IIN

Aizejošais gads daudzu uzņēmēju atmiņā paliks ar sarežģītākām birokrātiskām procedūrām un pārdzīvojumiem, ko nesa vērienīgā nodokļu reforma. Vislielākās grūtības tiem radīja progresīvās iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmes aprēķināšana un uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) deklarēšanas jaunā kārtība, rāda grāmatvedības un uzņēmuma vadības sistēmas Tildes Jumis veiktās uzņēmumu aptaujas rezultāti. 36% uzņēmumu vadītāji un grāmatveži atzina, ka tiem bija grūti pierast pie gada sākumā ieviesto grozījumu IIN likumā prasībām, kas paredz piemērot strādājošajiem atšķirīgas nodokļu likmes, atkarībā no gada ienākumu apjoma un citiem faktoriem. Aptuveni tikpat daudz respondentiem lielākās grūtības sagādāja gada vidū spēkā stājusies UIN kārtība, kas paredz deklarāciju iesniegšanu katru mēnesi. Vēl 21,2% darbību apgrūtināja Vispārējās Datu Aizsardzības Regulas (VDAR) prasību ieviešana. "Grāmatvedības uzņēmumi 2018. gada pirmajos mēnešos saskārās ar papildu slogu algas nodokļu aprēķināšanā, kas neplānoti palielināja ikdienas darba apjomu par aptuveni trešdaļu. Gada sākumā daudziem strādājošajiem nebija skaidrs, kas notiks ar viņu atalgojumu, tādēļ grāmatvežiem nācās ieguldīt papildu darbu, skaidrojot...

Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā “Algas nodokļa grāmatiņa” ir izveidotas divas jaunas izvēlnes, kuras ļauj ērtāk informēt darba devēju par individuāliem nosacījumiem neapliekamā minimuma un iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanai. Līdz ar nodokļu progresivitātes principa ieviešanu cilvēki, kuri saņem mazāk, maksā mazākus nodokļus, bet tie, kas saņem vairāk, – lielākus. Vienlaikus tas nozīmē, ka ikvienam pašam ir daudz rūpīgāk jāseko līdzi saviem ienākumiem un jēgpilni jāizmanto EDS pieejamās funkcionalitātes. Situācija, kad nodokļos samaksāta mazāka summa, var rasties galvenokārt divu iemeslu dēļ: ienākumiem tiek piemērota mazāka – 20 % – iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme vai arī gada laikā piemērots lielāks neapliekamais minimums, nekā patiesībā vajadzētu būt. Abos šajos gadījumos nodokļi tiek aprēķināti atbilstoši VID prognozei, kuras pamatā ir dati par cilvēka ieņēmumiem iepriekšējā periodā. Taču cilvēks pats var situāciju ietekmēt, izvēloties saviem ieņēmumiem atbilstošu nodokļa likmi, kā arī piemērot vai nepiemērot neapliekamo minimumu. Līdz šim to varēja izdarīt, vienīgi individuāli...

Šī gada 1.oktobrī stājas spēkā 2018. gada 31. maijā Saeimā pieņemtie grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Tie pieņemti, lai novērstu iespēju, ka daļai nodokļa maksātāju var rasties pienākums piemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju saistībā ar gada diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu vai progresīvās likmes piemērošanu ienākumiem. Ja nodokļu maksātājs pats sev prognozē salīdzinoši lielus taksācijas gada ienākumus, likuma grozījumi paredz, ka jau taksācijas gada laikā katrs pats var atteikties no 20% nodokļa likmes vai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozētā diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas, savukārt VID, ja tā rīcībā būs šāda informācija, varēs vairs nepiemērot prognozēto neapliekamo minimumu. Ienākuma izmaksātājs maksātāja ienākumam nepiemēros VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, ja VID konstatēs, ka taksācijas gada laikā maksātāja ienākumi pārsniedz Ministru kabineta noteikto gada apliekamā ienākuma apmēru, virs kura nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu (2018. taksācijas gadā – 12 000 eiro). Šajā gadījumā VID triju darba dienu laikā informēs...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2018.gada septiņos mēnešos ir 5,47 miljardi EUR un, salīdzinot ar 2017.gada attiecīgo periodu, tie palielinājušies par 0,54 miljardiem EUR jeb 11,1 %. Ieņēmumu plāna izpildi būtiski veicināja ieņēmumi no dividendēm (ieņēmumi no valsts (pašvaldību) kapitāla izmantošanas) un uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi, kas 2018.gada septiņos mēnešos ir pārsnieguši plānoto gada apmēru, norāda VID. Salīdzinot ar 2017.gada septiņiem mēnešiem, 2018.gada septiņos mēnešos ieņēmumi no dividendēm palielinājušies par 83,10 milj. EUR jeb 53,6 % lielā mērā pateicoties viena nodokļu maksātāja veiktajiem maksājumiem no 2016. un 2017.gada peļņas un uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi palielinājušies par 34,37 milj. EUR jeb 13,2 %, ko galvenokārt nodrošināja piemaksātās nodokļa summas pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijām par 2017.gadu. Akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem neplānoti straujais ieņēmumu pieaugums 2018.gada septiņos mēnešos, salīdzinot ar 2017.gada attiecīgo periodu, par 24,8 % (par 10 procentpunktiem lielāks nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā) nodrošināja akcīzes nodokļa...

Latvijas spēļu biznesa asociācija (LSBA) nākusi klajā ar priekšlikumu, ka likumdevējam būtu jāatceļ iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) rezumējošā kārtība no laimestiem, vai arī tā primāri jāattiecina uz konkrētu mērķauditoriju, proti personām, kuras normatīvo regulējumu cenšas izmantot prettiesiskām darbībām. Tādējādi novēršot iespēju, ka normatīvais regulējums rada būtisku slogu labticīgiem azartspēļu spēlētājiem. Uzskatīt laimestu par ienākumu pēc būtības nav pareizi, jo azartspēles ir izklaides veids nevis ienākumu gūšanas avots, pauž LSBA, izsakot cerību, ka tuvākajā nākotnē būs iespējams rast risinājumu problemātikai par IIN no laimestiem piemērošanu rezumējošā kārtībā. Piemēram, viens no izvērtējamiem variantiem ir radīt iespēju, ka nodoklis no laimestiem rezumējošā kārtībā ir jāmaksā, ja laimestu summa (neieskaitot aprēķinā laimestus, kurus ir izmaksājis azartspēļu organizators un par kuriem jau ir ieturēts nodoklis) pārsniedz 14 400 eiro, nodokli piemērojot no minētās summas pirmā eiro. Šāds risinājums labticīgajiem spēlētājiem, kontekstā ar neapliekamās summas paaugstināšanu, ļautu spēlēt summas robežās, virs kuras nodokļa nomaksa atbilstu tās varbūtējai ekonomiskajai...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publiskojis uzziņu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) normu piemērošanu atlaidei, kuru darba devējs piešķir saviem darbiniekiem, preču iegādei personiskajām vajadzībām. Faktu apraksts Iesniedzēja pamatdarbība ir apģērbu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos. Iesniedzējs apsver iespēju piešķirt saviem darbiniekiem iespēju iegādāties Iesniedzēja veikalos tirgotās preces (apģērbi un aksesuāri) ar atlaidi. Iesniedzēja darbinieki varētu izmantot iespēju iegādāties preces ar atlaidi tikai savām personiskajām vajadzībām. Iesniedzēja darbiniekiem piešķirtā atlaide būtu 30% apmērā no pamata cenas, par kuru preces tiek tirgotas Iesniedzēja veikalos. Cena ar atlaidi, par kādu Iesniedzēja darbinieki iegādātos preci, jebkurā gadījumā nebūtu mazāka kā Iesniedzēja izdevumiem, kas saistīti ar attiecīgo preču iegādi. Tas ir, preču pārdošana Iesniedzēja darbiniekiem ar atlaidi neradītu Iesniedzējam zaudējumus. Iesniedzēja darbiniekiem piešķirtā atlaide (30% apmērā) nebūtu lielāka kā atlaide, kas tiek piešķirta Iesniedzēja klientiem izpārdošanu vai speciālu akciju ietvaros. Attiecīgi Iesniedzēja darbinieku ieguvums būtu iespēja iegādāties preces ar atlaidi jebkurā laikā, kamēr Iesniedzēja klientiem attiecīgā atlaide būtu pieejama...

Valsts sekretāru sanāksmē 31. maijā izskatīti grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 8.maija noteikumos Nr.301 "Noteikumi par individuālo komersantu finanšu pārskatiem", kas paredz individuālajiem komersantiem, kuri ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji, pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanai un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanai ļaut izmantot metodes, kas paredzētas Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, lai atvieglotu sagatavot IIN maksātājiem IIN deklarāciju kalendārā gada beigās, vadoties no grāmatvedībā norādītās uzskaites divkāršajā ierakstu sistēmā, noteikumu projekts paredz, ka individuālais komersants ir tiesīgs: arī finanšu grāmatvedībā pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanai un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanai izvēlēties tādu pašu lietderīgās lietošanas laika ilgumu un nolietojuma aprēķināšanas (vērtības norakstīšanas) metodi, kāda paredzēta IIN likumā (11.5 pants), kā arī ir tiesīgs ievērot ar pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanu un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanu saistītos noteikumus, ko paredz normatīvie akti par IIN likuma normu piemērošanas kārtību.” (IIN likuma 11.5 pants, MK noteikumu Nr.899 79.2 un citi tam sekojošie punkti.); finanšu pārskata shēmām pievienot jaunus posteņus...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 29.maijā, atbalstīja izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimas sēdē grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Likuma izmaiņas rosinātas, lai mazinātu iespēju veidoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādam saistībā ar gada diferencētā neapliekamā minimuma vai progresīvās likmes piemērošanu ienākumiem. Grozījumi paredz iespēju nodokļa maksātājam pašam algas nodokļa grāmatiņā Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) izdarīt atzīmi par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozētā mēneša neapliekamā minimuma nepiemērošanu, ja nodokļa maksātājs plānojis lielākus ienākumus, piemēram, atalgojumu vairākās darbavietās, autoratlīdzību. Tādējādi darba devējs darbiniekam izmaksājamām summām nepiemēros neapliekamo minimumu un darbiniekam neveidosies nodokļa parāds par piemērojamā diferencētā neapliekamā minimuma apmēra pārsniegumu. Tāpat nodokļa maksātājam plānots nodrošināt iespēju EDS algas nodokļa grāmatiņā atzīmēt, ka turpmāk viņa ienākumam, ja prognozēts būtisks tā pieaugums, jāpiemēro nevis iedzīvotāju ienākuma nodokļa 20, bet gan 23 procentu likme. Patlaban VID to nodrošina, ja nodokļa maksātājs iesniedzis rakstveida iesniegumu. Savukārt, ja nodokļu administrācijas rīcībā ir informācija, ka nodokļa maksātāja ienākumi gada...

Saeima ceturtdien, 24.maijā, pirmajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas rosināti, lai mazinātu iespēju veidoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādam saistībā ar gada diferencētā neapliekamā minimuma vai progresīvās likmes piemērošanu ienākumiem. Rosinātie grozījumi paredz iespēju nodokļa maksātājam pašam algas nodokļa grāmatiņā Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) izdarīt atzīmi par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozētā mēneša neapliekamā minimuma nepiemērošanu, ja nodokļa maksātājs plānojis lielākus ienākumus, piemēram, atalgojumu vairākās darbavietās, autoratlīdzību. Tādējādi darba devējs darbiniekam izmaksājamām summām nepiemēros neapliekamo minimumu un darbiniekam neveidosies nodokļa parāds par piemērojamā diferencētā neapliekamā minimuma apmēra pārsniegumu. Tāpat nodokļa maksātājam plānots nodrošināt iespēju EDS algas nodokļa grāmatiņā atzīmēt, ka turpmāk viņa ienākumam, ja prognozēts būtisks tā pieaugums, jāpiemēro nevis iedzīvotāju ienākuma nodokļa 20, bet gan 23 procentu likme. Patlaban VID to nodrošina, ja nodokļa maksātājs iesniedzis rakstveida iesniegumu. Savukārt, ja nodokļu administrācijas rīcībā ir informācija, ka nodokļa maksātāja ienākumi gada laikā jau pārsnieguši diferencēto neapliekamo minimumu,...

Iedzīvotāju ienākuma nodokli pie pilnīgas vai daļējas parāda atlaišanas nepiemēros vēl divus gadus. To ceturtdien, 10.maijā, noteica Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Likums noteic, ka gada apliekamajā ienākumā netiks ietverts un ar nodokli netiks aplikts ienākums, kas aizdevuma (kredīta) saistību samazināšanas vai dzēšanas rezultātā gūts laika posmā no 2011.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim. Līdz šim nodokli nepiemēroja, ja parāds atlaists līdz šī gada beigām. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likums grozīts, lai iedzīvotāji ilgāku laika periodu varētu izmantot iespēju ar kredītdevējiem noslēgt vienošanos par parādu daļēju vai pilnīgu samazināšanu. Iespēju pilnīgi vai daļēji atlaist parādu Latvijas lielākās kredītiestādes fiziskām personām piedāvā kopš 2015.gada marta, un ir vērojams, ka pēc parādu samazināšanas apmēram 20 procentos gadījumu klienti atjauno sakarus ar bankām, tiek atvērti konti un tajos redzams legāls apgrozījums. Tas liecina par iziešanu no aplokšņu algu zonas un ļauj secināt, ka fiskālais efekts no parādu atlaišanas ir pozitīvs, grozījumu iesniedzēju...

Saeima 3.maijā galīgajā lasījumā lems par jauna likuma projektu, kas paredz personām, kuras atrodas ārpus Latvijas, nodrošināt konsulāro palīdzību un Latvijas iestāžu sniegto pakalpojumu pieejamību Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs atbilstoši aktuālajām prasībām. Tāpat galīgajā lasījumā plānots skatīt grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Tie paredz, ka bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē esošie bērni, sasniedzot 12 gadu vecumu, varēs doties apmaiņas programmā jeb uz laiku būt citas personas aprūpē ārvalstīs. Vēl galīgajā lasījumā deputāti skatīs grozījumus Elektronisko sakaru likumā, lai noteiktu, ka elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem informācija par saviem klientiem būs jāsniedz arī Patērētāju tiesību aizsardzības centram un Centrālās statistikas pārvaldei. Galīgajā lasījumā Saeima lems arī par jauno Apdrošināšanas līguma likumu un grozījumiem Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, lai, pārņemot šobrīd spēkā esošā regulējuma aktuālās normas, nodrošinātu to vienkāršu un pareizu piemērošanu praksē un papildinātu ar jaunām tiesību normām, tostarp no Eiropas apdrošināšanas līgumu tiesību principiem, kā arī direktīvām par uzņēmējdarbību apdrošināšanas un...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis metodisko materiālu, kurā skaidro, kā 2018. gadā aprēķināms un budžetā ieskaitāms iedzīvotāju ienākuma nodoklis ienākumiem no autoratlīdzībām. Autoru un izpildītāju ienākumiem no autoratlīdzības piemēro nodokļa likmi 20% apmērā taksācijas gada laikā. Autoram vai izpildītājam iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, piemēro nodokļa likmes, atkarībā no gada apliekamā ienākuma apmēra: 20% — gada ienākumam līdz 20 004 eiro; 23% — gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 20 004 eiro, bet nepārsniedz 55 000 eiro; 31,4% — gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 55 000 eiro. Latvijas Republikā komersanti, individuālie uzņēmumi (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības), kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības, nodibinājumi un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas (turpmāk – autoratlīdzības (honorāra) izmaksātājs), izmaksājot fiziskajai personai autoratlīdzību (honorāru), izmaksas brīdī ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli. Autoratlīdzības (honorāra) izmaksātājs katras izmaksas laikā, aprēķinot no izmaksājamās autoratlīdzības (honorāra) summas ieturamo iedzīvotāju ienākuma nodokli, ņem vērā ar ienākuma gūšanu saistītos izdevumus Ministru...

Valdība otrdien, 27. februārī, pieņēmusi izmaiņas noteikumos Nr.677 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem". Grozījumi paredz papildināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumus ar jauniem ienākumu veidu kodiem. Sakarā ar to, ka turpmāk ienākuma saņēmējam pašam būs jāmaksā nodoklis gadījumos, kad tiek izmaksāta kompensācija darba ņēmējam par nesaņemtajiem darba ienākumiem valsts iestādē, paziņojuma veidlapa tiks papildināta ar ienākumu veidiem, kas izpildīti "uz tiesas nolēmuma vai iestādes lēmuma pamata no valsts budžeta". Par nodokļa samaksu atbildīgs ir ienākuma saņēmējs, nevis ienākuma izmaksātājs, kā to paredz paziņojuma par fiziskajai personai izmaksātajām summām aizpildīšanas kārtība šobrīd. 2018.gada 1.februārī Saeimā otrajā lasījumā atbalstītā likumprojekta “Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā” 12.pants paredz izteikt likuma 24.pantu jaunā redakcijā, tādējādi nosakot zaudējuma atlīdzības izmaksāšanas funkciju veikt lēmējiestādei vai tiešās pārvaldes iestādei (amatpersonai), kas piedalījās tiesas procesā, nevis kā tas bijis līdz šim - ar Finanšu ministrijas starpniecību. Noteikumu izmaiņas arī nosaka, ka iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par...

Grāmatveži jau ir pamanījuši, ka darba samaksas (t. sk. algas) aprēķinam 2018. gadā piemīt dažas īpatnības. Savukārt, ja neizprot šo īpatnību iemeslu un būtību, pieaug varbūtība kļūdīties. Kļūdu dēļ rodas konflikti starp grāmatvedi, darbiniekiem un vadītājiem. Likumdevēja piedāvātais fizisko personu ienākuma nodokļa noteikšanas algoritms teorētiskā līmenī vēl varētu būt pieņemams, bet izskaidrot to veikšanu nespeciālistam (darbiniekam, vadītājam) būs pagrūti, tāpēc jāizsaka līdzjūtība grāmatvežiem. Pirmā reakcija Likuma projektā piedāvātā progresīvās IIN likmes piemērošana neizsauca negatīvu attieksmi. Sabiedrība jau sen gaidīja kārtību, kas noteiktu „bagātajiem” maksāt lielākus nodokļus. Protams, gandrīz katram bija savs viedoklis, kā to varētu izdarīt savādāk un, protams, „labāk”. Tomēr noteikums rēķināt IIN pēc 20% likmes no summām līdz 1667 eiro, bet no pārsnieguma daļas – pēc likmes 23% neizraisīja īpašu pretestību. Bet ar šo – reformas „prieki” tikai sākās. Pētot likuma grozījumu anotācijās esošos aprēķinus, šoku izraisīja piemērs ar darbinieku, kam ir divas darbavietas. Pirmajā darbavietā, kur bija iesniegta nodokļa...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis jaunu metodisko materiālu "Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no algas un citiem fiziskās personas ienākumiem". Tajā skaidrots arī, kā nodokļa likme jāpiemēro ienākumam no uzņēmuma līguma. Saskaņā ar Civillikumā noteikto ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu. Pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli ienākuma izmaksātājs atskaita VSAOI – atbilstoši likmei, kas noteikta likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” vai Ministru kabineta 2017.gada 19.decembra noteikumos Nr.786 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem” darba devējam un darba ņēmējam. Atskaitījumus (VSAOI, prognozēto neapliekamo minimumam, atvieglojumus) atskaita, piemērojot 20 % nodokļa likmi. Ienākuma no uzņēmuma līguma izmaksas brīdī ienākuma izmaksātājs piemēro progresīvo nodokļa likmi (ienākumam līdz 20 004 euro – 20 %, ienākumam no 20 004 euro līdz 55 000 euro – 23 %, ienākumam virs 55 000 euro...