NODOKĻI

Likmprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", ko 3. oktobrī izskatīja Ministru kabinets, paredz, ka, ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) tikai līdz pēctaksācijas gada 15.martam saņem informāciju par taksācijas gada solidaritātes nodokli, kas pārskaitīts kā IIN avanss, likuma grozījumi paredz, ka personas, kuru gada ienākums pārsniedz 55 000 euro, deklarāciju varēs iesniegt tikai no 1.aprīļa (deklarācijas iesniegšanas beigu termiņš – 1.jūnijs tāpat kā līdz šim). Saistībā ar VID prognozētā gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru precizēts periods, par kādu nosaka šo diferencēto neapliekamo minimumu. Tāpat tiek precizēta metodika, kā tiek noteikts diferencētais neapliekamais minimums, ja nodokļa maksātājs ir saimnieciskās darbības veicējs. Atkarībā no nodokļa maksātāja situācijas vai nu tiek ņemts vērā pirmstaksācijas gada saimnieciskās darbības ienākumus, vai arī prognozētie saimnieciskās darbības ienākumi (šajā gadījumā faktiskos pirmstaksācijas gada saimnieciskās darbības ienākumus neņem vērā). Likumprojektā iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresijas pirmais slieksnis ir noteikts 20 000 euro gadā. Savukārt algas nodokļa piemērošanai pirmais progresijas...

Finanšu ministrija sniegusi savu redzējumu jautājumā, ko aktualizējusi Valsts kontrole saistībā ar iespēju Valsts ieņēmumu dienestam (VID) rast risinājumu, lai potenciālie mantinieki pirms mantojuma lietas ierosināšanas varētu iegūt datus par mirušās personas nodokļu pārmaksu esību un apmēru, kā arī informēt sabiedrību par šāda pakalpojuma pieejamību un kārtību informācijas pieprasīšanai un saņemšanai. Atbilde lasāma valdībā 3. oktobrī izskatītajā informatīvajā ziņojumā "Par Latvijas Republikas 2016.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem" Finanšu ministrija uzskata, ka, ņemot vērā to, ka informāciju par mantinieku apstiprināšanu mantojuma tiesībās Valsts ieņēmumu dienests iegūst ar nobīdi laikā (notāram nav pienākums informēt Valsts ieņēmumu dienestu par personas apstiprināšanu mantojuma tiesībās), var būt situācijas, kad atbilstoši Valsts ieņēmumu dienestā pieejamajai informācijai nodokļu pārmaksas un parādi attiecas uz mirušo personu (mantojuma atstājēju), bet faktiski uz konkrēto brīdi šīs tiesības un saistības jau ir ieguvusi cita persona (mantinieks). Līdz ar to sniegt informāciju par mirušās personas saistību un tiesību apjomu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis skaidrojumu, kāpēc nodokļu atvieglojumi netiek automātiski piemēroti pensionāriem ar invaliditāti, kā to savā revīzijas ziņojumā “Par Latvijas Republikas 2016.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem" norādījusi Valsts kontrole, sniedzam precizējošu skaidrojumu. Informācija par invaliditātes statusu savā algas nodokļu grāmatiņā ir jānorāda personai pašai. VID nav tiesīgs personas vietā informāciju par personas invaliditāti (vai jebkādu citu informāciju) norādīt darba devējam vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai. Vēl jo vairāk – informācija par invaliditātes statusu ir uzskatāma par sensitīviem personas datiem, kurus persona var brīvi izvēlēties savam darba devējam vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai nenorādīt. Tādējādi, aprēķinot vecuma pensiju vai darba algu, nodokļu atvieglojumi par invaliditāti personai netiek piemēroti, taču persona tos var atgūt nākamajā gadā, iesniedzot VID gada ienākumu deklarāciju. Šādu kārtību nosaka likums un, lai to mainītu, būtu jāveic grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, noteiktos gadījumos paredzot VID tiesības personas vietā veikt atzīmes algas...

Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.panta pirmā daļa nosaka, ka fiziskās personas ienākums no saimnieciskās darbības tiek aprēķināts kā šajā pantā noteikto ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpība. No 2018.gada 1.janvāra stājas spēkā likums ”Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (pieņemts Saeimā 2017.gada 28.jūlijā), kas paredz, ka saimnieciskās darbības veicējs, aprēķinot ienākumus, var piemērot ierobežotu izdevumu apjomu. Saimnieciskās darbības veicējam pienākums veikt obligātās iemaksas kā pašnodarbinātai personai iestājas tad, ja viņa ienākumi sasniedz valstī noteikto minimālo darba algu mēnesī. Valdība 3. oktobra sēdē atbalstījusi Labklājības ministrijas izstrādāto likuma grozījumu projektu, kas paredz, ka, ņemot vērā, ka saimnieciskās darbības veicējs kā pašnodarbināta persona obligātās iemaksas veiks no saviem līdzekļiem 32,13%, tad, nosakot ienākumu, nav pamata ierobežot izdevumu apjomu. Tādējādi likumprojektā paredzēts, ka, aprēķinot ienākumus obligāto iemaksu objektam, neņem vērā likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktos ar saimniecisko darbību saistītos izdevumu ierobežojumus. Līdz ar to saimnieciskās darbības veicējiem samazināsies nodokļu slogs, jo,...

Saeima šā gada 27. jūlijā pieņēma grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas noteica, ka no 2018.gada 1.janvāra autoratlīdzības izmaksātājam būs pienākumu no saviem līdzekļiem veikt 5% obligātās iemaksas no autoratlīdzības apmēra pensiju apdrošināšanai. Tā kā no likuma tiek izslēgta 6.panta četrpadsmitā daļa, tad autoratlīdzības saņēmējs vairs nevarētu arī izvēlēties no autoratlīdzības veikt vai neveikt obligātās iemaksas. Tādējādi izriet, ka autoratlīdzības saņēmējam, kura ienākumi no autoratlīdzībām mēnesī sasniegtu vai pārsniegtu valstī noteiktās minimālās darba algas apmēru, būtu jāveic obligātās iemaksas kā pašnodarbinātajam. Lai nepalielinātu administratīvo un nodokļu slogu, valdībā 3. oktobrī atbalstītais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" paredz, ka autoratlīdzības saņēmējam, kurš ir reģistrēts kā darba ņēmējs un par kuru obligātās iemaksas kā par darba ņēmēju tiek veiktas mēnesī vismaz no valstī noteiktās minimālās darba algas, nebūs jāreģistrējas un jāveic obligātās iemaksas no autoratlīdzības kā pašnodarbinātai personai. Likumprojekta anotācijā gan norādīts, ka vienlaikus likumā nosakāms, ka šos nosacījumus nepiemēro...

Valdība 3.oktobrī apstiprināja grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz ieviest pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto 5 procentu likmi Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām, dārzeņiem un kartupeļiem, tostarp mazgātiem, mizotiem, lobītiem, grieztiem un fasētiem, bet ne termiski vai kā citādi apstrādātiem, piemēram, saldētiem, sālītiem, kaltētiem. Lai nebūtu neskaidrību, likumam izveidots jauns pielikums, kurā uzskaitīti augļi, ogas un dārzeņi, kam no nākamā gada būs jāpiemēro pazeminātā 5 procentu PVN likme. Prognozēts, ka PVN samazinātās likmes 5 procentu apmērā ieviešana svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegādēm pozitīvi ietekmēs tautsaimniecību un var samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru, kā arī mazināt ēnu ekonomikas negatīvās sekas legāli strādājošajos uzņēmumos. Tā kā PVN tiešā veidā ietekmē pārtikas produktu gala cenu, piemērojot PVN samazināto likmi 5 procentu apmērā augļiem, ogām un dārzeņiem, ir gaidāms mazumtirdzniecības cenu samazinājums (Informatīvajā ziņojumā tiek prognozēts, ka cenu samazinājums var sniegties līdz pat 6,7 procentu apmēram), palielinot pārtikas pieejamību iedzīvotājiem. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka ar...

Vairums nevalstisko organizācijas no NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes nosūtīja vēstuli Ministru prezidentam ar aicinājumu skaidrot līdzšinējo budžeta pieņemšanas necaurspīdīgo procesu un aicināja Ministru prezidentu nodrošināt, lai valsts budžeta projekta veidošanas procesā tiktu ieviests mehānisms nevalstisko organizāciju pilnvērtīgai iesaistīšanai valsts budžeta izstrādes procesā - gan konsultāciju procesā, gan arī priekšlikumu sniegšanā Finanšu ministrijai bez nozaru ministriju starpniecības, lai nodrošinātu to, ka budžeta pieņemšanas procesā būtu uzklausītas sabiedrības intereses un vajadzības. Iemesls šādas vēstules nosūtīšanai bija ministru prezidenta M. Kučinska publiskie izteikumi “(..) ministriju budžetos ir iestrādāts atbalsts atsevišķām nevalstiskajām organizācijām” . Bet NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padome, kurā izskata un sniedz rekomendācijas nevalstiskā sektora un sabiedrības interešu horizontālajiem jautājumiem, tai skaitā finansējuma pieejamību, par šādu procesu netika informēta, līdz ar to radot bažas par procesa objektivitāti. Tāpat ir zināms, ka budžetā ir pieprasīts papildus finansējums NVO atbalstam 6,5 miljonu apmērā, kas ir apsveicami, īpaši apzinoties, ka nākamajā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2017. gada septembrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Ministru kabineta 12. septembra noteikumi Nr. 539 “Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 6. janvāra noteikumos Nr. 3 “Noteikumi par izložu un azartspēļu nodokļa pārskatu veidlapu paraugiem un izložu un azartspēļu nodokļu pārskatu iesniegšanas kārtību”” Saskaņā ar 2016.gada 23.novembrī pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”, kas stājās spēkā 2017.gada 1.janvārī, veiktas izmaiņas noteikumos, grozot pārskatu par aprēķināto izložu nodokli par valsts un vietējā mēroga izlozēm un momentloterijām, lai tajā norādāmā informācija būtu atbilstoša minētā likuma 7.panta redakcijai. Tādejādi ar grozījumiem, jaunā redakcijā ir izteikts noteikumu 2. pielikums “Pārskats par aprēķināto izložu nodokli par valsts un vietējā mēroga izlozēm un momentloterijām”, nodrošinot iespēju pārskata aizpildītājiem sniegt precīzu informāciju par aprēķinātajām izložu nodokļa summām. Grozījumi stājas spēkā ar pārskata ceturksni, kas sākas 2017. gada 1. oktobrī. 12.09.2017 15.09.2017. Ministru kabineta...

Stacionārie fotoradari, kas atrodas uz Latvijas autoceļiem, par kuriem Autoceļu lietošanas nodevas likumā noteiktā kārtībā ir jāmaksā autoceļu lietošanas nodeva jeb vinjete, uzsākuši kontrolēt vinjetes esamības faktu, informē Satiksmes ministrija. Stacionārie fotoradari turpmāk fiksēs ne vien ātruma pārkāpumus, OCTA un tehniskās apskates derīgumu, bet arī vinjetes esamību. Ministrija atgādina, ka par Autoceļu lietošanas nodevas likumā noteikto autoceļu lietošanas nodevu jeb vinjeti no šā gada 1.janvāra jāmaksā arī par kravas transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir no 3000 līdz 3500 kilogramiem. Kravas transportlīdzekļiem ar pilnu masu no 3000 līdz 3500 kilogramiem nodevas dienas likme ir seši eiro, nedēļas likme - 14 eiro, mēneša likme - 28 eiro, bet gada likme - 300 eiro. Ja stacionārais fotoradars vienam transportlīdzeklim fiksēs vairākus pārkāpumus, sods tiks piemērots tikai par lielāko pārkāpumu. Piemēram, ja auto tiks pieķerts par ātruma pārsniegšanu, bet tam nebūs derīga arī OCTA, tehniskā apskate, kā arī vinjete, tad sods tiks piemērots...

Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne "Bilances Akadēmijas" seminārā "UIN, aktuālās izmaiņas un jaunumi" 29. augustā skaidroja, kā jaunajā nodokļu sistēmā ar nodokli tiks aplikti uzņēmuma jauniegādātie, kā arī vecie aktīvi, kas nav saistīti ar tā saimniecisko darbību. Uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma paredz, ka pie ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem (kuri palielina nodokļa bāzi) pieskaitāmi arī to aktīvu iegādes izdevumi, kuri iegādāti, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, un tiek izmantoti mērķiem, kas nav saistīti ar saimnieciskās darbības nodrošināšanu, kā arī šo aktīvu uzturēšanas izdevumi. "Lai to varētu labāk saprast, ilustrēšu ar piemēru. Pieņemsim, ir konsultāciju uzņēmums, kura īpašnieks vēlas, lai tiek iegādāta jahta. Jahta tiek iegādāta 2018. gada martā par 100 000 eiro. Pienāk nākamā gada jūlijs un jahtas vērtība jāiekļauj UIN apliekamajā bāzē, jahtas iegādes summai jāpiemēro nodoklis. Tātad, tie aktīvi, kas iegādāti no nākamā gada 1. janvāra un nav saistīti ar saimniecisko darbību, pilnā apmērā palielina mēneša...

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada astoņos mēnešos bijis 367,8 milj. eiro pārpalikums, augusta mēnesī vien, līdz ar straujāku ieņēmumu palielinājumu, palielinoties par 74,2 milj. eiro. Janvārī-augustā konsolidētajā kopbudžetā vērojams nozīmīgs nodokļu ieņēmumu kāpums. Kopbudžetā nodokļi šogad līdz augusta beigām iekasēti 5 235,1 milj. eiro apmērā. Salīdzinot ar 2016.gada astoņu mēnešu periodu, kopbudžetā nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 364,8 milj. eiro jeb 7,5%. Ņemot vērā darba samaksas līmeņa pieaugumu, kas nodrošināja labākus darba spēka nodokļu ieņēmumus, nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 101,2% apmērā, tādējādi nodokļu ieņēmumi bija 63,4 milj. eiro virs plānotā. Pārējās ieņēmumu pozīcijas kopbudžetā astoņos mēnešos kopumā veidoja ieņēmumu palielinājumu vien par 27,3 milj. eiro jeb 2,3%. Vienlaikus, līdz ar intensīvāku ES fondu projektu īstenošanu straujāk palielinājušies tādas izdevumu pozīcijas kā kapitālie izdevumi un kārtējie izdevumi. Konsolidētā kopbudžeta izdevumi šā gada astoņos mēnešos bija 6 060,2 milj. eiro un salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu palielinājās par 273,9 milj. eiro jeb 4,7%. Pērn astoņu...

Lai nodokļu maksātājiem atvieglotu radušos nodokļu parāda slogu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) laikā no 2017. gada 2. oktobra līdz 2018.gada 2.janvārim aicina ikvienu, kam izveidojies nodokļu parāds, pieteikties VID uz atbalsta pasākumu. Tas paredz nokavējuma un soda naudas pilnīgu dzēšanu ar nosacījumu, ka ne vēlāk kā līdz 2019.gada 31.decembrim tiek samaksāts nodokļu pamatparāds. Atbalsta pasākuma var pieteikties gan privātpersonas, gan komersanti. Tas atteicas uz visiem nodokļu veidiem, izņemot nekustamā īpašuma nodokli un solidaritātes nodokli, neatkarīgi no tā, par cik senu laika posmu nodokļu parāds izveidojies. Ikviena fiziskā persona var pieteikties atbalsta pasākumam, norādot to nodokļu pamatparāda summu sadalījumā pa nodokļu veidiem, kāds tai ir pēc stāvokļa uz pieteikuma iesniegšanas dienu. Savukārt ikviena juridiska persona var pieteikties atbalsta pasākumam, norādot nodokļu pamatparāda summu sadalījumā pa nodokļu veidiem, kas nepārsniedz nodokļu pamatparāda apmēru pēc stāvokļa 2017. gada 1. jūnijā un nav samaksāta līdz dienai, kad iesniegts iesniegums par pieteikšanos atbalstam. Pieteikties nodokļu atbalsta pasākumam...

Lai nodokļu maksātājiem atvieglotu radušos nodokļu parāda slogu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) laikā no 2017. gada 1. oktobra līdz 2018.gada 2.janvārim aicinām ikvienu, kam izveidojies nodokļu parāds, pieteikties VID uz atbalsta pasākumu. Tas paredz nokavējuma un soda naudas pilnīgu dzēšanu ar nosacījumu, ka ne vēlāk kā līdz 2019.gada 31.decembrim tiek samaksāts nodokļu pamatparāds. Atbalsta pasākuma var pieteikties gan privātpersonas, gan komersanti. Tas atteicas uz visiem nodokļu veidiem, izņemot nekustamā īpašuma nodokli un solidaritātes nodokli, neatkarīgi no tā, par cik senu laika posmu nodokļu parāds izveidojies. Ikviena fiziskā persona var pieteikties atbalsta pasākumam, norādot to nodokļu pamatparāda summu sadalījumā pa nodokļu veidiem, kāds tai ir pēc stāvokļa uz pieteikuma iesniegšanas dienu. Savukārt ikviena juridiska persona var pieteikties atbalsta pasākumam, norādot nodokļu pamatparāda summu sadalījumā pa nodokļu veidiem, kas nepārsniedz nodokļu pamatparāda apmēru pēc stāvokļa 2017. gada 1. jūnijā un nav samaksāta līdz dienai, kad iesniegts iesniegums par pieteikšanos atbalstam. Vairāk informācijas šeit: Nodokļu...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 27.septembrī, trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja Sociālā uzņēmuma likumu, kas izstrādāts ar mērķi radīt labvēlīgu vidi sociālajai uzņēmējdarbībai. Jaunā tiesiskā regulējuma mērķis ir veicināt sabiedrības dzīves kvalitāti un sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju nodarbinātību. Jaunais likums dos tiesisko ietvaru, paredzot gan kritērijus sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai, gan kārtību, kā valsts atbalstīs šāda veida uzņēmējdarbību. Sociālā uzņēmuma statusu varēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kas īsteno radošu saimniecisko darbību ar labvēlīgu sociālo ietekmi, piemēram, sniedz sociālos pakalpojumus, veido iekļaujošu pilsonisko sabiedrību, veicina izglītību, atbalsta zinātni, strādā pie vides aizsardzības un saglabāšanas, nodrošina dzīvnieku aizsardzību vai veicina kultūras daudzveidību. Pēc plašām diskusijām komisijā atbalstītas arī pašvaldību tiesības piedalīties sociālā uzņēmuma izveidē un darbībā. Taču pašvaldībām šādos uzņēmumos nevarēs būt balsu vairākums, kā arī šī uzņēmuma darbības mērķim jābūt mērķa grupas nodarbinātībai. Šāda norma būs spēkā trīs gadus pēc likuma spēkā stāšanās, taču likumdevējam, izvērtējot likuma darbību, būs...

Šā gada 26.septembra sēdē Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus būvkomersantu reģistrācijas noteikumos. Grozījumi noteikumos ir sagatavoti, ņemot vērā sekojošus principus: būvkomersantu nodeva tiek aprēķināta no pārbaudāma gada pārskata rādītāja; tiek vienādota nodevas piemērošana attiecībā uz visiem būvkomersantiem; veicināta nozares ģenerālvienošanās noslēgšana; veicināta konkurence, atsakoties no būvspeciālistu nodarbinātības ierobežojumiem. Ar grozījumiem noteikumos paredzēts, ka turpmāk būvkomersantu ikgadējo valsts nodevu maksās bez izņēmuma visi būvkomersantu reģistrā reģistrētie būvkomersanti. Pašlaik nodevu maksā būvdarbu veicēji un būvuzraugi, savukārt arhitektūras, projektēšanas un inženierizpētes pakalpojuma sniedzēji nodevu nemaksā. Nav pamata šo slogu uzlikt tikai daļai no reģistrā reģistrētajiem būvkomersantiem, šāds izņēmums arī nenodrošina vienlīdzīgus nosacījumus starp visiem būvkomersantiem. Grozījumi arī paredz, ka turpmāk reģistrā iekļaus visus komersantus, kuri norādīja būvniecību kā savu galveno darbības veidu. Grozījumi paredz, ka turpmāk valsts nodevu par ikgadējās informācijas iekļaušanu būvkomersantu reģistrā būvkomersants maksās no attiecīgā gada neto apgrozījuma. Savukārt tie būvkomersanti, kuri būs parakstījuši nozares darba koplīgumu Darba likuma izpratnē...