No 2025. gada varētu mainīties prasības attiecībā uz reģistrēšanos PVN maksātāju reģistrā

Finanšu ministrija ir sagatavojusi likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", kas vērsts uz Eiropas Savienības (ES) direktīvu pārņemšanu attiecībā uz mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vienkāršošanas pasākumiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas procesā, PVN 0% likmes piemērošanas pārskatīšanu darījumos ar Latvijā reģistrētām diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, preču iegādes ES teritorijā definīcijas precizēšanu, pakalpojumu sniegšanas vietas precizēšanu kultūras un sporta pasākumiem, kā arī PVN jomas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu atbilstoši ES prasībām un saskaņošanu ar citu nozaru tiesisko regulējumu.

Kā norādīts tiesību akta projekta anotācijā, vienkāršošanas un administratīvā sloga mazināšanas nolūkā MVU šobrīd Pievienotās vērtības nodokļa likums (PVN likums) paredz, ka iekšzemes PVN maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā un nemaksāt PVN, ja tā veikto ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 50 000 euro. Lai iekšzemes PVN maksātāji varētu piemērot  lielāku MVU atbrīvojuma slieksni nekā tas ir noteikts Direktīvā 2006/112/EK, Latvijai bija nepieciešams Eiropas Komisijai lūgt atkāpi no Direktīvas 2006/112/EK regulējuma.

Savukārt citu ES dalībvalstu PVN maksātājiem, kas iekšzemē veic ar PVN apliekamus darījumus, atbilstoši spēkā esošajam regulējumam ir jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā pirms ar PVN apliekamo darījumu veikšanas. Arī Latvijas PVN maksātājiem, veicot ar PVN apliekamus darījumus citās ES dalībvalstīs, nav tiesību piemērot MVU atbrīvojumu un jāmaksā citu dalībvalstu PVN, uzsākot ar PVN apliekamo darījumu veikšanu.

No 2025. gada 1. janvāra ir piemērojama Direktīva 2020/285¹. Tā paredz ES dalībvalstīm tiesības ieviest PVN reģistrācijas slieksni līdz 85 000 eiro bez īpašas atkāpes pieprasīšanas.

Šāda atvieglojuma ieviešanas mērķis ir dot iespēju PVN maksātājiem samazināt administratīvo slogu attiecībā uz PVN piemērošanas noteikumu izpildi un atbrīvot no PVN maksāšanas. Tajā pašā laikā PVN maksātāji var reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā neatkarīgi no sliekšņa pārsniegšanas un atskaitīt priekšnodoklī samaksāto PVN, ja  preces iegādātas un pakalpojumi saņemti ar PVN apliekamu darījumu nodrošināšanai.

Paredz mainīt reģistrēšanās slieksni un termiņus

Piedāvātie grozījumi PVN likumā paredz, ka atšķirībā no pašlaik spēkā esošā regulējuma PVN reģistrācijas sliekšņa apmērs tiks aprēķināts kalendāra gada ietvaros, nevis attiecībā uz pēdējiem 12 mēnešiem. Tāpat likumprojektā tiks precizēti darījumu veidi, kas sastāda PVN reģistrācijas slieksni, tas ir, papildus ar PVN apliekamajiem darījumiem PVN reģistrācijas sliekšņa vērtībā tiks iekļauti arī ar PVN neapliekamie darījumi ar nekustamajiem īpašumiem un finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi. Minētā reģistrācijas sliekšņa piemērošana tāpat kā līdz šim ir attiecināma uz iekšzemē veiktajiem darījumiem.

Savukārt, ja PVN maksātājs veic pārrobežu darījumus vai saņem pakalpojumus no citas dalībvalsts PVN maksātājiem, tam ir jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā pirms darījumu veikšanas vai pakalpojumu saņemšanas. Lai pārņemtu minēto Direktīvas 2020/285 regulējumu,  PVN likuma 59. pantu piedāvāts izteikts jaunā redakcijā.

Ja iekšzemes PVN maksātājs PVN reģistrācijas slieksni 50 000 eiro sasniegts 2024. gadā, uz to būs attiecināms PVN likuma regulējums, kas ir spēkā līdz 2024. gada 31. decembrim.

Savukārt iecerētie grozījumi PVN likuma 57. pantā paredz, ka uz citas ES dalībvalsts nodokļa maksātājiem ir attiecināms preču iegādes ES teritorijā slieksnis 10 000 eiro apmērā, no kura jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā.

Ar likumprojektu tiek ieviests arī tā saucamais pārejas periods attiecībā uz MVU, kas izmanto MVU atbrīvojumu un kuru kalendāra gada apgrozījums pārsniedz PVN reģistrācijas slieksni.

Šādiem MVU tiek atļauts turpināt piemērot atbrīvojumu līdz kalendāra gada beigām, ja to apgrozījums attiecīgajā gadā nepārsniedz PVN reģistrācijas slieksni par vairāk kā 10%. Latvijā tie ir 5000 eiro.

Ja MVU kalendāra gada laikā pārsniedz 50 000 eiro PVN reģistrācijas slieksni, bet nepārsniedz 55 000 eiro vērtību, tas būs tiesīgs reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā un maksāt PVN tikai no nākamā kalendāra gada 1. janvāra. Tādā gadījumā MVU būs jāiesniedz reģistrācijas iesniegumu reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā līdz kalendāra gada 1. decembrim.

Gadījumā, ja PVN reģistrācijas slieksnis tiek pārsniegts decembrī, MVU ir iespēja reģistrācijas iesniegumu iesniegt līdz 31. decembrim. Gadījumā, ja PVN maksātājs nākamā kalendāra 1. janvārī vēl nav reģistrēts VID PVN maksātāju reģistrā, tas par ar PVN apliekamajiem darījumiem, kas veikti no nākamā kalendāra gada 1. janvāra maksā PVN atbilstoši PVN likuma 34. panta 10.¹ daļai.

Savukārt, ja MVU kalendāra gada laikā pārsniedz 55 000 eiro, tam ir pienākums reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā un maksāt PVN no minētās vērtības pārsniegšanas brīža. Minētais Direktīvas 2020/285 regulējums ir iestrādāts PVN likuma 59.pantā.

PVN likuma 59.un 66. pantā ir atrunāts arī gadījums, kad PVN maksātājs ir reģistrēts VID PVN maksātāju reģistrā ar nākamā kalendāra gada 1. janvāri, tomēr vēl līdz kalendāra gada beigām tā apgrozījums pārsniedz 55 000 eiro. Tādā gadījumā PVN maksātājam ir pienākums nākamajā darba dienā pēc minētās vērtības pārsniegšanas informēt par to VID, kā rezultātā tas kļūst par reģistrētu PVN maksātāju ar dienu, kad ir pārsniegta vērtība 55 000 eiro apmērā.

Jaunumi, kas attieksies uz citu dalībvalsts PVN maksātājiem

VID PVN maksātāju reģistrā varēs nereģistrēties un nemaksāt PVN citu ES dalībvalstu PVN maksātāji, ja tie veic ar PVN apliekamus darījumus iekšzemē.

Tomēr attiecībā uz MVU, kuri var izmantot atbrīvojumu citā ES dalībvalstī, kur tie neveic saimniecisko darbību, ir jāizpildās diviem nosacījumiem:

• MVU apgrozījums šajā dalībvalstī nedrīkst pārsniegt tajā piemērojamā PVN atbrīvojuma slieksni (Latvijā 50 000 eiro);
• MVU kopējais apgrozījums ES nedrīkst pārsniegt 100 000 eiro.

Uz citu dalībvalstu PVN maksātājiem, kas piemēros MVU atbrīvojumu un nereģistrēsies VID PVN maksātāju reģistrā, būs attiecināmi tādi paši atvieglojumi PVN saistību izpildē kā uz iekšzemes PVN maksātājiem, piemēram, nav jāiesniedz PVN deklarācijas, nav jāizraksta PVN rēķini, nav jāmaksā PVN par ar PVN apliekamajiem darījumiem. Ņemot vērā minēto, ir veikti grozījumi PVN likuma 61. pantā.

Ja tiek pārsniegts PVN reģistrācijas slieksnis 50 000 eiro apmērā un 5000 eiro vērtība vai MVU kopējais apgrozījums ES, citas dalībvalsts PVN maksātājam jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā. Vērtības 55 000 eiro apmērā pārsniegšanas gadījumā citas dalībvalsts PVN maksātājs tāpat kā iekšzemes PVN maksātājs līdz reģistrācijas brīdim VID PVN maksātāju reģistrā PVN par apliekamajiem darījumiem maksā no 55 000 eiro pārsnieguma, iekļaujot PVN darījuma apliekamajā vērtībā. Savukārt, ja tiek pārsniegts kopējais apgrozījums ES 100 000 eiro apmērā, PVN par iekšzemē veiktajiem ar PVN apliekamajiem darījumiem, citas dalībvalsts PVN maksātājs sāk maksāt ar nākamo dienu pēc minētās robežvērtības pārsniegšanas atbilstoši PVN likuma 34. panta 10.² daļai.

Kam vēl 2025. gadā jākļūt par PVN maksātājiem?

No likuma paredzēts svītrot normu, kas paredzēja iespēju nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, ja turpmāko 12 mēnešu laikā nav plānots veikt ar PVN apliekamus darījums, un nomaksāt PVN no reģistrācijas sliekšņa pārsniegšanas, jo šāda iespēja Direktīvā 2020/285 nav paredzēta. Izsakot PVN likuma 59. pantu jaunā redakcijā, minētais regulējums tajā nav iekļauts.

Atbilstoši Direktīvai 2020/285 PVN maksātājam nav tiesību piemērot MVU atbrīvojumu, ja tā iekšzemes darījumu apgrozījums iepriekšējā kalendāra gadā pārsniedz attiecīgās ES dalībvalsts MVU atbrīvojuma slieksni. Direktīva 2020/285 paredz arī izvēles normu dalībvalstij apgrozījumu vērtēt divu iepriekšējo kalendāro gadu ietvaros, kas tomēr netiek ieviests, lai nemazinātu iespēju piemērot MVU atbrīvojumu. Ņemot vērā minēto, PVN likuma 73. pantā tiek paredzēts regulējums, ka  MVU, kam iepriekšējā kalendārā gada laikā PVN reģistrācijas sliekšņa vērtība pārsniedza 50 000 eiro, VID nav tiesību kārtējā kalendārā gada laikā šo MVU izslēgt no VID PVN maksātāju reģistra, pamatojoties uz PVN maksātāja iesniegumu. Ņemot vērā minēto Direktīvas 2020/285 regulējumu, PVN likums ir papildināts ar pārejas noteikumu 46. punktu, kas paredz, ka tiem nereģistrētiem PVN maksātājiem, kam 2024. gadā atbilstoši likumprojekta regulējumam ir pārsniegts PVN reģistrācijas slieksnis, 2025. gadā ir jākļūst par reģistrētiem PVN maksātājiem. Līdz ar to minētajiem PVN maksātājiem līdz 2025. gada 15. janvārim ir jāiesniedz iesniegums VID reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā.

Minētais nav attiecināms uz tiem nereģistrētiem PVN maksātājiem, kas atbilstoši PVN likuma 59. panta vienpadsmitajai daļai 2024. gadā veica  tikai ar PVN neapliekamus darījumus ar nekustamo īpašumu un/vai finanšu darījumus. PVN maksātāji PVN par 2025. gadā veiktajiem ar PVN apliekamajiem darījumiem sāk maksāt valsts budžetā no brīža, kad atbilstoši PVN likuma regulējumam tos uzskata par reģistrētiem PVN maksātājiem.

Ņemot vērā, ka ar likumprojektu ir ieviests tā saucamais pārejas periods reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā, PVN likuma 119. pantā ir precizēta PVN maksāšanas kārtība. Tāpat likumprojekts ir papildināts ar PVN maksāšanas kārtības regulējumu gadījumiem, kad citas ES dalībvalsts PVN maksātājs, kas veic ar PVN apliekamus darījumus iekšzemē un nav reģistrēts VID PVN maksātāju reģistrā, pārsniedz kopējo gada apgrozījumu ES 100 000 eiro apmērā.

Iekšzemes PVN maksātājs varēs piemērot atbrīvojumu citā ES dalībvalstī

Ar likumprojektu PVN likums ir papildināts ar 139.¹ pantu, kur ir paredzēta kārtība, kādā iekšzemes PVN maksātāji varēs izmantot MVU atbrīvojumu ES dalībvalstī, kurā tie neveic saimniecisko darbību. Lai iekšzemes PVN maksātājs varētu piemērot MVU atbrīvojumu citā ES dalībvalstī, tam, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), jāpaziņo VID par MVU atbrīvojuma piemērošanu citās ES dalībvalstīs.

Minētajā paziņojumā jānorāda, kurās ES dalībvalstīs tas vēlas piemērot MVU atbrīvojumu un kāds ir iepriekšējā un kārtējā gada apgrozījums minētajās ES dalībvalstīs un iekšzemē.

VID sadarbībā ar citu ES dalībvalstu nodokļu administrācijām izvērtē minēto informāciju, kā rezultātā reģistrē iekšzemes PVN maksātāju MVU atbrīvojuma piemērošanai citā ES dalībvalstī, nodokļu maksātāja numuram piešķirot kodu “EX”, vai atsaka minētā MVU atbrīvojuma piešķiršanu. Iekšzemes PVN maksātājs, kas vēlas piemērot MVU atbrīvojumu citās ES dalībvalstīs, var būt gan reģistrēts, gan nereģistrēts iekšzemes PVN maksātājs. Iekšzemes PVN maksātājs, kas piemēro atbrīvojumu citā ES dalībvalstī, informē VID par kalendārā gada ceturksnī citās dalībvalstīs veiktajiem darījumiem. Šī iesniedzamā informāciju ir uzskatāma par informatīvo deklarāciju likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē. Līdz ar to minētās informācijas precizēšanas termiņš, kā arī atbildība, ir paredzēta likumā "Par nodokļiem un nodevām".

Informatīvo deklarāciju tāpat kā nodokļu deklarāciju ir tiesības precizēt trīs gadu laikā. Ja iekšzemes PVN maksātājs neatbilst attiecīgajiem kritērijiem, VID informēs to par liegumu piemērot MVU atbrīvojumu citās ES dalībvalstīs.

Likumprojektā ir iestrādāts regulējums, kas uzliek par pienākumu citas ES dalībvalsts reģistrētam PVN maksātājam iesniegt iesniegumu VID tā izslēgšanai no VID PVN maksātāju reģistra, ja tam ir piešķirts reģistrācijas numurs ar kodu "EX" MVU atbrīvojuma piemērošanai Latvijā. Tāpat likumprojektā ir paredzētas tiesības VID šādu PVN maksātāju izslēgšanai no VID PVN maksātāju reģistra, ja VID, veicot nodokļu kontroles un administrēšanas pasākumus, konstatē, ka PVN maksātājam ir reģistrācijas numurs ar kodu "EX" MVU atbrīvojuma piemērošanai Latvijā.

¹ Padomes Direktīva (ES) 2020/285 (2020. gada 18. februāris), ar ko Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz īpašo režīmu mazajiem uzņēmumiem un Regulu (ES) Nr. 904/2010 groza attiecībā uz administratīvu sadarbību un informācijas apmaiņu nolūkā uzraudzīt mazajiem uzņēmumiem paredzētā īpašā režīma pareizu piemērošanu.