NODOKĻI

Otrdien, 26. septembrī, Ministru kabinets (MK) skatīs Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Tas paredz pilnveidot nodokļu administrēšanas procesu un mazināt administratīvo slogu, tostarp izmaksas, nodokļu maksātājiem. No 2021. gada plānots ieviest vienoto nodokļu kontu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētajiem valsts budžeta maksājumiem, tostarp nodokļiem – iedzīvotāju ienākuma nodoklim, uzņēmumu ienākuma nodoklim, pievienotās vērtības nodoklim, akcīzes nodoklim, muitas maksājumiem, dabas resursu nodoklim, izložu un azartspēļu nodoklim, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksām, elektroenerģijas nodoklim, mikrouzņēmumu nodoklim, subsidētās elektroenerģijas nodoklim. Tāpat vienotais nodokļu konts tiks ieviests arī citiem regulāri veicamiem maksājumiem, tostarp uzņēmējdarbības riska valsts nodevai, valsts nodevai par numerācijas lietošanas tiesībām, patentmaksai, maksājumiem par valsts kapitāla izmantošanu, maksājumiem par Eiropas Savienības dalībvalstu un citu valstu nodokļu administrāciju iesniegtajiem pieprasījumiem par nodokļu parādu piedziņu. Vienotajā nodokļu kontā saņemtie maksājumi tiks novirzīti VID administrēto nodokļu maksājumu saistību segšanai to maksājuma termiņa iestāšanās dienā atbilstoši nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņam. Tāpat, lai...

2017.gada jūlijā Saeima nodokļu reformas ietvaros ir apstiprinājusi vairākus likumprojektus un ar 2018. gada 1. janvāri būs spēkā būtiskas izmaiņas vairākos nodokļu normatīvajos aktos. Izmaiņas skars vairākas jomas – iedzīvotāju ienākuma nodokli, sociālo iemaksu veikšanas kārtību, uzņēmumu ienākuma nodokli, pievienotās vērtības nodokli un citas. Valsts ieņēmumu dienests savā tīmekļa vietnē izveidojis atsevišķu sadaļu “Kā mani ietekmēs nodokļu reforma?” privātpersonām un uzņēmējiem, lai skaidrotu, kā tieši šīs izmaiņas ietekmēs dažādas iedzīvotāju grupas. Tā kā vairāki normatīvie akti, kas nosaka attiecīgās likuma normas piemērošanas kārtību, vēl nav apstiprināti vai arī tiek precizēta to pašreizējā redakcija, šī sadaļa regulāri tiks aktualizēta un papildināta. Tādēļ VID aicina regulāri ieskatīties šajā sadaļā un sekot līdzi izmaiņām.

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī, paredz izmaiņas, kas saistītas ar iespēju saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ( IIN) atvieglojumus par iemaksām privātajos pensiju fondos un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, kā arī attiecībā uz attaisnotajiem izdevumiem par medicīnu un izglītību. No nākamā gada saņemt nodokļu atvieglojumus būs iespējams tikai tad, ja līgums par uzkrājošo apdrošināšanu ir noslēgts uz 10 gadiem (līdz šim – 5 gadi). Turklāt, ja patlaban atvieglojumi ir iespējami par iemaksām, kuru apmērs nepārsniedz 10 % no bruto ienākumiem gan pensiju fondos, gan uzkrājošajā apdrošināšanā (kopā 20%), ar nākamo gadu atvieglojumi būs iespējami par summu, kas nepārsniedz 4000 eiro, bet ne vairāk par 10% no apliekamā ienākuma kopumā. No nākamā gada no 215 līdz 600 eiro tiks palielināta attaisnoto izdevumu summa par izglītību, medicīnas izdevumiem un ziedojumiem. Tomēr tiks noteikts procentuāls ierobežojums – 50% no maksātāja gada apliekamā ienākuma. Ja izdevumos iekļaus attaisnotos izdevumus par...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka, salīdzinot ar iepriekš publicētajā sarakstā iekļautajiem nodokļu maksātājiem, jaunākajā publiskotajā sarakstā vairs nav atrodami 7153 nodokļu maksātāji, savukārt “jaunpienācēji”, kas nebija iekļauti parādnieku sarakstā uz 2017.gada 7.augustu, ir 3812 nodokļu maksātāju. Liela daļa to uzņēmumu, kas vairs nav atrodami šajā sarakstā, ir savus nodokļu parādus ir nomaksājuši. Pārējiem nodokļu parādi ir dzēsti; vairumā gadījumu saistībā ar to, ka nodokļu maksātāji ir likvidēti. Savukārt no jauna sarakstā iekļauto 3812 nodokļu parādnieku saistības vairumā gadījumu radušās sakarā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa aprēķinu. Tam normatīvajos aktos noteikts samaksas termiņš – 15.datums, ko nodokļu maksātāji, iespējams, nav precīzi ievērojuši. VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore Santa Garanča aicina uzņēmējdarbības veicējus nekavēt noteiktos maksājumu samaksas termiņus un cer, ka arī turpmāk arvien vairāk uzņēmēju arī tajos gadījumos, kad nodokļu parāds tomēr ir izveidojies, savlaicīgi vērsīsies VID, lai izmantot likumos noteiktās iespējas veikt labprātīgu nokavēto nodokļu maksājumu samaksu....

Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne "Bilances Akadēmijas" seminārā "UIN, aktuālās izmaiņas un jaunumi" 29. augustā skaidroja, kā jaunajā nodokļu sistēmā darbosies uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksa pārejas periodā - pirmajos sešos mēnešos. Likuma pamatprincips nosaka, ka līdz tam pašam datumam, kad jāiesniedz UIN deklarācija, ir arī jānomaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (līdz nākamā mēneša 20. datumam). Taču pirmajos sešos mēnešos kopš reformas spēkā stāšanās (2018. gada 1. janvāris - 30. jūnijs) būs jāveic nodokļa avansa maksājumi (to nosaka pārejas noteikumu 5.punkts). Nodokļa avansa maksājumu aprēķinam par pamatu būs jāņem 2016. gada kopējā nodokļa bāze un jāizdala ar 12. Pārskata periods par 2016. gadu šeit izvēlēts, jo par 2017. gadu janvāra sākumā grāmatvežiem vēl nebūs pilnas informācijas. Aprēķinā neņem vērā ziedojumus, ja tie 2016. gadā bijuši. "Labā ziņa ir tā, ka šie avansa maksājumi, kas tiks samaksāti nākamā gada pirmajos sešos mēnešos, varēs tikt ņemti vērā nākamajos taksācijas periodos. Šī nauda nekur...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID), apkopojot informāciju par obligāti iesniedzamajām nodokļu deklarācijām konstatējis, ka liela daļa saimnieciskās darbības veicēju un uzņēmēju kavē deklarāciju iesniegšanu. Ņemot vērā, ka normatīvajos aktos veiktās izmaiņas nosaka VID pienākumu – sākot ar 2018. gada 1.janvāri publiskot ziņas par deklarāciju kavētājiem, VID atgādina par Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk – VID EDS) pieejamo risinājumu, kas ļauj sekot līdzi nodokļu saistību izpildes datumam un iesniegt deklarāciju termiņā. Novērots, ka liela daļa nodokļu maksātāju deklarācijas iesniedz pēc normatīvajos aktos noteiktā termiņa, tādējādi kavējot veikt pilnvērtīgu un savlaicīgu kontroli pār nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību. Lai veicinātu savlaicīgu nodokļu deklarāciju iesniegšanu, no 2018.gada 1.janvāra VID publiskos informāciju par nodokļu maksātājiem, kuri nav iesnieguši nodokļu deklarācijas, ja to iesniegšanas termiņš tiks pārkāpts vairāk nekā par 15 dienām. Šādu kārtību paredz 2017.gada 28.jūlijā pieņemtie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Pēc deklarāciju iesniegšanas, ziņas par kavējumu tiks dzēstas. VID minēto...

Latvijā apstiprinātā nodokļu reforma paredz vērienīgas izmaiņas dažādās jomās, kas sola pieaugumu gan ienākumu, gan arī izdevumu pusē. Būtiskas pārmaiņas piedzīvojusi darbaspēka nodokļu sistēma - mainīta gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa, gan valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme, gan arī atvieglojumi (neapliekamais minimums un atvieglojums par apgādājamo). “Kopumā izmaiņas vairumam strādājošo sola ikmēneša ienākumu pieaugumu. Ienākumu samazinājums reformas rezultātā sagaidāms tikai tiem darba ņēmējiem, kuru alga pārsniedz 5065 eiro mēnesī “uz papīra”, kā arī iedzīvotājiem ar salīdzinoši zemiem ienākumiem un augstiem atvieglojumiem. Piemēram, darba ņēmējam ar algu 500 eiro “uz papīra” un diviem reģistrētiem apgādājamiem, 2018.gadā ienākumi “uz rokas” būs par 2,50 eiro mazāki. Šādu algu un atvieglojumu saņēmēji iedzīvotāju ienākuma nodokli nemaksā, līdz ar to no nodokļa likmes samazinājuma neko neiegūst, taču nedaudz zaudē paaugstināto sociālo iemaksu dēļ,” norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa. Salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju, šobrīd Latvijas iedzīvotājiem nodokļiem jāatvēl vislielākā daļa no ikmēneša ienākumiem. Šajā ziņā...

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) Nozīmīgo tirgotāju savienība aicina samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi arī ēdināšanas pakalpojumiem. Tāds secinājums radies, apspriežot jauno lēmumu par samazināto PVN likmi no 21% līdz 5% attiecībā uz Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Uzņēmēji uzskata, ka arī ēdināšanas apkalpojumiem jāsamazina PVN (izņemot alkoholu). Tas ļautu iedzīvotājiem pilnvērtīgi izmantot ēdināšanas pakalpojumus ikdienā un vienlaikus palīdzētu palielināt darbaspēka un sociālo iemaksu apjomu budžetā. Pagaidām, nosakot PVN samazināšanu tikai Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām, dārzeņiem, ēdināšanas sektorā uzņēmēji tiek nostādīti ļoti neizdevīgā situācijā. Ja ēdienu gatavošanai nepieciešamajam iepirkumam PVN tiks samazināts, bet, pārdodot tālāk patērētājam ēdināšanas iestādē PVN ir paaugstinātā līmenī, uzņēmējam starpība būs jāpiemaksā no savas kabatas. Piemēram, iepērkot kartupeļus, uzņēmējs maksās 5% PVN, bet, sagatavojot tos ēdienā, nākas jau piemērot 21% PVN, kas jāsamaksā valstij. Ja PVN būtu vienādi, tad šī starpība nerastos. Uzņēmēji, kas strādā ēdināšanas jomā, uzskata, ka šī shēma, kad uzņēmējs spiests segt starpību, var...

Ar mērķi uzlabot patentmaksas regulējumu Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi izmaiņas kārtībā, kādā piemērojama patentmaksa un tās apmēri fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā. Regulējums izstrādāts, lai samazinātu administratīvo slogu patentmaksas maksātājiem, paredzot vienkāršot pieteikšanās un patentmaksas maksāšanas kārtību, tostarp piedāvājot iespēju izmantot mobilo aplikāciju. Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa un tās apmēri fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā” 14. septembrī izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Pašlaik patentmaksām ir atšķirīgas maksas atkarībā no konkrētās profesijas un svārstās no 43 līdz 100 eiro atkarībā no sadalījuma pa reģioniem un profesijām. Grozījumi paredz noteikt vienotu maksas apmēru: Rīgā - 100 EUR/mēn., bet ārpus Rīgas - 50 EUR/mēn., saglabājot samazinātu patentmaksas apmēru pensionāriem un personām ar I. un II. grupas invaliditāti - 9 EUR/6 mēn. vai 17 EUR/gadā. Arī saimniecisko darbības veidu sadalījums šobrīd ir pārāk detalizēts un nav konsekvents. Tādēļ ministrija piedāvā atteikties no pārāk detalizēta saimnieciskās darbības veidu sadalījuma, nosakot jaunu konsolidētu...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka līdz šī gada 15.septembrim jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma tām personām, kurām ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas 2017.gada augustā pārsniedza 711,44 eiro. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas, tas ir, līdz 2017.gada 2.oktobrim. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 procenti. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot...

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2017.gada astoņos mēnešos par 0,04 miljardiem EUR jeb 0,8 % pārsniedz plānoto apmēru. 2017.gada astoņos mēnešos 94,9 % no VID administrētiem kopbudžeta ieņēmumiem ir nodokļu ieņēmumi un tie ir 5,37 miljardi EUR, kas ir par 0,07 miljardiem jeb 1,2 % vairāk nekā tika plānots, un par 0,42 miljardiem EUR jeb 8,4 % vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā. 2017.gada astoņos mēnešos, salīdzinot ar 2016.gada astoņiem mēnešiem, būtiski pieaugušas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi. To veicināja nodarbināto pie vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā strādājošiem darba devējiem skaita un darba ienākumu pieaugums. Ņemot vērā, ka ar 2016.gadu ir ieviests diferencētais neapliekamais minimums, kas tiek piemērots, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, kā arī nodokļu maksātājiem izmantojot iespēju atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, deklarējot attaisnotos izdevumus, pieaugusi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksātā summa. 2017.gada astoņos mēnešos no iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksāti 100,00...

Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne "Bilances Akadēmijas" seminārā "UIN, aktuālās izmaiņas un jaunumi" 29. augustā skaidroja, kā jaunajā nodokļu sistēmā darbosies uzņēmumu ienākuma nodokļa ikmēneša deklarāciju iesniegšana - kādos termiņos tās būs jāiesniedz, kāda atšķirīga kārtība pastāvēs pirmajos sešos mēnešos pēc reformas ieviešanas un kādos gadījumos deklarāciju varēs neiesniegt. "Deklarācijas iesniegšana ir paredzēta līdz nākamā mēneša divdesmitajam datumam. Tātad, ja jāiesniedz deklarācija par novembri, šo deklarāciju jāiesniedz līdz 20. decembrim, par decembri - līdz 20. janvārim, un tā tālāk. Izņēmums būs pirmie seši mēneši kopš reformas spēkā stāšanās (2018. gada janvāris - jūnijs), kuros vēlnebūs jāsniedz ikmēneša deklarācijas. Par pirmajiem sešiem mēnešiem būs jāiesniedz tikai viena, apvienotā deklarācija, kurā aptverti pirmā pusgada rezultāti par ikmēneša deklarāciju pozīcijām (trīs peļņas sadales pozīcijas un ar saimniecisko darbību nesaistītas izmaksas)", sacīja A. Kaļāne. "Ja ir situācija, ka uzņēmumam kādā no gada pirmajiem vienpadsmit mēnešiem neveidojas neviena no minētajām četrām pozīcijām un uzņēmums...

Otrdien, 12. septembrī, Ministru kabinets pieņēma Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta izstrādātos Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kas atbilstoši Saeimā apstiprinātajiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma (Kadastra likums) grozījumiem precizē kadastrālās vērtēšanas noteikumus un paredz spēkā esošo kadastrālo vērtību bāzi saglabāt arī 2018. un 2019. gadā. Grozījumi paredz, ka turpmākos divus gadus kadastrālo vērtību aprēķinā piemēros 2016. gada bāzes vērtības, kas noteiktas, balstoties uz 2012. un 2013. gada nekustamā īpašuma tirgus informāciju. Grozījumi Vērtēšanas noteikumos paredz izmaiņas, kas skars dzīvojamās apbūves zemes īpašniekus. 2018. un 2019. gadā, aprēķinot kadastrālo vērtību zemes vienībai, kurai kaut viens no lietošanas mērķiem ir no dzīvojamās apbūves nekustamo īpašumu grupas (Individuālo dzīvojamo māju un daudzdzīvokļu māju apbūves zeme), un tai ir reģistrēts kultūras pieminekļa apgrūtinājums, piemēros vērtību samazinošo koeficientu 0,7. Tādējādi zemes kadastrālā vērtība šādām zemes vienībām tiks samazināta par 30%. Samazinošais koeficients attiecas ne tikai uz dzīvojamās apbūves zemes vienībām, bet arī citas izmantošanas zemēm, ja...

Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne "Bilances Akadēmijas" seminārā "UIN, aktuālās izmaiņas un jaunumi" 29. augustā skaidroja, kā jaunajā nodokļu sistēmā mainīsies uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas iesniegšanas biežums un saturs. Kā zināms, jaunā sistēma paredz, ka nodokļa deklarācijas būs jāiesniedz katru mēnesi. Saturiski tas gan nebūšot tik liels darba apjoms, jo pārsvarā atskaitīties vajadzēs par peļņas sadali, kas parasti nenotiek tik bieži. Grūtākais varētu būt ar saimniecisko darbību nesaistīto izmaksu atspoguļošana. A. Kaļāne informē, ka grāmatvedim uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā katru mēnesi būs jānorāda: aprēķinātās dividendes, tai skaitā ārkārtas dividendes dividendēm pielīdzināmas izmaksas (dividenžu aizvietotājs citām juridiskām formām) nosacītās dividendes, attiecas uz situācijām, kad ir palielināts pamatkapitāls (nodoklis atlikts līdz tā samazināšanai) "Attiecībā uz šīm pozīcijām nevajadzētu būt nekādām problēmām - ka grāmatvedis to varētu nezināt, ka viņam varētu būt kādas šaubas. Ja ir pieņemts lēmums par peļņas sadali, dividenžu izmaksu, tad grāmatvedim nav nekādu problēmu šo rādītāju ierakstīt deklarācijā....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu "Pievienotās vērtības nodokļa piemērošana finanšu darījumos", kura mērķis ir nodrošināt izpratni par pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) piemērošanu tiem nodokļa maksātājiem, kuri veic finanšu darījumus. Kā noteikt PVN finanšu darījumiem Latvijas PVN regulējošie normatīvie akti, Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu un Padomes 2011.gada 15.marta Īstenošanas regula (ES) Nr.282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, nenosaka kritērijus vai nosacījumus, pēc kuriem varētu vadīties, lai noteiktu, vai katrā konkrētajā gadījumā tiek veikts no PVN atbrīvots finanšu pakalpojums. Tāpēc ir jāizmanto tiesu judikatūrā nostiprinātās atziņas. Par atbrīvojumu no PVN pakalpojumiem, kas pielīdzināti finanšu pakalpojumiem, ir spriests Eiropas Savienības Tiesas 1997.gada 5.jūnija spriedumā lietā C-2/95 Sparekassernes Datacenter (SDS), 2001.gada 13.decembra spriedumā lietā C-235/00 CSC Financial Services Limited, 2011.gada 28.jūlija spriedumā lietā C-350/10 Nordea Pankki Suomi Oyj un 2016.gada 26.maija spriedumā lietā C-607/14 Bookit Ltd. Minētajos...