IIN

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 2025. gada 3. aprīlī pieņemts grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas stājas spēkā no 2025. gada 1. maija. Grozījums paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotāju–nerezidentu ienākumiem Latvijā ir tiesības piemērot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu 510 eiro mēnesī (iepriekšējo 250 eiro vietā). Darba devējam ir tiesības piemēro 510 eiro neapliekamo minimumu uz iepriekš izsniegtās izziņas pamata, un jauna izziņa nav jāpieprasa. Atgādinām, ka Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteiktais IIN regulējums ļauj uzreiz, iesaistoties Latvijas darba tirgū, piemērot gan neapliekamo minimumu, gan atvieglojumus par apgādājamiem Ukrainas civiliedzīvotāja-nerezidenta gūtajam ienākumam, vienlaikus saglabājot nerezidenta statusu. Vēsturiski īpašais Ukrainas civiliedzīvotājiem-nerezidentiem noteiktais neapliekamais minimums tika noteikts laikā, kad piemēroja diferencēto neapliekamo minimumu, un to noteica pusi no maksimālā Latvijas rezidentam piemērojamā neapliekamā minimuma apmēra pie zemiem kopējiem ienākumiem. No šī gada 1. janvāra Latvijas rezidentiem diferencētais neapliekamais minimums ir aizstāts ar vienotu (fiksētu) neapliekamo minimumu, kas tiks piemērots neatkarīgi no...

Lai veicinātu kriptoaktīvu tirgus attīstību Latvijā, Saeima 10. aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Tie noteic, ka ienākuma nodokli nepiemēro ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) gūtajam ienākumam no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas. Iepriekš komersantam par kriptoaktīvu atsavināšanu ieturēja iedzīvotāju ienākuma nodokli trīs procentu apmērā un nerezidents varēja samaksāto nodokli atprasīt rezumējošā kārtībā. Grozījumu autori anotācijā norādījuši, ka šāds process ir smagnējs un nepievilcīgs jaunu dalībnieku ienākšanai tirgū. Kriptoaktīvu nozares pārstāvji, kuri vēlas darboties kādā no Eiropas Savienības valstīm, lai saņemtu atļauju, izskata dalībvalstu piedāvātās iespējas, un izmaiņas rosinātas, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā un piesaistītu ārvalstu kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzējus, teikts anotācijā. Nodokļa atvieglojums attieksies uz komersantiem, kuri saņēmuši attiecīgās regulas atļauju sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus Eiropas Savienībā. Grozījumi noteic, ka Ekonomikas ministrija sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā izvērtējumu par to, cik lietderīga ir nodokļa atvieglojuma turpmāka piemērošana. Latvijai ir labas iespējas piesaistīt ievērojamu skaitu lielu kriptoaktīvu tirgus spēlētāju un...

Saeima 6. martā trešajā lasījumā pieņēma Valsts prezidenta rosinātos grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Tie paredz atbrīvot no aplikšanas ar algas nodokli darba devēja palīdzību naudā darbiniekam vai viņa ģimenes loceklim medicīnisko tehnoloģiju iegādei, ja diagnosticētu smagu saslimšanu gadījumā ārstu konsīlija noteikto zāļu vai citu medicīnisko tehnoloģiju iegāde no valsts budžeta netiek segta vai tiek segta daļēji. Likumprojekts izstrādāts, lai sekmētu darba devēju brīvprātīgu iesaistīšanos dārgu zāļu, tai skaitā inovatīvo medikamentu, kā arī citu medicīnisko tehnoloģiju pieejamības nodrošināšanā atbilstoši starptautiskajām klīniskajām vadlīnijām saviem darbiniekiem vai darbinieku ģimenes locekļiem gadījumos, kad valsts nekompensē vai tikai daļēji kompensē medikamentu vai citu medicīnisko tehnoloģiju iegādes izdevumus. Nodokļa atbrīvojumu varēs piemērot, ja tiks izpildīti šādi nosacījumi: medicīnisko tehnoloģiju iegādes nepieciešamību ir apstiprinājis ārstu konsīlijs un darba devēja rīcībā ir dokuments, kas to apliecina; medicīnisko tehnoloģiju iegāde netiek pilnībā kompensēta no valsts budžeta līdzekļiem un darba devēja rīcībā ir dokuments, kas to apliecina; darba devēja piešķirtā...

Lai veicinātu kriptoaktīvu tirgus attīstību Latvijā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 12. februārī konceptuāli atbalstīja plātos grozījumu likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Tie paredz nepiemērot nodokli ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) ienākumam no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas. Nodokļa atbrīvojumu paredzēts piemērot triju gadu periodā. Patlaban komersantam par kriptoaktīvu atsavināšanu tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 3% apmērā un nerezidentam ir tiesības samaksāto nodokli atprasīt rezumējošā kārtībā. Likumprojekta autori anotācijā norādījuši, ka šāds process ir smagnējs un nepievilcīgs jaunu dalībnieku ienākšanai tirgū. Kriptoaktīvu nozares pārstāvji, kuri vēlas darboties kādā no Eiropas Savienības (ES) valstīm, lai saņemtu atļauju, izskata dalībvalstu piedāvātās iespējas, un izmaiņas rosinātas, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā un piesaistītu ārvalstu kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzējus, teikts anotācijā. Nodokļa atvieglojumu plānots attiecināt uz komersantiem, kuri saņēmuši attiecīgās regulas atļauju sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus ES. Ar grozījumiem paredzēts uzdevums Ekonomikas ministrijai (EM) sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā izvērtējumu par to, cik lietderīga ir nodokļa...

Ienākums, kas gūts, īstenojot akciju pirkuma tiesības, kuras darbiniekam, padomes vai valdes loceklim uz darba attiecību pamata piešķīris darba devējs vai uzņēmums, kas ir ar darba devēju saistīta persona likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē, ir jāietver algota darba ienākumā un par to ir jāmaksā algas nodoklis (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), ja nav piemērojami nosacījumi par neapliekamu ienākumu, norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizētajā informatīvajā materiālā "Ienākums no akciju pirkuma tiesību īstenošana". Piemēram, darbiniekam darba devējs piešķīris akciju pirkuma tiesības, kuras akciju pirkuma tiesību īstenošanas plāns paredz īstenot jau pēc sešiem mēnešiem, proti, 30. maijā iegādāties akcijas ar 40% atlaidi. Akciju tirgus vērtība – akciju pirkuma tiesību īstenošanas dienā – ir 3000 eiro. Darbinieks izmanto savas tiesības un 30. maijā iegādājas akcijas par 1800 eiro (40% atlaide no 3000 eiro). Darba devējs darbinieka ienākumam 1200 eiro (3000 – 1800) no akciju pirkuma tiesību īstenošanas piemēro darbaspēka nodokļus (VSAOI...

Jautājums Vai nerezidentiem - Latvijā nodarbinātajiem Ukrainas pilsoņiem - arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no 1. janvāra ir 25,5%? Atbilde Pieņemot darbā Latvijā no Ukrainas ieceļojošos Ukrainas iedzīvotājus, darba devējs ievēro tādu pat pārskatu un deklarāciju iesniegšanas kārtību un termiņus, kā nodarbinot Latvijā jebkuru citu darbinieku – nerezidentu vai rezidentu. Darba devējs: reģistrē darbinieku Valsts ieņēmumu dienetā (VID), norādot ziņu kodu 11; aprēķina un ietur nodokļus (IIN un VSAOI) un iemaksā tos vienotajā nodokļu kontā; par darbinieku maksā uzņēmējdarbības riska valsts nodevu (URVN); iesniedz pārskatus un deklarācijas. Nodokļu ziņā no Ukrainas ieceļojošie Ukrainas pilsoņi var būt gan Latvijas rezidenti, gan nerezidenti. Algas nodokļa likme, kas jāmaksā no mēneša apliekamā ienākuma, 2025. gadā ir 25,5%. Tas noteikts Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 8.3 panta 4. daļā: darba devējs, kuram saskaņā ar VID izziņu ir tiesības piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par nepilngadīgu bērnu Ukrainas civiliedzīvotāja—nerezidenta Latvijas Republikā gūtajam algota darba...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu, kurā skaidro, ka ārvalstniekam ir tiesības pēc izvēles piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) 15% likmi ienākumam, kas saņemts saistībā ar attālināta darba veikšanu pie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dalībvalstī reģistrēta darba devēja vai šajā dalībvalstī reģistrēto saimniecisko darbību, ja ārvalstnieks: ir saņēmis ilgtermiņa vīzu1 saistībā ar uzturēšanos Latvijas Republikā, veicot attālināti (atrodoties Latvijā) darbu pie ESAO dalībvalstī reģistrēta darba devēja vai šajā dalībvalstī reģistrētu saimniecisko darbību, un ir pārcēlis savu nodokļu rezidenci uz Latvijas Republiku. 1 Ilgtermiņa vīzu izsniedz saskaņā ar Imigrācijas likuma 11. panta piekto daļu. IIN 15% likmi var piemērot ienākumiem, kas gūti, sākot no 2023. gada 1. janvāra, un to var piemērot 365 dienu laikā no dienas, kad ārvalstnieks ir kļuvis par Latvijas rezidentu saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”. Izvēles regulējums par samazinātās 15% likmes piemērošanu nav attiecināms uz ārvalstnieku, kas saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgto un spēkā...

Lai iedzīvotāji smagu saslimšanu gadījumos varētu saņemt finansiālu atbalstu no sava darba devēja zāļu iegādei, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 15. janvārī konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Šādām darbiniekam izmaksātajām naudas summām paredzēts nepiemērot ienākuma nodokli. Grozījumi rosināti, lai veicinātu darba devējus atbalstīt savus darbiniekus smagu saslimšanu gadījumos, kad ārstēšanai nepieciešamas dārgas zāles, ko paši darbinieki nevar atļauties nopirkt. Likumprojektu Saeimā iesniedzis Valsts prezidents, akcentējot, ka patlaban šādu finansiālu atbalstu apliek ar nodokļiem. Izmaiņas paredz, ka darba devējs dārgu medikamentu iegādi varēs kompensēt ne tikai saviem darbiniekiem, bet arī viņu apgādājamajiem, tostarp bērniem. Lai personai piešķirtu palīdzību naudā, darbiniekam būs nepieciešams ārstu konsīlija atzinums par konkrēto medikamentu nepieciešamību un apliecinājums, ka šādas zāles valsts nekompensē. Tāpat paredzēts, ka darba devēja piešķirtā nauda zāļu iegādei nedrīkstēs pārsniegt summu, ko nekompensē valsts, kā arī dokumenti par medikamentu iegādi nav iesniegti un netiks iesniegti apmaksai apdrošināšanas sabiedrībai vai Valsts ieņēmumu dienestam...

Likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir paredzēti nodokļa atvieglojumi par apgādībā esošām personām. Nodokļa atvieglojumu piemērošanu nodrošina ar elektroniskās algas nodokļa grāmatiņas palīdzību, norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID). Atvieglojumu par apgādībā esošu personu nosaka vienam no apgādniekiem. 2025. gadā atvieglojuma par apgādībā esošu personu apmērs mēnesī – 250 eiro, gada apmērs – 3000 eiro. Atvieglojumu piemēro arī par bērnu un jaunieti, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai un ja apgādībā esošā persona mācās augstskolas dienas, vakara, neklātienes vai tālmācības nodaļā un saņem apgādnieka (tēva vai mātes) zaudējuma pensiju. Lai piemērotu nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošām personām, kuras turpina mācības ārvalstīs, persona, kurai ir tiesības uz šo atvieglojumu, VID iesniedz mācību iestādes izsniegtu izziņu, ka tās apgādībā esoša persona pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina izglītības iegūšanu ārvalstīs. Atvieglojumu nepiemēro par attiecīgo kalendāra mēnesi, kurā apgādībā esošā persona saņem apliekamos...

No nodokļa atbrīvotie maksājumi, ko darba devējs veic atbilstoši noslēgtajiem koplīgumiem par darbinieka ēdināšanas un ārstniecības izdevumiem, paplašināti ar tādiem izdevumu veidiem kā darbinieka pārcelšanās, izmitināšanas un transporta izdevumi, nosakot atbrīvojuma kopējo apmēru maksimāli: visu darbinieku izdevumu apmērs (to kopsumma) gadā nepārsniedz apmēru, kas iegūts, reizinot vidējo darbinieku skaitu1 ar 700 eiro. Minēto atvieglojumu var izmantot tikai tad, ja darba devējs uzglabā attiecīgos izdevumus apliecinošos ārējos attaisnojuma dokumentus. Vienlaikus saglabāti arī līdzšinējie nosacījumi atvieglojuma piemērošanai, t. sk. nosacījums, ka minētie darba devēja apmaksātie darba koplīgumā noteiktie darbinieku izdevumi nepārsniedz 5% no darba devēja kopējā bruto algu fonda. Nodokļa atvieglojuma apmērs gadā – vidējais darbinieku skaits, kas reizināts ar 700 eiro, – nozīmē, ka atvieglojuma apmērs vidēji uz vienu darbinieku ir 700 eiro gadā. Taču, ja ir kāds darbinieks, kam nepieciešams apmaksāt izdevumus, kas pārsniedz 700 eiro gadā (piemēram, saistībā ar darbinieka pārcelšanos uz citu dzīvesvietu), bet savukārt citam...

Lai mazinātu darbaspēka nodokļu slogu darba ņēmējiem ar zemu un vidēju atalgojumu, kā arī vienkāršotu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu, Saeima 4. decembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Grozījumi saistīti ar 2025. gada valsts budžetu. Lai īstenotu iecerētas reformas, līdzšinējais diferencētais neapliekamais minimums tiks aizstāts ar vienotu (fiksētu) neapliekamo minimumu. To piemēros visām algām neatkarīgi no bruto ienākuma apmēra. Neapliekamais minimums nākamgad būs 510 eiro, 2026. gadā – 550 eiro, bet no 2027. gada – 570 eiro mēnesī. Vienlaikus neapliekamo minimumu no līdzšinējiem 500 eiro mēnesī līdz 1000 eiro mēnesī paredzēts palielināt pensionāriem. Ņemot vērā, ka lielai daļai pensionāru, kas strādā, alga nav tik liela, lai neapliekamo minimumu piemērotu pilnā apmērā, grozījumi noteic, ka neapliekamo minimumu pensionāriem varēs piemērot dalīti. Izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmu, algas nodokļu grāmatiņu varēs iesniegt pie darba devēja, un pensijas izmaksātājs un darba devējs katrs piemēros pusi (500 eiro) no...

Finanšu ministrs uz likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", kas paredz, ka no 2025. gada pensionāra neapliekamais minimums tiks palielināts līdz 1000 eiro mēnesī, izskatīšanu Saeimā otrajā lasījumā ir iesniedzis priekšlikumus, kas nodrošinās, ka strādājošie pensionāri varēs pilnīgāk izmantot pensionāra neapliekamo minimumu jau kalendāra gada laikā. Priekšlikumi paredz strādājošiem pensionāriem izvēles iespēju taksācijas gada laikā pensionāra neapliekamo minimumu piemērot dalīti. Ja pensionārs izvēlas šādu iespēju un, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektronisko deklarēšanas sistēmu (EDS), iesniedz algas nodokļa grāmatiņu pie darba devēja, pensijas izmaksātājs un darba devējs katrs piemēro pusi no pensionāra neapliekamā minimuma (katrs piemēro 500 eiro mēnesī). Lai pensionāra neapliekamo minimumu piemērotu dalīti ar nākamo mēnesi, pensionāram algas nodokļa grāmatiņa darba devējam jāiesniedz līdz kārtējā mēneša 15. datumam. Ja pensionārs algas nodokļa grāmatiņu darba devējam neiesniedz, pensionāra neapliekamo minimumu viņa pensijai tāpat kā līdz šim piemēro pensijas izmaksātājs. Ja strādājošs pensionārs nav izmantojis iespēju pensionāra neapliekamo minimumu piemērot dalīti...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka dividendēm pielīdzināms ienākums ir: 1) individuālā uzņēmuma (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecības), kas ir uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājs, īpašnieka ienākums, veicot pārskata gada un iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas sadali; 2) kooperatīvās sabiedrības veiktā peļņas atmaksa kooperatīvās sabiedrības biedriem atbilstoši viņu izmantoto kooperatīvās sabiedrības pakalpojumu apjomam vai jebkura cita kooperatīvās sabiedrības peļņas sadale tās biedriem; 3) personālsabiedrības biedram izmaksātā personālsabiedrības peļņas daļa. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošana dividendēm pielīdzināmam ienākumam ir atkarīga no perioda, par kuru šīs izmaksas ir aprēķinātas/izmaksātas: vai no pelņas, kas gūta līdz 2017. gada 31. decembrim; vai no peļņas, kas gūta no 2018. gada 1. janvāra. Tas ir tāpēc, ka likums “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (spēkā līdz 2017. gada 31. decembrim) tika aizstāts ar jaunu tiesību aktu – Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu (stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī), kurā tika mainīta vispārējā UIN uzlikšanas koncepcija. Dividendēm pielīdzināmo ienākumu neapliek ar IIN, ja...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka tiem cilvēkiem, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem 2024. gada trešajā ceturksnī, no jūlija līdz septembrim, bija vairāk nekā 1000 eiro, līdz 15. oktobrim ir jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz 2024. gada 23. oktobrim. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā; virtuālā valūta. Ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva pārdošanas cenas...

Nodokļu izmaiņu piedāvājuma ietvaros Finanšu ministrija informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025. – 2027. gadā" rosina arī vairākas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu jomās. Koplīgumos noteikto atvieglojumu paplašināšana Viens no priekšlikumiem ir paplašināt atvieglojumu IIN maksājumiem, ko darba devējs veic atbilstoši noslēgtajiem koplīgumiem par ārstniecības un ēdināšanas izdevumiem, iekļaujot tajos arī pārcelšanās, izmitināšanas un transporta izdevumus. Ar šo soli iecerēts veicināt darba ņēmēju mobilitāti. Atbrīvojuma kopējais maksimālais apmērs uzņēmumā būs aprēķināms pēc formulas: vidējais darbinieku skaits, kas reizināts ar 700 eiro taksācijas gadā no 2025. gada. Atvieglojumu var izmantot tikai tad, ja darba devējs uzglabā attiecīgos izdevumus apliecinošos attaisnojuma dokumentus. Vienlaikus tiktu saglabāti arī līdzšinējie nosacījumi atvieglojuma piemērošanai, t.sk. nosacījums, ka minētie darba devēja apmaksātie darba koplīgumā noteiktie darbinieku izdevumi nepārsniedz 5% no darba devēja kopējā bruto algu fonda. Darba devēja izmaksātās summas darbiniekiem Tāpat plānots palielināt arī IIN atbrīvojumu sliekšņus citām darba devēja izmaksātajām summām darbiniekiem,...