, proti, ir noslēgts tā saucamais call–off stock līgums. Normatīvais regulējums preču piegādēm uz noliktavu (call–off stock) citā dalībvalstī Jaunais režīms paredz — ja nodokļa maksātājs preces, kas ir tā saimnieciskās darbības aktīvu daļa, pārvieto uz citu dalībvalsti, veicot preču piegādi uz noliktavu (call–off stock), šo pārvietošanu neuzskata par preču piegādi par atlīdzību. Pievienotās vērtības nodokļa likums Likuma pants Skaidrojums 8.1 pants Definīcija Par preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību uzskata kustamas lietas — iekšzemes nodokļa maksātāja saimnieciskajā...

Jau iepriekš esam informējuši, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 16. septembrī galīgajā lasījumā skatīja un atbalstīja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", kas paredz vairākas izmaiņas nodokļu maksātājiem, tostarp, ka iesniegumus Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nodokļu administrēšanas jautājumos varēs iesniegt tikai, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Plānots, ka jebkurš iesniegums, kurā ietverts VID kompetencē esošs lūgums, sūdzība, jautājums vai priekšlikums, kā arī gada ienākumu deklarācija, būs jāiesniedz tikai elektroniski. Šis nosacījums neattieksies uz fiziskām personām, kuras neveic saimniecisko darbību, un šie iedzīvotāji nodokļu deklarācijas vai informatīvās deklarācijas tāpat kā līdz šim varēs iesniegt elektroniska vai papīra dokumenta veidā. Atšķirībā no sākotnējā priekšlikuma pāriet uz elektronisko saziņu jau no nākamā gada, pēc likumprojekta apspriešanas lemts, ka minētās izmaiņas stātos spēkā no 2022. gada 1. janvāra, un tas paredzēts, lai personas, kas nav EDS lietotājas, varētu apgūt iemaņas darbam ar elektronisko sistēmu. VID varētu veikt izglītojošus pasākumus un informēt iedzīvotājus par...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šonedēļ pirms 3. lasījuma turpina skatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Priekšlikumi 3. lasījumam bija jāsagatavo jau uz 19. martu, taču Covid-19 krīzes dēļ likumprojekts "iestrēga" un nu atkal Saeimas deputāti ķērušies pie tā vētīšanas. Viens no diskutablākajiem priekšlikumiem likuma izmaiņām saistīts ar rosinājumu publiskot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieņemtos lēmumus attiecībā uz tiem nodokļu maksātājiem, kuri pieļāvuši būtiskākajiem nodokļu un muitas jomas normatīvo aktu pārkāpumus. Ar šādu rīcību VID cer veicināt nodokļu maksātāju godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, patlaban VID pieņem 117 dažādus lēmumu veidus. Par sabiedrībai nozīmīgiem VID atzinis vairākus lēmumus, ar kuriem konstatēti juridisko personu nodokļu un muitas jomas normatīvo aktu pārkāpumi. Finanšu ministrs Jānis Reirs 3. lasījumam rosina iekļaut likumā "Par nodokļiem un nodevām" 18. panta pirmās daļas 33. punktu šādā redakcijā: "lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu)...

Latvijas Republikā institūcijām dokumentu un arhīvu pārvaldība tiek stingri reglamentēta. Savukārt Latvijā privātām organizācijām valda samērā liela brīvība dokumentu izveidē, apritē un to saglabāšanā. Privātām organizācijām arhīva pārvaldība netiek kontrolēta, izņemot tos dokumentus, kuriem ir arhīviska vērtība (piemēram, personāla dokumenti). Dokumentu pārvaldība organizācijā Institūcija — ikviena institūcija vai privātpersona, kurai ar ārēju normatīvo aktu vai publisko tiesību līgumu noteiktas valsts varas pilnvaras (tai skaitā Valsts prezidents, Saeima, Ministru kabinets, Valsts kontrole, tiesībsargs, Latvijas Banka, pašvaldība un cita atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, Centrālā zemes komisija, Centrālā vēlēšanu komisija, prokuratūra, tiesa, notārs, tiesu izpildītājs), kapitālsabiedrība, kurā publiskai personai pieder kapitāla daļas vai akcijas, vienas vai vairāku publisku personu kapitālsabiedrības izšķirošajā ietekmē esoša kapitālsabiedrība, kā arī biedrība vai nodibinājums, kurā publiska persona ir biedrs vai dibinātājs, lietu nomenklatūra ir kā obligātais priekšnosacījums dokumentu pārvaldībā. Tāpēc viena no aktualitātēm privātās organizācijās ir dokumentu arhivēšana un dokumentu glabāšanas termiņi, jo institūcijām...

Aizsardzības ministrija izsludinājusi grantu projektu konkursu militāra vai divējāda lietojuma produktu attīstības atbalstam 2020. gadā, kurā paredzēts piešķirt atbalstu ar aizsardzības nozari saistītu produktu projektu īstenošanai. Projektu pieteikumi jāiesniedz līdz 9. oktobrim plkst. 17.00. Konkursā var pieteikties Latvijas Republikā reģistrēti komersanti. Grantu projektu programmas mērķis ir paaugstināt Latvijas aizsardzības un drošības jomas komersantu konkurētspēju, eksportspēju un inovāciju spējas, kā arī sadarbību ar pētniecības institūcijām militāru vai divējādas pielietojamības produktu un tehnoloģiju izstrādē. Kopējais pieejamais Aizsardzības ministrijas līdzfinansējums šī uzsaukuma projektu īstenošanai de minimis atbalsta ietvaros ir 400 000 eiro, kas ir tikpat, cik iepriekšējos divos uzsaukumos kopā. Viens granta projekts var saņemt līdz 200 000 eiro. Iesniegtie projekti tiks vērtēti pēc šādiem kritērijiem: produkta pielietojamība aizsardzības un drošības nozarē, komersanta vispārējā spēja attīstīt projektu, produkta novitāte, tehnoloģiskā ietilpība, pētniecības organizāciju iesaiste, kā arī starptautiskā konkurētspēja un ekonomiskā ietekme uz komersanta turpmāko komercdarbību. Aizsardzības ministrija, pamatojoties uz iesniegumu vērtēšanas komisijas ieteikumiem, atbalstītā granta...

Pēc klienta identifikācijas, patiesā labuma guvēja noskaidrošanas un sankciju sarakstu pārbaudīšanas nākamais etaps klienta pārbaudē ir darījuma attiecību un gadījuma rakstura darījuma mērķa un paredzamās būtības noskaidrošana. Par to, kā tas darāms, informē Mg. oec. Jeļena Marjasova, RS ONE Consultingvaldes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificēta speciāliste. Šīs pārbaudes ietvaros jānoskaidro, kādus pakalpojumus klients plāno izmantot. "Ir svarīgi saprast, kāpēc klientam ir vajadzīgs konkrēts pakalpojums. Piemēram, ja tā ir grāmatvedības kārtošana - tā ir likuma prasība, bet, ja tās ir nodokļu vai finanšu konsultācijas, jāsaprot, kādi ir komerciālie vai personiskie apsvērumi šāda pakalpojuma nepieciešamībai," skaidro J. Marjasova. Vēl šajā pārbaudes etapā jānoskaidro, kāda ir klienta saimnieciskā darbība, kuras ietvaros tas izmantos attiecīgos pakalpojumus. "Te jāņem vērā, ka jānoskaidro faktiskā darbība, nevis tikai tā, kas ir norādīts kā darbības veids pēc NACE klasifikatora. Jābūt izpratnei par klienta faktisko saimniecisko darbību, kuras ietvaros tas izmantos mūsu pakalpojumus," piekodina eksperte. Tāpat jānoskaidro, kāds ir plānotais darījumu...