Ekspertu ziņojumam

Pēc klienta identifikācijas un klienta patieso labuma guvēju noskaidrošanas nākamais solis, kas jāveic ārpakalpojumu grāmatvedim - jāpārbauda, vai klients nav atrodams sankciju sarakstos. Sīkāk par to skaidro Mg. oec. Jeļena Marjasova, RS ONE Consultingvaldes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificēta speciāliste. Kuras personas pārbaudāmas? Sankciju sarakstos būtu pārbaudāmas pēc iespējas plašāks personu loks - ne tikai pats klients (gan fiziskas, gan juridiskas personas, jo arī juridiskas personas var būt sankciju subjekti), bet arī klienta valdes un padomes locekļi, klientu pārstāvēttiesīgās personas un klienta patiesais labuma guvējs, iesaka J. Marjasova. Pārbaudes veikšana noteikti jādokumentē - jāsaglabā attiecīgas ekrānuzņēmumu izdrukas klienta lietā, pārliecinoties, ka tās satur datumu. Kur meklēt sankciju sarakstus? Pirmais, kas būtu jāpārbauda - konsolidētais ANO pieņemto sankciju saraksts, kas atrodams vietnē https://scsanctions.un.org/consolidated. Tāpat ērts rīks pieejams vietnē https://sanctionsmap.eu/#/main - apvienota datu bāze, kurā apkopotas gan sankcijas, ko noteikusi Eiropas Savienība, gan tās, ko noteikusi ANO. Vēl pieejams arī ASV OFAC sankciju saraksts...

Vai uzņēmums pēc saviem ieskatiem var maksāt mazāku dienas naudu, nekā noteikts MK noteikumos: piemēram, noteikumos minēti 60 eiro dienā, bet uzņēmums sedz 41 eiro? Darbinieks ir ar mieru, jo tiek kompensēti visi izdevumi. Atbilde MK noteikumi Nr. 969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi", kas regulē izdevumu kompensāciju komandējuma (arī darba brauciena) laikā, nosaka konkrētas summas (darbiniekam (..) atlīdzina), nevis atļauj uzņēmumam izvēlēties pēc saviem ieskatiem. Netiek ņemta vērā darbinieka (vai citas komandējumā nosūtītās personas) piekrišana saņemt mazāku dienas naudas summu. Gadījums, kad noteikumi pieļauj maksāt dienas naudas daļu, ir minēts noteikumu 13. punktā: Ja darbiniekam tiek nodrošināta bezmaksas uzturēšanās — viesnīca (naktsmītne) un ēdināšana vismaz trīs reizes dienā (tai skaitā no citas institūcijas finanšu palīdzības līdzekļiem) — vai ja bezmaksas uzturēšanās tiek nodrošināta saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvo aktu regulējumu, tad ar institūcijas vadītāja atļauju par katru komandējuma vai darba brauciena dienu viņam izmaksā līdz 30% no komandējuma (darba...

Vai kādā žurnāla Bilance numurā ir precīzs UIN likuma 10. panta neatskaitāmo procentu aprēķina piemērs par 2019. gadu? Nevaru atrast internetā. Atbilde Par aizņemtajiem līdzekļiem parasti tiek maksāti procenti (īpaši, ja aizņēmējs ir juridiskā persona). Veiktos procentu maksājumus neatkarīgi no summas uzņēmums noraksta, neiekļaujot tos apliekamajā bāzē, ja aizņēmumi saņemti no tādas finanšu iestādes, kura atbilst abiem kritērijiem: tā ir Latvijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja attiecīgā konvencija ir stājusies spēkā; tā sniedz kreditēšanas vai finanšu līzinga pakalpojumus, un tās uzraudzību veic attiecīgās valsts kredītiestāžu vai finanšu uzraudzības institūcija. Ja aizdevējs ir cita institūcija, aizņēmējam jāveic aprēķins un jānosaka, no cik lielas procentu summas UIN tomēr būtu maksājams. Aprēķina process aprakstīts UIN likuma 10. panta 1. daļā: Ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauj procentu maksājumus proporcionāli tam, kādā apmērā...

Ekonomiskās situācijas stabilizēšanai Covid-19 krīzes laikā un pēc tās uzņēmēju atbalstam tika izstrādātas virkne valsts atbalsta programmas, sākot no dīkstāves pabalstiem darbiniekiem un nodokļu brīvdienām, kas deva atbalstu un atspēriena punktu uzņēmējiem krīzes laikā, līdz investīcijām apgrozāmajiem līdzekļiem un jaunu produktu izstrādei, kā arī starptautiskās konkurētspējas un eksporta veicināšanai. No Ekonomikas ministrijas izstrādātajām atbalsta programmām populārākās ir Altum aizdevumu programma apgrozāmo līdzekļu pieejamības nodrošināšanai un garantiju programmas saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība, kas komersantiem pieejamas jau no 2020.gada 25.marta. Līdz š.g. 21. augustam Altum izsniegusi aizdevumus komersantiem 83 miljonu eiro apmērā 446 projektu īstenošanai. Tāpat Altum sadarbībā ar bankām līdz šim nodrošinājusi kredītu brīvdienu iespējas uzņēmējiem vairāk kā 84,7 miljonu eiro apmērā, izsniedzot garantijas 31,5 miljonu eiro apmērā kopumā 161 darījumam. Atbalsta programmas joprojām ir pieejamas uzņēmējiem, par atbalsta saņemšanas iespējām aicinām komersantus vērsties Altum. No š.g. marta jebkuras nozares Covid-19 krīzes skartais uzņēmums varēja kvalificēties dīkstāves pabalsta saņemšanai....

Valsts darba inspekcija sadarbībā ar Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru ir izstrādājusi jaunu bezmaksas OiRA rīku latviešu valodā, kura mērķis ir dot iespēju pašam uzņēmumam novērtēt savas darba vides gatavību COVID-19 un atlasīt piemērotākos veicamos pasākumus, lai samazinātu darbinieku risku inficēties darba vietā. Atšķirībā no citiem rīkiem, šis rīks nav nozares specifisks, to var izmantot jebkuras nozares darba devējs, izņemot veselības un sociālo aprūpi. Līdzīgi kā citos rīkos, ari šajā ir iekļautas saites uz skaidrojošiem materiāliem, vadlīnijām, valsts iestāžu mājaslapām, kur iespējams iegūt papildus informāciju. Rīks ir pieejams šeit. Vairāk informācijas par OiRA rīku ir pieejama šeit. Biežāk uzdotie jautājumi par OiRA rīku Cik sarežģīta ir OIRA? Vai nepieciešams reģistrēties? Lai izmantotu rīku, nav nepieciešamas īpašas priekšzināšanas un prasmes – ja protat lietot sociālos tīklus, piemēram, draugiem.lv, Twitter, Facebook, problēmu nebūs. Rīku iespējams izmēģināt bez reģistrēšanās, taču tad nebūs iespējams sagatavot atskaites. Pilnībā visas iespējas, ko sniedz OiRA, var novērtēt,...

Līdz ar jauno Administratīvās atbildības likumu 2020. gada 1. jūlijā stājās spēkā jaunās (2019. gada 17. oktobrī pieņemtās) likuma "Par grāmatvedību" normas par sodiem grāmatvedības administratīvo pārkāpumu jomā. Neliels atgādinājums par to, kas mainījies galvenajos sodu piemērošanas principos. Viena no būtiskākajām izmaiņām ir tā, ka tagad par administratīvajiem pārkāpumiem grāmatvedības jomā var piemērot brīdinājumus un naudas sodus, bet ne vairs mantas konfiskāciju un tiesību atņemšanu valdes loceklim ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās. Tāpat atsevišķi sods vairs netiek izdalīts par pārkāpumu, kas gada laika izdarīts atkārtoti. Piemēram, ja iepriekš Administratīvo pārkāpumu kodekss par gada pārskatu neiesniegšanu noteiktajos termiņos paredzēja iespēju sodīt ar 70 līdz 430 eiro naudas sodu vai tiesību atņemšanu valdes loceklim ieņemt amatus komercsabiedrībās, tagad par šādu pārkāpumu tiesību atņemšanu vairs nepiemēro, tiesa gan, maksimālais naudas sods (fiziskai personai) kļuvis krietni bargāks - līdz 400 naudas soda vienībām jeb (šobrīd) 2000 eiro. Savukārt, ja iepriekš par preču piegādes vai pārvadājumu dokumentu noformēšanas,...

2020. gadā pārņēmu uzņēmuma grāmatvedību. Salīdzinot debitoru atlikumus, secināju, ka starp tiem ir atlikumi, kas izveidojušies pirms 2017. gada 1. janvāra, bet tiem uzkrājumi nav veidoti. Starp parādniekiem ir arī uzņēmumi, kuri ir jau likvidēti. Nav dokumentu, ka iepriekš būtu salīdzinātas šīs summas (to izdarīju 2020. gadā), nav arī mēģināts piedzīt parādus tiesas ceļā vai citādi. Ja es norakstu šīs summas tieši izdevumos (uzņēmumiem, kuri ir likvidēti vai kuru parāda summas ir ļoti mazas) vai veidoju uzkrājumus nedrošajiem debitoru parādiem, kā tas atspoguļojas uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā? Atbilde Darbības ar debitoru parādiem (acīmredzami — šaubīgajiem un zaudētajiem) ir aprakstītas Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma, kas stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī, Pārejas noteikumu 31. punktā. Nodokļa maksātājs, kurš līdz 2017. gada 31. decembrim bija uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", ir tiesīgs samazināt taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi par debitora parādiem, kas radušies līdz...

Šogad 1.septembrī stājas spēkā grozījumi Muitas likumā, iekļaujot jaunus pantus - 23.1 un 23.2 pantu, un Ministru kabineta 2020.gada 11.augusta noteikumi Nr.504 “Noteikumi par reģistrētu eksporta vietu un kārtību, kādā informē par preču izvešanu no vietas, kurā var uzglabāt eksporta procedūrā izlaistās preces” (turpmāk – MK noteikumi Nr.504), informē Valsts ieņēmumu dienests. Muitas likuma grozījumu un MK noteikumu Nr.504 mērķis ir uzlabot komercdarbības vidi un mazināt administratīvo slogu gan uzņēmējiem, gan muitas dienestam, pilnveidojot normatīvo regulējumu preču uzrādīšanas vietu noteikšanai. Grozījumi Muitas likumā nosaka vietas, kurās preces var atrasties: piesakot eksporta procedūru, iesniedzot reeksporta deklarāciju un pēc izlaišanas eksporta procedūrā (piemēram, lai veiktu pārkraušanu/konsolidāciju citās Savienības dalībvalstīs noformēto preču eksporta kravām). MK noteikumi Nr.504 ietver nosacījumus par šādu vietu reģistrāciju, kā arī eksportētāja (pilnvarotas personas) pienākumus, novietojot eksporta procedūrā izlaistās preces uzglabāšanai. 1) Piesakot eksporta procedūru (iesniedzot eksporta deklarāciju EMDAS Eksporta kontroles sistēmas funkcionalitātē), preces var atrasties: eksporta muitas iestādē (muitas kontroles...

Kā rīkoties ārpakalpojumu grāmatvedim, kurš konstatē, ka tā potenciālais klients ir politiski nozīmīga persona? Vai šādā gadījumā darījuma attiecību dibināšanu var vienkārši atteikt? Kā skaidro Mg. oec. Jeļena Marjasova, RS ONE Consultingvaldes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificēta speciāliste, sadarbības atteikšana, pamatojoties tikai uz to, ka klients ir politiski nozīmīga persona, ir pretrunā gan ar Eiropas Savienības naudas atmazgāšanas novēršanas (anti-money laundering jeb AML) IV direktīvu, gan ar Finanšu darījumu darba grupas (FATF) ieteikumiem. ES AML IV direktīvas 33. pants paredz, ka "politiski nozīmīgajām personām izvirzītās prasības pēc savas būtības ir preventīvas, nevis krimināltiesiskas un tās nebūtu jāinterpretē kā prasības, ka politiski nozīmīgas personas viennozīmīgi jāuztver kā personas, kuras iesaistītas noziedzīgā darbībā." "Tas arī ir loģiski, jo politiski nozīmīgas personas statuss pats par sevi nav noziegums. Mēs nevaram atteikt dibināt darījuma attiecības, bet ar šādiem klientiem mums jāstrādā ļoti piesardzīgi un jāveic padziļināto izpēti," iesaka eksperte. Lasiet vēl: Kā skaidrot, vai klients...

SIA viens īpašnieks, dibinot firmu, pamatkapitālā ielika ēku, kas viņam piederēja kā fiziskai personai. Ēka ir nolietojusies. Īpašnieks grib to pārdot. Kas notiek ar pamatkapitālu? Vai to samazina caur UR, un kādas darbības jāveic? Vai vispirms 2800 eiro vērtībā ir jāpalielina pamatkapitāls un tad jāsamazina par ēkas vērtību? Atbilde Ja pamatkapitālā iegulda pamatlīdzekli (PL) un vērtētāji to atzinuši par izmantojamo saimnieciskajā darbībā, tad, pārdodot PL, pēc kāda laika vai arī uzreiz pēc ieguldīšanas ar firmas pamatkapitālu nekas nenotiek. Arī pamatkapitāls nav ne jāpalielina, ne jāsamazina. PL pārdošanas rezultātā rodas cits aktīvs (nauda), bet, salīdzinot atlīdzību ar norakstītā PL vērtību, rodas vai nu peļņa, vai zaudējumi, kas savukārt var palielināt vai samazināt firmas pašu kapitālu (ja vērtē šo vienīgo darījumu). Jautājumā mulsina divi momenti. Pirmais saistīts ar ēkas novērtējumu (kas tā par "ēku" ar šādu vērtību), bet otrais — ar to, ka PL ir tieši ēka, proti, nekustamais īpašums1 (arī šķūnis vai garāža...

Uzņēmumiem nereti nākas saskarties ar situācijām, kad klients kavē vai ilgstoši nemaksā rēķinus. Var, protams, pacietīgi gaidīt vai regulāri atgādināt par parādu, taču tas prasa papildu resursus, un negūtie ieņēmumi tikmēr ir iesaldēti. Šādās situācijās efektīvs un arvien populārāks risinājums ir cesijas līgums - parādsaistību pārdošana. Kas jāņem vērā uzņēmumam, kurš pārdod savu parādnieku saistības, un kas jāzina parādniekam? Cesija ir darījums, kura rezultātā prasījuma tiesība pret atlīdzību tiek nodota jauna prasītāja rīcībā. Cesijas darījumā iesaistītas divas vai vairākas puses. Prasījuma tiesību pārdevēju sauc par cedentu, prasījuma tiesību pircēju - par cesionāru. Prasījuma tiesību cesiju Latvijas Republikā regulē tikai viens normatīvais akts - Civillikums (Saistību tiesības, 9. nodaļa, 1793. - 1810. panti). Par cesijas priekšmetu var būt dažādi prasījumi, vienalga, vai tie izriet no līguma vai no neatļautas darbības (piemēram, nesamaksāšana par auto stāvvietu u.tml.). Par cesijas priekšmetu var būt arī tādi prasījumi, kuriem vēl nav iestājies izpildes termiņš, kā arī prasījumi,...

Pārtrauktas darba attiecības ar darbinieku sakarā ar veselības stāvokli, un viņam pienākas atlaišanas pabalsts vienas vidējās mēneša algas apmērā. Kā to noteikt, ja pēdējos trīs mēnešus darbinieks saņēmis dīkstāves pabalstu? Atbilde Vispirms atgādināšu mēneša vidējās izpeļņas noteikšanas vēsturi. Līdz 2015. gadam grāmatvežiem bija jāvadās pēc Darba likuma (DL) 75. panta 4. daļā minētā algoritma: Mēneša vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar seši. Acīmredzami šāda kārtība nav ne pareiza, ne taisnīga, jo algoritmā nav ņemts vērā tas, ka aprēķina periodā darbinieks varēja gan slimot, gan izmantot atvaļinājumu. Šos periodus DL uzskata par attaisnoto prombūtni. Tie ir pamanīti un ietverti dienas/stundas vidējās izpeļņas noteikšanā, apmaksājot atvaļinājumus, tādējādi bija nepieciešams veikt grozījumus Darba likumā. Sākoties 2015. gadam, arī pēc tiesas sprieduma sakarā ar minēto aprēķinu mēneša vidējās izpeļņas algoritms tika aizlienēts no Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (Atlīdzības likuma) un ievietots 75. panta 3. daļā: jānosaka...

Saskaņā ar likuma "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" (turpmāk – Darbinieku likums) 6. panta ceturto daļu uzņēmējdarbības riska valsts nodevas (URVN) apmēru un Darbinieku prasījumu garantiju fonda (DPGF) pašu ieņēmumos ieskaitāmās URVN daļu katru gadu nosaka Ministru kabinets. Uz 25. augusta valdības sēdi sagatavots Tieslietu ministrijas informatīvais ziņojums "Par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas sadalījumu 2021. - 2023. gadam" un, ņemot vērā informatīvajā ziņojumā norādīto, taj'izteikts priekšlikums, ka URVN 2021. – 2023. gadā ir nosakāma līdzšinējā apmērā - 0,36 eiro mēnesī, ko aprēķina par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības, izvērtējot atlikuma uzkrājuma un izmaksājamo summu apmēru un nepieciešamības gadījumā pārskatot URVN apmēru atbilstoši esošajai situācijai. DPGF mērķis ir aizsargāt maksātnespējīgo parādnieku darbinieku intereses maksātnespējas procesā, tādējādi mazinot maksātnespējas radītās sociālās un ekonomiskās sekas. Galvenās DPGF aktivitātes ir: apmierināt darbinieku prasījumus no DPGF līdzekļiem; īstenot Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) prasījuma tiesības attiecībā uz MKD piešķirto naudas līdzekļu atmaksāšanu, kas...

Periodā līdz 31.12.2017. šaubīgajam debitoram izveidots uzkrājums 100% apmērā. D 8280, K 4320; D 2315, K 2310 (2315 kontā šaubīgie debitoru parādi).Debitors ir miris. Kā norakstīt šo parādu, kāds kontējums, un vai šī summa skar UIN deklarāciju par 2020. gadu? Atbilde Veidojot uzkrājumu minētajam debitoram periodā līdz 2017. gada 31. decembrim, proti, iekļaujot summu peļņas/zaudējumu aprēķinā, jums bija pienākums ar šo summu palielināt apliekamo ienākumu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijā. Rezultātā nodoklis bija samaksāts bez šīs summas ietekmes. Uzkrājumu šādiem debitoru parādiem norakstīšanu neietekmē patlaban spēkā esošā UIN likuma normas (jaunā UIN likuma normas piemērojamas no 2018. gada un turpmāk). Tādēļ no konkrētai personai izveidotā uzkrājuma jātiek vaļā: D 4320, K 2315. Kā redzam, grāmatojums neskar peļņas/zaudējumu aprēķinu un 2020. gada UIN deklarāciju. Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada augusta (464.) numurā

Covid-19 krīze skaidri iezīmējusi to, ka biznesa pasaulē procesus un notikumus paredzēt ir neiespējami, tāpēc jāmāk pielāgoties katrai situācijai. Jaunu prasmju un zināšanu apguve īpaši svarīga uzņēmumiem ir patlaban, kad jādomā par biznesa saglabāšanu un attīstīšanu arī nākotnē, uzskata finansisti un, turpinot iepriekšējos gados uzsākto apmācību programmu uzņēmumiem, SEB banka piekto reizi izsludina pieteikšanos biznesa pilnveidei veltītajai Izaugsmes programmai. Piesakiet dalību līdz 25. septembrim! Izaugsmes programma paredzēta Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem ar vismaz divu gadu pieredzi uzņēmējdarbībā un vismaz 200 000 eiro apgrozījumu gadā. Daļa no Izaugsmes programmas lekcijām pieejama jebkuram interesentam tiešsaistē. Šogad programma norisināsies virtuāli, tādējādi paplašinot iespējamo dalībnieku loku, jo apgūt programmas sniegtās iespējas varēs no jebkuras vietas Latvijā vai pat esot ārpus valsts. Uzņēmumu izaugsmes programmu SEB banka īsteno sadarbībā ar vadības konsultāciju uzņēmumu “Civitta Latvija”. Dalība programmā uzņēmumiem ir bez maksas, SEB banka tās īstenošanā iegulda 40 000 eiro gadā. Programmas mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem sagatavoties straujākai...