IIN

Izdevumus, kas radušies, organizējot brīvprātīgo darbu, neapliks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā otrdien, 20.oktobrī, galīgajam lasījumam Saeimas sēdē atbalstītie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Izmaiņas likumā saistītas ar šī gada jūlijā pieņemto Brīvprātīgā darba likumu un paredz ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neaplikt izdevumus, ko brīvprātīgā darba veicējam atbilstoši noslēgtajam līgumam sedz šī darba organizētāji. Šajos izdevumos plānots iekļaut kompensācijas par ēdināšanu, viesnīcu vai naktsmītni, apģērbu, apmācību, ceļa un degvielas izdevumiem, kā arī izdevumus par veselības un dzīvības apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem. Tāpat ar nodokli neapliks izdevumus par obligātajām veselības pārbaudēm un civiltiesisko apdrošināšanu attiecībā uz trešajām personām, ja attiecīgs regulējums brīvprātīgā darba organizētājam to paredz obligāti nodrošināt. Ar nodokli neapliks summu, kas taksācijas gadā nepārsniedz 1000 eiro. Likumprojekts paredz, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma grozījumi stāsies spēkā 2016.gada 1.janvārī un līdz šim laikam Ministru kabinetam jāizstrādā detalizēti noteikumi par to, cik un kādus izdevumus...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka fiziskajām personām līdz 15. oktobrim jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma, ja personas ienākumi no kapitāla pieauguma septembrī pārsniedza 711,44 eiro. Līdz 15. oktobrim deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma fiziskām personām ir jāiesniedz arī gadījumā, ja personas kopējie ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas kādā no 3.ceturkšņa mēnešiem ir bijuši no 142,30 līdz 711,44 eiro. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Atgādinām, ka kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka ir aktualizēts informatīvais materiāls "Nodokļu maksāšanas kārtība ārvalstu vēstniecībās Latvijā nodarbinātām personām" . Informatīvajā materiālā sniegta informācija par nodokļu piemērošanas kārtību ārvalstu diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās Latvijā nodarbinātu fizisko personu – rezidentu – ienākumam no algota darba. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis Informatīvajā materiālā skaidrots: ja fizisko personu – Latvijas rezidentu – nodarbina darba devējs – ārvalsts nodokļu maksātājs –, algas nodokli aprēķina un budžetā iemaksā darba devējs vai pats nodokļa maksātājs. Fiziskā persona pati aprēķina algas nodokli no saviem algota darba ienākumiem un iemaksā to budžetā, ja algas nodokli par tās ienākumiem nemaksā darba devējs – ārvalsts diplomātiskā un konsulārā pārstāvniecība Latvijas Republikā (attiecas uz šo pārstāvniecību vietējo personālu). Fiziskā persona – rezidents – reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā līdz tā mēneša beigām, kas seko mēnesim, kurā persona stājusies darba attiecībās ar ārvalsts diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību Latvijas Republikā. Reģistrējoties par algas nodokļa maksātāju, fiziskā persona uzrāda pasi...

Otrdien, 22. septembrī, valdības sēdē tika pieņemts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"". Viena no izmaiņām, ko likumprojekts paredz - krietni samazināt patentmaksu maksātāju pieļaujamo ienākumu slieksni. Pašreizējais maksimālais pieļaujamais ienākumu slieksnis patentmaksu maksātājiem ir 50 000 eiro, kas atbilst Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktajam slieksnim, kas paredz pienākumu reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā. Ar IIN likuma grozījumiem plānots šo slieksni samazināt vairāk nekā trīs reizes - līdz 15 000 eiro (šāds slieksnis noteikts, ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta sniegtos statistikas datus par saimnieciskās darbības veicēju, kas sniedz pakalpojumus patentmaksas maksātājiem noteiktajās jomās, vidējo gada apgrozījumu). Šādas izmaiņas plānotas ieviest tāpēc, ka uz patentmaksas maksātājiem netiks attiecināts nosacījums par minimālo sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu.

Šogad, strādājot pie nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas, pirmo reizi tika izveidota Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes apakšpadome par budžeta un nodokļu jautājumiem, informē Finanšu ministrija. Vairākās apakšpadomes sēdēs kopā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem tika diskutēts par priekšlikumiem 2016. gada budžeta projektam, lai risinātu vienu no galvenajiem valdības uzdevumiem – iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanu. Priekšlikums paredz ieviest diferencēto neapliekamo minimumu pakāpeniski līdz 2020. gadam. Tai pašā laikā plānots 2016.gadā palielināt mēneša neapliekamā minimuma apmēru no 75 uz 85 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka 2016.gadā visiem strādājošajiem tiks piemērots mēneša neapliekamais minimums 85 eiro apmērā. Nākamā gada sākumā nodokļa maksātāji ar zemākām algām, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) gada ienākumu deklarāciju, varēs saņemt pārmaksāto nodokli. To pārrēķinās, piemērojot diferencēto neapliekamo minimumu. Mazo algu saņēmējiem (līdz 380 eiro mēnesī) - neapliekamais minimums par 2016. gadu būs 120 eiro mēnesī. Strādājošajiem, kuri saņem darba algu no 380 līdz 1000 eiro mēnesī, neapliekamais minimums, piemērojot...

Likumā "Par iedzīvotāju ienākumu nodokli" fiziskai personai paredzēti atvieglojumi par nepilngadīgu bērnu un par bērnu, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai. Valsts ieņēmumu dienests (VID) metodiskajā materiālā "Iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma un atvieglojumu piemērošana" minējis vairākus skaidrojošus piemērus, kurus būtu vērts atgādināt septembrī - laikā, kad daudzi jaunieši uzsākuši mācības vai studijas. Jāņem vērā: lai piemērotu nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošām personām, kuras turpina mācības, persona, kurai ir tiesības uz šo atvieglojumu, VID iesniedz mācību iestādes izsniegtu izziņu, ka tās apgādībā esoša persona pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu. Ilzei Ošai grāmatiņā ir ieraksts par apgādībā esošu nepilngadīgu dēlu, kurš mācās vidusskolā, 2014.gada 10.septembrī dēls sasniedza 18 gadu vecumu. Pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas VID ir iesniegta vidusskolas izsniegta izziņa, kas apliecina, ka dēls turpina vispārējās izglītības iegūšanu. 2015.gadā dēls absolvē...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 18.augustā apturēja tiesvedību strīdā ar Valsts ieņēmumu dienestu par pieteicējam aprēķināto iedzīvotāja ienākuma nodokli no Lauku atbalsta dienesta izmaksātajiem atbalsta maksājumiem. Augstākās tiesas ieskatā pastāv šaubas par Eiropas Savienības Padomes regulas Nr.73/2009 (EK) 29.panta 1.punkta interpretāciju, jo minētā regula nenoteic, ka no izmaksātajiem atbalsta maksājumiem var tikt veikti kādi nodokļu ieturējumi, savukārt no nacionālajām tiesību normām secināms, ka atbalsta maksājumi tiek atzīti par ar iedzīvotāju ienākumu nodokli apliekamiem ienākumiem. Pastāvot šādām šaubām, AT nolēma vērsties ar prejudiciālo jautājumu Eiropas Savienības Tiesā. Tiesvedība lietā apturēta līdz brīdim, kad Eiropas Savienības Tiesa pieņems nolēmumu sakarā ar prejudiciālo jautājumu. Valsts ieņēmumu dienests veica pieteicējam vienkāršu iedzīvotāju ienākuma nodokļa auditu par 2011. un 2012.gadu. Audita rezultātā ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu pieteicējam papildus nomaksai aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, nokavējuma nauda un soda nauda. Lēmuma pamatojumā norādīts, ka pieteicējs 2011. un 2012.gadā no Lauku atbalsta dienesta saņēma atbalsta maksājumus. Iestādes ieskatā,...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka fiziskajām personām līdz 2015.gada 17.augustam jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma, ja personas ienākumi no kapitāla pieauguma 2015.gada jūlijā pārsniedza 711,44 eiro. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. VID atgādina, ka kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti;ja personas kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem visa gada laikā ir līdz 142,29 eiro mēnesī, deklarācija jāiesniedz VID vienu reizi gadā ne vēlāk kā līdz nākamā gada 15.janvārim, t.i., par 2015.gadu – līdz 2016.gada 15.janvārim.

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā, ja ienākums tiek gūts no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas (t.sk. pārdošanas), kas: 1) īpašumā ir vairāk nekā 60 mēnešus un vismaz 12 mēnešus šajā periodā ir deklarētā dzīvesvieta;3) ir vienīgais nekustamais īpašums, no kura gūtais ienākums no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamā īpašumā 12 mēnešu laikā pirms vai pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas. Piemēram, ja fiziskā persona vienīgo nekustamo īpašumu, kas nav bijis tās īpašumā vairāk nekā 60 mēnešus, pārdod 2015. gada 15. jūlijā un 12 mēnešu laikā no nekustamā īpašuma pārdošanas dienas ienākums no jauna netiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā, tiek uzskatīts, ka 2016. gada 15. jūlijā fiziskā persona ir guvusi ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas un tai ir jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma un jānomaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Svarīgs priekšnoteikums, lai izpildītos nosacījums par 60 mēnešu periodu kopš nekustamais īpašums ir iereģistrēts zemesgrāmatā un ienākums no...

No 2015.gada 1.jūlija tie nodokļu maksātāji, kuriem Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) veiktās datorizētās riska analīzes rezultātā identificēts “aplokšņu” algu risks, saņem brīdinājuma paziņojumu elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk – EDS). “Aplokšņu” algu risks tiek identificēts darba devējiem – fiziskām un juridiskām personām, kurām ir darba ņēmēji. Ja nodokļu maksātājs EDS ir saņēmis brīdinājumu par iekļaušanu riskantāko nodokļu maksātāju grupā ““Aplokšņu” algu risks”, VID aicina pārliecināties par iesniegto datu atbilstību veiktajai saimnieciskajai darbībai un, izmantojot savas nodokļu maksātāja tiesības, iesniegt pārskata “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” (turpmāk – Darba devēja ziņojums) labojumus. VID atgādina, ka nodokļu maksātājam ir tiesības iesniegt Darba devēja ziņojuma labojumus triju gadu laikā pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa, ja šajā laikā par konkrētajiem nodokļiem un attiecīgajiem taksācijas periodiem nav uzsākta vai veikta nodokļu revīzija (audits). Ja nodokļu maksātājs iesniedz Darba devēja...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs lūdz sniegt uzziņu par to, vai viņam, iegādājoties dzīvokli no nerezidenta, būs jāietur 2 % no pirkuma summas, ja viņa statuss no pašreizējā fiksētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja (patlaban Iesniedzējs maksā 5 % likmi no dzīvokļu īres maksas) tiks nomainīts uz nereģistrēto saimniecisko darbību (maksājot 10 % no dzīvokļu īres maksas). Konsultējoties, Iesniedzējs sapratis, ka nebūs jāietur, jo viņam vairs nebūs Nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecības. VID sagatavotajā uzziņā norāda, ka likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 3.panta trešās daļas 7.1 punktā noteikts, ka ārvalstu nodokļu maksātāja (nerezidenta) ar nodokli apliekamais ienākums ir ienākums no Latvijas Republikā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas un citu kapitāla aktīvu atsavināšanas ienākums atbilstoši šā likuma 11.9 pantam, izņemot ienākumu no publiskā apgrozībā esošu finanšu instrumentu atsavināšanas, arī no Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts un pašvaldību parāda vērtspapīru atsavināšanas. Saskaņā ar likuma...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka citu valstu vecuma pensijas Latvijā neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja saskaņā ar noslēgtajiem starpvalstu līgumiem noteikta citāda aplikšanas kārtība. VID informē, ka Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošo personu ienākumus (tai skaitā arī pensijas), kas gūti ārvalstīs, apliek ar nodokli Latvijas Republikā, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar noslēgtajiem starpvalstu līgumiem noteikta citāda aplikšanas kārtība. Krievijas Federācijas vecuma pensijas, kuras iedzīvotājiem izmaksā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) starpniecību, neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja VSAA nodaļā tiek uzrādīts VID izsniegts apliecinājums, ka šāds atbrīvojums ir piemērojams. Lai saņemtu VID apliecinājumu, personas aicina vērsties VID klientu apkalpošanas centrā Talejas ielā 1, Rīgā, vai jebkurā citā VID klientu apkalpošanas centrā Latvijā ar brīvā formā rakstītu iesniegumu, kurā norāda informāciju par gūto ienākumu un nodokļu līguma noteikumiem, uz kuru pamata minētais ienākums ir atbrīvots no aplikšanas ar nodokļiem Latvijā, pievienojot dokumentus, kas apstiprina, ka nodokļu līgumā noteiktais atbrīvojums ir...

Izmaiņas nodokļu likumos, kas spēkā no šī gada, paredz, ka fiziskajai personai ieguldot nekustamo īpašumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā apmaiņā pret kapitālsabiedrības izlaistajām kapitāla daļām (akcijām), par ienākuma no nekustamā īpašuma ieguldīšanas kapitālsabiedrības pamatkapitālā gūšanas dienu ir uzskatāma tā diena, kad apmaiņā iegūtās kapitāla daļas vai akcijas tiek atsavinātas (Likuma "Par iedzīvotāju ienākumu nodokli" 16.1 panta 4.1 daļa), tā žurnāla BILANCE NR.351 rakstīja Artūrs Breicis, SIA AAT partneris, sertificēts nodokļu konsultants, un Mārtiņš Korsaks, SIA AAT partneris, sertificēts nodokļu konsultants. Norma fiksē līdzšinējo praksi, saskaņā ar kuru ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas rodas nevis brīdī, kad nekustamais īpašums tiek ieguldīts pamatkapitālā, bet vēlāk – tad, kad tiek atsavinātas iegūtās kapitāla daļas. Normas pamatā ir atziņa, ka nekustamais īpašums netiek izslēgts no komercdarbības un fiziskā persona negūst ienākumu naudas veidā, no kura tā varētu samaksāt nodokļus. Līdzīga pieeja ir piemērota gadījumos, ja pamatkapitālā tiek ieguldītas kapitāla daļas (akcijas), kā atrunāts Ministru kabineta 2010. gada 21....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka, ņemot vērā, ka šī gada pirmajos divos gada ienākumu deklarācijas (turpmāk- deklarācijas) iesniegšanas mēnešos brīvprātīgi iesniegto deklarāciju skaits ir pieaudzis par 24%, attaisnoto izdevumu atmaksa iedzīvotājiem ir aizkavējusies. Deklarācijas, kuras aizpildītas korekti, un, kurām atmaksas termiņš jau ir iestājies vai drīzumā iestāsies, tiks izskatītas un pārmaksātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiks pārskaitīts līdz šī gada augusta vidum. VID informē, ka šogad līdz 15.jūlijam iesniegto deklarāciju skaits ar atmaksu no budžeta sastāda 363 842, un, salīdzinot ar pagājušo gadu, tas ir pieaudzis par 21%, kas ir par 64 235 deklarācijām vairāk, līdz ar to kopumā būtiski pieaudzis dokumentu apjoms, kurš jāpārbauda, lai iedzīvotājiem atmaksātu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli. Lai apstrādātu pieaugušo datu plūsmu, un iedzīvotāji pēc iespējas ātrāk saņemtu atmaksājamo nodokļu naudu, papildus esošajiem VID resursiem, ir piesaistīti papildus darbinieki no citām struktūrvienībām, kā arī tiek organizēts virsstundu darbs. Jau šobrīd dienā vidēji nodokļu speciālisti izskata 2800 un...

Saskaņā ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, turpmāk bērnu vecākiem būs iespēja atgūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu no summām, kas samaksātas par bērnu interešu izglītību - piemēram, mūzikas, deju vai sporta nodarbībām. Kā liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta iedzīvotāju aptauja , šādu iespēju izmantot plāno vairums jeb 82% aptaujāto vecāku. Iedzīvotāju aptaujas ietvaros lielākā daļa (73%) vecāku norādījuši, ka viņu bērni apmeklē kādus pulciņus ārpus mācību iestādes obligātās programmas. Retāk pulciņu apmeklējumi aktuāli tiem vecākiem, kam ir bērni vecumā līdz 3 gadiem (39%). Pulciņu apmeklējuma intensitāte tieši saistīta arī ar vecāku ienākumiem - ja zemākajā ienākumu grupā (līdz 300 eiro) 60% vecāku norāda, ka to bērni apmeklē interešu izglītības pulciņus, tad augstākajā ienākumu grupā (virs 900 eiro) tie ir jau 83%. Vairums vecāku savus bērnus nodarbina sporta (47%), dejošanas (39%) un mūzikas (38%) pulciņos. Rīgā ievērojami populārāki nekā citās Latvijas pilsētās un lauku teritorijās ir datorzinātņu un/ vai elektronikas pulciņi....