Ekspertu ziņojumam

Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu atļaut Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tostarp arī Latvijai, izmaksāt lielāku vienotā platības maksājuma (VPM) un bioloģiskās lauksaimniecības maksājuma avansu. VPM avanss būs par 20% lielāks nekā citus gadus un tiks izmaksāts 70 procentu apmērā, bet bioloģiskās lauksaimniecības avansa maksājums būs 85 procentu apmērā. Šāds lēmums pieņemts, lai mazinātu lauksaimnieku finansiālās grūtības un naudas plūsmas problēmas, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija. Lauku atbalsta dienests (LAD) pirmās avansa izmaksas veiks no 16. oktobra. VPM avansu saņems lauksaimnieki, kuru saimniecībās būs pabeigtas administratīvās pārbaudes, savukārt bioloģiskās lauksaimniecības maksājuma avansu saņems lauksaimnieki, kuru saimniecībās būs pabeigta atbilstības nosacījumu pārbaude, tādēļ Zemkopības ministrija un LAD aicina lauksaimniekus pārliecināties elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, vai ir sniegtas visas nepieciešamās atbildes LAD. Plānots, ka oktobrī vienotā platības maksājuma avansa maksājumos tiks izmaksāti aptuveni 102 miljoni eiro. Plānotā vienotā platības maksājuma likme šogad ir lielāka nekā iepriekšējos gados – aptuveni 90 eiro par hektāru, un avansā lauksaimnieki saņems...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir pieņēmis lēmumu pret SIA Aliaz Cooperation (turpmāk – Sabiedrība), piemērojot Sabiedrībai naudas sodu 90 000 EUR apmērā un nosakot pienākumu nekavējoties izbeigt īstenoto negodīgo komercpraksi. Sabiedrība ir maldinājusi patērētājus par piedāvāto produktu īpašībām, pasūtīšanas līgumu, kā arī citiem distances līguma noteikumiem. Reaģējot uz citu Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas patērētāju informēšanas tīkla iestāžu un organizāciju sniegto informāciju par daudzu patērētāju sūdzībām 2019. un 2020. gadā, PTAC veica Sabiedrības īstenotās komercprakses izvērtēšanu. Komercprakse tika īstenota gan daudzās Eiropas Savienības valstīs, tostarp Austrijā, Nīderlandē, Polijā, Vācijā, Somijā lielā skaitā tīmekļvietņu. Sabiedrība adresēja patērētājiem uztura bagātinātāju un citu produktu reklāmas, kā arī organizēja to distances tirdzniecību. Piemēram, tādās tīmekļvietnēs kā horsepowerplus.eu, tentigo.eu, dragonslim.com, fatkiller.nu patērētājiem tika reklamēti, piedāvāti un pārdoti produkti, kas saistīti ar seksuālo spēju uzlabošanu, svara un tauku apjoma samazināšanu, vielmaiņas paātrināšanu un enerģijas spēju uzlabošanu. Tīmekļa vietnēs patērētāji tika maldināti ar tādām frāzēm kā piemēram: “Nevilcinieties...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir aktualizējis metodisko materiālu "Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošana Latvijā reģistrētai pastāvīgajai pārstāvniecībai", kurā norādīts, ka nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgā pārstāvniecība (filiāle) Latvijā visu nodokļu likumu piemērošanai uzskatāma par atsevišķu iekšzemes nodokļu maksātāju. Pastāvīgā pārstāvniecība, kura ir reģistrēta Latvijā – Uzņēmumu reģistrā vai VID – ir uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātāja, un tai ir pienākums sniegt UIN deklarāciju un maksāt UIN. Pastāvīgās pārstāvniecības ar UIN apliekamā bāze un ar UIN apliekamais objekts tiek noteikts saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4. panta otro daļu, summējot taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs aprēķinātos objektus no peļņas, kuru attiecina uz pastāvīgo pārstāvniecību un kura taksācijas periodā naudas vai citā veidā ir izņemta no pastāvīgās pārstāvniecības. Pastāvīgā pārstāvniecība ar tās darbību saistītos ieņēmumus un izdevumus un attiecīgi aktīvus un pasīvus UIN vajadzībām uzskaita nodalīti no nerezidenta, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir. Attiecībā uz pastāvīgās pārstāvniecības galveno uzņēmumu – nerezidentu, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā...

Ir īstais brīdis Latvijā radīt konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi, veicinot produktivitāti un eksportu, jo īpaši šai laikā, kad citas valstis rada dažādus instrumentus, lai atbalstītu esošo uzņēmumu spēju eksportēt un konkurēt, kļūt pievilcīgākiem investoriem. “Kad tad, ja ne tagad Latvijā īstenot konkurētspējīgu nodokļu politiku?” tā žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI septembra numura intervijā retoriski vaicā Elīna Rītiņa, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) viceprezidente. Viņasprāt, darbaspēka nodokļi un ar tiem saistītās izmaksas ir viens no būtiskākajiem faktoriem, lai sekmīgi celtu valsts konkurētu pasaules tirgos. Tā kā patlaban atkal ir aktuāls jautājums par nodokļu politikas turpmāko virzību, publicējam intervijas fragmentus. Kādas kļūdas ir pašreizējā nodokļu politikā? Kas uzņēmējus neapmierina un būtu jāmaina? Būtiskākā – darbaspēka nodokļi un darbaspēka izmaksas. Kāpēc? Bieži izskan mīts, ka Latvijā ir zems nodokļu slogs. Pat tiek pretnostatīti viedokļi – Latvijā ir augsts nodokļu slogs, sevišķi darbaspēka nodokļu ziņā, vai Latvijā ir viens no zemākajiem nodokļu slogiem. Tādēļ vispirms ir jāvienojas...

NUMURA TĒMA Ikars Kubliņš: Vairākus dokumentus EDS tagad var iesniegt tieši no grāmatvedības programmas GRĀMATVEDĪBA Anda Ziemele: Vai mākslīgais intelekts aizstās grāmatvedi? Terēze Labzova–Ceicāne: Covid–19 ietekme uz nomas uzskaiti pēc 16. SFPS NODOKĻI Inguna Leibus: UIN vai IIN – kurš piemērotāks individuālajiem uzņēmējiem? Katrīna Linarte: PVN preču piegādēm uz noliktavu (call–off stock) citā dalībvalstī Maija Grebenko: Autoratlīdzības saņēmēju iespējamā nākotne ATTĪSTĪBA Jolanta Brilte: Dokumentu arhivēšanas ABC Laila Kelmere: Darbinieka prasījums, tā sagatavošana darba devēja maksātnespējas gadījumā (turpinājums) ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Darba periodi, par kuriem nepienākas apmaksātais atvaļinājums Kam izmaksāt kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu? Procenti, par kuriem būtu jāmaksā UIN Ilze Vītola: Dabas resursu nodokļa likme vieglajiem plastmasas maisiņiem Oskars Springis: Vai drīkst norādīt personas kodu? Par likvidācijas slēguma bilanci NODERĪGI Maija Grebenko: Visus gaida jauni uzdevumi Maija Grebenko: Pensijas saņēmējiem labākais mēnesis gadā «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ Semināri un kursi septembrī Abonenti var lasīt žurnāla nozīmīgākos rakstus arī portālā BilancePLZ ,...

Saudzējot uzņēmējdarbības vidi, likumdevējs likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid–19 izplatību" (raksta pārpublicēšanas brīdī zaudējis spēku) iekļāva pantu, kas nosaka, ka līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm. Šis aizliegums ir saglabāts arī Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas stājās spēkā 2020. gada 10. jūnijā. Par šīm pazīmēm un par kreditora pieteikumu administratoram rakstīts Bilancē Nr. 5 (461), 2020. g. Ja tomēr šajā ārkārtējā situācijā darba devējs ir iesniedzis uzņēmuma maksātnespējas pieteikumu un uzņēmumam ir pasludināts maksātnespējas process, tad darbiniekiem kā kreditoriem ir piemērojama īpaša aizsardzības kārtība, kuru piemērojot darbinieks var saņemt ātrāk naudas līdzekļus noteiktā apmērā nekā pārējie maksātnespējīgā uzņēmuma kreditori. Šo dokumentu sagatavošanā liela nozīme ir grāmatvedības uzskaites informācijai un dokumentiem. Šajā rakstā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis jaunu metodisko materiālu "Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas aizpildīšanas kārtība", kurā norādīts, ka ar 2021. gadu nodokļa maksātājam UIN deklarāciju būs jāiesniedz VID līdz nākamā mēneša pēc taksācijas perioda 20. datumam, bet aprēķināto nodokli jāiemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz 23. datumam. Deklarācijā summas būs norādamas tikai eiro: summu līdz 49 centiem jāatmet, bet summu, sākot ar 50 centiem, jānoapaļo uz augšu līdz vienam eiro. Deklarācijā lietotas atsauces uz Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma attiecīgajiem pantiem. Uzsākot deklarācijas aizpildīšanu EDS, nodokļa maksātājs atbild uz jautājumiem, kuru rezultātā tas redz vai neredz atsevišķas rindas, kuras konkrētajā situācijā ir vai nav jāaizpilda, un tā rezultātā saīsinās deklarācijas aizpildīšanai nepieciešamais laiks. Atkarībā no izvēlētās atbildes “Jā” vai “Nē”, atvērsies atšķirīgas rindas un tām sekojošās tabulas. Atbildot ar “Jā” uz visiem jautājumiem, tiek attēlotas visas deklarācijas rindas. Metodiskajā materiālā ar piemēriem detalizēti skaidrots, kā aizpildāma jaunā veida deklarācija un katra tās rinda. Metodisko materiālu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis kārtējo pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2020. gada augustā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Ministru kabineta 2020. gada 11. augusta noteikumi Nr. 502 “Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 28. marta noteikumos Nr. 186 “Kārtība, kādā kredītiestāde, krājaizdevu sabiedrība un maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz informāciju kontu reģistram un kontu reģistra informācijas lietotāji saņem kontu reģistra informāciju”” Noteikumi papildināti ar 19.5. punktu, nosakot Valsts ieņēmumu dienestam papildus šo noteikumu 19.1. un 19.4. apakšpunktā noteiktajam – par fizisku un juridisku personu – Latvijas Republikas nerezidentu – sniegt ziņas par to personu skaitu, kurām ir atvērti konti un tie nav slēgti uz pārskata perioda beigām. Skaitu norāda sadalījumā pēc tās iestādes nosaukuma un reģistrācijas numura, kurā ir atvērts vai slēgts konts, ziņu sniedzēja veida (kredītiestāde, krājaizdevu sabiedrība vai maksājumu iestāde), konta turētāja personas veida (fiziska vai juridiska persona), kontu turētāja, kas ir Latvijas Republikas nerezidents, rezidences...

Foto: © master1305 – stock.adobe.com Mazās uzņēmējdarbības atbalstam Latvijā ir ieviests īpašs nodoklis — mikrouzņēmumu nodoklis (MUN). Galvenie ieguvumi no MUN ir samazinātais administratīvais slogs mikrouzņēmumiem, mazākas darbaspēka izmaksas un daudzos gadījumos arī mazāks nodokļu slogs nekā vispārējā nodokļu režīmā. Tomēr blakus pozitīvajiem aspektiem jāatzīst arī MUN negatīvie aspekti, no kuriem būtiskākie ir: konkurences izkropļojums uzņēmējdarbībā un nepietiekams mikrouzņēmumu darbinieku sociālais nodrošinājums. Tāpēc nepieciešama mikrouzņēmumu nodokļa pilnveidošana, lai nodrošinātu MUN režīma ilgtspēju. Latvijā problēmas ir ļoti līdzīgas kā citās valstīs — mazo uzņēmumu nodokļu aprēķinu sarežģītība un laikietilpīgums palielinās un arvien grūtāk mazajiem uzņēmējiem pašiem veikt nodokļu aprēķinus, Latvijā — īpaši IIN maksātājiem pēc nodokļu reformas 2018. gadā. Tāpēc arvien aktuālāka kļūst nepieciešamība pilnveidot jau ieviestos atvieglotos nodokļu režīmus mazajiem uzņēmējiem. Patlaban Latvijā ir divas iespējas: maksāt konstantu nodokļa summu (50 eiro mēnesī vai Rīgā 100 eiro mēnesī) kā patentmaksu vai maksāt MUN 15% no apgrozījuma jeb ieņēmumiem. Pirmo iespēju var izmantot...

Valdības sēdē 2. septembrī pieņemts lēmums svītrot normu, kas paredzēja ārstniecības un izglītības iestādēs strādājošajiem, kā arī sociālo aprūpes centru darbiniekiem izsniegt darbnespējas lapu (DNL) uz laiku, kad Covid-19 infekcijas ierobežošanas dēļ jāievēro pašizolācija pēc ārzemju brauciena. Iepriekš tas bija steidzams risinājums, lai nepieļautu infekcijas izplatību ārstniecības un izglītības iestādēs, kā arī sociālās aprūpes centros. Minēto paredz valdības apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumos Nr.152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība". Šāds lēmums pieņemts, jo epidemioloģiskā situācija ir stabilizējusies un iedzīvotāji savlaicīgi ir informēti gan par citu valstu saslimstības rādītājiem, gan par nepieciešamajiem piesardzības pasākumiem pēc ārzemju braucieniem, piemēram, pēc kuru valstu apmeklēšanas ir obligāti jāievēro pašizolācija. Tāpat Veselības ministrija regulāri atgādina, ka patlaban vajadzētu atturēties no ārzemju braucieniem. Līdz ar to ikviens var rēķināties ar noteiktajiem piesardzības pasākumiem, un speciāli nosacījumi DNL izrakstīšanā nav nepieciešami. Vienlaikus paredzēts izdalīt darbnespējas lapu izsniegšanas nosacījumus slima bērna kopšanai (piemēram, kad bērns nav sasniedzis...

NUMURA INTERVIJA Konkurētspējīgi nodokļi radīs vairāk nodokļu maksātāju. Saruna ar ELĪNU RĪTIŅU, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidenti JURISTA PADOMS Tiesības uz formāta aizsardzību. IVO MASKALĀNS, zvērināts advokāts, zvērinātu advokātu birojs COBALT Aktualitātes patieso labuma guvēju atklāšanā Uzņēmumu reģistrā. EDGARS BUKA, Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas juriskonsults, un DIĀNA BUKĒVIČA, Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas juriskonsulte Tiesiskās aizsardzības procesu tuvākā nākotne –kreditoru grupu pārbalsošana. EDVARTS PAULS INDĀRS, zvērinātu advokātu biroja PwC Legal jurista palīgs, un RIČARDS FREIMANIS, zvērinātu advokātu biroja PwC Legal jurists Kā pārbaudīt starptautisko partneri? KONSTANTĪNS IVANOVS, Rīgas šķīrējtiesas tiesnesis, tiesību zinātņu doktors FINANSES Valsts atbalsts algu izmaksai tūrisma jomā nodarbinātajiem. IKARA KUBLIŅA, Bilance PLZ redaktora, ieskats LIAA seminārā TIESU PRAKSE Prasības tiesību neesamība vai pierādījumu trūkums. IVETA ZELTIŅA, Bc.oec., SIA JZ Consulting juriste Tiesu prakse darba strīdos 2020. gadā. 5. turpinājums. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts IEPIRKUMI Eiropas Savienības Tiesas spriedumi publisko iepirkumu lietās. EVIJA MUGINA, Iepirkumu...

Finanšu ministrija (FM) diskusijai valdībā iesniegusi informatīvo ziņojumu par nodokļu politikas attīstības virzieniem valsts sociālās ilgtspējas un ekonomikas konkurētspējas veicināšanai. Kā norāda šī piedāvājuma autori, COVID-19 izraisītā krīze ir izgaismojusi vairākas esošās nodokļu sistēmas nepilnības valstī, tai skaitā sociālās aizsardzības trūkumu alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem, kuru risināšanai nepieciešami nekavējoši lēmumi. Viens no galvenajiem COVID-19 krīzes laikā identificētajiem jautājumiem ir nepietiekams valsts sociālais nodrošinājums lielai sabiedrības daļai, kas neļauj saņemt adekvātu sociālo atbalstu nepieciešamības gadījumā. Mūsdienu ekonomikas attīstība, jaunu komercdarbības formu rašanās, digitālās vides izmantošana komercdarbībā, kā arī COVID-19 infekcijas ietekme un citi faktori nosaka nepieciešamību veikt izmaiņas pastāvošajā sociālās apdrošināšanas sistēmā, lai visiem strādājošajiem nodrošinātu atbilstošu sociālo aizsardzību. Rezultātā tiktu panākts noteikts un izmērāms efekts iedzīvotāju sociālajā nodrošinājumā krīzes gadījumos, kā arī būtu sperts būtisks solis ēnu ekonomikas samazinājumā kopumā. Lai risinātu identificētās problēmas saistībā ar sociālo un veselības nodrošinājuma nepietiekamību nodarbinātām personām, tiek plānots ieviest nodokļu izmaiņas trīs posmos. Pirmajā nodokļu...

Tuvojas 2021. gads, un šķiet, ka līdz 2020. gada beigām mums katru mēnesi būs jums ko stāstīt par jaunajām vai precizētajām likumdošanas normām. Šoreiz — par MK noteikumiem Nr. 827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli", jo 2020. gada 16. jūnijā pieņemti grozījumi (MK noteikumi Nr. 393), kuru lielākā daļa stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī, tāpēc rakstā vairāk par šiem grozījumiem. Jāteic, ka grozījumi ir loģiski un pamatoti. Grozījumu iemesli Ministru kabineta noteikumu Nr. 827 grozījumi saistīti ar iepriekš veiktajiem grozījumiem vairākos likumos: likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā, Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā, Maksātnespējas likumā. Minēto likumu grozījumu rezultātā MK noteikumos Nr. 827 vajadzēja iestrādāt jaunas normas, kas saistītas ar: vienotā nodokļu konta ieviešanu; informācijas par nodokļiem citādu uzrādīšanu; ziņojumu...

Latvijas uzņēmums (PVN maksātājs) iegādājas preces no Apvienotās Karalistes. Kā parādīt darījumus ar minēto valstu partneriem pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk — PVN) deklarācijā? Preces ir apliekamas ar PVN stardartlikmi, un tās ir nepieciešamas uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Vai PVN deklarācijas pirmā pielikuma otrajā sadaļā preču vērtība jānorāda ES valsts valūtā ar preču saņemšanas datumu vai rēķina datumu, ja pavadzīme ir saņemta EUR valūtā? Vai šajā gadījumā ir jābūt CMR pavadzīmei? Vēršam jūsu uzmanību, ka Apvienotā Karaliste (turpmāk — AK) ir izstājusies no Eiropas Savienības (turpmāk — ES) 2020. gada 31. janvārī, tātad tā ir uzskatāma par trešo valsti, bet no 2020. gada 1. februāra līdz 2020. gada 31. decembrim ir spēkā tirdzniecības vienošanās, līdz ar to no 2020. gada 1. februāra līdz 31. decembrim AK ir noteikts pārejas periods (saskaņā ar Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas 126. pantu), un līdz šā gada...

Valsts sekretāru sanāksmē 13. augustā izskatīts grozījumu projekts Ministru kabineta 2010. gada 5. maija noteikumos Nr. 413 "Noteikumi par gada publiskajiem pārskatiem", kas paredz izmaiņas gada publiskajā pārskatā iekļaujamā informācijā par stratēģijas novērtēšanu. Izmaiņas nepieciešamas saistībā ar to, ka pieņemšanas stadijā atrodas arī saistītais Ministru kabineta instrukcijas projekts "Kārtība, kādā izstrādā un aktualizē institūcijas darbības stratēģiju un novērtē tās ieviešanu". Tas paredz, ka valsts institūcijas darbības stratēģijas ieviešanu novērtē stratēģijas darbības perioda pēdējā gadā un informāciju par novērtēšanas rezultātiem sniegs gada publiskajā pārskatā pēc stratēģijas darbības perioda beigām. Līdz ar to nepieciešams šīs izmaiņas atspoguļot arī MK noteikumos Nr. 413: precizējot informāciju, kura institūcijām būtu jānorāda par stratēģijas izpildes gaitu ikgadēji (darbības stratēģijas prioritātes un to mērķi pārskata gadā, kā arī sasniedzamo rezultātu izpildes analīze un valsts budžeta līdzekļu izlietojuma efektivitātes izvērtējums) paredzot, ka novērtējumā iekļauj analīzi par institūcijas sniegumu attiecīgajā stratēģijas darbības periodā, t.sk. skaidrojumu par izvirzīto mērķu sasniegšanas pakāpi, kā...