NODOKĻI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2017.gada 28.jūlijā Saeimā ir pieņemts Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums, kas stājas spēkā 2018.gada 1.janvārī. Likumā noteikts konceptuāli jauns uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas režīms. Likums paredz nodokļa maksāšanu atlikt līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta vai citā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina nodokļa maksātāja turpmāku attīstību, t.i., nodokļa piemērošana ir pārcelta no peļņas gūšanas brīža uz peļņas sadales brīdi. Tādējādi nodoklis būs jāmaksā neatkarīgi no gada laikā gūto ienākumu apmēra tikai tad, ja nodokļa maksātājs sadalīs peļņu dividendēs vai tām pielīdzinātās izmaksās, veiks ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus, veiks palielinātus procentu maksājumus, sniegs aizdevumus saistītām personām u.tml. Informējam par svarīgāko, kas jāzina par jauno likumu. Sākumu skatīt šeit. Nodokļa atvieglojumi Likumā ir noteikts nodokļa atvieglojums ziedotājiem (likuma 12.pants), kuru var piemērot nodokļa maksātājs, kas ziedo sabiedriskā labuma organizācijai, budžeta iestādei vai valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas. Nodokļa maksātājs var izvēlēties vienu...

2017.gada 28.jūlijā Saeima pieņēma likumu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, kas stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī. Valsts ieņēmumu dienests (VID skaidro grozījumu būtību. Par mikrouzņēmumu apgrozījumu Mainīts mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem noteiktais apgrozījuma ierobežojums. Kalendāra gadā pieļaujamais apgrozījums nevar pārsniegt 40 000 euro. Likuma pārejas noteikumos ir noteikts, ka 2018. un 2019.taksācijas gadā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs var nepiemērot 20 % mikrouzņēmumu nodokļa likmi apgrozījuma ierobežojuma pārsniegumam līdz 52 000 euro, ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja pirmstaksācijas gada apgrozījums vai tā gada apgrozījums, kas ir pirms pirmstaksācijas gada, pārsniedza 40 000 euro. Par darbinieka nodarbināšanu mikrouzņēmumā Fiziskā persona kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieks vienlaikus var tikt nodarbināta tikai vienā mikrouzņēmumā. Sākot ar 2018.gada 1.janvāri, VID nereģistrēs mikrouzņēmuma darbinieku kā darba ņēmēju mikrouzņēmumā, ja tas ir nodarbināts citā mikrouzņēmumā. VID noteikts pienākums līdz 2018.gada 1.februārim Elektroniskās deklarēšanas sistēmā informēt mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus par darbiniekiem, kuri 2017.gada 31.decembrī tiek nodarbināti arī pie cita mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja. Ja mikrouzņēmumu nodokļa...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2017.gada 28.jūlijā Saeimā ir pieņemts likums “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”, kas stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī. Ar 2019.gada 1.janvāri tiks izslēgts likuma pārejas noteikumu 9.punkts, kas nosaka termiņu jaunai transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas kārtībai, kura paredz nodokļa maksātājam maksāt nodokli par faktisko transportlīdzekļa ekspluatācijas periodu, nevis par pilnu kārtējo kalendāra gadu (pēc būtības avansa veidā), kā tas noteikts patlaban, tādējādi saglabājot šobrīd esošo transportlīdzekļa nodokļa maksāšanas kārtību. Turklāt, lai pēc pārejas noteikumu 9.punkta izslēgšanas spēkā nestātos jaunā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas kārtība, likuma 5.pants precizēts, paredzot to pašu regulējumu, kas bija spēkā līdz grozījumiem.

Vēlreiz vēršam uzmanību, ka 2017.gada 27.jūlijā ir pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, kas stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī. Tajā iekļauts jauns regulējums, kas attiecas uz autoratlīdzību saņēmējiem. Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka no likuma ir izslēgta norma, kas ļāva autoratlīdzības saņēmējam neveikt obligātās iemaksas no autoratlīdzības kā pašnodarbinātai personai, ja tas ir darba ņēmējs un vienlaikus saņem autoratlīdzību. Tādējādi autoratlīdzību saņēmējam, ja tā ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru, ir jāveic obligātās iemaksas kā pašnodarbinātai personai no obligāto iemaksu objekta, kas ir brīvi izraudzīti ienākumi, kuri nav mazāki par minimālo algu. Likums ir papildināts, nosakot, kas ir autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzības) izmaksātājs. Autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzības) izmaksātājam, izņemot mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai, ir noteikts pienākums no saviem līdzekļiem maksāt obligātās iemaksas 5 % apmērā no autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzības) tās saņēmēja valsts pensiju apdrošināšanai, kā arī iesniegt VID ziņojumu par veiktajām iemaksām pensiju...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2017.gada 28.jūlijā Saeimā ir pieņemts Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums, kas stājas spēkā 2018.gada 1.janvārī. Likumā noteikts konceptuāli jauns uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas režīms. Likums paredz nodokļa maksāšanu atlikt līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta vai citā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina nodokļa maksātāja turpmāku attīstību, t.i., nodokļa piemērošana ir pārcelta no peļņas gūšanas brīža uz peļņas sadales brīdi. Tādējādi nodoklis būs jāmaksā neatkarīgi no gada laikā gūto ienākumu apmēra tikai tad, ja nodokļa maksātājs sadalīs peļņu dividendēs vai tām pielīdzinātās izmaksās, veiks ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus, veiks palielinātus procentu maksājumus, sniegs aizdevumus saistītām personām u.tml. Turpmāk par svarīgāko, kas jāzina par jauno likumu. Nodokļa maksātāji Nodokli maksā iekšzemes uzņēmumi (tai skaitā personālsabiedrības), no valsts vai pašvaldības budžeta finansētas institūcijas, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības nav paredzēti budžetā, pastāvīgās pārstāvniecības un ārvalstu komercsabiedrības un citas ārvalstu personas, kas gūst ieņēmumus Latvijā. Nodokli maksā arī individuālie...

Saeima 2017.gada 27.jūlijā galīgajā lasījumā pieņēma likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī. Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk – likums) ir veikti šādi būtiskākie grozījumi. Par iekšzemes pievienotās vērtības nodokļa maksātāja reģistrācijas sliekšņa samazināšanu Ar 2017.gada 27.jūlija grozījumiem likumā ir noteikts, ka iekšzemes pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā, ja tā veikto ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 40 000 euro. Par īpašu PVN piemērošanas režīmu būvniecības pakalpojumiem un būvizstrādājumu piegādei Ir paplašināts likuma 142.pantā minētais būvniecības pakalpojumu loks, kam tiek piemērota PVN apgrieztā jeb reversā maksāšanas kārtība, un noteikts, ka šī kārtība ir piemērojama arī būvizstrādājumu piegādei. Par īpašu PVN piemērošanas režīmu metālizstrādājumu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem Likums papildināts ar jaunu 143.4pantu, kurā noteikts, ka PVN apgrieztā jeb reversā maksāšanas kārtība piemērojama metālizstrādājumu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka līdz šī gada 15.augustam jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma tām personām, kurām ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas jūlijā pārsniedza 711,44 eiro. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas, tas ir, līdz 30.augustam. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 procenti. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tīmekļa vietnē ir publicēts aktuālais nodokļu parādnieku saraksts, kāds tas bija uz 7. jūliju. Salīdzinājumā ar situāciju uz šī gada 15.jūniju nodokļu parādnieku kopējais skaits tajā ir palielinājies par 580 personām. Salīdzinot ar iepriekš publicētajā sarakstā iekļautajiem nodokļu maksātājiem, šajā sarakstā vairs nav atrodami 4923 nodokļu maksātāji, savukārt “jaunpienācēji”, kas nebija iekļauti parādnieku sarakstā uz 2017.gada 15.jūniju, ir 5503 nodokļu maksātāju. Liela daļa to uzņēmumu, kas vairs nav atrodami šajā sarakstā, nodokļu parādus ir nomaksājuši. Pārējiem nodokļu parādi ir dzēsti; vairumā gadījumu saistībā ar to, ka nodokļu maksātāji ir likvidēti. No jauna sarakstā iekļauto 5503 nodokļu parādnieku saistības vairumā gadījumu radušās sakarā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa aprēķinu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa gada deklarāciju iesniegšanu. Tam normatīvajos aktos noteikts samaksas termiņš – 15.datums, ko nodokļu maksātāji, iespējams, nav precīzi ievērojuši. VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore Santa Garanča aicina uzņēmējdarbības veicējus nekavēt...

Septembrī 52 valstis, tostarp – Latvija, uzsāks automātisku informācijas apmaiņu par nerezidentu finanšu kontiem. Turpmāk reizi gadā informācijas apmaiņā iesaistīto valstu nodokļu administrācijas sniegs Latvijas Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk –VID) informāciju par Latvijas rezidentu finanšu kontiem, savukārt Latvijas VID sniegs informāciju par citu valstu nerezidentu kontiem Latvijā. Tas ir būtisks solis, lai nodokļu administrācijas varētu identificēt ārvalstīs glabātās naudas apmēru, cīnītos pret t.s. “ofšoriem” un atklātu patiesā labuma guvējus, kas aiz tiem nereti slēpjas. Finanšu iestāde sava klienta rezidences valsti varēs noteikt, pamatojoties uz tās rīcībā esošo konta turētāja pašreizējo dzīvesvietas adresi. Tas nozīmē, ka informācijas apmaiņa var skart tos ārvalstīs dzīvojošos, kuri, atverot kontu vietējā bankā, kā dzīvesvietas adresi norādījuši Latvijas adresi. Attiecīgās valsts banka var uzskatīt šī konta turētāju par Latvijas nodokļu rezidentu un nosūtīt datus Latvijas nodokļu administrācijai. Identiski varēs rīkoties Latvijas bankas – citu valstu nodokļu administrācijām nosūtīt to klientu konta datus, kuru dzīvesvietas adrese ir...

Aplūkojot Finanšu ministrijas mājaslapā publicēto nodokļu reformas infografiku, secināms, ka visvairāk no reformas finansiāli iegūs tie darbinieki, kuri saņem minimālo algu, taču viens no vismazākajiem ieguvumiem būs tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri saņem algas, kas ir valstī vidējās algas līmenī vai nedaudz virs tās. Nodokļu reforma paredz nākamgad palielināt minimālo algu līdz 430 eiro, kā arī palielināt maksimālo neapliekamo minimumu līdz 200 eiro (2019. gadā - līdz 230, bet 2020. gadā - līdz 250 eiro) un atvieglojumus par apgādājamiem līdz 200 eiro (2019. gadā - līdz 230, bet 2020. gadā - līdz 250 eiro). Finanšu ministrija publicējusi aprēķinus pa algu grupām, kas atklāj, kā šo izmaiņu rezultātā mainīsies uz rokas saņemamā alga dažādu līmeņu atalgojumos. Piemēram, minimālās algas saņēmēji nākamgad uz rokas saņems par 58 eiro vairāk nekā šogad, 2019. gadā - vēl par 6 eiro vairāk, bet 2020. gadā - vēl iegūstot 4 eiro (kopējais ieguvums trīs gadu laikā sasniegs 68...

Jaunās nodokļu reformas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) izmaiņas mazajiem uzņēmumiem kopumā ir ļoti labvēlīgas, uzskata Latvijas Lauksaimniecības universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore Inguna Leibus. Žurnāla "Bilance" jaunākajā (411./412.) numurā publicētajā rakstā "Nodokļu reformas ietekme uz mazajiem uzņēmējiem un jau pieņemtie uzlabojumi grāmatvedībā" viņa uzskaita galvenos ieguvumus, ko UIN reforma sniegs mazajiem komersantiem: Nodokļu samazinājums palielinās uzņēmuma pašu kapitālu un līdz ar to arī pašu līdzekļus investīcijām, uzlabosies uzņēmumu finanšu rādītāji. Izmaiņas UIN objektā veicinās peļņu atstāt uzņēmuma vajadzībām, turklāt, ja visa peļņa tiek atstāta uzņēmuma rīcībā, UIN par to nebūs jāmaksā (izņemot gadījumus, kad jāmaksā minimālie 50 eiro gadā). Nebūs jāveic UIN avansa maksājumi, par ko uzņēmēji iestājās jau daudzus gadus. Izlīdzināsies UIN maksājumi jaunam uzņēmumam, jo šobrīd otrajā gadā pēc peļņas gūšanas UIN jāmaksā dubultā, t.i., par veiksmīgi noslēgto gadu un tam atbilstoši aprēķināto UIN avansu. Līdzīga situācija ir arī uzņēmumiem, kuri atguvušies no zaudējumiem - tikko apliekamais ienākums ir...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2017.gada jūlijā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā Grozījumi veikti likuma 4.pantā, nosakot, ka līdzekļi ir atzīstami par noziedzīgi iegūtiem Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos. Likuma 5. pantā vārds “zinot” aizstāts ar vārdu “apzinoties”, izslēgts minētā panta pirmās daļas 4. punkts un daļa papildināta ar 1.1 daļu, nosakot, ka par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ir atzīstamas arī 5.panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētās darbības, kad persona apzināti pieļāva, ka līdzekļi ir noziedzīgi iegūti. Veikti citi redakcionāli precizējumi. 22.06.2017. 01.08.2017. Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā Ar grozījumiem noteiktas jaunas likuma normas gadījumos, kad tiek realizēts konfiscēts noziedzīgi iegūts transportlīdzeklis. Noteikts, ka realizējot transportlīdzekli, kas atzīts par noziedzīgi iegūtu un konfiscēts, ja nodoklis par iepriekšējo periodu nav samaksāts, nesamaksātais nodoklis par periodu līdz...

Uzņēmējiem pati būtiskākā pārmaiņa jaunajā nodokļu reformā būs pāreja uz principiāli jaunu uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas kārtību - 0% UIN likmes piemērošanu reinvestētajai peļņai, uzskata zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" nodokļu speciālisti - zvērināts advokāts Jānis Taukačs, vecākā nodokļu speciāliste Aija Lasmane un nodokļu menedžeris Kaspars Strazds. Vienkārši sakot, no nākamā gada UIN 20% apmērā tiks maksāts tikai tajos gadījumos, kad tiks izņemtas dividendes vai veiktas citas izmaksas no uzņēmuma, kas vērstas uz faktisku peļņas sadali (nosacīti sadalītā peļņa). Tajā pašā laikā dividenžu saņēmējam kapitāla nodoklis vairs nebūs jāmaksā. "Sorainen" vērš uzmanību, ka likumos ieviesti jauni jēdzieni - "nosacītās dividendes" un "dividendēm pielīdzināmas izmaksas" (arī par šīm izmaksām būs jāmaksā UIN). Kā skaidro "Sorainen" speciālisti, nosacītās dividendes ir tāda pamatkapitāla samazināšana (arī uzņēmuma likvidācijas gadījumā), kas iepriekš ir bijis palielināts no nesadalītās peļņas, par kuru esošajā UIN režīmā netika samaksāts nodoklis. Savukārt nosacīti sadalītā peļņa varēs būt vairāku veidu, no tiem būtiskākie...

Saeima pagājušajā nedēļā apstiprināja grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā. Grozījumi stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī. Apstiprinātie grozījumi MUN likumā paredz, ka šo nodokļu modeli, maksājot 15% no apgrozījuma, varēs izmantot uzņēmumi ar gada apgrozījumu līdz 40 tūkstošiem EUR (paredzētais PVN reģistrācijas slieksnis ar 2018. gada 1. janvāri) un nodarbināto skaitu līdz 5 strādājošajiem. Lai nepieļautu situāciju, ka MUN režīmu izmanto nodokļu optimizēšanai, mākslīgi sadalot uzņēmumus vairākos MUN, grozījumi paredz ierobežojumu – darba ņēmējs var būt kā mikrouzņēmuma darbinieks tikai vienā mikrouzņēmumā (neierobežojot iespēju strādāt kā darba ņēmējam citos uzņēmumos, kas darbojas vispārējā nodokļu režīmā). Uz darbiniekiem, kuri uzsāka darbu mikrouzņēmumā līdz 2017.gada beigām šis nosacījums nebūs attiecināms līdz pat 2018.gada 31.decembrim. Vienlaikus saglabāts maksimālais darba algas limits – 720 EUR mēnesī. Tāpat ar 2018. gadu 80% no iekasētā MUN tiks novirzītas valsts sociālajā budžetā. MUN mērķis ir mazināt administratīvo un nodokļu slogu mikrouzņēmumiem, it īpaši saimnieciskās darbības uzsākšanas periodā, kā arī...

Saeima 27. un 28.jūlijā ārkārtas plenārsēdē galīgajā lasījumā pieņēma vairākus likumus nodokļu reformas īstenošanai. Nodokļu politikas reformas likumu paketē ietilpst: Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums; Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā; Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”; Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā; Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”; Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā; Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”; Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli; Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā; Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”; Atbalsta likums nodokļu maksātājiem nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanai. Kā uzsvērusi Finanšu ministrija, būtiskākie nodokļu reformas pasākumi ir darbaspēka nodokļu reforma, uzņēmumu ienākumu nodokļa reforma, fiskāli kompensējošie pasākumi, kas pārsvarā kompensē iespējamos budžeta ienākumu zudumus saistībā ar diviem iepriekšminētiem pasākumiem, kā arī pasākumi, kas veltīti ēnu ekonomikas apkarošanai. Tas, ko reformētājiem pārmet uzņēmumi – iztrūkst valsts budžeta izdevumu daļas reformēšana, lai novērstu nelietderīgus tēriņus un pat budžeta līdzekļu izšķērdēšanu. Iespējams, tas tiks...