IIN

Ar grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas Saeimā pieņemti gala lasījumā 2020. gada 17. decembrī un stāsies spēkā 2021. gada 12. janvārī (atsevišķām normām noteiktais spēkā stāšanās datums ir 2021. gada 1. janvāris), papildināts nodokļu regulējums ienākumam no akciju pirkuma tiesību īstenošanas un noteikts, ka remigrējuša diasporas locekļa ārvalstīs gūtajiem pensijas ienākumiem var tikt piemērots ārvalstu pensionāra neapliekamais minimums. Nodokļu regulējums ienākumam no akciju pirkuma tiesību īstenošanas Kā informē Valsts ieņēmumu dienests (VID), sākot ar 12. janvāri, algas nodokļa (iedzīvotāju ienākuma nodokļa) atbrīvojums ienākumam no akciju pirkuma tiesību īstenošanas attiecināms arī uz ienākumu, kas gūts sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) kapitāla daļu pirkuma tiesību īstenošanas rezultātā. Turklāt ir mainīti vairāki nosacījumi, kad ienākumu atbrīvo no nodokļa: minimālais akciju pirkuma tiesību turēšanas periods ir samazināts no 36 līdz 12 mēnešiem; akciju pirkuma tiesības var tikt īstenotas arī pēc darba attiecību izbeigšanas – ne vēlāk kā 6 mēnešu laikā; ja kapitālsabiedrība ir izsniegusi...

Lai uzņēmumu kapitāldaļu pirkuma tiesības kā darbinieku motivējošu faktoru izmantotu plašākā apjomā, sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) darbinieki varēs savā īpašumā iegūt uzņēmuma daļas. To paredz ceturtdien, 17.decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie Komerclikuma grozījumi. Līdz šim komerctiesību regulējums paredzēja iespēju piešķirt akciju pirkuma tiesības tikai darbiniekiem akciju sabiedrībās, tomēr attiecībā uz SIA, jaunuzņēmumiem vai citiem strauji augošiem uzņēmumiem, kas darbojas, piemēram, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā, un to izvēlētā komercdarbības forma ir SIA, tas nav paredzēts, teikts likumprojekta anotācijā. Kapitāla daļu pirkuma tiesības ir darbinieka tiesības iegūt uzņēmuma daļas un pēc noteikta laika izmantot šīs tiesības neatkarīgi no uzņēmuma kapitāla daļu tā brīža patiesās vērtības. Darbinieks iegūst iespēju realizēt daļas un iegūt kapitāla pieaugumu gadījumā, ja uzņēmuma vērtība ir pieaugusi. Īpaši svarīgi tas ir jaundibinātiem, parasti tehnoloģiju, uzņēmumiem, kuru vērtība tā sākotnējos darbības gados ir grūti nosakāma. Kopumā šie grozījumi veicinās jaunuzņēmumu rašanos un attīstību, kā arī labvēlīgi ietekmēs inovāciju sistēmas attīstību,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu nerezidentu kapitāla aktīvu atsavināšanas ienākumam, kas attiecas uz normatīvā regulējuma piemērošanu, sākot no 2021. gada. Nerezidenta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamais ienākums ir ienākums no Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas un citu kapitāla aktīvu atsavināšanas ienākums. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā; virtuālā valūta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpratnē. IIN nepiemēro nerezidentu ienākumam no publiskā apgrozībā esošu finanšu instrumentu...

Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2018. un/vai 2019. gadu, daļai iedzīvotāju izveidojās nodokļu starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID). Lai dotu iedzīvotājiem vairāk laika nodokļu saistību izpildei, šai nodokļu starpībai tika pagarināts samaksas termiņš, proti, to var nomaksāt līdz pat šī gada 1. decembrim. Tuvojoties nomaksas termiņam, VID šī gada 19. un 20. novembrī vēlreiz izsūtījis atgādinājumu Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) 42 461 iedzīvotājam ar aicinājumu nodokli samaksāt līdz šī gada 1. decembrim, lai tas nekļūtu par nodokļa parādu un tam netiktu rēķināta nokavējuma nauda. Kopējā nenomaksātā nodokļu summa ir 3 095 677 eiro. Atgādinājuma vēstulēs norādīta arī informācija par iespēju sadalīt maksājumu termiņā līdz vienam gadam. Maksājamā nodokļa apmēru var noskaidrot EDS vai arī kādā no VID Klientu apkalpošanas centriem, iepriekš pierakstoties pa tālruni 67120005. Arī līdz šim VID ir vairākkārtīgi sūtījis atgādinājuma vēstules gan EDS, gan papīra formātā un ir pateicīgs visiem iedzīvotājiem, kuri iesniedza gada...

Ministru kabineta (MK) sēdē 17. novembrī ir izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumos Nr.676 "Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai"". Grozījumi paredz no 2021. gada paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamā ienākuma apmēru, virs kura nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu. Pašlaik noteikumi paredz, ka apliekamā ienākuma apmērs, līdz kuram piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, ir 1200 eiro mēnesī. Ar grozījumiem paredzēts no nākamā gada slieksni paaugstināt līdz 1800 eiro mēnesī jeb gada apliekamā ienākuma apmērs, virs kura nepiemēros gada diferencēto neapliekamo minimumu, būs 21 600 EUR. Gada diferencētā neapliekamā minimuma aprēķināšanai tāpat kā līdz šim būs noteikts, ka maksimālais gada neapliekamais minimums ir 3600 EUR, bet gada apliekamā ienākuma apmērs, līdz kuram piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu, – 6000 EUR. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem palielināsies pēcnodokļu ienākumi. Noteikumi arī paredz, ka IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu...

Finanšu ministrs Jānis Reirs un kultūras ministrs Nauris Puntulis 23. oktobrī tikšanās laikā ar dažādu radošo un esošo autoratlīdzību režīma izmantojošo profesiju un nozaru pārstāvjiem diskutēja par piedāvātajām izmaiņām nodokļu regulējumā. Sarunu rezultātā ir panākta labāka savstarpēja izpratne gan par regulējuma izmaiņu mērķiem, gan detaļām, gan nepieciešamajiem uzlabojamiem tajā. Pēc sarunām Finanšu ministrija gatavo precizēto redakciju likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) uz otro lasījumu Saeimā, saglabājot nosacīto izdevumu normu pasīvajām autoratlīdzībām līdzšinējā apmērā – 25% vai 50% (atkarībā no darbības veida) no ieņēmumiem. Savukārt, ja tiek veikta saimnieciskā darbība, par kuru autori un izpildītāji saņem atlīdzību, viņiem paredzētas tiesības pēc izvēles atskaitīt vai nu nosacītos izdevumus 25% apmērā no ieņēmumiem vai faktiskos izdevumus uz attaisnojuma dokumentu pamata (šajā gadījumā nepiemēro nosacīto izdevumu normu). “To, ka līdzšinējā kārtība, kurā radošo un ne tik radošo darbu veicēji varēja legāli strādāt atvieglotā nodokļu režīmā, nenodrošinot teju nekādas sociālās garantijas sev un pilnvērtīgi nepiedaloties valsts...

Drīz saimnieciskās darbības veicējiem būs jādomā par gada ienākumu deklarācijas sagatavošanu. Līdz ar saimnieciskās darbības izdevumu apmēra ierobežojuma noteikšanu saimnieciskās darbības veicējiem gan 2018., gan 2019. gada deklarācijas sagatavošanas gaitā radās vairākas neskaidrības un neatbildēti jautājumi. Šogad Ministru kabineta noteikumos Nr. 662, kas nosaka deklarācijas veidlapas izskatu un tās aizpildīšanas kārtību, tika izdarīti vairāki grozījumi. Jaunajā redakcijā noteikumi piemērojami, sagatavojot gada deklarāciju par 2020. un turpmākajiem gadiem. Lai arī līdz deklarācijas iesniegšanas sākuma datumam laiks vēl ir, tomēr daļai saimnieciskās darbības veicēju ir svarīgi jau laikus saprast, ar kādiem nodokļu maksājumiem par 2020. gada ienākumu būs jārēķinās. Kas ir mainījies pielikumos? Apskatīsim, kas ir mainījies pielikumos, kas attiecas tieši uz saimnieciskās darbības veicējiem, kā arī vērtēsim, vai jaunie grozījumi neskaidrības ir novērsuši. Saimnieciskās darbības ienākums tiek norādīts D3 vai D31 pielikumā — atkarībā no pašnodarbinātā izvēlētās grāmatvedības uzskaites sistēmas. MK noteikumu Nr. 662 sākotnējā redakcijā pielikumam D31 bija saglabāta veidlapas sadaļa,...

Vairākkārt jau esam informējuši, ka Finanšu ministrijas sagatavojusi likumprojektu grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, paredzot veikt izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksāšanas režīmā, kas līdz šim piemērots autoratlīdzības ienākuma saņēmējam. Likumprojekta mērķis ir veicināt autoratlīdzības saņēmēju sociālo nodrošinājumu, kā arī vienkāršot nodokļu (IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI)) režīmu. Likumprojekts iekļauts valsts budžetu pavadošo likumprojektu paketē un to vairākos lasījumos skatīs Saeima. Likumprojekts paredz no 2021. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim piemērot īpašu nodokļa maksāšanas režīmu autoratlīdzības saņēmējiem, kuriem atlīdzību izmaksā ienākuma izmaksātājs, kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija (AKKA/LAA), un kuri nav reģistrējuši saimniecisko darbību. Nākamā gada otrajā pusgadā personai, kas saņem autoratlīdzību un nav reģistrējusi saimniecisko darbību, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli 25% apmērā, kuru sadala šādi: VSAOI 80% un IIN 20%. Paredzēts, ka, sākot ar 2022. gada 1. janvāri, samaksa par intelektuālo īpašumu, ja to neizmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācija, ir uzskatāma par saimnieciskās darbības ienākumu. Pašlaik...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka līdz 2020. gada 15. oktobrim gūtie ienākumi no kapitāla pieauguma ir jādeklarē tām personām, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem šī gada trešajā ceturksnī ir pārsnieguši 1000 eiro. Ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā. Deklarācijas veidlapa par ienākumu no kapitāla pieauguma pieejama VID tīmekļvietnes sadaļā “Nodokļi/Iedzīvotāju ienākuma nodoklis/Veidlapas un iesniegumi/Fiziskām personām”. To var iesniegt gan elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, gan arī papīra formātā. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas. Tādējādi par kapitāla pieaugumu 2020.gada 3.ceturksnī aprēķinātais nodoklis jāiemaksā valsts budžetā līdz 2020. gada 30. oktobrim. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie...

Kultūras ministrija (KM) uz valdības sēdi 6. oktobrī sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Par nodokļu piemērošanu autoratlīdzību saņēmējiem", kurā paredzēts šāds risinājums: piemērot 25% apgrozījuma nodokli no izmaksātās autoratlīdzības līdz ienākumu slieksnim – 20 000 eiro gadā, ieņēmumiem, kas pārsniedz 20 000 eiro slieksni, piemērot 40% (25%+15%) apgrozījuma nodokli. Nodokļa ieņēmumu sadalījums: valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) - 80% un iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) - 20%. Piemērojot apgrozījuma nodokli autoratlīdzībai, netiek veikta attaisnoto izdevumu atskaitīšana. KM piedāvā divus risinājumus šī nodokļa maksāšanas kārtībai, t.i., saimnieciskās darbības ieņēmumu konts (spēkā no 2022.gada 1.janvāra) vai nodokļa ieturēšana izmaksas vietā (spēkā no 2021.gada 1.jūlija). Autoratlīdzības saņēmējam ir iespēja izvēlēties nodokļu maksāšanas režīmu, veicot nodokļu nomaksu „apgrozījuma nodokļa režīmā” līdzīgi kā mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātāji vai kā pašnodarbinātai personai (kas sniedz iespēju atskaitīt attaisnotos izdevumus). Tiek saglabāti līdzšinējie izņēmumi: autortiesību mantinieki maksā IIN, piemērojot progresīvo likmi (nepiemēro attaisnoto izdevumu normas); nemaksā VSAOI; pasīvo autoratlīdzību saņēmēji (piemēram, kolektīvā...

Ministru kabinets (MK) ārkārtas sēdē 30. septembrī izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotus grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresīvās likmes augstāko likmi, atcelt patentmaksas maksāšanas režīmu, noteikt darba devēja kompensācijas normas attālinātā darba veicējiem, ieviest IIN pārmaksas automātiskas atmaksas kārtību personām, kurām nav obligāti jāsniedz deklarācijas, kā arī pilnveidot attaisnoto izdevumu administrēšanu un veikt citas izmaiņas. IIN progresīvās likmes augstāko likmi, kas patlaban ir 31,4%, plānots samazināt uz 31%, saglabājot pārējās IIN likmes nemainīgas – 20% un 23%. Vienlaikus paredzēts atcelt patentmaksas maksāšanas režīmu, saglabājot samazinātās patentmaksas maksāšanas režīmu pensionāriem un personām ar 1. un 2. grupas invaliditāti. Ņemot vērā, ka aktuālas kļuvušas attālinātā darba iespējas, ar grozījumiem likumā paredzēts noteikt darba devēja kompensācijas normas attālinātā darba veicējiem. Ar IIN neapliek darba devēja segtos darbinieka izdevumus, kuri darbiniekam radušies saistībā ar attālināto darbu, nepārsniedzot 30 eiro mēnesī (pārsniegumu apliek ar IIN). Ar likuma grozījumiem paredzēts ieviest...

Latvijā saimniecisko darbību var veikt, izmantojot dažādus tiesiskos statusus. Tās ir ne vien kapitālsabiedrības, bet joprojām ļoti daudz ir zemnieku saimniecību (ZS), darbību turpina arī individuālie uzņēmumi (IU) un dažas zvejnieku saimniecības (ZvS). Ļoti daudzi izvēlas būt saimnieciskās darbības veicēji (SDV), reģistrējoties VID, vai reģistrējas Komercreģistrā kā individuālie komersanti (IK). Turklāt atšķirība ir ne tikai statusā — vai tā ir juridiska vai fiziska persona, vai īpašnieka atbildībā pret kreditoriem — ar uzņēmuma vai īpašnieka mantu, bet arī nodokļu maksājumos un līdz ar to arī grāmatvedībā (sk. 1. tabulu). 1. tabula UIN un IIN maksātāja salīdzinājums Rādītājs UIN IIN Tiesiskais statuss SIA – visi; IU, ZS, ZvS – obligāti, ja ieņēmumi iepriekšējā gadā ≥ 300 000 eiro, pārējie var izvēlēties brīvprātīgi IK un SDV – visi; IU, ZS, ZvS, kamēr ieņēmumi iepriekšējā gadā < 300 000 eiro un nav izvēlēts UIN maksātāja statuss Statuss Juridiska persona IK un SDV – fiziska persona; IU,...

Autoratlīdzības saņēmējiem nodokļu režīms ir labvēlīgāks nekā citiem saimnieciskās darbības veicējiem. Turklāt autoratlīdzību bieži vien saņem personas, kas vienlaikus atrodas darba attiecībās ar ienākuma izmaksātāju. Pašreiz to izmanto arī nodokļu optimizācijas nolūkos, dažādu veidu uzņēmuma līgumus pārdēvējot par autortiesību līgumiem. Patlaban Finanšu ministrija (FM) nāk klajā ar savu redzējumu par nodokļu politikas attīstību turpmākajos trijos gados. Viens no jauninājumiem nodokļu sfērā ir sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēmas pārveidošana, ar to panākot, ka gandrīz ikviens nodokļu maksātājs neatkarīgi no tā ienākumiem samaksā minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas vismaz no attiecīgajā periodā valstī noteiktās minimālās mēneša algas. Lai nodrošinātu jauno kārtību, jāmaina vairāki likumi un jāprecizē Ministru kabineta noteikumi. FM piedāvā ieviest nodokļu izmaiņas trijos posmos, sākotnēji nosakot veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu (VAOM) piecu procentpunktu apmērā, nepalielinot kopējo darbaspēka nodokļu slogu, bet pārdalot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un solidaritātes nodokļa (SN) likmes. VAOM 5 procentpunkti veidosies: 1) no 1 procentpunkta...

Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) 9. septembra sēdē valdība un sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) – diskutēja par valsts budžetu 2021. gadam. NTSP pauda atbalstu Finanšu ministrijas piedāvājumam samazināt darbaspēka nodokļus un pakāpeniski ieviest minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Darba devēji: Minimālās VSAOI jāievieš pakāpeniski LDDK atbalsta valdības priekšlikumu samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) par 1%, saglabājot sasaisti ar veselības aprūpes finansēšanu. Vienlaikus darba devēji uzsver, ka ir nepieciešams vēl straujāks nodokļu sloga samazinājums, lai nodrošinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju Baltijas un visā Ziemeļvalstu reģionā. Savukārt, ieviešot minimālās VSAOI, svarīgi, lai process notiktu pakāpeniski nākamo 2 gadu laikā, motivētu cilvēkus veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas, turklāt sistēmai ir jābūt viegli administrējamai. LDDK norāda, ka, aprēķinot nodokļu un sociālo iemaksu apmēru, būtu jāņem vērā mājsaimniecības kopējie ienākumi, kā arī jānodrošina iemaksu summēšana par visiem personas darba ienākumiem, bet atbildība par VSAOI nomaksu...

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde uzsver, ka valdība nedrīkst par 5% samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļu pašvaldību budžetā, kā to šobrīd piedāvā Finanšu ministrija (FM). Tas būtiski apdraudēs valsts jau papildu noteikto obligāto izmaiņu nodrošināšanu pašvaldībās nākamgad un vienlaikus pasliktinās situāciju iedzīvotājiem. Par minētajām izmaiņām nodokļu sistēmā, iespējamiem risinājumiem un priekšlikumiem šī gada 9.septembrī LPS diskutēs ar FM. LPS valde uzver, ka ieņēmumi no IIN ir pamatienākumi, kas nonāk pašvaldību budžetā, līdz ar to valsts plāno atņemt naudu pašvaldību pamatfunkciju veikšanai, tai skaitā dažādiem pabalstiem, bērnudārzu pedagogu algām, skolēnu brīvpusdienu apmaksai, jaundzimušo un pensionāru atbalstam, medicīnas māsu skolās un aprūpes centros atalgojumam, atlaidēm dažādiem pakalpojumiem u.c. būtiskām iedzīvotāju vajadzībām. Tāpēc tik liels samazinājums viena gada ietvaros attiecībā pret pašvaldībām un līdz ar to iedzīvotājiem ir nesamērīgs. Turklāt ņemot vērā jau līdz šim pieņemtos vai plānotos valdības lēmumus, 2021.gadā pašvaldībām savos budžetos papildus būs jārod aptuveni 50 miljoniem eiro, kas nepieciešami saistībā...