IIN

Izvēloties piemērotāko saimnieciskās darbības formu un nodokļa maksāšanas režīmu, viens no vērā ņemamiem faktoriem ir arī iespēja piemērot saimnieciskās darbības izdevumus, samazinot maksājamo nodokļu apmēru. Kas jāņem vērā pašnodarbinātajam Kā uzskata Dr. oec. Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore, viens no galvenajiem "klupšanas akmeņiem", kas padara mazāk pievilcīgu iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja (pašnodarbinātā) statusu, ir tas, ka šajā nodokļa režīmā ar saimniecisko darbību saistīto izdevumu piemērošanai ir noteikts ierobežojums - proti, tie tiek atzīti tikai apmērā, kas nepārsniedz 80% no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem. "Sākotnēji cilvēki par to reizēm neaizdomājas, tomēr, saskaroties praktiski, iesniedzot iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju, ir nepatīkami pārsteigti, kad atklājas, ka nodoklis būs jāmaksā no lielas summas, jo visi izdevumi netika atzīti," brīdina eksperte. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma 11. pants gan paredz četrus izdevumu veidus, kuri saimnieciskās darbības izdevumos ir iekļaujami pilnā apmērā: 1) darba alga un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tai...

Individuālajiem uzņēmumiem (IU), kas ir saimnieciskās darbības forma, ko nereti izvēlas ārpakalpojumu grāmatveži, ir savas nianses gan juridisko nosacījumu, gan nodokļu maksāšanas ziņā, kas mazliet atšķiras no prasībām, kas ir spēkā sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA), gan no tām, kas jāizpilda individuālajiem komersantiem (IK) un pašnodarbinātajiem. "Ja esat ārpakalpojumu grāmatveži, pievērsiet uzmanību - individuālajiem uzņēmumiem ir neliela, tomēr sava specifika," brīdina Dr. oec. Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore. Individuālā uzņēmuma statuss ir juridiska persona, tomēr, atšķirībā no SIA, tā īpašnieks pret kreditoriem atbild ar visu savu personīgo mantu. Arī īpašnieka personīgās mantas izmantošanā uzņēmuma vajadzībām regulējums līdzinās IK/ pašnodarbinātajiem - līgumu slēgt šajā gadījumā nav nepieciešams. IU īpašnieka sociālā apdrošināšana Īpaši specifisks ir individuālā uzņēmuma īpašnieka sociālās apdrošināšanas regulējums. "Ne visi to zina, jo tas nav ierakstīts likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", bet gan likuma pārejas noteikumos - 34. un 35. punktā," uzmanību vērš I. Leibus. No...

Dažādas uzņēmējdarbības formas atšķiras ne tikai ar normatīvo aktu prasībām pret grāmatvedības kārtošanu, bet arī dažādām juridiskajām, lietvedības prasībām un nodokļu īpatnībām, kad runa ir par paša uzņēmuma īpašnieka iespējām strādāt savā uzņēmumā, izmantot personīgo mantu uzņēmuma vajadzībām un izlietot uzņēmuma gūtos ienākumus. Pirmā atšķirība starp dažādām saimnieciskās darbības formām ir to juridiskais statuss. Ja SIA gadījumā uzņēmuma statuss ir juridiska persona, tad pašnodarbinātais un individuālais komersants (IK) ir fiziskas personas. Tas gan arī nozīmē, ka pret kreditoriem pašnodarbinātie un IK atbild ar visu savu mantu, nevis tikai ar sabiedrības mantu kā SIA gadījumā. Kad jāslēdz līgumu "ar sevi" Pašnodarbinātajiem un IK ir vienkāršāk izmantot saimnieciskajā darbībā īpašnieka personīgo mantu (piemēram, pārvadāt tirdzniecībai paredzētās preces ar personīgo auto). SIA gadījumā ir jāslēdz nomas līgums (par atlīdzību, kas nozīmē īpašnieka ienākumu, par kuru jāmaksā nodoklis) vai patapinājuma līgums (bez atlīdzības) par to, ka SIA izmanto īpašnieka personīgo mantu, savukārt pašnodarbinātajiem/IK šāds līgums nav...

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) No 2020. gada 1. janvāra maksimālais ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums būs 300 eiro mēnesī, kā arī līdz 500 eiro mēnesī palielināta ienākumu robeža, līdz kurai tiek piemērots maksimālais neapliekamais minimums. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumos Nr.676 “Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai”. Ar noteikumu grozījumiem papildināta arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozētā mēneša neapliekamā minimuma aprēķina formula ar paredzamo ienākumu pieauguma koeficientu (1,09), lai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem, pieaugot ienākumiem, nerastos nodokļa piemaksas. Minētais ienākumu pieauguma koeficients tiks piemērots, aprēķinot VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, ko piemēro taksācijas gada laikā, bet nodokļa maksātājam rezumējošā kārtībā, iesniedzot taksācijas gada ienākumu deklarāciju, tiks aprēķināts taksācijas gada diferencētais neapliekamais minimums atbilstoši nodokļa maksātāja faktiskajiem taksācijas gada ienākumiem. SVARĪGI 2019. gada 29. novembrī ir stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 969 "Kārtība, kādā...

Pirmais nodokļu reformas gads vairākām fiziskajām personām beidzās ar pamatīgu šoku: visu gadu maksātie nodokļi izrādījās neatbilstoši reālajiem ieņēmumiem, un tūkstoši ienākuma nodokļa maksātāju tika pasludināti par parādniekiem. Tiesa gan, parādu atļāva segt, ņemot vērā nākamā gada deklarācijas rezultātu, kā arī iesniedzot VID informāciju par attaisnotajiem izdevumiem. Parādi līdz vienam eiro tika piedoti. Tomēr tika pieņemts lēmums labot situāciju (spēkā esošā normatīvā akta ietvaros). Gribēja kā labāk, bet sanāca savādāk Sākumā jāatgādina, ka taksācijas gadā VID divas reizes nosaka prognozējamo neapliekamo minimumu, bet, gadam beidzoties, piemērotajam minimumam tiek veikts galīgais precizējums pēc tam, kad VID rīcībā nonāk informācija par taksācijas gada kopējiem ieņēmumiem. Šāda kārtība neizslēdz, ka minimums varētu būt «atcelts» vai samazināts brīvprātīgi saskaņā ar darbinieka vēlmi vai pēc VID iniciatīvas, kad ir saņemta informācija par personas iespaidīgajiem ieņēmumiem. Neapliekamo minimumu iespaido visi ieņēmumi, arī tie, kuriem tiek piemērota samazināta IIN likme (sk. turpmāk). Sākoties nodokļu reformai, tika cerēts, ka...

Valdība 10. decembrī izskatīja Finanšu ministrijas rosināto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas paredz noteikt neapliekamā minimuma apmēru un tā piemērošanas kārtību ārvalstīs gūtajam vecuma pensijas ienākumam remigrējušam diasporas loceklim, kuram piešķirta pensija atbilstoši ārvalstu normatīvajiem aktiem. Ja Saeima pagūs likumprojektu pieņemt, tas varētu stāties spēkā 2020.gada 1.janvārī. Kā norāda ministrija, patlaban likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz, ka pensionāra neapliekamais minimums ir šāds: 2019.gadā 3240 euro gadā (270 euro mēnesī); 2020. gadā 3600 euro gadā (300 euro mēnesī); no 2021. gadā 3960 euro gadā (330 euro mēnesī). Likuma 12.panta 10.1 daļa paredz, - ja personai piešķirta pensija atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem un šī persona ir sasniegusi Latvijā noteikto pensionēšanās vecumu, arī šajā gadījumā šai personai piemēro pensionāra neapliekamo minimumu. Tomēr, ja ārvalsts vecuma pensija nav apliekama ar nodokli (piemēram, saskaņā ar nodokļu konvenciju Latvijai nav tiesību pensiju aplikt ar nodokli, bet otrā valstī pensija faktiski ar nodokli aplikta...

Raksta sākumu skatīt šeit. Kādi ieņēmumi ietekmē minimumu Saskaņā ar IIN likuma 12. panta 1.2 daļu personas gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēra noteikšanai ņem vērā visus gada ieņēmumus, arī tos, kas apliekami ar samazinātu nodokļa likmi, izņemot: IIN likumā minētos neapliekamos ienākumus (9. pants), saimnieciskās darbības ieņēmumus, par kuriem maksā patentmaksu, ienākumu, par kuru maksā mikrouzņēmumu nodokli. Noteikumu grozījumus būs vieglāk uztvert, ja iedziļināsimies noteikumos esošajos precizētajos piemēros (3., 6., 7.). 3. piemērs (prognozētā neapliekamā minimuma noteikšanas princips) Nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamie ienākumi: pirmajā periodā (no 2018. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 30. septembrim) ir 11 844 eiro, bet otrajā periodā (no 2019. gada 1. decembra līdz 2020. gada 31. maijam) – 4800 eiro. 2020. gada pirmajiem septiņiem mēnešiem prognozētā mēneša neapliekamā minimuma summa nosakāma pēc formulas: PN min. mēn. = (3600 – 0,42857 × (987 × 12 × 1,09 – 6000))/12 = 53,22 eiro/mēn. kur 987 eiro = 11...

Valdība 19. novembrī apstiprināja Finanšu ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumos Nr.676 "Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai", kas paredz: paaugstināt maksimālo gada neapliekamo minimumu no 2020.gada līdz 3600 EUR; paaugstināt līdz 6000 EUR augstāko robežu, līdz kurai piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu; precizēt no 2020.gada neapliekamā minimuma aprēķina formulās piemērojamo koeficientu; papildināt Valsts ieņēmumu dienesta prognozētā mēneša neapliekamā minimuma aprēķina formulu ar paredzamo ienākumu pieauguma koeficientu, lai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem, pieaugot ienākumiem, nerastos iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksas. Pirmais nodokļu reformas gads vairākām fiziskajām personām beidzās ar pamatīgu šoku: visu gadu maksātie nodokļi izrādījās neatbilstoši reālajiem ieņēmumiem, un tūkstoši ienākuma nodokļa maksātāju tikaa pasludināti par parādniekiem. Tiesa gan, parādu atļāva segt, ņemot vērā nākamā gada deklarācijas rezultātu, kā arī iesniedzot VID informāciju par attaisnotajiem izdevumiem. Parādi līdz vienam eiro tika piedoti. Tomēr bija pieņemts lēmums labot situāciju (spēkā esošā normatīvā akta ietvaros). Gribēja...

Iesniedzot gada ienākumu deklarācijas par 2018. gadu, pārsteidzoši daudz fizisko personu bija nepatīkami pārsteigtas par pienākumu piemaksāt ienākuma nodokli. Izrādījās, ka sakarā ar nodokļu reformu, kas kardināli mainīja neapliekamā minimuma (Nmin) piemērošanu personas ienākumam, minimuma summa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme jāvērtē pašam. Diemžēl vairāki tūkstoši nodokļu maksātāju nespēja iemācīties pamata nosacījumus: šā gada mēneša Nmin (230*)eiro) samazinās līdz ar ieņēmumu palielināšanu (piemērojot to ienākumam no 440 līdz 1100 eiro mēnesī); ja ieņēmumi palielinās, jādomā par atteikšanos no minimuma vai vismaz par tā samazināšanu; gada laikā algotā darba ienākumam piemērojamā IIN likme ir 20% vai 23%; savukārt, ja mēneša vidējie ieņēmumi pārsniedz 1667 eiro (vai no gada sākuma – 20 004 eiro), lai nekļūtu par parādnieku, būtu prātīgi pieprasīt 23% IIN likmes piemērošanu. *) šeit ir uzrādīti šā gada skaitliskie ierobežojumi un normas, jo tās ir aktuālākas, kā arī jāņem vērā, ka rakstā netiks analizētas visas iespējamās situācijas, kad var rasties...

2018.gads nesa vairākas izmaiņas mazo uzņēmēju nodokļos. No tām būtiskākās: papildu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) 5% maksājums pensiju apdrošināšanai personām, kas atbilst pašnodarbinātā statusam, un izdevumu ierobežojums iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājiem - 80% no ieņēmumiem. Pirmais pārmaiņu gads ir noslēgts, nodokļu deklarācijas iesniegtas, un var izdarīt secinājumus. Jāatzīst, ka visa 2018. gada garumā bija ļoti daudz jautājumu un diemžēl arī kļūdainu VID skaidrojumu par pašnodarbinātā VSAOI aprēķināšanu, turklāt vairāki no tiem nav atbildēti joprojām. Tomēr visvairāk nepatīkamo pārsteigumu daļa IIN maksātāju piedzīvoja 2019. gada pavasarī, kad iesniedza nodokļu deklarācijas par 2018. gadu. Pašnodarbinātā VSAOI objekta noteikšana Lai visām pašnodarbinātajām personām nodrošinātu iespēju uzkrāt pensijai nepieciešamos līdzekļus un stāžu, tika ieviesta norma par papildu 5% VSAOI tieši pensiju apdrošināšanai. Mērķis ļoti labs, un, varētu domāt, arī risinājums vienkāršs. Tomēr praksē radās ļoti daudzas neskaidrības, turklāt VID skaidrojumi par to, kā aprēķināt šo maksājumu, joprojām nav pietiekoši, jo arī normatīvajos aktos...

Pagājušajā gadā esam brīdinājuši lasītājus par to, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir “liela interese” par darījumiem, kas veikti skaidrā naudā. Atruna, ka banka var “izgaist” un nauda tiks zaudēta, vairs netiek uztverta nopietni. Nav problēmu veikt darījumus ar bezskaidras naudas palīdzību. Tomēr izrādījās, ka vairākas fiziskās personas nav ņēmušas vērā aizliegumu veikt darījumus (arī starp radiniekiem) skaidrā naudā, ja summa pārsniedz 7200 eiro. Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem skaidru naudu ikdienas pirkumos Latvijas iedzīvotāji izmanto tikpat lielos apjomos, kā bezskaidras naudas norēķinus. VID ir ieinteresējies arī par naudas līdzekļu kustību iedzīvotāju kontos – īpaši tad, ja fiziskā persona nemaz nedeklarē ieņēmumus un arī darba devēji (izmaksātāji) nesūta paziņojumus par šo personu ieņēmumiem un samaksātajiem nodokļiem. Interese par fizisko personu kontu apgrozījumu Par atskaites punktu bija izvēlēts 2018. gada septembris, kad kredītiestādēm bija jāpaziņo par gada sākumā esošajiem fizisko personu kontu atlikumiem. Tagad pienācis laiks paziņot arī par kontu apgrozījumiem (gan par...

Piemērs. Jānis un Pēteris 2002. gadā dibināja SIA “X” ar pamatkapitālu 10 000 Ls, un katrs dibinātājs iemaksāja pa 5000 Ls. Saskaņā ar dalībnieku lēmumu ik gadu no 2002. līdz 2017. gadam nesadalītās peļņas daļa tika pārvesta pamatkapitālā: (..) pēc gada pārskata vai saimnieciskās darbības pārskata par īsāku laika posmu nekā gads apstiprināšanas, palielinot esošo daļu nominālvērtību vai izlaižot jaunas daļas, pamatkapitālā daļēji vai pilnībā ieskaitot pozitīvo starpību starp pašu kapitālu un summu, ko veido pamatkapitāls un rezerves, kuras saskaņā ar likumu nedrīkst ieskaitīt pamatkapitāla palielināšanai. Jaunās daļas sadalāmas dalībniekiem proporcionāli viņiem piederošajām daļām (..) (Komerclikuma (KL) 197. panta 1. daļas 2. punkts). 2017.gada beigās katra dalībnieka daļas nominālā vērtība bija 100 000 eiro, bet pamata kapitāla summa – 200 000 eiro. Patlaban, 2019. gadā, Jānis vēlas uzdāvināt vai pārdot pēc nominālās vērtības Pēterim vairākumu no savām daļām, atstājot sev tikai 30% no savām daļām SIA pamatkapitālā, proti, 30 000 eiro. Atdodamās...

Valdība 17. septembrī, izskatot Finanšu ministrijas informatīvo ziņojumu par prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020. gadam un ietvaram 2020.–2022. gadam, vienojusies par gada diferencētā neapliekamā minimuma palielināšanu un citiem pasākumiem. No 2020. gada 1. janvāra tiek palielināts gada diferencētais neapliekamais minimums līdz 300 eiro mēnesī un lemts paaugstināt līdz 500 eiro mēnesī augstāko robežu, līdz kurai piemēro maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu. Plānots arī turpmākajos gados strādāt pie risinājumiem, lai diferencēto neapliekamo minimumu palielinātu līdz 500 eiro mēnesī. Tāpat nolemts paaugstināt minimālo ienākumu līmeni gan personām ar invaliditāti, gan senioriem. Savukārt no 2021. gada 1. janvāra tiek palielināta minimālā alga, to nosakot 500 eiro apmērā. Valsts budžetā jau ir ieplānota šā gada pensiju indeksācija, kas ir vēsturiski lielākā, proti, 2019. gadā tai tika atvēlēti 40 miljoni eiro, bet 2020. gadā paredzēti 160 miljoni eiro. Labklājības ministrijas pamatbudžetā un speciālajā budžetā paredzēts finansējums pensiju indeksācijām 2019.gadam 42 miljoni eiro (2019.gada oktobrī veiktajām indeksācijām), 2020.gadam...

Valdības sēdē 13. septembrī, skatot Finanšu ministrijas sagatavotos priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam nākamgad un turpmākajiem diviem gadiem, izskatīts arī diferencētā neapliekamā minimuma paaugstināšanai. Kā zināms, Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumi Nr.676 “Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai” nosaka, ka no 2020.gada maksimālais gada neapliekamais minimums ir 3000 eiro (250 eiro mēnesī), ko piemēro taksācijas gada ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamajam ienākumam līdz 5280 eiro (440 eiro mēnesī). Taču, vērtējot pozitīvas izmaiņas nodarbinātības un darba samaksas struktūrā un ņemot vērā, ka IIN ieņēmumi 2019.gadā tiek iekasēti labāk nekā plānots un lai budžeta iespēju robežās mazinātu nevienlīdzību un radītu mazāku nodokļa slogu personām ar zemiem ienākumiem, Finanšu ministrijaiir izteikusi priekšlikumu paaugstināt maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu no 2020. gada līdz 3600 eiro gadā (300 eiro mēnesī) un arī paaugstināt līdz 6000 eiro gadā (500 eiro mēnesī) augstāko robežu līdz kurai piemēro maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu....

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas kārtību gaida izmaiņas, kas stāsies spēkā pēc vienotā nodokļu konta ieviešanas 2021. gada 1. janvārī. Atsevišķa kārtība paredzēta specifiskiem algas nodokļa maksātājiem, kuras nodarbina ārzemju darba devējs. Attiecībā uz fiziskām personām, kuras nodarbina darba devējs – ārvalstu nodokļu maksātājs – vai kuras darbu apmaksā no Latvijas Republikai piešķirtajiem ārvalstu finanšu vai tehniskās palīdzības vai starptautisko finanšu institūciju aizdevuma līdzekļiem, un kuras pašas maksā algas nodokli – tiek mainīts algas nodokļa maksāšanas termiņš budžetā no reizi mēnesī uz vienu reizi ceturksnī par visiem ceturksnī saņemtajiem ienākumiem (līdz ienākuma izmaksas ceturksnim sekojošā mēneša 23. datumam iemaksāt IIN (algas nodokli) vienotajā nodokļu kontā), kā arī šīm fiziskajām personām vispirms būs jāiesniedz paziņojums par fiziskajām personām izmaksātajām summām līdz ienākuma izmaksas ceturksnim sekojošā mēneša 17. datumam. Ja minētajai fiziskajai personai – darbiniekam – darba attiecības ar šo darba devēju izbeigušās pirms ienākuma izmaksas ceturkšņa beigām, tad minētā fiziskā persona līdz darba attiecību...