IIN

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas kārtība mainīsies pēc vienotā nodokļu konta ieviešanas, taču līdz 2021. gada 1. janvārim pastāvēs likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” iepriekš noteiktie termiņi. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas termiņi 1) ienākuma izmaksātājs iedzīvotāju ienākuma nodokli iemaksā budžetā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajam datumam; 2) algas nodokli iemaksā budžetā reizi mēnesī, kad bankā tiek saņemta nauda darbinieku algas izmaksai – attiecīgi, ja nesaņem naudu bankā, tad iemaksā budžetā nākamajā dienā pēc algas izmaksas vai, ja darba samaksu izmaksā bezskaidras naudas norēķinu veidā, algas nodokli iemaksā budžetā tajā pašā dienā, kad pārskaita darba samaksu no darba devēja konta uz darbinieka kontu; 3) iedzīvotāju ienākuma nodokli saimnieciskās darbības veicējs iemaksā budžetā, veicot četrus avansa maksājumus par taksācijas gadu (ne vēlāk kā 15. martā, 15. jūnijā, 15. augustā un 15. novembrī); 4) fiziska persona iedzīvotāju ienākuma nodokli iemaksā budžetā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas iesniegšanas dienas (iesniegšanas termiņš no taksācijas...

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas kārtība mainīsies pēc vienotā nodokļu konta ieviešanas 2021. gada 1. janvārī. Attiecībā uz algas nodokļa iemaksāšanu vienotajā nodokļu kontā, IIN samaksas gala termiņš “līdz ienākuma izmaksas mēneša 23. datumam” paredz, ka darba devējs līdz ienākuma izmaksas mēneša 23. datumam iemaksā vienotajā nodokļu kontā visu izmaksas mēnesī ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli. Attiecīgi, ja darba devējs izmaksā darbiniekam viņa gūto ienākumu pēc mēneša 23. datuma, tad aprēķināto IIN darba devējam būs jāiemaksā vienotajā nodokļa kontā līdz nākamā (pēc izmaksas) mēneša 23. datumam. Šādi gadījumi varētu būt, ja darba samaksa izmaksāta sakarā ar to, ka: 1) tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības; 2) tiek izmaksāta samaksa par atvaļinājuma laiku un darba samaksa par laiku, kas nostrādāts līdz atvaļinājumam; 3) darba samaksa par kalendāra mēnesi tiek aprēķināta un izmaksāta tā paša kalendāra mēneša laikā (piemēram, kādā no mēneša pēdējām dienām). Jaunās prasības stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī, un to piemērošana skaidrota turpmāk...

Portālā manabalss.lv ievietota iniciatīva “Atcelt IIN avansa maksājumus komersantiem un pašnodarbinātajiem”, aicinot par to parakstīties, lai savāktu nepieciešamo balsu skaitu. Iniciatīvas autors Aleksandrs Butikovs norāda, ka pašlaik, sākot no otrā komercdarbības gada, komersantiem un pašnodarbinātām personām ir jāmaksā dubults iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) - par pagājušo gadu un papildus IIN avansa maksājumi par tekošo, vēl nepabeigto gadu. IIN avansa maksājuma summa arī tiek aprēķināta Valsts ieņēmumu dienestā (VID), balstoties uz pagājušā gada naudas plūsmu, nevis ienākumu, bet attaisnotie izdevumi netiek ņemti vērā, un vairākumā gadījumu IIN avansa summa ir lielāka par pašu IIN. Autors argumentē, ka mūsdienās arvien vairāk cilvēku sniedz individuālos pakalpojumus, strādā attālināti un uztur mazo biznesu tiešsaistē internetā: ‘’Šiem cilvēkiem ir jāpiedāvā normāls, mūsdienīgs un godīgs veids, kā nomaksāt nodokļus oficiāli un ‒ Latvijā. Nepamatoti palielināta nodokļu slodze un dubults IIN ‒ tie ir faktori, kas atbaida no saimnieciskās darbības Latvijā un mudina reģistrēt saimniecisko darbību kaimiņvalstīs, vai arī...

Žurnāla "Bilance" jūlija numurā lasāma intervija ar finanšu ministru Jāni Reiru, kurā ministrs izsaka neglaimojošas atziņas par iepriekšējās ministrijas vadības ieviesto nodokļu reformu, un, lai gan oficiāli pauž, ka reformas konkrētāks izvērtējums vēl tikai būs, tomēr nenoraida arī iespēju, ka drīzumā atkal varētu sekot gana nopietnas izmaiņas nodokļu sistēmā. Kā pirmie "sāpju bērni" tiek minēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa administrēšana, nodokļu režīmu dažādība un jo īpaši - mikrouzņēmumu nodoklis. Piedāvājam fragmentu no intervijas. Šobrīd iezīmējas pavisam drūma aina - pēc jūsu sacītā, netiek izpildīta gandrīz neviena no nodokļu reformas iecerēm. Varbūt ir arī kaut kas pozitīvs, kaut kas, kur nodokļu reforma tomēr trāpījusi mērķī? (ilga pauze). Jāmin tie paši veselības aprūpes sistēmai papildus novirzītie deviņdesmit miljoni eiro. Kaut gan šis pasākums pat nebija iekļauts sākotnējos nodokļu reformas uzdevumos. Taču visi pārējie nodokļu reformas pasākumi ir bijuši kļūdaini, un iznāk, ka tie būtu jāpārskata? Tas ir gluži normāli. Daudzas valstis ir gājušas cauri...

Valsts sekretāru sanāksmē 11. jūlijā starpministriju saskaņošanai izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumos Nr.676 "Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai"". Paredzēts, ka grozījumi varētu stāties spēkā 1. septembrī. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozētā mēneša neapliekamā minimuma aprēķinā netiek ņemti vērā nodokļa maksātāja aktuālie ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamie ienākumi. Līdz ar to ir iespējamas situācijas, ka nodokļa maksātājam taksācijas gadā, pieaugot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamo ienākumu apmēram, ir piemērots lielāks VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums nekā nodokļa maksātājam faktiski būtu piemērojams. Rezultātā nodokļa maksātājam rodas IIN piemaksa, kā arī pienākums iesniegt VID taksācijas gada ienākumu deklarāciju un nomaksāt IIN. Rosinātie grozījumi, ņemot vērā, ka pēdējos gados palielinājušās vidējās bruto darba algas un 2018.gadā pieaugums vidēji ir 9%, paredz, ka VID prognozētā mēneša neapliekamā minimuma aprēķināšanas formulā būtu jāiekļauj koeficients 1,09, kas...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2019.gada pirmajā pusgadā ir 4,77 miljardi eiro, kas ir par 0,12 miljardiem eiro jeb 2,6 % vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, tādējādi nodrošinot ieņēmumu plāna izpildi 101,9 % apmērā. 2019.gada pirmajā pusgadā VID administrētajos kopbudžeta ieņēmumos 53,0 % ir ieņēmumi no darbaspēka nodokļiem un tie būtiski veicināja VID administrēto kopbudžeta ieņēmumu izpildi. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 2019.gada pirmajā pusgadā ir 1,68 miljardi eiro un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi ir 0,85 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2018.gada pirmo pusgadu, tie kopā palielinājušies par 0,23 miljardiem eiro jeb 10,0 %. Ieņēmumu pieaugumu nodrošina gan darba ņēmēju skaita, gan ienākumu pieaugums. VSAOI ieņēmumu pieaugums ir lielāks nekā IIN ieņēmumiem, kas skaidrojams ar lielajām atmaksām no IIN – 2019.gada pirmajā pusgadā atmaksāti 121,40 milj. eiro, kas ir par 10,51 milj. eiro jeb 9,5 % vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā. Pievienotās vērtības nodokļa...

Lauksaimniekiem ir iespēja izmantot atvieglotu darbaspēka nodokļa režīmu sezonas darbos nodarbinātajiem, par tiem maksājot vien 15 % darbaspēka nodokli un nozīmīgi samazinot arī administratīvo slogu, atgādina Zemkopības ministrija. To nosaka likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Šo atviegloto nodokļa režīmu var izmantot darba devējs (lauksaimnieks), kurš īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošu lauksaimniecības zemi izmanto augļkoku, ogulāju vai dārzeņu audzēšanai un kārtējā gadā to ir pieteicis vienotajam platības maksājumam. ZM aicina lauksaimniekus izmantot atviegloto darbaspēka nodokļa režīmu, jo ir jāsasniedz noteikti kritēriji, lai sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīms tiktu pagarināts arī pēc 2020. gada. ZM uzskata, ka nākotnē ir nepieciešams paplašināt sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokļa režīma tvērumu un dot iespēju arī pārējās lauksaimniecības jomās to piemērot, piemēram, lopkopībā un augkopībā. Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu var piemērot sezonas laukstrādniekam (darba ņēmējam), kas tiek nodarbināts no 1. aprīļa līdz 30. novembrim un strādā sezonas rakstura darbos - augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā,...

Lauku atbalsta dienests (LAD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka tie lauksaimnieki, kuri laikā no 1.aprīļa līdz 30.novembrim nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos, no šo darbinieku algām var maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) 15% apmērā, bet ne mazāka kā 0,70 eiro katrā nodarbināšanas dienā. Sezonas laukstrādnieku reģistrācijai darba devējiem jāizmanto LAD Elektroniskā pieteikšanās sistēma(EPS) (papildus VID minētie darbinieki nav jāreģistrē), tajā reģistrējot ienākumu gūšanas dienu, noslēgto līgumu formu un sezonas laukstrādniekiem aprēķināto atlīdzību par darbu. EPS ir nodrošināta iespēja lauksaimniekiem (darba devējiem) iegūt apkopotā veidā visus mēneša laikā ievadītos datus un aprēķināto nodokļa apmēru, lai tos iesniegtu VID standartizētā formā vienu reizi mēnesī. Lai lauksaimnieks varētu piemērot saviem sezonas darbiniekiem atviegloto nodokļu režīmu, tam ir jāatbilst šādiem nosacījumiem: lauksaimniekam īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā ir lauksaimniecībā izmantojama zeme, ko tas izmanto augļkoku, ogulāju vai dārzeņu audzēšanai; lauksaimnieks 2019.gadā ir pieteicis zemi vienotajam platības maksājumam, ievērojot kārtību, kādā tiek piešķirts...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina izmantot pagarinājumu un obligātās gada ienākumu deklarācijas iesniegt līdz 9. jūnijam (ieskaitot). VID vērš uzmanību, ka, sākot ar šo gadu, obligāti gada ienākumu deklarācijas ir jāiesniedz arī tiem iedzīvotājiem, kuriem saistībā ar progresīvās nodokļa likmes vai diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu ir radusies nodokļa starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā. Ja personas kopējie gada ienākumi pārsniedz 55 000 euro, deklarācija obligāti jāiesniedz līdz šī gada 1. jūlijam. Ir noteikts personu loks, kas nodokļa starpību valsts budžetā varēs iemaksāt vēlāk. Proti, 2018. un 2019. gada ienākumu deklarācijā aprēķinātās nodokļa samaksas termiņš tiks atlikts līdz 2020. gada 1.decembrim tām personām, kuru ar nodokli apliekamie gada ienākumi atbilst šādiem nosacījumiem: 2018.gadā tie nepārsniedz 55 000 eiro, bet 2019.gadā – 62 800 eiro; tie ir saņemti tikai Latvijā; no tiem izmaksas vietā ir ieturēts nodoklis; tiem ir tiesības piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumus (piemēram, algota darba ienākumi, autoratlīdzība, pensijas, darbnespējas...

Salīdzinājumā ar ziedojumu apjomu, kāds nevalstiskajām organizācijām bija pirms nodokļu reformas, kad tika samazināta nodokļu atlaide par ziedojumu veikšanu, ziedojumu apjoms ir krities par 38% jeb 24 miljoniem eiro. 2017. gadā (pirms reformas) nevalstiskais sektors sabiedriskā labuma mērķiem saņēma 63,5 miljonus, bet 2018. gadā vairs tikai 39 miljonus eiro, informē Latvijas Pilsoniskā alianse (LPA). Sākotnējā iecere atcelt ziedojumu atlaides pavisam, pēc LPA aprēķiniem, draudēja ar ziedojumu apjoma kritumu pat par 80%, taču nodokļu reformas gaitā nevalstiskajam sektoram izdevās pārliecināt Finanšu ministriju un Saeimu, ka šāds kritums faktiski iznīcinātu sektoru. Pēdējā brīdī, pirms nodokļu reformas apstiprināšanas, tika rasts risinājums saglabāt atlaidi samazinātā apjomā. Nodokļu atlaides uzņēmējiem par ziedojumu bija likumā paredzēta arī iepriekš, taču, ieviešot atvieglojumu uzņēmumiem nemaksāt uzņēmumu ienākuma nodokli par reinvestēto peļņu, motivācija ziedot krietni saruka, jo šobrīd uzņēmumu prioritāte ir ieguldīt pašā uzņēmumā. Nevalstiskais sektors ir aicinājis Finanšu ministru, Ministru prezidentu un Saeimu rast risinājumu šim nozīmīgajam līdzekļu kritumam. Piedāvātie...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 16.aprīlī spēkā stājas likums “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas nosaka trīs būtiskus jaunumus saistībā ar gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu: kādos gadījumos iedzīvotāji ienākuma nodokļa piemaksu varēs veikt vēlāk; nodokļa piemaksas summu, kuru vispār varēs nemaksāt, personai pašai būs iespēja izvēlēties, cik lielu mēneša neapliekamo minimumu piemērot saviem ienākumiem. Kurām personām tiek atlikts aprēķinātās nodokļa piemaksas termiņš Līdz šim visiem iedzīvotājiem, kuri, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, konstatēja, ka ir aprēķināta nodokļa piemaksa, to bija jāiemaksā Valsts kasē līdz šī gada 17. jūnijam. Līdzšinējā kārtība arī turpmāk ir saglabāta saimnieciskās darbības veicējiem un tiem, kas, nereģistrējot saimniecisko darbību, izīrē vai iznomā savu nekustamo īpašumu. Taču 2018. un 2019. gada ienākumu deklarācijā aprēķinātās nodokļa samaksas termiņš tiks atlikts līdz 2020. gada 1.decembrim tām personām, kuru ar nodokli apliekamie gada ienākumi atbilst šādiem nosacījumiem: 2018.gadā tie nepārsniedz 55 000 eiro, bet 2019.gadā – 62 800 eiro; tie ir...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka līdz 15. aprīlim gūtie ienākumi no kapitāla pieauguma ir jādeklarē tām personām, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem šī gada pirmajos trīs mēnešos ir pārsnieguši 1000 eiro. Ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā. Deklarācijas veidlapa par ienākumu no kapitāla pieauguma pieejama VID tīmekļvietnes sadaļā “Nodokļi/Iedzīvotāju ienākuma nodoklis/Veidlapas un iesniegumi/Fiziskām personām”. To var iesniegt gan elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, gan arī papīra formātā. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas. Tādējādi par kapitāla pieaugumu 2019.gada 1.ceturksnī aprēķinātais nodoklis jāiemaksā valsts budžetā līdz 2019. gada 30. aprīlim. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka nodokļu reformas ietvaros ar 2019.gada 1.janvāri vairākas būtiskas izmaiņas skars arī darba ņēmējus. Paaugstināts neapliekamais minimums pensionāriem No 2019. gada neapliekamais minimums pensionāriem paaugstināts no 250 euro mēnesī līdz 270 euro mēnesī un 2020.gadā - uz 300 euro mēnesī. Neapliekamais minimums Maksimālais neapliekamais diferencētais minimums (piemērots algām līdz 440 eiro mēnesī) 2019.gadā sasniedzis 230 euro, bet 2020.gadā sasniegs 250 euro robežu. Ienākumiem no 440 euro līdz 1100 euro mēnesī neapliekamais minimums atbilstoši formulai pakāpeniski samazināsies un pie ienākumiem virs 1100 euro mēnesī tas netiks piemērots vispār. Paaugstināts nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu No jaunā gada atvieglojums par apgādībā esošu personu paaugstinās no 200 euro mēnesī uz 230 euro mēnesī un 2020.gadā uz 250 euro mēnesī. Attaisnotie izdevumi Galvenās izmaiņas saistītas ar summas apmēru, no kura varēs atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, tas faktiski sāks darboties no 2019.gada, iesniedzot gada...

Finanšu ministrija izplatījusi apkopojumu par nodokļu jomas normatīvajiem aktiem un to grozījumiem, kas stājušies spēkā no 2019. gada 1. janvāra. Vairākas izmaiņas skar iedzīvotāju ienākuma nodokļa jomu. Turpinot nodokļu reformas pasākumus darba spēka nodokļu samazināšanai un ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, no 2019. gada 1. janvāra tiek palielināts diferencētais neapliekamais minimums. Ienākumiem līdz 440 eiro mēnesī maksimālais neapliekamais minimums tiek palielināts līdz 230 eiro, paaugstinot arī mēneša ienākumu, līdz kuram diferencētais neapliekamais minimums tiek piemērots - 2019. gadā tie būs 1100 eiro. Tāpat 2019. gadā palielināsies atvieglojums par apgādībā esošu personu līdz – 230 eiro mēnesī. Savukārt pensionāra neapliekamais minimums 2019. gadā būs 270 eiro mēnesī. No 2019. gada 1. janvāra likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz vēl šādus grozījumus: iedzīvotāju ienākuma nodokļa augstākā progresijas sliekšņa maiņu no 55 000 eiro gadā uz 62 800 eiro gadā, salāgojot to ar jauno valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu maksimālo apmēru; kārtību, kādā tiek noteikts ienākums no virtuālās...

Jautājums: Gada pārskata rezultāts par 2017. gadu ir zaudējumi, tomēr šogad uzņēmumam veidojas peļņa. Vai var šo peļņu novirzīt dividenžu izmaksai? Atbildi sagatavoja MAIJA GREBENKO, praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, žurnāla Bilance galvenā redaktore, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle Uzņēmumu ienākuma likumā nav noteikts tiešs aizliegums virzīt 2018. gada peļņu uz dividendēm, ja 31.12.2017. gadā bilancē bija uzrādīti zaudējumi. Tomēr, ja uzskatīt, ka bilancē peļņa un zaudējumi tiek uzrādīti vienā pozīcijā (tikai ar pretējo zīmi), būtu loģiski abiem piemērot līdzīgu (protams, ne vienādu) attieksmi. Kas attiecas uz „veco” peļņu, likuma pārejas noteikumu 8. punktā minēta atļauja neiekļaut ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē dividendes, kas tiek aprēķinātas, sadalot peļņu, kura uzrādīta bilancē 2017. gada 31. decembrī. Kāpēc šāda norma? Pirmkārt, sakarā ar to, ka divus gadus (2018. un 2019.) dividendēm no šīs peļņas drīkst piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ar likmi 10%. Izmantojot šo iespēju, uzņēmumam nav jāmaksā 25% uzņēmumu...