IIN

Finanšu ministrija izplatījusi apkopojumu par nodokļu jomas normatīvajiem aktiem un to grozījumiem, kas stājušies spēkā no 2019. gada 1. janvāra. Vairākas izmaiņas skar iedzīvotāju ienākuma nodokļa jomu. Turpinot nodokļu reformas pasākumus darba spēka nodokļu samazināšanai un ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, no 2019. gada 1. janvāra tiek palielināts diferencētais neapliekamais minimums. Ienākumiem līdz 440 eiro mēnesī maksimālais neapliekamais minimums tiek palielināts līdz 230 eiro, paaugstinot arī mēneša ienākumu, līdz kuram diferencētais neapliekamais minimums tiek piemērots - 2019. gadā tie būs 1100 eiro. Tāpat 2019. gadā palielināsies atvieglojums par apgādībā esošu personu līdz – 230 eiro mēnesī. Savukārt pensionāra neapliekamais minimums 2019. gadā būs 270 eiro mēnesī. No 2019. gada 1. janvāra likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz vēl šādus grozījumus: iedzīvotāju ienākuma nodokļa augstākā progresijas sliekšņa maiņu no 55 000 eiro gadā uz 62 800 eiro gadā, salāgojot to ar jauno valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu maksimālo apmēru; kārtību, kādā tiek noteikts ienākums no virtuālās...

Jautājums: Gada pārskata rezultāts par 2017. gadu ir zaudējumi, tomēr šogad uzņēmumam veidojas peļņa. Vai var šo peļņu novirzīt dividenžu izmaksai? Atbildi sagatavoja MAIJA GREBENKO, praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, žurnāla Bilance galvenā redaktore, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle Uzņēmumu ienākuma likumā nav noteikts tiešs aizliegums virzīt 2018. gada peļņu uz dividendēm, ja 31.12.2017. gadā bilancē bija uzrādīti zaudējumi. Tomēr, ja uzskatīt, ka bilancē peļņa un zaudējumi tiek uzrādīti vienā pozīcijā (tikai ar pretējo zīmi), būtu loģiski abiem piemērot līdzīgu (protams, ne vienādu) attieksmi. Kas attiecas uz „veco” peļņu, likuma pārejas noteikumu 8. punktā minēta atļauja neiekļaut ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē dividendes, kas tiek aprēķinātas, sadalot peļņu, kura uzrādīta bilancē 2017. gada 31. decembrī. Kāpēc šāda norma? Pirmkārt, sakarā ar to, ka divus gadus (2018. un 2019.) dividendēm no šīs peļņas drīkst piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ar likmi 10%. Izmantojot šo iespēju, uzņēmumam nav jāmaksā 25% uzņēmumu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par jauno 2018.gada ienākumu deklarācijas formu, ko noteic 2018.gada 30. oktobrī izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību”, kas 2018.gada 2.novembrī publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.217 (6303). Minētie Ministru kabineta noteikumi nosaka: gada ienākumu deklarācijas un tās pielikumu veidlapu, kas jāizmanto, aizpildot gada ienākumu deklarāciju par 2018.gadu un turpmāk; iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumu aprēķina veidlapu; deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma veidlapas; kā arī minēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarāciju aizpildīšanas kārtību. Būtiskākās izmaiņas gada ienākumu deklarācijas veidlapā un tās pielikumos: - deklarācija papildināta ar progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes piemērošanai nepieciešamajām deklarēšanas ailēm; - pielikums “Ienākumi no saimnieciskās darbības” D3 un “Ienākumi no saimnieciskās darbības, ja nodokļa maksātājs kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā” D31 ir izstrādāts, ņemot vērā likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktos ierobežojumus saimnieciskās darbības izdevumu atskaitīšanā; - pielikums “Attaisnotie izdevumi par izglītību,...

Vēršam uzmanību, ka Ministru kabinets 2018. gada 30. oktobrī apstiprināja divus grāmatvedības nozarei nozīmīgus jaunus noteikumus: Nr. 661 “Kārtība, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību segšanai” , kas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī, un Nr. 662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību”, kas stājās spēkā 2018. gada 3. novembrī un būs piemērojami, aizpildot deklarāciju par 2018. taksācijas gadu un turpmākajiem taksācijas gadiem. Līdz ar to spēku zaudēs Ministru kabineta 2012. gada 21. augusta noteikumi Nr. 568 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību". Jaunajos noteikumos Nr. 622 bija nepieciešamas izmaiņas saistībā ar grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas stājās spēkā 2018.gada 1.janvārī, kā arī bija nepieciešams izstrādāt jaunu deklarācijas un tās pielikumu veidlapu paraugus un noteikt to aizpildīšanas kārtību atbilstoši likumā noteiktajam normatīvajam regulējumam, saglabājot deklarācijas un to pielikumu līdzšinējo numerāciju....

Ministru kabinets 30. oktobra sēdē apstiprinājis jaunos noteikumus, kas regulē iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarāciju aizpildīšanas kārtību.* Ar tiem apstiprināta jauna IIN deklarācijas forma, kas paredz būtiskas izmaiņas, t.sk., arī attaisnoto izdevumu norādīšanā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma 10.panta 1.3 daļa nosaka, ka attaisnotie izdevumi par izglītību, medicīnas pakalpojumiem, ziedojumiem un dāvinājumiem kopā nedrīkst pārsniegt 50 procentus no maksātāja taksācijas gada apliekamā ienākuma lieluma, bet ne vairāk kā 600 eiro. Lai efektīvāk realizētu šo normu, paredzēts, ka visi attaisnotie izdevumi par izglītību, ārstnieciskajiem pakalpojumiem un ziedojumiem turpmāk tiks norādīti vienā deklarācijas pielikumā - D4 pielikumā (līdz šim tajā norādīja tikai izdevumus par ārstniecību un izglītību, kamēr izdevumus par ziedojumiem un dāvinājumiem norādīja D 8. un 8.1 rindās). Šādi jaunajā deklarācijas formas paraugā izskatās D4 pielikuma sadaļa par attaisnotajiem izdevumiem (klikšķināt, lai redzētu lielāku attēlu): Tāpat jaunajā deklarācijas formā ņemts vērā, ka attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstniecību (no 2018. un turpmākajiem gadiem), kas...

Aizejošais gads daudzu uzņēmēju atmiņā paliks ar sarežģītākām birokrātiskām procedūrām un pārdzīvojumiem, ko nesa vērienīgā nodokļu reforma. Vislielākās grūtības tiem radīja progresīvās iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmes aprēķināšana un uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) deklarēšanas jaunā kārtība, rāda grāmatvedības un uzņēmuma vadības sistēmas Tildes Jumis veiktās uzņēmumu aptaujas rezultāti. 36% uzņēmumu vadītāji un grāmatveži atzina, ka tiem bija grūti pierast pie gada sākumā ieviesto grozījumu IIN likumā prasībām, kas paredz piemērot strādājošajiem atšķirīgas nodokļu likmes, atkarībā no gada ienākumu apjoma un citiem faktoriem. Aptuveni tikpat daudz respondentiem lielākās grūtības sagādāja gada vidū spēkā stājusies UIN kārtība, kas paredz deklarāciju iesniegšanu katru mēnesi. Vēl 21,2% darbību apgrūtināja Vispārējās Datu Aizsardzības Regulas (VDAR) prasību ieviešana. "Grāmatvedības uzņēmumi 2018. gada pirmajos mēnešos saskārās ar papildu slogu algas nodokļu aprēķināšanā, kas neplānoti palielināja ikdienas darba apjomu par aptuveni trešdaļu. Gada sākumā daudziem strādājošajiem nebija skaidrs, kas notiks ar viņu atalgojumu, tādēļ grāmatvežiem nācās ieguldīt papildu darbu, skaidrojot...

Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā “Algas nodokļa grāmatiņa” ir izveidotas divas jaunas izvēlnes, kuras ļauj ērtāk informēt darba devēju par individuāliem nosacījumiem neapliekamā minimuma un iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanai. Līdz ar nodokļu progresivitātes principa ieviešanu cilvēki, kuri saņem mazāk, maksā mazākus nodokļus, bet tie, kas saņem vairāk, – lielākus. Vienlaikus tas nozīmē, ka ikvienam pašam ir daudz rūpīgāk jāseko līdzi saviem ienākumiem un jēgpilni jāizmanto EDS pieejamās funkcionalitātes. Situācija, kad nodokļos samaksāta mazāka summa, var rasties galvenokārt divu iemeslu dēļ: ienākumiem tiek piemērota mazāka – 20 % – iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme vai arī gada laikā piemērots lielāks neapliekamais minimums, nekā patiesībā vajadzētu būt. Abos šajos gadījumos nodokļi tiek aprēķināti atbilstoši VID prognozei, kuras pamatā ir dati par cilvēka ieņēmumiem iepriekšējā periodā. Taču cilvēks pats var situāciju ietekmēt, izvēloties saviem ieņēmumiem atbilstošu nodokļa likmi, kā arī piemērot vai nepiemērot neapliekamo minimumu. Līdz šim to varēja izdarīt, vienīgi individuāli...

Šī gada 1.oktobrī stājas spēkā 2018. gada 31. maijā Saeimā pieņemtie grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Tie pieņemti, lai novērstu iespēju, ka daļai nodokļa maksātāju var rasties pienākums piemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju saistībā ar gada diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu vai progresīvās likmes piemērošanu ienākumiem. Ja nodokļu maksātājs pats sev prognozē salīdzinoši lielus taksācijas gada ienākumus, likuma grozījumi paredz, ka jau taksācijas gada laikā katrs pats var atteikties no 20% nodokļa likmes vai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozētā diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas, savukārt VID, ja tā rīcībā būs šāda informācija, varēs vairs nepiemērot prognozēto neapliekamo minimumu. Ienākuma izmaksātājs maksātāja ienākumam nepiemēros VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, ja VID konstatēs, ka taksācijas gada laikā maksātāja ienākumi pārsniedz Ministru kabineta noteikto gada apliekamā ienākuma apmēru, virs kura nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu (2018. taksācijas gadā – 12 000 eiro). Šajā gadījumā VID triju darba dienu laikā informēs...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2018.gada septiņos mēnešos ir 5,47 miljardi EUR un, salīdzinot ar 2017.gada attiecīgo periodu, tie palielinājušies par 0,54 miljardiem EUR jeb 11,1 %. Ieņēmumu plāna izpildi būtiski veicināja ieņēmumi no dividendēm (ieņēmumi no valsts (pašvaldību) kapitāla izmantošanas) un uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi, kas 2018.gada septiņos mēnešos ir pārsnieguši plānoto gada apmēru, norāda VID. Salīdzinot ar 2017.gada septiņiem mēnešiem, 2018.gada septiņos mēnešos ieņēmumi no dividendēm palielinājušies par 83,10 milj. EUR jeb 53,6 % lielā mērā pateicoties viena nodokļu maksātāja veiktajiem maksājumiem no 2016. un 2017.gada peļņas un uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi palielinājušies par 34,37 milj. EUR jeb 13,2 %, ko galvenokārt nodrošināja piemaksātās nodokļa summas pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijām par 2017.gadu. Akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem neplānoti straujais ieņēmumu pieaugums 2018.gada septiņos mēnešos, salīdzinot ar 2017.gada attiecīgo periodu, par 24,8 % (par 10 procentpunktiem lielāks nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā) nodrošināja akcīzes nodokļa...

Latvijas spēļu biznesa asociācija (LSBA) nākusi klajā ar priekšlikumu, ka likumdevējam būtu jāatceļ iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) rezumējošā kārtība no laimestiem, vai arī tā primāri jāattiecina uz konkrētu mērķauditoriju, proti personām, kuras normatīvo regulējumu cenšas izmantot prettiesiskām darbībām. Tādējādi novēršot iespēju, ka normatīvais regulējums rada būtisku slogu labticīgiem azartspēļu spēlētājiem. Uzskatīt laimestu par ienākumu pēc būtības nav pareizi, jo azartspēles ir izklaides veids nevis ienākumu gūšanas avots, pauž LSBA, izsakot cerību, ka tuvākajā nākotnē būs iespējams rast risinājumu problemātikai par IIN no laimestiem piemērošanu rezumējošā kārtībā. Piemēram, viens no izvērtējamiem variantiem ir radīt iespēju, ka nodoklis no laimestiem rezumējošā kārtībā ir jāmaksā, ja laimestu summa (neieskaitot aprēķinā laimestus, kurus ir izmaksājis azartspēļu organizators un par kuriem jau ir ieturēts nodoklis) pārsniedz 14 400 eiro, nodokli piemērojot no minētās summas pirmā eiro. Šāds risinājums labticīgajiem spēlētājiem, kontekstā ar neapliekamās summas paaugstināšanu, ļautu spēlēt summas robežās, virs kuras nodokļa nomaksa atbilstu tās varbūtējai ekonomiskajai...