Ekspertu ziņojumam

Aivu Vīksnu, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sekretāri, par 2025. gada valsts budžetu, par deputātes iniciatīvām un līdz šim Saeimā paveikto darbu intervē Vita Zariņa, žurnāla Bilance galvenā redaktore. Kā vērtējat 2025. gada valsts budžeta veidošanas procesu un pieņemtā budžeta prioritātes? Valsts budžeta veidošana vienmēr ir bijis sarežģīts process, un tam ir jāpieiet ļoti atbildīgi, jo mēs runājam par sabiedrības kopīgi iegūto resursu sadali. Budžets ir kā valsts spogulis — tas parāda, kuras jomas mēs vērtējam augstāk par citām un kuras uzskatām par prioritārām. Protams, drošība vienmēr ir bijusi un būs viena no galvenajām prioritātēm, īpaši pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos. Tomēr, manuprāt, visam pāri stāv ekonomiskā drošība. Kāpēc ekonomiskā drošība? Jo, ja nav ekonomiskās stabilitātes, nav uzņēmējdarbības un nav pietiekamu nodokļu maksājumu, tad arī drošības pasākumiem, izglītībai, veselībai un citām jomām nebūs pieejami nepieciešamie līdzekļi. Mūsu galvenais uzdevums ir radīt vidi, kurā uzņēmēji var strādāt, attīstīties un maksāt nodokļus. Ja mēs veidosim prognozējamu...

No 2025. gada 2. februāra Eiropas Savienībā (ES), tai skaitā Latvijā, stājās spēkā prasības Mākslīgā intelekta (MI) regulā1 (I. un II. sadaļa), aizliedzot prakses, kas tiek uzskatītas par neatbilstošām ES pamatvērtībām – tiesiskumam, pamattiesībām un demokrātijai, norāda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1689 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 (Mākslīgā intelekta akts) (Dokuments attiecas uz EEZ) Regulējuma mērķis ir aizsargāt Eiropas iedzīvotājus no mākslīgā intelekta sistēmām, kas var apdraudēt cilvēktiesības vai veicināt diskrimināciju. Saskaņā ar MI regulu aizliegtas vairākas augsta riska MI lietošanas prakses, tostarp: MI sistēmas, kas izmanto zemapziņā esošas metodes, lai maldinātu cilvēkus, kuru mērķis ir būtiski iespaidot personas uzvedību, kā, piemēram, tērzēšanas roboti, kas lietotājam iesaka...

Ienākums, kas gūts, īstenojot akciju pirkuma tiesības, kuras darbiniekam, padomes vai valdes loceklim uz darba attiecību pamata piešķīris darba devējs vai uzņēmums, kas ir ar darba devēju saistīta persona likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē, ir jāietver algota darba ienākumā un par to ir jāmaksā algas nodoklis (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), ja nav piemērojami nosacījumi par neapliekamu ienākumu, norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizētajā informatīvajā materiālā "Ienākums no akciju pirkuma tiesību īstenošana". Piemēram, darbiniekam darba devējs piešķīris akciju pirkuma tiesības, kuras akciju pirkuma tiesību īstenošanas plāns paredz īstenot jau pēc sešiem mēnešiem, proti, 30. maijā iegādāties akcijas ar 40% atlaidi. Akciju tirgus vērtība – akciju pirkuma tiesību īstenošanas dienā – ir 3000 eiro. Darbinieks izmanto savas tiesības un 30. maijā iegādājas akcijas par 1800 eiro (40% atlaide no 3000 eiro). Darba devējs darbinieka ienākumam 1200 eiro (3000 – 1800) no akciju pirkuma tiesību īstenošanas piemēro darbaspēka nodokļus (VSAOI...

Atbild: Linda Miezīte, Finanšu kompānijas SIA Mensarius vadītāja Autoram, kurš reģistrējies Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējs vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā, no saimnieciskās darbības mēnesī ir gan ieņēmumi, gan izdevumi. Skatāmies, vai kopumā ir ienākumi. Ja ienākumi sasniedz minimālās algas apmēru (740 eiro un vairāk), tad valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) ir aprēķināmas pēc likmes 31,07% no vismaz 740 eiro (vai izvēlēta lielāka VSAOI objekta). Pensijas apdrošināšanai ir jāmaksā vismaz 10% no starpības starp faktiskajiem ienākumiem un 740 eiro (vai cita izvēlētā VSAOI objekta, no kā veiktas VSAOI pēc likmes 31,07 %). Ja ienākumi nesasniedz minimālās algas apmēru (mazāk par 740 eiro), ir jāveic obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai (10% no faktiskajiem ienākumiem). Šis maksājums neietekmē nevienu pabalstu (piemēram, bezdarbnieku, māmiņalgu, vecāku pabalstu u.c.). Piemērs ar 50% izdevuma normu, ko var izmantot tikai atsevišķu autordarbu veicēji un ja netiek sniegti citi pakalpojumi, kas nav saistīti ar autortiesībām: vispārējais nodokļu maksāšanas...

Atvaļinājuma, kas pāriet no viena mēneša uz otru, uzrādīšanai darba devēja ziņojumā piemīt dažas īpatnības. Pirmkārt, saistībā ar likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» grozījumiem (šajos divos mēnešos būs piemērojamas dažādas nodokļa likmes, dažādi neapliekamie minimumi, iesniedzami divi darba devēja ziņojumi, kā arī informācija attiecas uz diviem taksācijas periodiem). Otrkārt, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS) «it kā vēlas» apkopot datus atsevišķi par katru taksācijas periodu un «nesaprot», kāpēc informācija no gada laikā saņemtajiem darba devēja ziņojumiem nesakrīt ar datiem, kas norādīti paziņojumā par taksācijas gadu. Šādas situācijas mēdz būt arī taksācijas perioda laikā, tomēr tad tās ir retāk pamanāmas un ar mazākām sekām. Piemērs Darba ņēmējam, kam noteikta minimālā stundas tarifa likme, nav sasniedzis pensijas vecumu, nodarbināts 8 st. dienā un 40 st. nedēļā, piešķirts ikgadējais apmaksātais atvaļinājums no 16. decembra, uz trim kalendāra nedēļām (21 kalendāra diena, izņemot svētku dienas). Stundas vidējā izpeļņa — 4,25 eiro. Darbs decembrī...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem, kas 2025. gada janvārī publicēti oficiālajā vietnē Latvijas Vēstnesis. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā Grozījumi paredz ievērojamas izmaiņas alkoholisko dzērienu tirdzniecībā, izplatīšanā un reklāmā. Tiek noteiktas papildus marķēšanas prasības alkoholiskajiem dzērieniem, noteikti ierobežojumi alkoholisko dzērienu pieejamībai azartspēļu organizēšanas vietās, aizliegums tirgot noteikta stipruma alkoholiskos dzērienus maza tilpuma (nepārsniedz 0,2 litrus) plastmasas iepakojumos, noteikti alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmas ierobežojumi drukātajos medijos un drukātajos materiālos, kinoteātros un tiešsaistē, kā arī ierobežoti tirdzniecības veicināšanas pasākumi (akcijas, izpārdošanas, u.tml.) mazumtirdzniecības vietās. Ņemot vērā, ka atsevišķas iekļautās normas ir saistītas ar papildu pasākumiem, kurus būtu nepieciešams veikt gan alkoholisko dzērienu ražotājiem, gan mazumtirgotājiem pirms minēto normu stāšanās spēkā, atsevišķiem grozījumiem ir noteikts spēkā stāšanās un pārejas periods normu ieviešanai. 09.01.2025. 07.02.2025. Ministru kabineta...

Valsts drošības dienests (VDD) norāda, ka 2024. gadā būtiskus riskus turpināja radīt gan vietējo, gan ārvalstu uzņēmēju pārrobežu biznesa darījumi ar sankcijām pakļautajām precēm un pakalpojumiem austrumu virzienā. VDD veiktā informācijas analīze liecina, ka paaugstinātus sankciju pārkāpšanas riskus joprojām radīja sankcijām pakļauto preču tirdzniecība ar Centrālāzijas un Tuvo Austrumu reģiona valstīm, kuras nav ieviesušas tirdzniecības ierobežojumus ar Krieviju. 2024. gadā VDD saņēma 273 ziņojumus par iespējamiem sankciju pārkāpumiem. 150 ziņojumi bija no bankām, 14 bija no fiziskām personām un seši – no juridiskām personām. Pārējos 103 ziņojumus VDD saņēma no valsts iestādēm, no kuriem lielākā daļa – 83 – bija no Finanšu izlūkošanas dienesta (FID). Sankciju apiešanai negodprātīgi uzņēmēji turpināja slēpt biznesa darījumu patieso būtību un saiknes ar Krieviju. Uzņēmēji manipulēja ar informāciju par kravu faktisko sastāvu, izcelsmi vai gala saņēmēju, iesaistīja starpniekus ne tikai trešajās valstīs, bet arī Eiropā, kā arī izvēlējās sarežģītus un ekonomiski nepamatotus piegādes maršrutus un veidus. Lai...

Konkurences padome (KP) informē, ka tā pēdējo divu gadu laikā ir saņēmusi mazāk nekā desmit iesniegumus no pārtikas vai lauksaimniecības preču piegādātājiem, kuros tiek lūgts KP skaidrojums par Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) piemērošanu. Tāpat arī KP nav saņemts neviens ziņojums no piegādātājiem vai nozares asociācijām, kas liecinātu par pircēju negodīgu tirdzniecības praksi. KP aicina piegādātājus aktīvi iesaistīties un ziņot par pārkāpumiem pārtikas piegādes ķēdē, veicinot godīgu konkurences vidi. NTPAL mērķis ir aizliegt negodīgu tirdzniecības praksi visā lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes ķēdē, kā arī aizliegt nepārtikas preču mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu pret piegādātājiem. NTPAL ir spēcīgs instruments, kas varētu mainīt tirgus vidi, ja vien piegādātāji izmantotu savas tiesības un aktīvi ziņotu par negodīgu tirdzniecības praksi likuma uzraugošajai institūcijai – Konkurences padomei. Atkarība no konkrēta pircēja var radīt piegādātājam bažas, ka jebkāda veida konflikta risināšana var izraisīt negatīvas sekas, piemēram, nelabvēlīgu...

Lai varētu izmaksāt atlīdzību par darbu, ko veicis autors, jāņem vērā, ka nodokļu piemērošanai izšķir četrus autoratlīdzības saņemšanas veidus: autortiesību mantiniekam un citu autortiesību pārņēmējam izmaksātā autoratlīdzība; autoratlīdzība, ko izmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācijas; autoratlīdzība, ko izmaksā personām, kam nav reģistrēta saimnieciskā darbība; autoratlīdzība, ko izmaksā personām, kam ir reģistrēta saimnieciskā darbība. Atbild: Linda Miezīte, Finanšu kompānijas SIA Mensarius vadītāja Autoratlīdzību autortiesību mantiniekam vai citiem tiesību pārņēmējiem izmaksā, ja autortiesību īpašnieks nodod savas mantiskās autortiesības citai personai. Šajā regulējumā nekas nav mainījies kopš 2021. gada. Bez izmaiņām ir arī nodokļu piemērošana autoratlīdzībai, kuras izmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācijas. Taču jāņem vērā, ka 2025. gadā autortiesību mantiniekam un citiem autortiesību pārņēmējiem izmaksātajai autoratlīdzībai, kā arī autoratlīdzībai, ko izmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, autoratlīdzības izmaksātājs izmaksas brīdī ietur šādas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes: 25,5% ienākumam līdz 105 300 eiro gadā; 33% pārsnieguma daļai virs 105 300 eiro gadā. Šādam ienākumam nepiemēro valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas...

REDAKTORES SLEJA Vita Zariņa: Finanšu gads noslēdzies — laiks ieviest kārtību Lai gan jaunais gads ir sācies ar atsevišķu nodokļu izmaiņām, par ko esam rakstījuši žurnāla iepriekšējos numuros un ikdienā varat sekot līdzi portālā BilancePLZ, tomēr šī brīža aktualitāte ir finanšu gada noslēgums.Tas ir kritisks posms, kad jāapvieno visi gada laikā veiktie grāmatvedības ieraksti vienā skaidrā pārskatā. Inventarizācija ir viena no būtiskākajām darbībām finanšu gada noslēgumā. Tas ir process, kas palīdz ne tikai pārskatīt visu uzņēmuma īpašumu un saistības, bet arī nodrošināt, ka visi grāmatvedības dati atbilst reālajai situācijai. Ir pienācis laiks salīdzināt debitoru un kreditoru atlikumus. Iesaistieties aktīvā komunikācijā ar klientiem un partneriem par neapmaksātiem rēķiniem. INTERVIJA Vita Zariņā intervē Aivu Vīksnu: Mums ir visas iespējas kļūt par veiksmīgu un plaukstošu valsti! Aivu Vīksnu, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sekretāri, par 2025. gada valsts budžetu, par deputātes iniciatīvām un līdz šim Saeimā paveikto darbu intervē Vita Zariņa, žurnāla Bilance galvenā redaktore....

Lai gan jaunais gads ir sācies ar atsevišķu nodokļu izmaiņām, par ko esam rakstījuši žurnāla iepriekšējos numuros un ikdienā varat sekot līdzi portālā BilancePLZ, tomēr šī brīža aktualitāte ir finanšu gada noslēgums. Tas ir kritisks posms, kad jāapvieno visi gada laikā veiktie grāmatvedības ieraksti vienā skaidrā pārskatā. Inventarizācija ir viena no būtiskākajām darbībām finanšu gada noslēgumā. Tas ir process, kas palīdz ne tikai pārskatīt visu uzņēmuma īpašumu un saistības, bet arī nodrošināt, ka visi grāmatvedības dati atbilst reālajai situācijai. Ir pienācis laiks salīdzināt debitoru un kreditoru atlikumus. Iesaistieties aktīvā komunikācijā ar klientiem un partneriem par neapmaksātiem rēķiniem. Inventarizācija ir pamats precīziem un uzticamiem finanšu pārskatiem. Tā ne tikai palīdz ievērot likumdošanas prasības, bet arī dod iespēju uzņēmumam izprast tā reālo situāciju un uzlabot finanšu plānošanu. Rūpīga inventarizācija var būt laikietilpīga, bet tā ir viena no vērtīgākajām procedūrām finanšu gada noslēguma procesā. Par to arī turpināsim rakstīt žurnāla nākamajos numuros. Šis brīdis mūsu...

Konkurences padome (KP) ir pieņēmusi lēmumu izbeigt lietas izpēti par iespējamu aizliegtu vienošanos publiskajos iepirkumos ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas nozarē, konkurējošiem tirgus dalībniekiem dibinot kopīgu uzņēmumu un piedaloties iepirkumos personu apvienībā. Izpētes lietas ietvaros KP ieguva pārliecinošas norādes, ka uzņēmumi nav rīkojušies prettiesiski un lēma par lietas izbeigšanu, nekonstatējot Konkurences likuma pārkāpumu. 2024. gada februārī KP ierosināja izpētes lietu pēc iestādē saņemta publiskā pasūtītāja iesnieguma par aizdomām par pretendentu aizliegtu vienošanos. Pasūtītājs norādīja uz bažām par tirgus dalībnieku SIA “ALleks un V” (turpmāk - AV) un SIA Concord Service Group (turpmāk - CSG) veidotu personu apvienību “Aleks un V Concord Service Group CNC”, kopā piedaloties iepirkumā par ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu ar kopīgi veidotu uzņēmumu SIA “CNC”. KP norāda, ka AV un CSG ir uzskatāmi par konkurentiem un pirms kopīgi veidota uzņēmuma izveides bija spējīgi iepirkumos pretendēt individuāli. Lietas izpētes ietvaros KP īstenoja procesuālās darbības tirgus dalībnieku juridiskajās un faktiskajās adresēs, iegūstot gan...

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kopš 31. janvāra ir pilnībā noslēdzis Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Iekšējās drošības pārvaldes koruptīvu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju pārņemšanas procesu. Funkciju pārņemšanas procesā KNAB ir veicis visas nepieciešamās darbības, kas attiecas uz lietvedības, kriminālprocesu, operatīvās darbības lietu un materiāltehnisko un citu saistīto resursu pārņemšanu no VID Iekšējās drošības pārvaldes, kā arī ir vienojies ar VID par turpmāku sadarbību korupcijas novēršanā un apkarošanā. Sadarbība paredz KNAB kopīgi ar VID Iekšējās kontroles daļu īstenot dažādas prevencijas aktivitātes, piemēram, izstrādāt informatīvos materiālus un organizēt mācības VID nodarbināto zināšanu padziļināšanai pretkorupcijas jautājumos. KNAB arī janvārī īstenojis reģionālo vizīti uz diviem Latvijas austrumos bāzētajiem muitas kontroles punktiem. Šīs vizītes mērķis bija praksē iepazīt Latvijas muitas darba specifiku, iegūt padziļinātu ieskatu muitas procedūrās un VID īstenotajos korupcijas ierobežošanas pasākumos uz Latvijas austrumu robežas, kā arī pārrunāt turpmāko sadarbību un informācijas apmaiņas praktiskos aspektus. KNAB paredzējis īstenot šādas vizītes...

2024. gadā stājās spēkā grozījumi vairākos normatīvajos aktos, lai iedzīvotājiem vienkāršotu hipotekāro pārkreditēšanu starp aizdevējiem. Līdz šim iedzīvotāji šo iespēju izmantoja visai maz, jo 2023. gada decembrī tika pieņemti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, paredzot kompensēt 30 % no kredīta kopējiem procentu maksājumiem. Lai nezaudētu šo kompensāciju, vairākumam kredītņēmēju nebija izdevīgi pārkreditēt līdz 2023. gada 31. oktobrim saņemtos hipotekāros kredītus. 2025. gada janvārī tiks izmaksāta pēdējā kompensācija. Līdz ar to hipotekārā kredīta ņēmēji varēs apsvērt kredīta nosacījumu uzlabošanu, izvērtējot nosacījumus savā un konkurējošās komercbankās vai citās finanšu iestādēs, kas izsniedz hipotekāros kredītus. Grozījumu mērķis ir vienkāršot hipotekāro pārkreditēšanu un samazināt izmaksas, tādējādi veicinot konkurenci starp kredīta devējiem. Lai to nodrošinātu, veikti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā, grozījumi Kredītiestāžu likumā un grozījumi Notariāta likumā un attiecīgi grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr 691 "Noteikumi par patērētāja kreditēšanu" un grozījumi MK noteikumos Nr. 95 "Noteikumi par valsts palīdzību...

Valsts kontrole ir izstrādājusi divas pašnovērtējuma anketas publisko iepirkumu veicēju atbalstam, lai palīdzētu padziļināti izvērtēt savus iepirkumu procesus, apzināt riskus un iespējamos uzlabojumus. Aizpildot anketas, būs iespējams novērtēt iestādes un nozares iepirkumu sistēmu, kā arī dažādu aspektu efektivitāti konkrētā iepirkumā. Pašnovērtējuma anketās uzsvars likts uz efektīvu resursu izmantošanu un labās prakses stiprināšanu, kas ilgtermiņā sekmēs kopējo iestādes sniegumu. Pamatojoties uz anketu rezultātiem, iestāde varēs precīzāk noteikt savus iepirkumu mērķus un rezultatīvos rādītājus, kā arī attīstīt konkrētus pilnveides pasākumus. “Ne vienmēr ir nepieciešama ārēja kontrole vai audits, lai konstatētu trūkumus un uzlabotu procesus. Bieži vien pietiek ar sistemātisku un paškritisku skatījumu uz iestādes iekšējiem mehānismiem, lai savlaicīgi novērtētu un novērstu vājās vietas. Pašnovērtējuma anketu mērķis ir veicināt iestāžu spēju pašām identificēt savas darbības stiprās un vājās puses, tādējādi sniedzot iespēju mērķtiecīgi uzlabot procesus un pārvaldību,” norāda Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins. Anketas izveidotas, izmantojot Valsts kontroles lietderības revīzijā “Iekšlietu...