NODOKĻI

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) aicina Latgales, Zemgales un Vidzemes lauksaimniekus, kuri šīs vasaras nogalē laika apstākļu izraisīto plūdu dēļ ir cietuši zaudējumus, vērsties VID un izmantot pieejamo valsts atbalstu nodokļu saistību izpildes jomā. Kā rīkoties, ja kavēts nodokļu maksājumu termiņš Lauksaimniekiem, kuriem nodokļu maksājumu termiņa kavējumi ir radušies saistībā ar lietavu un plūdu radītajiem zaudējumiem, ir iespēja ar motivētu rakstveida iesniegumu vērsties VID ar lūgumu sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz vienam gadam nokavēto nodokļu maksājumu samaksu, ja termiņa kavējums radies nepārvaramas varas rezultātā. Papildus iesniegumam ir jāiesniedz VID dokumentāri pierādījumi tam, ka iestājušies nepārvaramas varas apstākļi. Ja cietušās personas (lauksaimnieki) nodokļu maksājumus sadalīs termiņos, tiem netiks piemērota nokavējuma nauda. Savukārt tie uzņēmumi, kurus ārkārtas apstākļi skāruši pastarpināti, var izmantot likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24.panta pirmās daļas 1.punktā paredzēto iespēju sadalīt nodokļu samaksu uz laiku līdz vienam gadam. Šajā gadījumā nodokļu maksātājam ne vēlāk kā mēnesi...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2017.gada augustā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" Ar grozījumiem noteikts, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, obligāto iemaksu likme ir 35,09 procenti, no kuriem 24,09 procentus maksā darba devējs un 11 procentus – darba ņēmējs. Ja pašnodarbinātas personas ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru, papildus obligātajām iemaksām, kas tiek noteiktas līdzšinējā kārtībā, tai reizi ceturksnī ir jāveic obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai vismaz 5 procentu apmērā no brīvi izraudzīto obligāto iemaksu objekta un faktisko ienākumu starpības. Ja pašnodarbinātas personas ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, tai ir jāveic obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai vismaz 5 procentu apmērā. Iemaksas pensiju apdrošināšanai var neveikt, ja pašnodarbinātā ienākumi taksācijas gadā nesasniedz 50 euro. Autoratlīdzību saņēmējam, ja tā ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru, ir jāveic obligātās iemaksas kā pašnodarbinātai...

No 2018. gada 1. janvāra valstī minimālā alga būs noteikta 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā. To nosaka otrdien, 29. augustā, valdības sēdē pieņemtie noteikumi „Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr.656 „Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu””. Minimālās mēneša darba algas paaugstinājums tiek realizēts vienlaikus ar darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu, vienlaikus mazinot šī lēmuma ietekmi uz darbaspēka izmaksu pieaugumu. Plānots, ka minimālās mēneša darba algas apmērs 430 eiro paliks nemainīgs trīs gadus. Minimālā mēneša darba alga tiek ņemta vērā kā mērs arī dažādās tiesiskajās situācijās – piemēram, nosakot minimālos uzturlīdzekļus bērnam vai izmaksājot tos no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, sodu sistēmā, personas materiālā stāvokļa noteikšanā un zaudējumu apmēra noteikšanā. Noteikumus izstrādāja Labklājības ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju, kas sakarā ar minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu no 380 eiro līdz 430 eiro veica finanšu aprēķinus par ietekmi uz valsts...

Tie iedzīvotāji, kuru gada apliekamo ienākumu kopējais apmērs 2016.gadā nepārsniedza 12 000 eiro, var atgūt daļu no samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Lai to izdarītu, Valsts ieņēmumu dienestā jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Visērtāk to izdarīt, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Nosakot gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, tiek ņemta vērā ne tikai alga, bet arī citi gada laikā gūtie ar nodokli apliekamie personas ienākumi (piemēram, ienākumi no saimnieciskās darbības, ienākumi no nekustamā īpašuma pārdošanas, dividendes, procentu ienākumi u.c.). To aprēķina saskaņā ar īpašu formulu, kas noteikta Ministru kabineta 2016.gada 5.janvāra noteikumos Nr.1 “Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai”. Formulā ir iestrādāts princips – jo personas ienākumi ir mazāki, jo lielāka ir atgūstamā nodokļu summa. Lai pārliecinātos, vai piemērojams diferencētais neapliekamais minimums, aicina izmantot VID mājaslapā pieejamo Diferencētā neapliekamā minimuma kalkulatoru. Kalkulatora ailītēs norādīti tie ienākuma veidi, kurus ņem vērā, veicot aprēķinu - jo precīzākus...

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus par iespējamiem risinājumiem obligātā iepirkuma izmaksu samazināšanai un iesniedz tos izvērtēšanai Ministru kabinetam. Analizējot vidējā termiņa elektroenerģijas tirgus attīstību, Ekonomikas ministrija identificējusi riskus, kas var izraisīt obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pieaugumu, attiecīgi palielinot arī elektroenerģijas cenas. 2017. gada beigās paredzēts izbeigt subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) piemērošanu, kas kopā ar AS “Latvenergo” dividendēm veidoja finansējuma bāzi, no kuras valdība kompensēja OIK pieaugumu virs 26,79 EUR/MWh apmērā. Kā zināms, lai novērstu elektroenerģijas cenas strauju kāpumu valdība apņēmusies noturēt OIK 26,79 EUR/MWh apmērā, vienlaikus no valsts budžeta finansējot faktisko OIK pieauguma starpību. Gadījumā, ja netiks rasts jauns risinājums OIK izmaksu samazināšanai, ar 2019. gada aprīli vidējais OIK pieaugs līdz 40,01 EUR/MWh, bet ar 2020. gada aprīli – līdz 40,48 EUR/MWh, attiecīgi izraisot arī strauju elektroenerģijas cenu kāpumu gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām. Tādēļ, lai novērstu OIK un līdz ar to arī elektroenerģijas cenu kāpumu, Ekonomikas ministrija izvērtējusi dažādus iespējamos scenārijus, tostarp...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) norāda, ka Mikrouzņēmuma nodokļa likums paredz papildu iespēju mikrouzņēmuma darbiniekam pievienoties sociālajai apdrošināšanai brīvprātīgi, ja viņš nav darba ņēmējs pie cita darba devēja un nav obligāti apdrošināts kā pašnodarbinātais. Brīvprātīgi mikrouzņēmuma darbinieks var pievienoties visiem tiem apdrošināšanas veidiem, kuriem viņš ir apdrošināts kā mikrouzņēmuma darbinieks. Proti, 2017.gadā mikrouzņēmuma darbinieks, kurš ir: apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, veic brīvprātīgās iemaksas visiem apdrošināšanas veidiem (brīvprātīgās iemaksas veic 34,09% apmērā); sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, veic brīvprātīgās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai un darba negadījumu apdrošināšanai (29,73% apmērā); izdienas pensijas saņēmējs vai invalīds - valsts speciālās pensijas saņēmējs, veic brīvprātīgās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai, darba negadījumu apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai (31,57% apmērā). Ja vēlaties pievienoties brīvprātīgajai sociālajai apdrošināšanai, jāvēršas jebkurā VSAA nodaļā vai valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros, ar kuriem VSAA ir noslēgts...

Ministru kabinets 16. augustā pieņēmis MK noteikumus, kas maina kārtību, kādā piemēro atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem. Jaunie noteikumi paredz, ka apsaimniekotājam, kura līgumpartneri ir atbrīvoti no nodokļa samaksas, un nodokļa maksātājam, kas pats izveidojis un piemēro apsaimniekošanas sistēmu un ir atbrīvots no nodokļa samaksas, pārskats par izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo trauku apsaimniekošanu un aprēķināto nodokli Valsts vides dienestam turpmāk būs jāiesniedz katru gadu līdz 30. oktobrim par laikposmu no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam. Otrā pusgada pārskats vairs nebūs jāiesniedz, savukārt gada pārskats par iepriekšējo gadu būs jāiesniedz līdz 30. aprīlim, paredz jaunie noteikumi. Gada pārskatam arī jāpievieno auditora atzinumu par pārskatā minētās informācijas atbilstību prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par iepakojuma un vienreiz lietojamo trauku uzskaiti un apsaimniekošanu. Apsaimniekotājam, kura līgumpartneri ir atbrīvoti no nodokļa samaksas, gan pusgada, gan gada pārskatam jāpievieno arī precizētu apliecinājumu par finansiālo...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2017.gada 28.jūlijā Saeima pieņēma likumu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (turpmāk – likums), kas stājas spēkā 2018.gada 1.janvārī. Progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme Nodokļa likme, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, ir: 20 % – gada ienākumam līdz 20 000 euro; 23 % – gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 20 000 euro, bet nepārsniedz 55 000 euro; 31,4 % – gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 55 000 euro. Algas nodokļa likme, kas jāmaksā no mēneša apliekamā ienākuma, ir: 20 % – mēneša ienākumam līdz 1667 euro; 23 % – mēneša ienākuma daļai, kas pārsniedz 1667 euro. Ja nodokļa maksātājs darba devējam nav iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu, algota darba ienākumam piemēro nodokļa likmi 23 % apmērā. Ienākumiem no autoratlīdzības par literārajiem darbiem, tai skaitā darbiem, kas radīti, izdoti, izpildīti vai citādi izmantoti presē un citos masu informācijas līdzekļos, taksācijas gada laikā piemēro 20 % nodokļa likmi. Ja...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka nodokļu normatīvajos aktos ir paredzētas vairākas iespējas, lai gan fiziskām, gan juridiskām personām, kam izveidojušies nodokļu parādi, atvieglotu labprātīgu nodokļu parādu nomaksu. Lai atvieglotu labprātīgu nodokļu parādu nomaksu, likumos paredzētas vairākas iespējas - nodokļu samaksas termiņa pagarināšana, šī termiņa atlikšana vai vienošanās noslēgšana ar VID. Izvēloties sev piemērotāko nomaksas risinājumu, nodokļu maksātājam jāņem vērā nodokļu parāda rašanās iemesls, tā esamības ilgums un tas, vai jau ir uzsāktas parāda piedziņas darbības. Nodokļu parāds, kuram vēl nav uzsākta parāda piedziņa Šādā situācijā nodokļu maksātājam ir visplašākās iespējas vērsties VID un rast piemērotāko risinājumu nodokļu parādu brīvprātīgai nomaksai – noteiktos gadījumos nodokļu parādu samaksu var gan sadalīt vairākos maksājumos, gan atlikt uz noteiktu laiku vai pat pagarināt nomaksas termiņu līdz pat pieciem gadiem. Tas, kuru tieši no likumos noteiktajām iespējām nodokļu maksātājam būs iespējams izmantot, galvenokārt nosaka nodokļu parāda rašanās iemesls...

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Finanšu policijas pārvalde šī gada augustā apturēja organizētas personu grupas darbību, kas nodarbojās ar ekskluzīvu automašīnu un sadzīves tehnikas tirdzniecību. Izvairoties no pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) nomaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk kā 2,8 miljoni eiro apmērā. Veicot izmeklēšanas un operatīvās darbības, tika noskaidrots, ka organizēta personu grupa apzināti mantkārīgā nolūkā gatavoja nepatiesa satura dokumentus par faktiski nenotikušiem ar PVN apliekamiem darījumiem un iekļāva šos darījumus PVN deklarācijās. Tas viņiem ļāva piedāvāt saviem klientiem iegādāties sadzīves tehniku un luksus klases automašīnas par cenu, kas bija ievērojami zemāka par tirgus cenu. Noziedzīgās darbības grupējums veica, iepriekš savstarpēji saskaņojot savus pienākumus un izmantojot savā kontrolē esošos uzņēmumus un to datus. Laikā no 2016.gada janvāra noziedzīgais grupējums, izmantojot vairāk kā 30 fiktīvu uzņēmumu datus un banku kontus, izveidoja faktiski nenotikušu darījumu ķēdes un izvairījās no PVN nomaksas valsts budžetā vairāk nekā 2,8 miljonu eiro...

Salīdzinot ar iepriekš publicētajā sarakstā iekļautajiem nodokļu maksātājiem, šajā sarakstā vairs nav atrodami 4673 nodokļu maksātāji, savukārt “jaunpienācēji”, kas nebija iekļauti parādnieku sarakstā uz 2017.gada 15.jūliju, ir 8120 nodokļu maksātāju. Liela daļa to uzņēmumu, kas vairs nav atrodami šajā sarakstā, savus nodokļu parādus ir nomaksājuši. Pārējiem nodokļu parādi ir dzēsti; vairumā gadījumu saistībā ar to, ka nodokļu maksātāji ir likvidēti. Savukārt no jauna sarakstā iekļauto 8120 nodokļu parādnieku saistības vairumā gadījumu radušās sakarā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa aprēķinu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa gada deklarāciju iesniegšanu. Tam normatīvajos aktos noteikts samaksas termiņš – 15.datums, ko nodokļu maksātāji, iespējams, nav precīzi ievērojuši. VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore Santa Garanča aicina uzņēmējdarbības veicējus nekavēt noteiktos maksājumu samaksas termiņus un cer, ka arī turpmāk arvien vairāk uzņēmēju arī tajos gadījumos, kad nodokļu parāds tomēr ir izveidojies, savlaicīgi vērsīsies VID, lai izmantot likumos noteiktās iespējas veikt labprātīgu nokavēto nodokļu maksājumu samaksu.

Saskaņā ar likumu "Par nekustamā īpašuma nodokli”, nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi veicami vienu reizi ceturksnī ne vēlāk kā 31.martā, 15.maijā, 15.augustā un 15. novembrī - vienas ceturtdaļas apmērā no nodokļa gada summas vai arī reizi gadā - avansa veidā (ja termiņš ir brīvdiena, tas tiek pārcelts uz tuvāko darba dienu). Nomaksāt NĪN iespējams pašvaldības norēķinu punktos, bankā, internetbankā, portālā www.epakalpojumi.lv un www.latvija.lv. Veicot maksājumu internetbankā, būtiski ir pārliecināties, vai pārskaitījums adresēts pašvaldībai, kas izsūtījusi paziņojumu par NĪN nomaksu. Pārskaitījums veicams uz kādu no tiem pašvaldības kontiem, kas norādīti sagatavotajā maksāšanas paziņojumā. Droši un ērti NĪN ir nomaksāt portālā www.epakalpojumi.lv vai www.latvija.lv. Abos portālos pieejami pašvaldību banku konti NĪN samaksai, kā arī nodokļa maksātājam automātiski uzrādās visa nepieciešamā informācija maksājuma veikšanai. Portālā www.epakalpojumi.lv iespējams veikt nomaksu arī par citas fiziskas vai juridiskas personas īpašumiem. Pašvaldības aicina nodokli samaksāt laicīgi, jo saskaņā ar likumu par laikā neveiktu maksājumu tiek aprēķināta nokavējuma nauda 0,05% apmērā...

Nesen publicējām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) skaidrojumu par izmaiņām autoratlīdzību saņēmējiem, kas stāsies spēkā 2018. gadā saistībā ar 2017.gada 27.jūlijā ieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (skaidrojumu var lasīt šeit). Pēc šīs ziņas portāla lasītājiem radās vairāki jautājumi, tostarp, kā tiks rēķināts ienākums tiem autoratlīdzību saņēmējiem, kuri ir nodarbināti kā algoti darbinieki pie autoratlīdzības izmaksātāja un kā - ja autoratlīdzības saņēmējs nav darba attiecībās ar autoratlīdzības izmaksātāju, taču ir darba attiecībās ar citu darba devēju. VID sniedzis atbildi, kurā skaidro, ka autoratlīdzību saņēmējs likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" izpratnē ir pašnodarbināta persona. Ja personas ienākums, ko tā gūst, saņemot autoratlīdzību, pārsniedz minimālās algas apmēru, tad tai būs pienākums veikt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) kā pašnodarbinātai personai no obligāto iemaksu objekta, kas ir brīvi izraudzīti ienākumi, kuri nav mazāki par minimālo algu. Tādējādi, nosakot, vai veicami VSAOI maksājumi kā pašnodarbinātai personai ir vērtējams tikai saņemtās autoratlīdzības ienākuma apmērs. Tiem,...

Sakarā ar sabiedrībā pēdējā laikā izskanējušiem minējumiem par to, kad un kam jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) par lietotu automašīnu pārdošanu, kāda ir ar PVN apliekamā vērtība, atgādinām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) skaidrojumu. Par to, kad var piemērot īpašo PVN režīmu darījumos ar lietotām automašīnām, lasiet šeit. Tālāk VID skaidrojums par pārdošanas vērtību, iepirkuma vērtību, ar PVN apliekamā vērtību. Pārdošanas vērtība ir visa atlīdzība, ko tirgotājs ir saņēmis vai saņems no pircēja vai trešās personas par automobiļa piegādi, ieskaitot ar darījumu tieši saistītās subsīdijas, nodokļus, nodevas un citus maksājumus, kā arī papildu maksājumus (piemēram, starpniecības atlīdzību, iesaiņošanas, transporta un apdrošināšanas izmaksas). Iepirkuma vērtība ir visa atlīdzība, ko tirgotājs ir samaksājis vai samaksās pārdevējam par automobiļa piegādi, ieskaitot ar darījumu tieši saistītās subsīdijas, nodokļus, nodevas un citus maksājumus, kā arī papildu maksājumus (piemēram, starpniecības atlīdzību, iesaiņošanas, transporta un apdrošināšanas izmaksas). Piemērojot īpašo PVN piemērošanas režīmu, ar PVN apliek starpību starp pārdošanas vērtību (naudas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2017.gada 27.jūlijā ir pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, kas stājas spēkā 2018.gada 1.janvārī. Ar likuma grozījumiem mainīta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – obligāto iemaksu) likme. Ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, obligāto iemaksu likme ir 35,09 procenti, no kuriem 24,09 procentus maksā darba devējs un 11 procentus – darba ņēmējs. Noteikts pienākums pašnodarbinātajiem, kas nav autoratlīdzību saņēmēji, veikt obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai. Pašnodarbinātai personai tāpat kā līdz šim, ja tās ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru, ir jāveic obligātās iemaksas no obligāto iemaksu objekta, kas ir brīvi izraudzīti ienākumi, kuri nav mazāki par minimālo algu. Ja pašnodarbinātas personas ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru, papildus obligātajām iemaksām, kas tiek noteiktas līdzšinējā kārtībā, tai reizi ceturksnī ir jāveic obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai vismaz 5 procentu apmērā no brīvi izraudzīto obligāto iemaksu objekta un faktisko...