IIN

Jautājums Vai nerezidentiem - Latvijā nodarbinātajiem Ukrainas pilsoņiem - arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no 1. janvāra ir 25,5%? Atbilde Pieņemot darbā Latvijā no Ukrainas ieceļojošos Ukrainas iedzīvotājus, darba devējs ievēro tādu pat pārskatu un deklarāciju iesniegšanas kārtību un termiņus, kā nodarbinot Latvijā jebkuru citu darbinieku – nerezidentu vai rezidentu. Darba devējs: reģistrē darbinieku Valsts ieņēmumu dienetā (VID), norādot ziņu kodu 11; aprēķina un ietur nodokļus (IIN un VSAOI) un iemaksā tos vienotajā nodokļu kontā; par darbinieku maksā uzņēmējdarbības riska valsts nodevu (URVN); iesniedz pārskatus un deklarācijas. Nodokļu ziņā no Ukrainas ieceļojošie Ukrainas pilsoņi var būt gan Latvijas rezidenti, gan nerezidenti. Algas nodokļa likme, kas jāmaksā no mēneša apliekamā ienākuma, 2025. gadā ir 25,5%. Tas noteikts Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 8.3 panta 4. daļā: darba devējs, kuram saskaņā ar VID izziņu ir tiesības piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par nepilngadīgu bērnu Ukrainas civiliedzīvotāja—nerezidenta Latvijas Republikā gūtajam algota darba...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu, kurā skaidro, ka ārvalstniekam ir tiesības pēc izvēles piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) 15% likmi ienākumam, kas saņemts saistībā ar attālināta darba veikšanu pie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dalībvalstī reģistrēta darba devēja vai šajā dalībvalstī reģistrēto saimniecisko darbību, ja ārvalstnieks: ir saņēmis ilgtermiņa vīzu1 saistībā ar uzturēšanos Latvijas Republikā, veicot attālināti (atrodoties Latvijā) darbu pie ESAO dalībvalstī reģistrēta darba devēja vai šajā dalībvalstī reģistrētu saimniecisko darbību, un ir pārcēlis savu nodokļu rezidenci uz Latvijas Republiku. 1 Ilgtermiņa vīzu izsniedz saskaņā ar Imigrācijas likuma 11. panta piekto daļu. IIN 15% likmi var piemērot ienākumiem, kas gūti, sākot no 2023. gada 1. janvāra, un to var piemērot 365 dienu laikā no dienas, kad ārvalstnieks ir kļuvis par Latvijas rezidentu saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”. Izvēles regulējums par samazinātās 15% likmes piemērošanu nav attiecināms uz ārvalstnieku, kas saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgto un spēkā...

Lai iedzīvotāji smagu saslimšanu gadījumos varētu saņemt finansiālu atbalstu no sava darba devēja zāļu iegādei, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 15. janvārī konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Šādām darbiniekam izmaksātajām naudas summām paredzēts nepiemērot ienākuma nodokli. Grozījumi rosināti, lai veicinātu darba devējus atbalstīt savus darbiniekus smagu saslimšanu gadījumos, kad ārstēšanai nepieciešamas dārgas zāles, ko paši darbinieki nevar atļauties nopirkt. Likumprojektu Saeimā iesniedzis Valsts prezidents, akcentējot, ka patlaban šādu finansiālu atbalstu apliek ar nodokļiem. Izmaiņas paredz, ka darba devējs dārgu medikamentu iegādi varēs kompensēt ne tikai saviem darbiniekiem, bet arī viņu apgādājamajiem, tostarp bērniem. Lai personai piešķirtu palīdzību naudā, darbiniekam būs nepieciešams ārstu konsīlija atzinums par konkrēto medikamentu nepieciešamību un apliecinājums, ka šādas zāles valsts nekompensē. Tāpat paredzēts, ka darba devēja piešķirtā nauda zāļu iegādei nedrīkstēs pārsniegt summu, ko nekompensē valsts, kā arī dokumenti par medikamentu iegādi nav iesniegti un netiks iesniegti apmaksai apdrošināšanas sabiedrībai vai Valsts ieņēmumu dienestam...

Likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir paredzēti nodokļa atvieglojumi par apgādībā esošām personām. Nodokļa atvieglojumu piemērošanu nodrošina ar elektroniskās algas nodokļa grāmatiņas palīdzību, norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID). Atvieglojumu par apgādībā esošu personu nosaka vienam no apgādniekiem. 2025. gadā atvieglojuma par apgādībā esošu personu apmērs mēnesī – 250 eiro, gada apmērs – 3000 eiro. Atvieglojumu piemēro arī par bērnu un jaunieti, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai un ja apgādībā esošā persona mācās augstskolas dienas, vakara, neklātienes vai tālmācības nodaļā un saņem apgādnieka (tēva vai mātes) zaudējuma pensiju. Lai piemērotu nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošām personām, kuras turpina mācības ārvalstīs, persona, kurai ir tiesības uz šo atvieglojumu, VID iesniedz mācību iestādes izsniegtu izziņu, ka tās apgādībā esoša persona pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina izglītības iegūšanu ārvalstīs. Atvieglojumu nepiemēro par attiecīgo kalendāra mēnesi, kurā apgādībā esošā persona saņem apliekamos...

No nodokļa atbrīvotie maksājumi, ko darba devējs veic atbilstoši noslēgtajiem koplīgumiem par darbinieka ēdināšanas un ārstniecības izdevumiem, paplašināti ar tādiem izdevumu veidiem kā darbinieka pārcelšanās, izmitināšanas un transporta izdevumi, nosakot atbrīvojuma kopējo apmēru maksimāli: visu darbinieku izdevumu apmērs (to kopsumma) gadā nepārsniedz apmēru, kas iegūts, reizinot vidējo darbinieku skaitu1 ar 700 eiro. Minēto atvieglojumu var izmantot tikai tad, ja darba devējs uzglabā attiecīgos izdevumus apliecinošos ārējos attaisnojuma dokumentus. Vienlaikus saglabāti arī līdzšinējie nosacījumi atvieglojuma piemērošanai, t. sk. nosacījums, ka minētie darba devēja apmaksātie darba koplīgumā noteiktie darbinieku izdevumi nepārsniedz 5% no darba devēja kopējā bruto algu fonda. Nodokļa atvieglojuma apmērs gadā – vidējais darbinieku skaits, kas reizināts ar 700 eiro, – nozīmē, ka atvieglojuma apmērs vidēji uz vienu darbinieku ir 700 eiro gadā. Taču, ja ir kāds darbinieks, kam nepieciešams apmaksāt izdevumus, kas pārsniedz 700 eiro gadā (piemēram, saistībā ar darbinieka pārcelšanos uz citu dzīvesvietu), bet savukārt citam...

Lai mazinātu darbaspēka nodokļu slogu darba ņēmējiem ar zemu un vidēju atalgojumu, kā arī vienkāršotu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu, Saeima 4. decembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Grozījumi saistīti ar 2025. gada valsts budžetu. Lai īstenotu iecerētas reformas, līdzšinējais diferencētais neapliekamais minimums tiks aizstāts ar vienotu (fiksētu) neapliekamo minimumu. To piemēros visām algām neatkarīgi no bruto ienākuma apmēra. Neapliekamais minimums nākamgad būs 510 eiro, 2026. gadā – 550 eiro, bet no 2027. gada – 570 eiro mēnesī. Vienlaikus neapliekamo minimumu no līdzšinējiem 500 eiro mēnesī līdz 1000 eiro mēnesī paredzēts palielināt pensionāriem. Ņemot vērā, ka lielai daļai pensionāru, kas strādā, alga nav tik liela, lai neapliekamo minimumu piemērotu pilnā apmērā, grozījumi noteic, ka neapliekamo minimumu pensionāriem varēs piemērot dalīti. Izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmu, algas nodokļu grāmatiņu varēs iesniegt pie darba devēja, un pensijas izmaksātājs un darba devējs katrs piemēros pusi (500 eiro) no...

Finanšu ministrs uz likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", kas paredz, ka no 2025. gada pensionāra neapliekamais minimums tiks palielināts līdz 1000 eiro mēnesī, izskatīšanu Saeimā otrajā lasījumā ir iesniedzis priekšlikumus, kas nodrošinās, ka strādājošie pensionāri varēs pilnīgāk izmantot pensionāra neapliekamo minimumu jau kalendāra gada laikā. Priekšlikumi paredz strādājošiem pensionāriem izvēles iespēju taksācijas gada laikā pensionāra neapliekamo minimumu piemērot dalīti. Ja pensionārs izvēlas šādu iespēju un, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektronisko deklarēšanas sistēmu (EDS), iesniedz algas nodokļa grāmatiņu pie darba devēja, pensijas izmaksātājs un darba devējs katrs piemēro pusi no pensionāra neapliekamā minimuma (katrs piemēro 500 eiro mēnesī). Lai pensionāra neapliekamo minimumu piemērotu dalīti ar nākamo mēnesi, pensionāram algas nodokļa grāmatiņa darba devējam jāiesniedz līdz kārtējā mēneša 15. datumam. Ja pensionārs algas nodokļa grāmatiņu darba devējam neiesniedz, pensionāra neapliekamo minimumu viņa pensijai tāpat kā līdz šim piemēro pensijas izmaksātājs. Ja strādājošs pensionārs nav izmantojis iespēju pensionāra neapliekamo minimumu piemērot dalīti...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka dividendēm pielīdzināms ienākums ir: 1) individuālā uzņēmuma (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecības), kas ir uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājs, īpašnieka ienākums, veicot pārskata gada un iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas sadali; 2) kooperatīvās sabiedrības veiktā peļņas atmaksa kooperatīvās sabiedrības biedriem atbilstoši viņu izmantoto kooperatīvās sabiedrības pakalpojumu apjomam vai jebkura cita kooperatīvās sabiedrības peļņas sadale tās biedriem; 3) personālsabiedrības biedram izmaksātā personālsabiedrības peļņas daļa. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošana dividendēm pielīdzināmam ienākumam ir atkarīga no perioda, par kuru šīs izmaksas ir aprēķinātas/izmaksātas: vai no pelņas, kas gūta līdz 2017. gada 31. decembrim; vai no peļņas, kas gūta no 2018. gada 1. janvāra. Tas ir tāpēc, ka likums “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (spēkā līdz 2017. gada 31. decembrim) tika aizstāts ar jaunu tiesību aktu – Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu (stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī), kurā tika mainīta vispārējā UIN uzlikšanas koncepcija. Dividendēm pielīdzināmo ienākumu neapliek ar IIN, ja...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka tiem cilvēkiem, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem 2024. gada trešajā ceturksnī, no jūlija līdz septembrim, bija vairāk nekā 1000 eiro, līdz 15. oktobrim ir jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz 2024. gada 23. oktobrim. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā; virtuālā valūta. Ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva pārdošanas cenas...

Nodokļu izmaiņu piedāvājuma ietvaros Finanšu ministrija informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025. – 2027. gadā" rosina arī vairākas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu jomās. Koplīgumos noteikto atvieglojumu paplašināšana Viens no priekšlikumiem ir paplašināt atvieglojumu IIN maksājumiem, ko darba devējs veic atbilstoši noslēgtajiem koplīgumiem par ārstniecības un ēdināšanas izdevumiem, iekļaujot tajos arī pārcelšanās, izmitināšanas un transporta izdevumus. Ar šo soli iecerēts veicināt darba ņēmēju mobilitāti. Atbrīvojuma kopējais maksimālais apmērs uzņēmumā būs aprēķināms pēc formulas: vidējais darbinieku skaits, kas reizināts ar 700 eiro taksācijas gadā no 2025. gada. Atvieglojumu var izmantot tikai tad, ja darba devējs uzglabā attiecīgos izdevumus apliecinošos attaisnojuma dokumentus. Vienlaikus tiktu saglabāti arī līdzšinējie nosacījumi atvieglojuma piemērošanai, t.sk. nosacījums, ka minētie darba devēja apmaksātie darba koplīgumā noteiktie darbinieku izdevumi nepārsniedz 5% no darba devēja kopējā bruto algu fonda. Darba devēja izmaksātās summas darbiniekiem Tāpat plānots palielināt arī IIN atbrīvojumu sliekšņus citām darba devēja izmaksātajām summām darbiniekiem,...

Finanšu ministrija (FM) ir izskatījusi un radusi risinājumu jautājumam gan par strādājošu, gan par nestrādājošu visu veidu pensiju saņēmēju ienākumu izmaiņām darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājumā. Lai līdzsvarotu šīs sabiedrības grupas nodokļu piemērošanu ar pārējiem strādājošajiem, FM rosina no 2025. gada noteikt pensionāra neapliekamo minimumu dubultot un noteikt 1000 eiro apmērā. Par to var lasīt FM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025. – 2027. gadā", ko paredzēts caurskatīt 19. septembra valdības ārkārtas sēdē. Līdz šim pensionāra neapliekamais minimums bija 500 eiro mēnesī. Nodokļu izmaiņu piedāvājuma sagatavošanas laikā tika piedāvāts to palielināt līdz 650, bet pašreizējais piedāvājums paredz to noteikt 1000 eiro apmērā. Līdz ar to 93% vecuma pensiju saņēmēju nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Piemēram, ja persona saņem pensiju 750 eiro mēnesī, tad nākamajā gadā viņa ieguvums būs papildu 50 eiro mēnesī. Savukārt, ja pensija ir 1000 eiro, tad no 2025. gada persona "uz rokas" saņems...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 16. septembrī elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ir izsūtījis automātiskus atgādinājumus tiem cilvēkiem (privātpersonām), kas 2024. gada pirmajā pusgadā ir pārdevuši nekustamo īpašumu, bet līdz šim nav iesnieguši pārskatu “Deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma”. Tās ir vēstules no VID EDS un e-pastā cilvēki saņems tikai paziņojumu par informāciju, kas pieejama EDS, turklāt šajā paziņojumā būs saite uz EDS vietni eds.vid.gov.lv. EDS izsūtīts paziņojums e-pastā pienāk no šāda adresāta “VID Elektroniskās deklarēšanas sistēma”, e-pasta adrese: [email protected]. Atgādinājumā cilvēkus aicināts izvērtēt, vai no nekustamā īpašuma pārdošanas ir gūts ienākums, un vai no tā ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Ziņojumam pievienots skaidrojošs materiāls, lai palīdzētu pārliecināties, vai gūtais ienākums ir jādeklarē un kā to pareizi izdarīt. Privātpersonām, kurām jāiesniedz deklarācija, jo pārdots nekustamais īpašums, tiek rekomendēts izmantot VID EDS izveidoto palīgrīku – vedni “Pārskata perioda deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma – DK veidlapas aizpildīšanai”. Soli pa solim,...

Lai darba ņēmēji varētu aprēķināt savu darba algu 2025. gadam atbilstoši izstrādātajam darbaspēka nodokļu piedāvājumam, Finanšu ministrijas (FM) ir izveidojusi algu kalkulatoru. Ielādējot datni “Algas kalkulators” un norādot algas apmēru un apgādājamo skaitu, darba ņēmēji rīkā var aprēķināt savu darba algu 2025. gadam. Ja valdība un Saeima atbalstīs plānotās nodokļu izmaiņas, no 2025. gada paredzēts noteikt fiksēto ar nodokli neapliekamo minimumu visām algām 510 eiro mēnesī apmērā un no 2026. gada to paaugstināt uz 550 eiro un 2027. gadā uz 570 eiro mēnesī. Ar šo soli sociālie partneri un valdība vienojās uzsākt ieviest principu par neapliekamā minimuma sasaisti ar minimālo algu ar mērķi sasniegt neapliekamā minimuma apmēru 80% apmērā no minimālās algas. Minimālā alga 2025. gadā pieaugs no 700 uz 740 eiro mēnesī, 2026. gadā uz 780 eiro mēnesī, no 2027. gada uz 820 eiro mēnesī, bet no 2028. gada uz 860 eiro mēnesī. Līdzsvarojot neapliekamo minimumu ar iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN)...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2024. gada augustā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Ministru kabineta 2024. gada 13. augusta noteikumi Nr. 512 “Grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 31. jūlija noteikumos Nr. 336 “Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem” Noteikumos gramatiski un redakcionāli precizēti attaisnotie izdevumi, par kuriem var atgūt samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokl (IIN)i: attaisnotajos izdevumos ietverami izglītības izdevumi par augstākās izglītības un visu pakāpju profesionālās izglītības iegūšanu, kā arī par specialitātes (profesijas, kvalifikācijas vai tās daļas, amata, aroda) iegūšanu valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs vai valsts akreditētos studiju virzienos vai veicot ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; attaisnotajos izdevumos ietverami izglītības izdevumi par valsts valodas (latviešu valodas) apgūšanu pie...

"Sociālajā platformā X ienācās loģisks jautājums - kādēļ izīrētājiem ar 10% iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sistēmu komunālie maksājumi ir apliekami, ja tos īrnieks maksā izīrētājam, bet nav apliekami, ja īrnieks tos maksā pa taisno?", tā savā abonentiem pieejamajā bloga Tax Stories ierakstā vēsta Jānis Taukačs, zvērināts advokāts, ZAB Sorainen partneris. Pirms citējam viņa pārdomas, ko ar advokāta atļauju te pārpublicējam, nedaudz par jautājumu. Kāda platformas X lietotāja uzdeva jautājumu: "Mulstu - kāpēc tad, ja īrnieks izīrētājam pārskaita naudu par komunālajiem maksājumiem (kurus izīrētājs attiecīgi samaksā), tie tiek uzskatīti par ienākumiem un par tiem jāmaksā nodoklis? Saprotu, ka pienākums ir likumā balstīts, bet vai loģisks un nodokļu principiem atbilstošs?". Viņas ierakstu komentēja vairāki platformas lietotāji, tostarp norādot, ka "Izīrētājam tie ir saimnieciskās darbības izdevumi, kurus parasti neapliek." Savukārt citos komentāros lasāms: "Vienkārši īres ieņēmumiem ir 2 opcijas: nereģistrēt saimniecisko darbību, bet maksāt fiksētu 10% par visiem ieņēmumiem (līdzīgi, kā kādreiz darbojās MUN) bez...