NODOKĻI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Līdz šī gada 19.oktobrim pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro. Nodokļu atbalsta pasākumam līdz pagājušās nedēļas nogalei jau pieteikušās 1 474 fiziskās un 1 868 juridiskās personas. Lēmums piemērot nodokļu atbalsta pasākumu ir pieņemts 695 fiziskām personām par kopējo summu 1 147 469,12 eiro un 486 juridiskajām personām par kopējo summu - 5 915 132,33. Kopējā summā ietilpst gan pamatparāds, gan nokavējuma un soda nauda. VID atgādina, ka ikviens, kam izveidojies nodokļu parāds, līdz 2018. gada 2.janvārim var pieteikties nodokļu atbalsta pasākumam. Tā ievaros, samaksājot nodokļu pamatparādu, tiek dzēstas nokavējuma un soda naudas. Atbalsta pasākumam var pieteikties gan privātpersonas, gan komersanti, aizpildot īpaši tam paredzētu iesniegumu. Nodokļu atbalsta pasākums attiecas uz visiem nodokļu veidiem, izņemot nekustamā īpašuma nodokli un solidaritātes nodokli, neatkarīgi no tā,...

Solidaritātes nodoklim "BŪT.., bet likumdevējam ar 2019. gadu būs jāmaina solidaritātes nodokļa likmes!". Tā 19. oktobrī nosprieda Satversmes tiesa, pasludinot spriedumu lietā Nr.2016-14-01, kas ierosināta pēc vairāku fizisko personu pieteikumiem "Par Solidaritātes nodokļa likuma 3., 5., 6., 7. un 9. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam". Kā norāda zvērinātu advokātu birojs SORAINEN, kas gatavoja šo lietu nodošanai tiesā, Satversmes tiesā pieteicēji norādīja uz to, ka pēc savas būtības solidaritātes nodoklis ir izveidots kā sociālās apdrošināšanas iemaksa, ar vienu vien atšķirību - ka, iestājoties apdrošināšanas gadījumam (piemēram, slimībai, bezdarbam vai pensijai), nodokļa maksātājs nesaņem pretī sociālo nodrošinājumu. Vienkāršiem vārdiem runājot, tas ir tāpat kā, ja persona nopirktu KASKO transportlīdzekļa apdrošināšanas polisi bez jebkāda seguma. Neskatoties uz to, ka arī Eiropas Savienības tiesas judikatūrā noteikts, ka situācijā, ja nodoklis tiek iekasēts ar mērķi finansēt sociālās vajadzības, tad šāds nodoklis ir jāuzskata par sociālo nodokli, uz...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro, ka nepiedzenamos nodokļu parādus privātpersonām un komersantiem VID dzēš tikai pēc tam, kad administratīvā procesa ceļā ir veiktas visas likumā paredzētās piedziņas darbības, lai tomēr panāktu nodokļu parādu ieskaitīšanu valsts budžetā. Taču jāņem vērā, ka pat nodokļu parādu dzēšana neatbrīvo personu vai komersantu no atbildības, kas var iestāties, ja pret nodokļu parādnieku ir uzsākts kriminālprocess par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Pirms uzsākt nodokļu parādu piedziņu, VID aicina nodokļu parādniekus savlaicīgi risināt šo problēmu, izmantojot dažādās likumos noteiktās iespējas veikt labprātīgu nokavēto nodokļu maksājumu samaksu. Taču, ja nodokļu parādnieks nav ieinteresēts situācijas likumīgā atrisināšanā, tad VID veic bezstrīdus piedziņas darbības, vēršot piedziņu uz parādnieka naudas līdzekļiem norēķinu kontos, kustamu un nekustamu īpašumu, ja tāds ir. Ja arī bezstrīdus piedziņas ceļā parāds nav atgūstam, tad VID piemēro kādu no pārkāpumu ierobežojošiem pasākumiem, piemēram, iekļauj amatpersonu riska personu sarakstā, tādējādi būtiski apgrūtinot turpmāko saimnieciskā darbību; aptur saimniecisko darbību; valdes loceklim...

Jautājums: Vai kādam no vecākiem iespējams paturēt apgādībā un saņemt nodokļu atvieglojumus par pilngadīgu jaunieti, kurš studē augstskolā dienas nodaļā, taču brīvdienās piepelnās?Jaunietim darba samaksa mēnesī ir mazāka par 175 eiro, taču viņš šai uzņēmumā reģistrējis algas nodokļu grāmatiņu? Vai kāds no vecākiem var savā Gada nodokļu deklarācijā ietvert kā attaisnotos izdevumus čekus par studenta saņemtajiem medicīniskajiem pakalpojumiem? Valsts ieņēmuma dienesta (VID) konsultanti skaidro, ka likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli “ 13. pants nosaka, ka nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošām personām var piemērot fiziskai personai par bērnu, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai. Maksātājam nav piemērojams minētais atvieglojums par to taksācijas perioda daļu (attiecīgo kalendāra mēnesi), kurā apgādājamā persona patstāvīgi saņem ar nodokli apliekamos ienākumus, kuri pārsniedz noteikto nodokļa atvieglojuma mēneša apmēru, tas ir 175 EUR. Ja bērns uzņēmumā ir iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu neapliekamā minimuma piemērošanai, tad, neatkarīgi...

Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne "Bilances Akadēmijas" seminārā "UIN, aktuālās izmaiņas un jaunumi" 29. augustā skaidroja, kā jaunajā uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā atšķirti reprezentācijas izdevumi no reklāmas izdevumiem. "Ir ļoti būtiski atšķirt reprezentācijas izdevumus no reklāmas izdevumiem, jo reklāmas izdevumi tiek simtprocentīgi atzīti par saimnieciskās darbības izmaksām, savukārt reprezentācijas izdevumi - tikai tādā apjomā, kādā tie nepārsniedz noteiktu apmēru no darba algas fonda", uzsver A. Kaļāne. Sīkāk par reprezentācijas izdevumu iegrāmatošanas kārtību jaunajā nodokļu reformā lasiet šeit. A. Kaļāne skaidro, ka reprezentācijas izdevumi likumā dalīti trijās kategorijās: 1) prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī; 2) darījumu partneru un sadarbības partneru uzņemšanai un maltīšu rīkošanai; 3) par mazvērtīgiem priekšmetiem, kuri satur komersanta zīmolu un tiek izplatīti, lai popularizētu nodokļa maksātāju. Savukārt reklāmas izdevumi ir izdevumi par: 1) sava zīmola izveidi un izvietošanu; 2) priekšmetiem, kuri satur komersanta zīmolu, kuri tiek pievienoti precei, lai veicinātu pieprasījumu pēc tās un...

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, Valsts ieņēmumu dienestā (VID) saņemti jau 2 209 pieteikumi. Uz šī gada 11.oktobri pieņemti 216 lēmumi par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 1 765 195,18. Nodokļu atbalsta pasākumam šobrīd pieteikušās 962 fiziskās un 1 247 juridiskās personas. Lēmums piemērot nodokļu atbalsta pasākumu ir pieņemts 177 fiziskām personām par kopējo summu 296 425,70 euro un 39 juridiskajām personām par kopējo summu – 1 468 769,48. Kopējā summā ietilpst gan pamatparāds, gan nokavējuma un soda nauda. Ikviens, kam izveidojies nodokļu parāds, līdz 2018.gada 2.janvārim var Valsts ieņēmumu dienestā pieteikties nodokļu atbalsta pasākumam. Tas paredz nokavējuma un soda naudas, ja tāda bijusi aprēķināta, pilnīgu dzēšanu ar nosacījumu, ka noteiktā laika periodā, bet ne vēlāk kā līdz 2019. gada 31. decembrim, tiek pilnā apmērā samaksāts nodokļu pamatparāds. Tas attiecas uz visiem VID administrētajiem nodokļu veidiem, izņemot solidaritātes nodokli. Atbalsta pasākums neattieksies arī uz nekustamā īpašuma...

Līdz šī gada 16. oktobrim Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma gan tām personām, kurām ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas 2017.gada septembrī pārsniedza 711,44 euro, gan tām personām, kurām kopējie ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas kādā no šī gada 3.ceturkšņa mēnešiem (jūlijs – septembris) bija no 142,30 līdz 711,44 euro. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas, tas ir, līdz 2017.gada 31.oktobrim. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 procenti. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos...

Fiziskām personām - saimnieciskās darbības veicējiem, kuru ienākums no saimnieciskās darbības mēnesī ir vismaz 380 euro, - reizi ceturksnī jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – obligātās iemaksas) valsts budžetā. Iemaksas jāveic no brīvi izraudzītas saimnieciskās darbības ienākuma daļas, kas nav mazāka par 380 euro mēnesī. 2017.gadā saimnieciskās darbības veicējs kā pašnodarbinātais veic obligātās iemaksas par tiem pārskata ceturkšņa mēnešiem, kuros ienākumi no saimnieciskās darbības ir sasnieguši vismaz 380 euro. Obligātās iemaksas veic no summas, kas nav mazāka par 380 euro mēnesī. Par šī gada 3.ceturksni (jūlijs - septembris) iemaksas jāveic līdz 2017.gada 16.oktobrim. Kā aprēķināt un veikt obligātās sociālās iemaksas? Pašnodarbinātie obligāto iemaksu objekta noteikšanas vajadzībām ienākumu, no kura veicamas obligātās iemaksas, nosaka kā konkrētā mēneša saimnieciskās darbības ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpību. Obligāto iemaksu apmēru aprēķina, reizinot obligāto iemaksu objektu ar obligāto iemaksu likmi, kāda attiecīgajā gadā ir noteikta pašnodarbinātajam.

Otrdien, 10. oktobrī, Ministru kabineta sēdē valdība apstiprināja 2018. gada valsts budžeta projektu, kā arī likumprojektu par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam. Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8,751 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,952 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2017. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 725 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi paredzēti par 625 miljoniem eiro lielāki nekā 2017. gada valsts budžeta likumā. Šogad veiksmīgi noritējis nozaru ministriju budžeta izdevumu padziļinātās pārskatīšanas process, rodot nepieciešamo finansējumu prioritāriem pasākumiem. Budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātā 81,1 miljonu eiro bija iespējams novirzīt kopējām iniciatīvām un nozaru prioritārajiem pasākumiem. Kopā 2018. gada budžetā valdība papildus piešķīra 336,3 miljonus eiro prioritāro pasākumu finansēšanai. Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, stacionāros sniegtajiem pakalpojumiem rindu samazinājumam, kā arī veselības nozarē strādājošo speciālistu darba samaksas palielināšanai un citiem svarīgajiem pasākumiem papildus tiks novirzīti 235 miljoni eiro. Tāpat valdība ir...

Nodokļu reformas ietvaros ar 2018.gada 1.janvāri stājas spēkā būtiskas izmaiņas vairākos nodokļu normatīvajos aktos, tajā skaitā arī Pievienotās vērtības nodokļu likumā. Tajā veiktās izmaiņas nosaka zemāku slieksni, sākot no kura obligāti jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā, kā arī paplašina tās darbības jomas, kurām tiek piemērots īpašais PVN maksāšanas režīms jeb t.s. reversais PVN. Sākot no 2018.gada 1.janvāra nodokļu maksātājam nebūs obligāti jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā, ja tā veikto ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 40 000 eiro. Taču sasniedzot 40 000 eiro 12 iepriekšējo mēnešu laikā, tas būs jādara obligāti gan privātpersonām, gan komersantiem. Šāds nosacījums mazina nodokļu maksātājiem administratīvo slogu. Vienlaikus tas arī mazina risku, ka PVN maksātāju reģistrā reģistrējas fiktīvi uzņēmumi, proti, tādi, kuriem jau sākotnēji nav nodoma veikt reālu saimniecisko darbību un kurus turpmāk izmanto PVN izkrāpšanas shēmās. Sākot no 2018.gada 1.janvāra vēl vairākām nozarēm...

Autoratlīdzībām – ienākumiem, kas tiek izmaksāti, noslēdzot autoratlīdzību līgumu, ir noteikta īpaša valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas kārtība. Tām fiziskajām personām, kuru ienākums no autoratlīdzības mēnesī ir vismaz 380 euro un kuras vienlaikus nav darba attiecībās nedz ar autoratlīdzības izmaksātāju, nedz ar kādu citu darba devēju, jāreģistrējas VID pašnodarbinātās personas statusā un reizi ceturksnī jāveic obligātās iemaksas valsts budžetā 31,13 % apmērā no brīvi izraudzītas saņemtā ienākuma daļas, bet ne mazāk kā no 380 euro. Autoratlīdzības saņēmējam jāreģistrējas pašnodarbinātās personas statusā līdz nākamā mēneša 10.datumam, kad ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 380 euro mēnesī. Autoratlīdzības saņēmējs var reģistrēties pašnodarbinātās personas statusā jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, vai iesniedzot iesniegumu elektroniski, parakstot to ar drošu elektronisko parakstu, vai izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Lai noteiktu, vai ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 380 euro mēnesī, no līgumā norādītās autoratlīdzības jāatskaita autora darba radīšanas izdevumi, kuru normas...

VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2017.gada deviņos mēnešos ir 6,37 miljardi EUR, kas ir par 49,79 milj. EUR vairāk nekā tika plānots, tai skaitā nodokļu ieņēmumi ir 6,07 miljardi EUR, kas ir par 75,99 milj. EUR jeb 1,3 % vairāk nekā tika plānots. 2017. gada deviņos mēnešos plānoto ieņēmumu apmēru visvairāk pārsniedza iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieņēmumi. Tiem ir arī lielākais pieaugums, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu. Tas galvenokārt skaidrojams ar to, ka ir pieaudzis gan nodarbināto personu skaits, gan viņu darba ienākumi. Iesniegtie darba devēju ziņojumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli liecina, ka darba ienākumi, no kuriem nodokļus budžetā maksāja 2017.gada deviņos mēnešos, vidēji vienam darba ņēmējam palielinājušies par 7,7 %, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu. 2017.gada deviņos mēnešos ir veiktas iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksas 106,17 milj. EUR apmērā. Salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, tas ir par 24,55 milj....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka šogad deviņos mēnešos iesniegts par 11% vairāk gada ienākumu deklarāciju nekā 2016.gadā kopā. No šī gada 1.janvāra līdz 30.septembrim VID ir iesniegtas vairāk nekā 800 tūkstoši gada ienākumu deklarācijas, kamēr visa 2016.gada laikā tie bija aptuveni 722 tūkstoši deklarāciju. Tomēr neraugoties uz būtisko pieaugumu, VID tikai attiecībā uz 700 deklarācijām jeb 0,16% gadījumu ir kavējis likumā noteikto trīs mēnešu atmaksas termiņu. Ņemot vērā šogad veiktās izmaiņas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, VID līdz gada beigām veiks nokavējuma naudu aprēķinu par katru nokavēto dienu un izmaksās to nodokļu maksātājiem. Lai to saņemtu, papildu iesniegumi no nodokļu maksātājiem nav nepieciešami. Tādējādi Valsts kontroles revīzijas ziņojumā “Par Latvijas Republikas 2016.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem" Valsts ieņēmumu dienestam izteiktais pārmetums par to, ka VID, kavējot likumā noteikto atmaksas termiņu, nepalielināja nodokļu maksātājiem atmaksājamo summu ar nokavējuma naudu, ir novērsts. Tas vairāk bija saistīts ar atšķirīgu...

Nodokļu reformas ietvaros ar 2018.gada 1.janvāri stājas spēkā būtiskas izmaiņas vairākos nodokļu normatīvajos aktos, tajā skaitā arī Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Maksimālais mikrouzņēmumu apgrozījums mainīsies uz 40 000 eiro gadā. Tiks mainīta arī kārtība, kādā drīkst nodarbināt mikrouzņēmumu darbiniekus, informē Valsts ieņēmumu dienests. Nodokļu reformas ietvaros tiks mainīts MUN maksātājiem noteiktais apgrozījuma ierobežojums. Iepriekš maksimālais gada apgrozījums bija 100 000 eiro, taču, sākot ar 2018.gada 1.janvāri, kalendārajā gadā pieļaujamais apgrozījums nevarēs pārsniegt 40 000 eiro. Likuma pārejas noteikumos paredzēti īpaši nosacījumi tiem nodokļu maksātājiem, kuru apgrozījums 2018. vai 2019.gadā nepārsniedz 52 000 eiro. 2018. gadā šādi mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji ir tiesīgi nepiemērot 20 % MUN likmi apgrozījuma ierobežojuma pārsniegumam virs 40 000 euro, ja to apgrozījums 2017.gadā vai apgrozījums 2016.gadā pārsniedza 40 000 eiro. Savukārt 2019. gadā šādas tiesības var izmantot tie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, kuru apgrozījums 2017.gadā vai apgrozījums 2016.gadā pārsniedza 40 000 eiro. Izmaiņas veiktas arī kārtībā, kādā drīkst nodarbināt mikrouzņēmuma...

Likmprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", ko 3. oktobrī izskatīja Ministru kabinets, paredz, ka, ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) tikai līdz pēctaksācijas gada 15.martam saņem informāciju par taksācijas gada solidaritātes nodokli, kas pārskaitīts kā IIN avanss, likuma grozījumi paredz, ka personas, kuru gada ienākums pārsniedz 55 000 euro, deklarāciju varēs iesniegt tikai no 1.aprīļa (deklarācijas iesniegšanas beigu termiņš – 1.jūnijs tāpat kā līdz šim). Saistībā ar VID prognozētā gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru precizēts periods, par kādu nosaka šo diferencēto neapliekamo minimumu. Tāpat tiek precizēta metodika, kā tiek noteikts diferencētais neapliekamais minimums, ja nodokļa maksātājs ir saimnieciskās darbības veicējs. Atkarībā no nodokļa maksātāja situācijas vai nu tiek ņemts vērā pirmstaksācijas gada saimnieciskās darbības ienākumus, vai arī prognozētie saimnieciskās darbības ienākumi (šajā gadījumā faktiskos pirmstaksācijas gada saimnieciskās darbības ienākumus neņem vērā). Likumprojektā iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresijas pirmais slieksnis ir noteikts 20 000 euro gadā. Savukārt algas nodokļa piemērošanai pirmais progresijas...