IIN

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2025. gada 3. decembrī pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī. Būtiskākās izmaiņas likumā: iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošana dividendēm 6 % apmērā; paplašināts un skaidrāk noteikts regulējums nekustamā īpašuma atsavināšanai sabiedrības vajadzībām; atbalsta maksājumus degradēto (vēsturisko) kūdras ieguves vietu revitalizācijai atbrīvo no IIN; pensionāra neapliekamā minimuma piemērošana nerezidentiem. IIN no dividendēm 6% apmērā Kapitālsabiedrības dalībniekam (fiziskajai personai) izmaksātajām dividendēm (kas izmaksātas, piemērojot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteikto alternatīvo uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 15% apmērā), piemēro IIN likmi 6% apmērā. Nekustamā īpašuma atsavināšana sabiedrības vajadzībām Paplašināts regulējums, kā nosaka 60 mēnešu periodu IIN atbrīvojuma piemērošanai, ja atsavina nekustamo īpašumu sabiedrības vajadzībām. Ja nekustamais īpašums, kuru atsavina sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā, ir saņemts dāvinājumā no fiziskās personas, kuru ar nodokļa maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, vai no šādas personas...

Sagatavots un starpinstitūciju saskaņošanai nodots Finanšu ministrijas izstrādātais noteikumu projekts "Noteikumi par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2026. gadā". Normatīvais akts sniedz ieskatu kārtībā, kādā pašvaldībām tiks nodrošināti finanšu resursi, lai radītu tām līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei. Ar noteikumiem valdība gatavojas apstiprināt kārtību gandrīz 257 miljonu eiro, kas ir par 4,1% vairāk nekā 2025. gadā, sadalei. Kāpēc noteikumi ir nepieciešami? Noteikumu projekta izstrādes pamatojums ir saistīts ar Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma 9. panta otro daļu, kas nosaka, ka Ministru kabinetam šādi noteikumi jāizdod katru gadu divu nedēļu laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma izsludināšanas. Galvenais mērķis ir noteikt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas kārtību 2026. gadam. Tas ietver gan katrai pašvaldībai no izlīdzināšanas fonda saņemamo dotāciju, gan veicamo iemaksu fondā, kā arī kārtību, kādā pašvaldībām tiek piešķirta valsts budžeta dotācija. Finanšu apjoms un sadales principi Saskaņā ar 2026. gada pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu, izlīdzināšanas fonda kopējie ieņēmumi...

Finanšu tirgus dalībniekiem ir svarīgi ņemt vērā, ka ienākums, kas gūts no ieguldījumu zelta un citu dārgmetālu pārdošanas, tiek uzskatīts par kapitāla aktīvu ienākumu un ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Materiāli, kas sagatavoti Valsts ieņēmumu dienestā (VID), sniedz skaidrojumu par kārtību, kas stājusies spēkā šogad. Kas tiek uzskatīts par ieguldījumu zeltu? Saskaņā ar definīciju, ieguldījumu zelts ietver divas galvenās kategorijas: 1. Zelts stieņos vai platēs dārgmetālu tirgū atzītā svarā, ja zelta prove ir 995 vai lielāka. 2. Zelta monētas, kas emitētas pēc 1800. gada, kuru zelta prove ir 900 vai lielāka, un kuras ir vai ir bijušas likumīgs maksāšanas līdzeklis to izcelsmes valstī. Šīs monētas jāpārdod par cenu, kas nepārsniedz tajās esošā zelta brīvā tirgus vērtību vairāk nekā par 80 procentiem. Citi dārgmetāli (kas kopā ar ieguldījumu zeltu tiek uzskatīti par kapitāla aktīviem) ir zelts, sudrabs, palādijs, platīns un platīna grupas metāli jebkurā veidā un stāvoklī. Nodokļa likme un aprēķins...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka līdz ar jauno mācību gadu atsākas arī dažādi bērnu un jauniešu pulciņi un interešu nodarbības. Tie ir izdevumi, par kuriem, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, vecāki vai citi ģimenes locekļi var atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Tādēļ VID aicina, maksājot par bērnu (līdz 18 gadiem) interešu izglītību, krāt un saglabāt maksājumus apliecinošos dokumentus – čekus, kvītis, internetbankas izdrukas u.tml. Nodokļa atmaksa pienākas par tiem pulciņiem un nodarbībām, ko piedāvā izglītības iestāde, kā arī par pulciņiem, ko piedāvā cita juridiskā vai fiziskā persona, kas nav reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā, taču tai ir pašvaldības izsniegta speciāla licence pulciņa darbībai. Informācija par to, vai konkrētā pulciņa organizētājs ir reģistrēts Izglītības iestāžu reģistrā pieejama https://viis.gov.lv. Savukārt par pašvaldības izsniegtajām licencēm ir jāinteresējas attiecīgajā pašvaldībā vai pie paša pakalpojumu sniedzēja. Maksājumu apliecinošajam dokumentam obligāti ir jāliecina, ka maksājums veikts par bērnu (bērna vārds, uzvārds, personas kods) un jānorāda arī saņemtā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka turpmāk preventīvi informēs iedzīvotājus, kuri gūst ienākumus no izložu vai azartspēļu laimestiem, par nosacījumiem, kuriem izpildoties, obligāti jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Atgādinām, ka: laimests — tā Azartspēļu un izložu likuma izpratnē ir naudas summa, kuru spēlētājam saskaņā ar azartspēles noteikumiem laimēšanas gadījumā izmaksā azartspēles organizētājs, kā arī naudas summa vai manta, kuru spēlētājam saskaņā ar izlozes noteikumiem laimēšanas gadījumā izmaksā izlozes organizētājs; izloze vai loterija ir spēle, kam ir laimes līguma raksturs un kurā tās dalībnieka iegūtajam laimestam pilnīgi vai daļēji ir gadījuma raksturs (piemēram, tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju rīkotās loterijas). azartspēle ir spēle, kurā persona, iemaksājot dalības likmi, var iegūt laimestu, kas pilnīgi vai daļēji ir atkarīgs no veiksmes gadījuma vai apstākļiem, kas iepriekš nav zināmi. Azartspēles ir spēļu automāti, bingo, derības, interaktīvās azartspēles, kauliņu un kāršu spēles, rulete, totalizators un veiksmes spēle pa tālruni. Ja saņemts laimests, par ko nodoklis nav jāmaksā, un tas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu (Nr. P005-17/8.5.2/27196) par nodokļu piemērošanu pašnodarbinātajai personai vispārējā nodokļu režīmā, kurai piešķirts trūcīgās personas statuss un ieņēmumi gada laikā nepārsniedz 3000 eiro (t. i., vidēji līdz 250 eiro mēnesī). Persona nav PVN maksātājs un tās pamatdarbības veids – izmitināšana viesu mājās un cita veida īslaicīgas apmešanās vietās. Spriežot pēc sniegtās uzziņas, pašnodarbinātā persona nodarbojas ar lauku tūrismu - izmitina viesus lauku tūrisma mītnē. Uzziņas iesniedzējs lūdz precizēt šādus jautājumus. Vai šādā gadījumā pašnodarbinātajai personai ir vai nav pienākums maksāt: iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN); valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Vai pareizi iesniedzējs saprot, ja ieņēmumi nepārsniedz 3000 eiro gadā, nodokļi nav maksājami, un pietiek tikai ar gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu? Vai pašnodarbinātajai personai ir jāsniedz citas regulāras atskaites (piemēram, mēneša vai ceturkšņa pārskati), ja nav darbinieku un tiek izmantots parastais režīms? Kāds ir maksimālais ienākumu slieksnis (mēnesī, gadā) minētāja situācijā, kad nodokļi...

Tuvojoties vasaras brīvlaika noslēgumam, kurā daudzi skolēni arī strādāja, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina par nodokļu atvieglojumu piemērošanas nosacījumiem tiem vecākiem, kam ir bērni vecumā līdz 19 gadiem (ieskaitot) un kuri mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē. Ja bērns (līdz 19 gadu vecumam), kas mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, ir strādājis tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam), vecākam par šo periodu netika automātiski pārtraukta bērna atrašanās apgādībā. Tā automātiski turpināsies arī tad, ja bērns līdz 31. augustam (ieskaitot) pārtrauks darba attiecības un atsāks mācības. VID saņems šo informāciju no darba devēja un izglītības iestādes, līdz ar to vecākiem nekāda izziņa par to VID nav jāsniedz. Savukārt tiem vecākiem, kuru bērni līdz 19 gadu vecumam mācās un turpina strādāt arī mācību gada laikā, bērna atrašanās apgādībā no 1. septembra (vai no datuma, kad mācību gada laikā tiks uzsāktas darba attiecības) tiks pārtraukta automātiski. Tādēļ brīdī,...

Ja fiziskā persona vēlas veikt saimniecisko darbību, bieži rodas neskaidrības, kādi soļi jāveic, lai tā skaitītos legāla un lai būtu sakārtotas attiecības ar valsti, kļūstot par apzinīgu nodokļu maksātāju. Pirmais, kas jānoskaidro, vai fiziskajai personai ir pienākums reģistrēt savu saimniecisko darbību un kļūt par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāju un veikt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) jau kā uzņēmējam, ne algota darba darbiniekam. Individuālais komersants nav saimnieciskās darbības veicēja statusā Valsts ieņēmumu dienests (VID) nodokļu maksātāju reģistrā reģistrē: fiziskās personas, kuras ir darba devēji citiem un/vai veic saimniecisko darbību. Ja fiziskā persona ir reģistrējusies Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā individuālā komersanta statusā, tā vienlaikus nevar tikt reģistrēta VID saimnieciskās darbības veicēja (SDV) statusā. Ja fiziskajai personai nerodas saimnieciskās darbības izdevumi vai tie ir nebūtiski, fiziskā persona, gūstot ienākumu no īpašuma (iznomājot vai izīrējot nekustamo īpašumu, nododot lietu tālāk apakšnomniekam vai apakšīrniekam, iznomājot kustamo mantu vai gūstot samaksu par dabas resursu izmantošanu...

Līdz šī gada 1. jūlijam (ieskaitot) jāiesniedz ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) tiem iedzīvotājiem, kam ir pienākums obligāti iesniegt gada ienākumu deklarāciju par 2024. gadu, kuriem piemēro progresīvo iedzīvotāja ienākuma nodokļa (IIN) likmi un kuru kopējie ienākumi pagājušajā gadā pārsniedz 78 100 eiro. Obligāti gada ienākumu deklarācija par 2024. gadu līdz 1. jūlijam jāsniedz iedzīvotājiem, kuriem kopējie ienākumi 2024. gadā pārsniedza 78 100 eiro un kuri: ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.), saistībā ar progresīvās nodokļa likmes vai gada diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu ir radusies nodokļa starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā, ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa. Izņēmums ir gadījumi, kad no cilvēka algotā darba ienākumiem kādā citā ES dalībvalstī jau tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisks nodoklis, ir...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 2025. gada 3. aprīlī pieņemts grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas stājas spēkā no 2025. gada 1. maija. Grozījums paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotāju–nerezidentu ienākumiem Latvijā ir tiesības piemērot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu 510 eiro mēnesī (iepriekšējo 250 eiro vietā). Darba devējam ir tiesības piemēro 510 eiro neapliekamo minimumu uz iepriekš izsniegtās izziņas pamata, un jauna izziņa nav jāpieprasa. Atgādinām, ka Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteiktais IIN regulējums ļauj uzreiz, iesaistoties Latvijas darba tirgū, piemērot gan neapliekamo minimumu, gan atvieglojumus par apgādājamiem Ukrainas civiliedzīvotāja-nerezidenta gūtajam ienākumam, vienlaikus saglabājot nerezidenta statusu. Vēsturiski īpašais Ukrainas civiliedzīvotājiem-nerezidentiem noteiktais neapliekamais minimums tika noteikts laikā, kad piemēroja diferencēto neapliekamo minimumu, un to noteica pusi no maksimālā Latvijas rezidentam piemērojamā neapliekamā minimuma apmēra pie zemiem kopējiem ienākumiem. No šī gada 1. janvāra Latvijas rezidentiem diferencētais neapliekamais minimums ir aizstāts ar vienotu (fiksētu) neapliekamo minimumu, kas tiks piemērots neatkarīgi no...

Lai veicinātu kriptoaktīvu tirgus attīstību Latvijā, Saeima 10. aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Tie noteic, ka ienākuma nodokli nepiemēro ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) gūtajam ienākumam no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas. Iepriekš komersantam par kriptoaktīvu atsavināšanu ieturēja iedzīvotāju ienākuma nodokli trīs procentu apmērā un nerezidents varēja samaksāto nodokli atprasīt rezumējošā kārtībā. Grozījumu autori anotācijā norādījuši, ka šāds process ir smagnējs un nepievilcīgs jaunu dalībnieku ienākšanai tirgū. Kriptoaktīvu nozares pārstāvji, kuri vēlas darboties kādā no Eiropas Savienības valstīm, lai saņemtu atļauju, izskata dalībvalstu piedāvātās iespējas, un izmaiņas rosinātas, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā un piesaistītu ārvalstu kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzējus, teikts anotācijā. Nodokļa atvieglojums attieksies uz komersantiem, kuri saņēmuši attiecīgās regulas atļauju sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus Eiropas Savienībā. Grozījumi noteic, ka Ekonomikas ministrija sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā izvērtējumu par to, cik lietderīga ir nodokļa atvieglojuma turpmāka piemērošana. Latvijai ir labas iespējas piesaistīt ievērojamu skaitu lielu kriptoaktīvu tirgus spēlētāju un...

Saeima 6. martā trešajā lasījumā pieņēma Valsts prezidenta rosinātos grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Tie paredz atbrīvot no aplikšanas ar algas nodokli darba devēja palīdzību naudā darbiniekam vai viņa ģimenes loceklim medicīnisko tehnoloģiju iegādei, ja diagnosticētu smagu saslimšanu gadījumā ārstu konsīlija noteikto zāļu vai citu medicīnisko tehnoloģiju iegāde no valsts budžeta netiek segta vai tiek segta daļēji. Likumprojekts izstrādāts, lai sekmētu darba devēju brīvprātīgu iesaistīšanos dārgu zāļu, tai skaitā inovatīvo medikamentu, kā arī citu medicīnisko tehnoloģiju pieejamības nodrošināšanā atbilstoši starptautiskajām klīniskajām vadlīnijām saviem darbiniekiem vai darbinieku ģimenes locekļiem gadījumos, kad valsts nekompensē vai tikai daļēji kompensē medikamentu vai citu medicīnisko tehnoloģiju iegādes izdevumus. Nodokļa atbrīvojumu varēs piemērot, ja tiks izpildīti šādi nosacījumi: medicīnisko tehnoloģiju iegādes nepieciešamību ir apstiprinājis ārstu konsīlijs un darba devēja rīcībā ir dokuments, kas to apliecina; medicīnisko tehnoloģiju iegāde netiek pilnībā kompensēta no valsts budžeta līdzekļiem un darba devēja rīcībā ir dokuments, kas to apliecina; darba devēja piešķirtā...

Lai veicinātu kriptoaktīvu tirgus attīstību Latvijā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 12. februārī konceptuāli atbalstīja plātos grozījumu likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Tie paredz nepiemērot nodokli ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) ienākumam no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas. Nodokļa atbrīvojumu paredzēts piemērot triju gadu periodā. Patlaban komersantam par kriptoaktīvu atsavināšanu tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 3% apmērā un nerezidentam ir tiesības samaksāto nodokli atprasīt rezumējošā kārtībā. Likumprojekta autori anotācijā norādījuši, ka šāds process ir smagnējs un nepievilcīgs jaunu dalībnieku ienākšanai tirgū. Kriptoaktīvu nozares pārstāvji, kuri vēlas darboties kādā no Eiropas Savienības (ES) valstīm, lai saņemtu atļauju, izskata dalībvalstu piedāvātās iespējas, un izmaiņas rosinātas, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā un piesaistītu ārvalstu kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzējus, teikts anotācijā. Nodokļa atvieglojumu plānots attiecināt uz komersantiem, kuri saņēmuši attiecīgās regulas atļauju sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus ES. Ar grozījumiem paredzēts uzdevums Ekonomikas ministrijai (EM) sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā izvērtējumu par to, cik lietderīga ir nodokļa...

Ienākums, kas gūts, īstenojot akciju pirkuma tiesības, kuras darbiniekam, padomes vai valdes loceklim uz darba attiecību pamata piešķīris darba devējs vai uzņēmums, kas ir ar darba devēju saistīta persona likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē, ir jāietver algota darba ienākumā un par to ir jāmaksā algas nodoklis (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), ja nav piemērojami nosacījumi par neapliekamu ienākumu, norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizētajā informatīvajā materiālā "Ienākums no akciju pirkuma tiesību īstenošana". Piemēram, darbiniekam darba devējs piešķīris akciju pirkuma tiesības, kuras akciju pirkuma tiesību īstenošanas plāns paredz īstenot jau pēc sešiem mēnešiem, proti, 30. maijā iegādāties akcijas ar 40% atlaidi. Akciju tirgus vērtība – akciju pirkuma tiesību īstenošanas dienā – ir 3000 eiro. Darbinieks izmanto savas tiesības un 30. maijā iegādājas akcijas par 1800 eiro (40% atlaide no 3000 eiro). Darba devējs darbinieka ienākumam 1200 eiro (3000 – 1800) no akciju pirkuma tiesību īstenošanas piemēro darbaspēka nodokļus (VSAOI...

Jautājums Vai nerezidentiem - Latvijā nodarbinātajiem Ukrainas pilsoņiem - arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no 1. janvāra ir 25,5%? Atbilde Pieņemot darbā Latvijā no Ukrainas ieceļojošos Ukrainas iedzīvotājus, darba devējs ievēro tādu pat pārskatu un deklarāciju iesniegšanas kārtību un termiņus, kā nodarbinot Latvijā jebkuru citu darbinieku – nerezidentu vai rezidentu. Darba devējs: reģistrē darbinieku Valsts ieņēmumu dienetā (VID), norādot ziņu kodu 11; aprēķina un ietur nodokļus (IIN un VSAOI) un iemaksā tos vienotajā nodokļu kontā; par darbinieku maksā uzņēmējdarbības riska valsts nodevu (URVN); iesniedz pārskatus un deklarācijas. Nodokļu ziņā no Ukrainas ieceļojošie Ukrainas pilsoņi var būt gan Latvijas rezidenti, gan nerezidenti. Algas nodokļa likme, kas jāmaksā no mēneša apliekamā ienākuma, 2025. gadā ir 25,5%. Tas noteikts Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 8.3 panta 4. daļā: darba devējs, kuram saskaņā ar VID izziņu ir tiesības piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par nepilngadīgu bērnu Ukrainas civiliedzīvotāja—nerezidenta Latvijas Republikā gūtajam algota darba...