Ekspertu ziņojumam

Jēkabpils iedzīvotāju skaita ziņā (2024. gadā tajā dzīvoja 21 150 cilvēku) ir pati mazākā starp Latvijas valstspilsētām, nedaudz atpaliekot no Valmieras un Ogres. Jēkabpils atrašanās vieta — pārāk tālu no Rīgas, lai gūtu ekonomiskos labumus, kas paši no sevis iekrīt rokās galvaspilsētai tuvajām Jūrmalai, Ogrei, Jelgavai. Tas nozīmē, ka viss jāizcīna pašiem. Kā pilsētai tas izdodas? Mistiskais 2022. gada klupiens Jēkabpils ekonomiskie rādītāji kontekstā ar 2021. gada iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju vēl bija vērtējami kā Latvijas vidusmērs — pilsēta šajā ziņā ieņēma vietu vienā «grupējumā» ar Rēzekni, Jelgavu un Ventspili, kurām visām attiecīgais rādītājs svārstījās dažu simtu eiro robežās ap 13 000 eiro uz iedzīvotāju, pārspējot gan Daugavpili, gan Jūrmalu un Ogri. 2023. gadā pilsētā gan bija trešais augstākais bezdarbs starp valstspilsētām (6,1% pēc Reģionālās attīstības indikatoru moduļa (RAIM) datiem, 9,2% pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, tūlīt aiz Daugavpils un Rēzeknes), tāpat arī trešā zemākā vidējā mēnešalga (912eiro, arī...

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pagājušā gada beigās publicētajiem datiem atklājās neparasta, pat šokējoša aina. Ja 2021. gadā Jēkabpils iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju vēl bija vērtējams kā Latvijas valstspilsētu vidusmērs, tad jaunākie dati Jēkabpilij ir ļoti nelabvēlīgi, lai neteiktu – graujoši. Proti, 2022. gadā, kad Latvijā “trakoja” inflācija vairāk nekā 17% apmērā (kas jau pati par sevi garantēja IKP faktiskajās cenās apjoma pieaugumu par šādu īpatsvaru), un kad visās pārējās valstspilsētās IKP uz iedzīvotāju vairāk vai mazāk strauji pieauga, Jēkabpils izrādījusies vienīgā valstspilsēta, kurā šis rādītājs... samazinājies! Samazinājums bijis no 13 057 līdz 12 745 eiro (par 2,4%), bet, ierēķinot arī inflācijas efektu, faktiski tas bijis daudz straujāks – ap 20%. Šāds recesijas apmērs jau sasniedz lokālas ekonomiskās krīzes mērogus – tas ir salīdzināms ar 2009. gada dižķibeli Latvijā, kad IKP valstī samazinājās par 18%. Jaunākie statistikas dati liecina, ka vairumā valstspilsētu ekonomikas izaugsmes līmenis aptuveni atbildis inflācijas kāpumam. Visstraujākā...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) ieskatā ir pienācis laiks pārskatīt normālā darba laika regulējumu, paredzot, ka normālais nedēļas darba laiks nedrīkst pārsniegt 38 stundas. LBAS ir nosūtījusi vēstuli Labklājības ministrijai, aicinot šo jautājumu izskatīt Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes (DLTSA) sēdē. Jautājums par darba laika samazināšanu ir ticis aktualizēts vairākkārt. Pēdējais Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums tika skatīts 2023.gada 1.februāra Saeimas Sociālo un Darba lietu komisijā, kurā tika pieņemts lēmums turpināt vērtēt elastīgu darba laiku un tā piemērošanu. Šobrīd izstrādes procesā ir grozījumi Darba likumā, kas paredz iespēju darba devējam un darbiniekam vienoties par četru dienu darba nedēļu, saglabājot 40 stundu darba nedēļu. LBAS ieskatā attiecīgie grozījumi pieļauj darba laiku organizēt elastīgi, tomēr ir nepieciešams pārskatīt nedēļas un dienas darba laika normu, un vērtēt tā samazināšanu uz 38 stundām nedēļā, nesamazinot darba samaksu, - uz ko bija vērsti kolektīvie iesniegumi. Darba tiesisko attiecību nosacījumiem ir jāpielāgojas darba tirgum, tehnoloģiju attīstībai un nodarbināto prasībām,...

Kad jāizraksta rēķins par darījumu ar nekustamo īpašumu, visbiežāk iedomājamies Pievienotās vērtības likuma (PVN likums) 52. pantu, kurā ir minēts, ka šie darījumi ir ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) neapliekami. Tomēr, ne vienmēr, jo PVN likumā ir arī vairāki citi panti, kuros noteikta nodokļa piemērošanas kārtība darījumos ar nekustamo īpašumu. Vispirms ir svarīgi saprast vai konkrētajā gadījumā tiešām ir runa par nekustamo īpašumu. 1 Skat. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:02011R0282-20210701&qid=1630223252788&from=en Aplūkosim normatīvos aktus — Padomes īstenošanas regula (ES) Nr. 282/2011 ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu1 13. b pants — par nekustamo īpašumu uzskata: jebkuru konkrētu zemes virsmas daļu vai daļu zem tās, kurai var nodibināt īpašumu un valdījumu; jebkuru ēku vai būvi, kas nostiprināta uz zemes vai zemē virs vai zem jūras līmeņa, kuru nav iespējams vienkārši nojaukt vai pārvietot; jebkuru elementu, kas uzstādīts un ir ēkas vai būves sastāvdaļa, bez kuras ēka vai būve nav pilnīga, piemēram...

Darba devējs, aprēķinot nodokli, ja darba tiesiskās attiecības nav pastāvējušas pilnu mēnesi, iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu apmēru nosaka pa dienām pēc formulas: Ad = Am : d Ad – nodokļa atvieglojumu apmērs kalendāra dienā; Am – nodokļa atvieglojumu summa mēnesī; D – mēneša kalendāra dienu skaits. Piemērs Darbinieku 2025.gada 10.aprīlī atbrīvoja no darba uzņēmumā A un pieņēma darbā uzņēmumā B 2025.gada 22.aprīlī. Abās darbavietās iesniegta grāmatiņa ar ierakstu atvieglojumu piemērošanai par trīs apgādībā esošām personām. Mēneša neapliekamais minimums ir 510 eiro. Atvieglojumu apmērs par trīs apgādībā esošām personām 2025.gada aprīlī ir 250 eiro x 3 = 750 eiro. Neapliekamā minimuma un atvieglojumu apmēra aprēķins 2025.gada aprīlī: 510 eiro : 30 = 17,00 eiro – neapliekamais minimums, ko piemēro par vienu kalendāra dienu; 750 eiro : 30 = 25,00 eiro – atvieglojumu apmērs, ko piemēro par vienu kalendāra dienu. Uzņēmumā A darbinieks darba tiesiskās attiecības aprīlī bija 10 kalendāra dienas. 10 kalendāra dienās...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina iedzīvotājus uzmanīties no krāpnieku īsziņām un e-pastiem, kas rakstīti it kā VID vārdā. Drošs komunikācijas kanāls ir Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS). VID iedzīvotājiem nekad nesūta īsziņas. Savukārt e-pastā iedzīvotāji saņem tikai paziņojumus par informāciju, kas pieejama EDS, turklāt šajā paziņojumā ir saite uz EDS eds.vid.gov.lv. Īpaši pēdējo nedēļu laikā VID vēršas iedzīvotāji un uzņēmumi, kas saņēmuši e-pastu vai īsziņu no krāpniekiem. Krāpnieki uzdodas par VID un aicina veikt noteiktas darbības saistībā ar nodokļu atmaksu. Krāpnieku mērķis, visticamāk, ir iegūt cilvēku bankas konta piekļuves datus, tāpēc VID aicina iedzīvotājus būt īpaši uzmanīgiem! VID informācijas sistēmas drošības pārvaldnieks Žanis Vuguls atzīst: “Liela daļa no ziņojumiem, ko saņemam, liecina par to, ka sabiedrība ir aktīva, atpazīst šos krāpniecības mēģinājumus un zina, ka ar saviem datiem dalīties nedrīkst. Tomēr nākas secināt, ka arī krāpnieki nesnauž un izgudro aizvien jaunus veidus, kā pārliecināt ziņas saņēmēju un likt rīkoties. VID sistēmas un datu...

Mākslīgais intelekts (MI) ir mūsdienu realitāte, kas jau ir ienācis mūsu dzīvē. Kā tas iespaido darba tiesiskās attiecības? Šajā kontekstā apskatāma arī personas datu aizsardzība. MI regulējums to nekādā veidā neaizstāj. Izmantojot MI rīkus darba attiecību jomā, joprojām svarīga ir informācijas caurskatāmība. Darba tiesiskās attiecības, darba procesu un MI jautājumus Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības ikgadējā Darba tiesību forumā ieskicēja Andis Burkevics, Sorainen ZAB zvērināts advokāts, darba tiesību prakses grupas vadītājs. «MI ir zinātnes un tehnoloģiju nozare, kas attīsta sistēmas un programmatūru, kas spēj veikt uzdevumus, kuri parasti prasa cilvēka intelektu. To raksturo spēja mācīties, pielāgoties, atpazīt modeļus, risināt problēmas un pieņemt lēmumus. MI var ietvert dažādas pieejas, piemēram, mašīnmācīšanos, dziļo mācīšanos, dabiskās valodas apstrādi un datorredzi,» tā MI raksturo Chatgpt.com. «Galvenā MI pazīme ir tā, ka tas var izdarīt secinājumus. MI paver lielas iespējas. Taču līdzīgi kā uguns, ja ar to apietas nemākulīgi, MI var izraisīt lielu postu,» akcentēja A. Burkevics. Regula...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir atjauninājis metodisko materiālu par paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām, kas ir pārskats par personai izmaksātajiem ienākumiem. Tas sniedz detalizētu informāciju par paziņojuma iesniegšanas termiņiem, aizpildīšanu un iesniegšanas kārtību VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Paziņojumu sagatavo un iesniedz ienākumu izmaksātājs, kas var būt komersants, individuālais uzņēmums, zemnieku vai zvejnieku saimniecība, kooperatīvā sabiedrība, nerezidentu pastāvīgā pārstāvniecība, iestāde, organizācija, biedrība, nodibinājums vai fiziskā persona, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs. Paziņojums ir jāiesniedz par Latvijas rezidentu gūtajiem ienākumiem, izņemot Ukrainas civiliedzīvotāju darba algu. Paziņojuma iesniegšanas termiņi ir atkarīgi no ienākuma veida: • Apliekamajam ienākumam, no kura IIN ietur izmaksas brīdī, paziņojums jāiesniedz vienreiz mēnesī līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam. • Apliekamajam ienākumam, no kura IIN neietur izmaksas brīdī, un neapliekamajam ienākumam paziņojums jāiesniedz vienreiz gadā līdz nākamā gada 1. februārim. • Algota darba ienākumiem paziņojums jāiesniedz līdz nākamā gada 1. februārim, ja darba attiecības pastāvējušas līdz...

Ienākumus no sociālās stipendijas “Studētgods” neņems vērā, vērtējot materiālo situāciju sociālās palīdzības saņemšanai un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa noteikšanai. Tiesībsargs vērsies pie Labklājības ministrijas un atzinīgi vērtē tās rīcību, gatavojot grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un aicinot pašvaldību sociālos dienestus jau šobrīd minēto stipendiju neuzskatīt par mājsaimniecības ienākumiem. “Esam apmierināti, ka ministrija mūs ir sadzirdējusi un rīkojas proaktīvi vēl pirms nepieciešamajiem grozījumiem likumā. Šī brīža tiesiskais regulējums rada pretrunīgu un netaisnīgu situāciju. Proti, ģimene var zaudēt trūcīgas mājsaimniecības statusu, ja tajā ir kāds, kas saņem sociālo stipendiju. Piemēram, kā daudzbērnu ģimenes students,” uz problemātiku norāda Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska. Nepilnību likumā tiesībsargs konstatēja, izskatot kāda iedzīvotāja iesniegumu. Tā ir jānovērš iespējami drīz, turklāt lemjot par tūlītēju risinājumu līdz grozījumu pieņemšanai. Tiesībsarga ieskatā likums papildināms – sociālā stipendija “Studētgods” nebūtu uzskatāma par tādiem ienākumiem, kurus pašvaldības sociālais dienests vērtē pirms lēmuma par trūcīgas...

Labklājības ministrija sadarbībā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) izstrādājusi apjomīgus Darba likuma grozījumus, kas vērsti uz to, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu, kas nodrošina darba tirgus izmaiņām pielāgotu un taisnīgu risinājumu. Darba devēju un darba ņēmēju organizāciju viedokļi par iespējamām regulējum izmaiņām krasi atšķiras. Darba likuma 19. panta trešā daļa patlaban paredz, ka pēc darba koplīguma izbeigšanās tā noteikumi, izņemot pienākumu atturēties no pasākumiem, kas vērsti uz vienpusēju tā noteikumu grozīšanu, ir spēkā līdz jauna darba koplīguma spēkā stāšanās laikam, ja puses nav vienojušās citādi. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja nav kādi īpaši noteikumi ietverti koplīgumā, tad faktiski terminēts koplīgums var tikt piemērots nenoteiktu laiku, kamēr abas koplīguma puses risina sarunas par iespējamo jauno koplīgumu. Darba devējus un uzņēmējus pārstāvošās organizācijas vairākkārt ir minējušas to, ka nereti ir grūti vienoties ar arodbiedrībām vai darbinieku pilnvarotajiem pārstāvjiem par izmaiņām koplīgumā pēc tā termiņa beigām, un...

Fiziskajai personai, veicot kokmateriālu piegādes vai sniedzot ciršanas tiesību piešķiršanas pakalpojumus, var rasties pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā un/vai nomaksāt PVN valsts budžetā. Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību (tai skaitā jebkuru ražotāju, tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju darbība, lauksaimnieciska darbība) ir saimnieciskā darbība un tās ietvaros iekšzemē veiktā preču piegāde (kokmateriālu pārdošana) un pakalpojumu sniegšana (ciršanas tiesību piešķiršanas pakalpojums) par atlīdzību ir ar PVN apliekami darījumi. Ja fiziskā persona 12 mēnešu periodā sistemātiski par atlīdzību (vismaz divas reizes 12 mēnešu periodā, kas nav saistīts ar kalendāra gadu, bet var sakrist) veic kokmateriālu piegādes vai sniedz ciršanas tiesību piešķiršanas pakalpojumus, tad Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums)izpratnē šī fiziskā persona veic saimniecisko darbību. Atsevišķos gadījumos arī vienu kokmateriālu piegādi var uzskatīt par darījumu, kas tiek veikts saimnieciskās darbības PVN likuma izpratnē ietvaros, ja tiek izpildītas sistemātiskas darbības (piemēram, meža izstrāde, kokmateriālu...

Lai izskaustu nepamatotus marķējumus uz precēm un produktiem saistībā ar to dabiskumu, vides draudzīgumu un ilgtspēju, Saeima ceturtdien, 6. februārī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā. Šo izmaiņu mērķis ir palielināt patērētāju informētību, kā arī ierobežot negodīgu komercpraksi tā sauktās zaļmaldināšanas jautājumos, norāda grozījumu autori Ekonomikas ministrijā. Šādas norādes uz precēm un produktiem arī turpmāk uzraudzīs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, reaģējot uz cilvēku sūdzībām vai veicot tirgus uzraudzību, par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē iepriekš pauda ministrijas pārstāvji. Grozījumi tostarp paredz, ka turpmāk par negodīgu komercpraksi uzskatīs arī tādu informāciju uz preces vai produkta par vidi, kas nebūs pamatota ar izmērāmiem rādītājiem. Tāpat nedrīkstēs reklamēt nebūtiskus ieguvumus, kas nekādā veidā nebūs saistīti ar kādu no preces, pakalpojuma vai komercprakses īstenotāja iezīmēm. Uzņēmējs vai ražotājs arī nedrīkstēs izvietot nepatiesu informāciju par preces ilgizturību vai attiecībā uz tās intensitāti. Piemēram, veļas žāvētājam norādot, ka atbilstoši lietošanas...

Eiropas Savienības Tiesā (EST) 2024. gada 21. novembra spriedums lietā Nr. C–624/231 ir noderīgs tiesību normu piemērotājiem attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atskaitīšanas tiesībām, pienākumu deklarēties kā PVN maksātājam un rēķina saturu. Rakstā aplūkotā lieta EST tika skatīta, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. Lietas apstākļi SEM Remont ir sabiedrība, kas nodarbojas ar pazemes un gaisa sliežu ceļu būvniecību, ir PVN maksātāja un dibināta saskaņā ar Bulgārijas tiesībām. Tā 2020. gada 4. augustā noslēdza līgumu ar sabiedrību Gidrostroy — Russia OOD (saskaņā ar Krievijas tiesībām dibināta sabiedrība), kura specializējas kuģu nodrošināšanā bagarēšanas darbu veikšanai Varnas (Bulgārija) ostas ūdens zonā. Saskaņā ar šo līgumu Gidrostroy — Russia OOD bija piegādātājs un SEM Remont — saņēmējs. Gidrostroy — Russia OOD 2020. gada 31. oktobrī un 15. novembrī par veiktajiem darbiem izrakstīja SEM Remont divus rēķinus, attiecīgi par 1 320 542,97 BGN (apmēram 675 200 EUR) un...

Šī gada pirmajā Cilvēkkapitāla attīstības padomes sēdē 5. februārī ministri, kā arī pārstāvji no Latvijas lielākajām un ietekmīgākajām uzņēmēju biedrībām un arodbiedrību apvienībām turpināja jau pērn novembrī uzsākto diskusiju par potenciālajām izmaiņām Darba likumā, lai pilnveidotu regulējumu un padarītu to atbilstošāku mūsdienu dinamiskajām darba tirgus tendencēm, ko rosina Ārvalstu investoru padome Latvijā (turpmāk – FICIL). Apkopojot iesaistīto viedokļus par iepriekš FICIL sniegtajiem priekšlikumiem, secināts, visas puses piekritušas uzņēmēju un arodbiedrību piedāvājumam par summētā darba laika organizēšanu nepilna darba laika nodarbinātajiem, kas paredz, ja darbinieks, kuram noteikts nepilns darba laiks, pamatojoties uz darbinieka un darba devēja vienošanos, kādā no nedēļas dienām vai nedēļām veic darbu, kas pārsniedz dienas vai nedēļas normālo darba laiku, tad šis laiks netiek uzskatīts par virsstundu darbu, ja darbinieka kopējais nostrādātais laiks mēneša ietvaros nepārsniedz mēneša normālo darba laiku. Nesamazinot darbinieku kopējo aizsardzības līmeni, vienlaikus rosināts noteikt, ka darba koplīgumā, kas noslēgts ar darbinieku arodbiedrību, puses var vienoties par...

Ministru kabineta sēdē 4. februāri izskatīti grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", kas saskaņo minēto likumu ar iepriekš pieņemtajiem grozījumiem Zemesgrāmatu likumā, kas paredz, ka juridiskajām personām un juridiskajiem veidojumiem, neatkarīgi no to reģistrācijas vietas, ir pienākums atklāt savus patiesos labuma guvējus pirms tiesību nostiprināšanas uz nekustamo īpašumu Latvijā. Šādu regulējumu plāno ieviest, lai palielinātu caurspīdīgumu un efektīvāk cīnītos ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Arī tiem uzņēmumiem, kas nav reģistrēti Latvijas Uzņēmumu reģistrā vai citā ES dalībvalsts reģistrā, būs jāatklāj savus patiesos labuma guvējus. Iepriekš šāda prasība attiecās tikai uz juridiskajiem veidojumiem, kas uzsāk darījuma attiecības vai iegādājas īpašumus, taču tagad normatīvais regulējums aptvers arī gadījumus, kad ārvalstu juridiskie subjekti nostiprina īpašuma tiesības kā mantinieki vai ķīlas turētāji. Līdz ar to tiks aizpildīta esošā normatīvā plaisa, kas līdz šim ļāva noteiktiem uzņēmumiem iegūt īpašumus Latvijā, neatklājot patieso īpašnieku identitāti. Ārvalstu juridiskās personas netiks reģistrētas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros,...