PVN

Ceturtdien, 8. decembrī, Eiropas Komisija (EK) ir publicējusi ziņojumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisas kārtējo novērtējumu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Novērtējums tika veikts piecu gadu periodam no 2016. līdz 2020. gadam, kā arī tika veikts tā sauktais “ātrais” PVN plaisas novērtējums 2021. gadam. Neraugoties uz Covid‑19 negatīvo ietekmi uz Eiropas tautsaimniecības izaugsmi, atbilstoši publicētajiem datiem arī 2020. gadā ES dalībvalstīs salīdzinājumā ar 2019. gadu kopumā bija novērojama PVN plaisas samazināšanas tendence, gada laikā tai sarūkot no 11,0% līdz 9,1%. 2020. gadā PVN plaisas samazināšanas tendence turpinājās arī Latvijā, ierindojot to 5. vietā ES dalībvalstu starpā ar efektīvāko PVN iekasēšanas sistēmu. Pēc EK veiktā novērtējuma Latvijas PVN plaisa 2020. gadā bija 3,6%, kas bija par 3,6 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš. Pēc šī radītāja Latviju pārspēj tikai Nīderlande (2,8%), Zviedrija (2,0%), Igaunija (1,8%) un Somija (1,3%). EK ātrais PVN novērtējums 2021. gadam liecina, ka PVN plaisa Latvijā turpināja samazināties arī pērn, kaut...

Tuvojas visā pasaulē populārā izpārdošanas akcija – novembra pēdējā piektdiena jeb “Melnā piektdiena”, kad daudzi pārdevēji piedāvā iegādāties preces ar īpaši lielām atlaidēm. Tādēļ Valsts ieņēmumu dienests (VID), ka par precēm, ko iedzīvotāji iegādājas internetveikalos vai platformās un saņem sūtījumos no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES), tajā skaitā – no Apvienotās Karalistes, ir jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN). IOSS sūtījumi Pircējs var samaksāt PVN preces iegādes brīdī, ja e-komercijas platforma, kurā darbojas pārdevējs, ir ES reģistrējusies PVN īpašā režīma – IOSS (Import One Stop Shop) – izmantošanai. Ja trešās valsts komersants izmanto IOSS režīmu, tam ir tiesības iekļaut PVN preces cenā, un vēlāk šis PVN nonāk sūtījuma saņēmēja valsts budžetā. Informācija par to, ka PVN tiks iekasēts pirkuma brīdī, pārdevējam ir skaidri jānorāda savā e-komercijas platformā. Iegādājoties preces trešo valstu internetveikalos vai e-komercijas platformās, aicinām pievērst uzmanību tam, vai pie preces cenas atsevišķi ir norādīts PVN. Samaksājot PVN pirkuma brīdī, sūtījumus,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu situācijas aprakstu. Iesniedzējs ir Latvijas vadošais digitāls mācību portāls, kas sniedz pakalpojumus pašvaldībām, skolām un Latvijas iedzīvotājiem. Savā darbībā Iesniedzējs izstrādā mācību literatūru atbilstoši skolas mācību programmai (teorija, pārbaudes darbi, risinājumi, darba burtnīcas), kā arī citus mācību palīgmateriālus un publicē šos materiālus teksta formātā, prezentāciju, audio un video formātā savā internetā portālā, kur skolēni var apgūt mācību priekšmetus vai atsevišķas tēmas pēc skolas programmas, testēt un pilnveidot savas zināšanas, skolotāji var uzdot mājas darbus un pārbaudes darbus, izvēloties tos no Iesniedzēja materiālu krājumiem. Mācību literatūras darbus izstrādā autori (Latvijas pedagogi, eksperti), tos koriģē un apstrādā Iesniedzēja korektori un redaktori. Iesniedzēja saimnieciskās darbības veidu starpā ir arī 58.11 “Grāmatu izdošana”. Šajā klasē ietilpst grāmatu izdošana iespiestā, elektroniskā (kompaktdisku, elektronisko displeju u.c.) formātā vai audio formātā, vai internetā. Kopš 2022. gada 1. janvāra pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 5% apmērā piemēro iespieddarba vai elektroniska izdevuma...

Saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu 2021. gadā ir mainīta paziņojuma par pievienotās vērtības nodokļa samaksu (turpmāk – paziņojums) iesniegšanas kārtība no 2021. gada 1. janvāra, informē Valsts ieņēmumu dienests. Paziņojums – nodokļa deklarācija Lai Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktie neregulārie pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk arī – PVN) maksājumi atbilstu vienotā nodokļu konta ieviešanai 2021. gadā, ir mainīta paziņojuma iesniegšanas kārtība, kā rezultātā paziņojums vairs netiek uzskatīts par iesniedzamu informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk – VID), bet gan par nodokļa deklarāciju ar tajā veikto PVN samaksas aprēķinu un ir iesniedzams VID pirms PVN samaksas veikšanas. Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma regulējumam, kas bija spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim, gadījumos, kad personai bija pienākums iesniegt VID paziņojumu, PVN valsts budžetā bija jāiemaksā līdz paziņojuma iesniegšanas brīdim VID. Paziņojums līdz 2020. gada 31. decembrim bija iesniedzams pēc PVN samaksas veikšanas par attiecīgo darījumu un bija uzskatāms par informatīvu deklarāciju, ar ko persona informēja...

Par fizisko personu veiktajiem darījumiem ar kokmateriāliem piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokli. Kāds ir IIN režīms mežsaimniecības pakalpojumu sniedzējiem un meža īpašniekiem, Meža konsultāciju pakalpojumu centra organizētajā informatīvajā seminārā «Nodokļi mežsaimniecības pakalpojumu sniedzējiem un mežu īpašniekiem» stāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Otrās metodikas nodaļas galvenā nodokļu inspektore Maija Lisecka. Mežsaimniecības pakalpojumu sniedzējiem un mežu īpašniekiem ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekami šādi darījumi: ienākums no fiziskas personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas; Lauku atbalsta dienesta izmaksātās atbalsta summas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem meža īpašniekiem; ienākums, kas gūts, pārdodot zarus, kuri paredzēti šķeldošanai un iegūti ārpus meža zemes, attīrot īpašumā esošās lauksaimniecības zemes no krūmiem, vai mežā, izstrādājot cirsmu. Ja fiziska persona ir saņēmusi Lauku atbalsta dienesta (LAD) izmaksāto atbalsta summu par saimnieciskās darbības ierobežojumiem meža īpašniekiem, kas šajā gadījumā maksā IIN? Atbilde Ienākuma izmaksātājs LAD jau ieturējis IIN. Fiziskajai personai nekas...

Izdevumi, kas ir saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību, nav apliekami ar uzņēmumu ienākuma nodokli (turpmāk tekstā — UIN) un nav uzskatāmi par nosacīti sadalīto peļņu UIN likuma ietvaros. Savukārt par izdevumiem, kas nav saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību, ir jāmaksā UIN. UIN likuma ietvaros izdevumus iedala 3 kategorijās: Jāatceras, ka uz saimnieciskās darbības izdevumiem vienmēr var attiecināt to, kas ietilpst pakalpojuma vai preces cenā. Piemērs Pakalpojumu sniedzējs, piemēram, permanentā grima meistare, piedāvā klientam tēju vai kafiju, kamēr klientam tiek sniegts pakalpojums. To varētu uzskatīt par maltīti, kas piedāvāta darījuma partnerim, taču tā nebūt nav. Šajā gadījumā tēja vai kafija, kas piedāvāta klientam, ir iekļaujama pakalpojuma cenā, un līdz ar to šos izdevumus droši var norakstīt kā ar saimniecisko darbību saistītus izdevumus. Reklāmas izdevumi (ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi) Reklāmas likuma 1. pantā skaidrots termins «reklāma»: Reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai pasākums,...

Latvijā reģistrēts nodokļu maksātājs plāno iegādāties vieglo transportlīdzekli Somijā (auto būs reģistrēts Somijā). Vieglā transportlīdzekļa vērtība vairāk nekā 50 000 eiro. Kādi nodokļi būtu jāmaksā? Ko Latvijas uzņēmums drīkst attiecināt uz transporta izmaksām (degvielu, remonta izdevumus, rezerves daļas automašīnai)? Uzņēmums plāno sniegt Somijā transportlīdzekļu nomas pakalpojumus: 1 Somijas personai, kas nav nodokļa maksātāja, vai 2 Somijas reģistrētam nodokļa maksātājam. Kāda būs pakalpojuma sniegšanas vieta? Kādu PVN likmi Latvijā reģistrēts nodokļa maksātājs piemēro šādiem automobiļu nomas pakalpojumiem? Atbilde 1. Jāsāk ar to, ka jautājumā minētā vieglā transportlīdzekļa vērtība pārsniegs 50 000 eiro, tātad nodokļi jāskata kā par reprezentatīvo automobili. Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma 1. panta 17. daļa nosaka: Reprezentatīvs automobilis ir automobilis, kura vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa pārsniedz 50 000 eiro un kurš ir vieglais automobilis, kura sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas vietas, izņemot operatīvo transportlīdzekli vai speciālo vieglo automobili (neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzīvojamais automobilis vai katafalks, vieglais automobilis,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Paziņojuma par pievienotās vērtības nodokļa samaksu iesniegšana", kurā norādīts, ka saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu, lai nodrošinātu, ka tajā saņemto maksājumu ir iespējams attiecināt uz konkrēto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samaksas mērķi, paziņojums ir iesniedzams pirms PVN samaksas par attiecīgo darījumu un tas uzskatāms par nodokļa deklarāciju atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 19. punktam. Paziņojumu iesniedz: no VID PVN maksātāju reģistra izslēgti nodokļa maksātāji; nereģistrēti nodokļa maksātāji, kas pārsnieguši Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto reģistrācijas slieksni; pircēji, kas veikuši jauna transportlīdzekļa iegādi Eiropas Savienības teritorijā; debitori attiecībā uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105. pantā minētajiem darījumiem; tiesu izpildītāji, kas aprēķinājuši PVN par mantas pārdošanu to rīkotajās izsolēs; citas personas, kurām budžetā ir jāmaksā PVN, kas nav uzrādāms PVN deklarācijā. Paziņojuma iesniegšanas termiņš ir atkarīgs no paziņojuma sniegšanas iemesla. Ja paziņojums ir jāsniedz tāpēc, ka nodokļa maksātājs ir izslēgts no VID PVN...

Lielākajā daļā uzņēmumu krājumi veido būtisku apgrozāmo līdzekļu daļu. Atkarībā no uzņēmuma darbības veida krājumu struktūra būs atšķirīga: ražošanai būs iepirktas izejvielas, pārdošanai iegādāta prece un pakalpojumu sniegšanai iepirki materiāli. Krājumu uzskaitē svarīgi savlaicīgi un precīzi uzskaitīt krājumu rašanos un kustību. Uzņēmumā jānodrošina krājumu saglabāšana un kontrole, maksimāli novēršot krājumu zudumus, bojāšanos un piesavināšanās iespējas. Taču, ja nu tomēr ir konstatēti zudumi, tad grāmatvedim jānoskaidro, vai neveidojas ar nodokļiem apliekams objekts. Kaut arī tikko kā ir beidzies 2021. gada pārskatu iesniegšanas termiņš, bet ir jau septembris, tātad grāmatvežiem atkal jāsāk domāt par gada pārskatiem, līdz ar to arī par gada inventarizācijām un notikumiem, kas varētu ietekmēt pārskata gada finanšu rezultātu un pēdējā mēneša uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā un pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā uzrādāmos notikumus. Viens no šādiem notikumiem būs krājumu virsnormatīvie zudumi. Krājumu zudumi Krājumu zudumi var rasties dažādu iemeslu dēļ: preču piegādes un glabāšanas procesā iespējami nožuvumi, nobirumi vai izgarojumi; ražošanas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) augustā aktualizējis metodisko materiālu "Par pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanu ar nekustamo īpašumu saistītiem pakalpojumiem". Pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšanas princips ar nekustamo īpašumu (turpmāk - NĪ) saistītiem pakalpojumiem ir noteikts Pievienotās vērtības nodokļa likuma 25. pantā. Likums paredz, ka ar NĪ saistītu pakalpojumu, tai skaitā ar NĪ saistīta darījuma starpnieku un ekspertu pakalpojuma, viesu izmitināšanas pakalpojuma, NĪ nomas pakalpojuma, būvniecības pakalpojuma, būvdarbu sagatavošanas (tai skaitā arhitektu pakalpojuma), būvdarbu koordinācijas un uzraudzības pakalpojuma sniegšanas vieta ir vieta, kur šis nekustamais īpašums atrodas. Lai labāk izprastu šī regulējuma būtību, VID norāda, ka, piemērojot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 25. pantu, par NĪ uzskata: jebkuru konkrētu zemes virsmas daļu vai daļu zem tās, kurai var nodibināt īpašumu un valdījumu; jebkuru ēku vai būvi, kas nostiprināta uz zemes vai zemē virs vai zem jūras līmeņa, kuru nav iespējams vienkārši nojaukt vai pārvietot; jebkuru elementu, kas uzstādīts un ir ēkas vai būves sastāvdaļa, bez kuras...

Pievienotās vērtības nodokli (PVN) par pakalpojumiem, kuru darījuma vieta ir cita Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts un kuri sniegti personām, kas nav nodokļa maksātāji, pakalpojumu sniedzējam (iekšzemes nodokļa maksātājam vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātājam, kam ir pārstāvniecība Latvijā) no 2021. gada 1. jūlija ir izvēles iespēja: reģistrēties PVN vajadzībām katrā ES dalībvalstī, kur tiek sniegti šādi pakalpojumi; reģistrēties Latvijā Pievienotās vērtības nodokļa likuma 140.3 pantā minētā Savienības režīma izmantošanai un aprēķināto citu ES dalībvalstu PVN deklarēt un samaksāt, izmantojot Savienības režīma deklarāciju (turpmāk – OSS deklarācija). Šāds skaidrojums sniegts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) augustā aktualizētajā metodiskajā materiālā "Par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu pakalpojumiem". VID uzsver, ka minētajā izņēmuma situācijā, kurā nepiemēro pakalpojuma sniegšanas vietas pamatprincipu, pakalpojuma saņēmējs ir persona, kas neveic saimniecisko darbību un pakalpojumam piemēro nevis tās valsts PVN, kas ir pakalpojuma sniedzēja saimnieciskās darbības mītnes vieta, bet gan tās valsts PVN, kur šo pakalpojumu izmanto. Attiecīgi šādā gadījumā...

Saistībā ar notikumiem Ukrainā, Valsts ieņēmumu dienests informē par pašlaik spēkā esošo kārtību nodokļu piemērošanā situācijā, ja uzņēmums sniedz palīdzību personām Ukrainā. Pievienotās vērtības nodoklis Vispārīgā gadījumā ziedojumiem pievienotās vērtības nodokli nepiemēro. Tas nozīmē, ka PVN par ziedoto preču iegādi vai to ražošanai iegādātajiem materiāliem un pakalpojumiem nav atskaitāms kā priekšnodoklis. Reģistrēti PVN maksātāji, kuri ziedo preces, par kuru iegādi vai to ražošanai iegādātajiem materiāliem un pakalpojumiem bija atskaitīts priekšnodoklis, korektai PVN piemērošanai izvēlas vienu no šādiem risinājumiem: koriģē iepriekš atskaitīto priekšnodokli; aprēķina PVN par ziedotajām precēm kā par pašpatēriņu, izrakstot sev nodokļa rēķinu. Latvijas Republikas Saeima 2022. gada 10. martā pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, kurā, tostarp, ietverta arī PVN 0% likmes piemērošana ziedojumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam. Atbilstoši minētajam likumam PVN 0% likmi piemēro tādai preču piegādei, ko reģistrēts nodokļa maksātājs bez maksas piegādā sabiedriskā labuma organizācijai, kas: šīs preces eksportē no Eiropas Savienības teritorijas kā daļu no savām humānām, labdarības...

Fiziskai personai, veicot kokmateriālu piegādes vai sniedzot ciršanas tiesību piešķiršanas pakalpojumus, var rasties pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā un/vai nomaksāt pievienotās vērtības nodokli valsts budžetā. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas Pirmās metodikas nodaļas galvenā nodokļu inspektore Janīna Bukovska meža konsultāciju pakalpojumu centra organizētajā informatīvajā seminārā «Nodokļi mežsaimniecības pakalpojumu sniedzējiem un mežu īpašniekiem» skaidroja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu fizisko personu veiktajiem darījumiem ar kokmateriāliem. Turklāt jāpiebilst, ka Valsts ieņēmumu dienests šobrīd pastiprināti kontrolē darījumus ar mežiem. Kas ir saimnieciskā darbība Pievienotās vērtības nodokļa likumā un Iedzīvotāju ienākumu nodokļa likumā noteiktā saimnieciskā darbība un nodokļu maksātāju pazīmes ir atšķirīgas. Proti, Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē PVN maksātājs ir persona, kura patstāvīgi jebkurā vietā veic jebkuru saimniecisko darbību neatkarīgi no šīs darbības mērķa vai rezultāta. Līdz ar to PVN maksātājs var būt arī fiziska persona, ne tikai komersants. Savukārt saimnieciskā darbība Pievienotās vērtības nodokļa likuma...

Tiem Latvijas reģistrētajiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājiem, kuri ir maksājuši PVN Šveicē, taču viņu pastāvīgā dzīvesvieta, saimnieciskās darbības vieta vai pastāvīgā pārstāvniecība atrodas Latvijā, ievērojot noteiktus nosacījumus, ir iespēja saņemt atpakaļ samaksāto PVN summu. Lai to saņemtu, Latvijas reģistrētam PVN maksātājam ir jāapliecina Šveices Federālajai nodokļu administrācijai, ka tas savu saimniecisko darbību ir veicis Latvijā un Latvijā tam ir arī pastāvīgā dzīvesvieta vai pastāvīgā pārstāvniecība. To var izdarīt, iesniedzot Šveices Federālajai nodokļu administrācijai Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsniegtu apliecinājumu-sertifikātu par to, ka reģistrētam PVN maksātājam atmaksas periodā (attiecīgajā kalendārajā gadā, kurā maksāts PVN Šveicei) ir spēkā saimnieciskās darbības veicēja statuss. Pieteikties šim apliecinājumam var VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), iesniedzot iesniegumu brīvā formā. Apliecinājumā obligāti ir jābūt norādītam: • ka PVN atmaksas pieteikuma iesniedzējs (Latvijas reģistrēts PVN maksātājs) ir reģistrēts VID PVN maksātāju reģistrā tajā laika posmā, par kuru tiek pieprasīta PVN atmaksa; vai • datumu, kurā PVN atmaksas pieteikuma...

Pievienotās vērtības nodokļa likums (turpmāk — PVN likums) nosaka preču vai pakalpojumu kategorijas, kurām nodokļa piemērošana atšķiras no vispārējās kārtības, nosaucot to par īpašu nodokļa piemērošanas režīmu, t.i., apgrieztā PVN maksāšanas kārtība vai, kā sarunvalodā mēdz teikt, reversa darījumi. Būtība šai īpašajai kārtībai ir tajā, ka nodokli par sniegtajiem pakalpojumiem vai preču piegādēm valsts budžetā maksā (aprēķina) pakalpojumu vai preču saņēmējs (PVN likuma 84. panta 4. daļa). Savukārt priekšnodoklis reversa darījumos ir aprēķinātā nodokļa summa par iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem, par kuriem nodokli valsts budžetā maksā saņēmējs, ja preces iegādātas vai pakalpojumi saņemti ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai (PVN likuma 92. panta 1. daļas 6. un 7. punkts). Šajā rakstā apskatīšu praksē biežāk sastopamo (1. tabula) reversa darījumu kopīgo un atšķirīgo likuma normu piemērošanā, kā arī atspoguļošanu grāmatvedības uzskaitē un uzrādīšanu PVN deklarācijā. 1. tabula Darījums PVN likuma pants Darījuma veids Kokmateriālu piegādes 141. pants • nocirsti un atzaroti, sagarumoti vai...