NODOKĻI

Valsts sekretāru sanāksmē 9. aprīlī izsludināts likumprojekts „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz likumu papildināt ar jaunu nodevu par energoefektivitātes veicināšanu un energopārvaldības sistēmas ieviešanas kontroles nodrošināšanu.Ja uzņēmums nebūs veicis attiecīgus energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, tam būs jāmaksā energoefektivitātes nodeva, kuras apmēru noteiks valdība, paredz 2016. gada 3. martā pieņemtais Energoefektivitātes likuma 13. pants. Atbilstoši Energoefektivitātes likuma pārejas noteikumu 2.punktam noteikumus par energoefektivitātes nodevas apmēru, aprēķināšanas, piemērošanas un kontroles kārtību Ministru kabinetam jāizdod līdz 2016.gada 1.oktobrim. Ievērojot paredzēto energoefektivitātes nodevas mērķi, minētā nodeva atbilst likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 2.punktā noteiktajai valsts nodevas definīcijai. Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 2.panta ceturto daļu, ja Ministru kabineta noteikumos ir iekļautas normas, kas paredz maksājumus, kuri atbilst šā likuma 1.pantā minētajam terminam „nodeva”, bet kuri nav paredzēti šajā likumā, tad šādu normu piemērošana nav pieļaujama tikmēr, kamēr nav stājušies spēkā atbilstoši grozījumi šajā likumā. Līdz ar to ir veicams grozījums likumā...

Ārvalstīs strādājošie Latvijas rezidenti Valsts ieņēmumu dienestā (VID) varēs neiesniegt gada ienākumu deklarāciju par algotā darbā gūtajiem ienākumiem. To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 8.jūnijā, galīgajam lasījumam Saeimā atbalstītie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.Ar likuma izmaiņām noteikto deklarēšanas atbrīvojumu varēs piemērot tikai algota darba ienākumiem, kas gūti kādā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.Izmaiņas likumā rosinātas, jo VID informāciju par personas gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli patlaban jau saņem no ES dalībvalstīm obligātās automātiskās informācijas apmaiņas sistēmas ietvaros.Savukārt tiem nodokļu maksātājiem, kuri ienākumus gūst valstīs, kas nav ES dalībvalstis, bet ar kurām ir noslēgtas konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, tāpat kā līdz šim būs pienākums VID iesniegt ikgadējo ienākumu deklarāciju. Šāda kārtība tiks saglabāta, jo prasība par informācijas apmaiņu ar šīm valstīm nav obligāta un ziņas par Latvijas iedzīvotāju ārvalstīs gūtajiem ienākumiem un samaksātajiem nodokļiem VID nesaņem no visām valstīm, ar kurām noslēgtas attiecīgās konvencijas.Plānots,...

Atgādinām, ka kopš 2014. gada 1. jūnija augļkopībā un dārzeņkopībā nodarbinātajiem sezonas laukstrādniekiem piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) 15% apmērā, kā to paredz grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Šādu nodokļa režīmu var piemērot personai, kas no 1.aprīļa līdz 30.novembrim pie viena vai vairākiem darba devējiem strādā ne vairāk kā 65 kalendāra dienas un kuras ienākumi nepārsniedz 3000 eiro. Traktortehnikas vadīšana nav uzskatāma par lauksaimniecības sezonas darbu.Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa likme ir 15 procenti, bet ne mazāka kā 0,70 eiro katrā nodarbināšanas dienā.Sezonas laukstrādnieku ienākums ir ienākums, ko darba ņēmējs gūst, veicot sezonas rakstura darbus augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā (turpmāk – lauksaimniecības sezonas darbi) pie darba devēja, kurš atbilst sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājam. Par tādu uzskatāma fiziskā vai juridiskā persona, ja vienlaicīgi izpildās trīs nosacījumi: kurš īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošu lauksaimniecībā izmantojamu zemi izmanto augļkoku, ogulāju...

Valsts sekretāru sanāksmē 2. jūnijā izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts „Grozījums Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumos Nr.1478 „Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru. Noteikumu projekts izstrādāts, lai noteiktu iemaksu objekta maksimālo apmēru. 2017.gadam ir aprēķināts iemaksu objekta maksimālais apmērs, t.i., 52 390,80 eiro. Noapaļojot to līdz veseliem simtiem eiro, iemaksu objekta maksimālais apmērs 2017.gadam ir 52 400 eiro.Noteikumu projekts paredz 2017.gadā noteikt iemaksu objekta maksimālo apmēru 52 400 eiro, kas noteikts, piemērojot iepriekšējā kalendāra gada iemaksu objekta maksimālajam apmēram tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējo bruto darba samaksas (faktiskajās cenās) izmaiņu indeksu, kas aprēķināts, pamatojoties uz nākamajam kalendāra gadam Finanšu ministrijas prognozēto darba samaksas pieaugumu.Tā kā iemaksu objekta maksimālais apmērs tiek piemērots kalendāra gada ienākumiem, tad noteikumu projektā paredzēts spēkā stāšanās laiks 2017.gada 1.janvāris.

Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments 26.maijā mutvārdu procesā izskatīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kasācijas sūdzību par Zemgales apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta VID pieteiktā kaitējuma kompensācija lietā par nelikumīgām darbībām ar akcīzes precēm. AT nolēma atcelt apelācijas instances tiesas lēmumu daļā par VID pieteiktās kaitējuma kompensācijas 1021,85 eiro noraidīšanu un lietu atceltajā daļā nosūtīt jaunai izskatīšanai Zemgales apgabaltiesā. Augstākā tiesa atzina, ka apstāklis, ka alkoholiskajam dzērienam nav noskaidrota izcelsme un tam nav akcīzes markas, nevar būt par pamatu personas, kura veic ar šāda veida akcīzes preci likumā "Par akcīzes nodokli" 33.panta otrajā un trešajā daļā norādītās darbības, atbrīvošanai no kriminālprocesā pieteiktās kaitējuma kompensācijas, kura pamatota ar likuma "Par akcīzes nodokli" normām, piedziņas. Tiesai, izskatot lietu no jauna, jāizlemj jautājums par kriminālprocesā pieteikto kaitējuma kompensāciju.Pārējā daļā, proti, daļā ar kuru apsūdzētais atzīts par vainīgu tabakas izstrādājumu nelikumīgā uzglabāšanā bez Latvijas Republikas akcīzes nodokļa markām un alkoholiskā dzēriena - 76,4 litru etilspirta - glabāšanā,...

Valsts sekretāru sanāksmē 26. maijā izsludināts starpministriju saskaņošanai noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 25.augusta noteikumos Nr.677 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem"", kas paredz papildināt minētos noteikumu 1. pielikuma “Paziņojums par fiziskai personai izmaksātajām summām” un 2.pielikuma “Paziņojums par fiziskajām personām izmaksātajām summām (kopsavilkums)” norādītos ienākuma veida kodus ar jaunu ienākuma veida kodu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamam ienākumam, kurus Nodarbinātības valsts aģentūra kvalificējusi par stipendijām vai atlīdzībām, atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumu 52.punktam, un jaunu ienākuma veida kodu ar IIN neapliekamam ienākumam, kurus izmaksā no pašvaldības budžeta kā atlīdzību fiziskajai personai par sociālās aprūpes pakalpojuma – aprūpe mājās – sniegšanu, atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumu 44.punktam. Minētās stipendijas vai atlīdzības, kā arī izmaksas no pašvaldības budžeta kā atlīdzību fiziskajai personai par sociālās aprūpes pakalpojuma – aprūpe mājās – sniegšanu, ko patlaban paziņojumos par fiziskai personai izmaksātājiem ienākumiem norāda kopā ar citiem likuma “Par...

Ceturtdien, 26.maijā, finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas vadībā notika Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēde. Tās laikā sadarbības partneri apsprieda vairākus jautājumus, kas saistīti ar nodokļu politikas pilnveidi, informē Finanšu ministrija (FM).Sēdes dalībnieki apsprieda iespēju ieviest iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu viena no koplīgumā ar arodbiedrību noteiktajām darbinieku sociālajām garantijām - ēdināšanas izdevumiem. Tika nolemts, ka no fiziskās personas ienākumiem, par kuriem darba devējs maksā algas nodokli, izslēgs darba devēja apmaksātos koplīgumā ar arodbiedrību noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus, ja tie nepārsniegs 480 eiro gadā (vidēji 40 eiro mēnesī).FM sagatavos grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un virzīs tos izskatīšanai Ministru kabinetā (MK), paredzot, ka atvieglojumu var uzsākt piemērot jau ar 2017. gadu.Tāpat, lai būtiski mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru taksometru pakalpojumu sektorā, puses apsprieda divus tiešo nodokļu regulējums šai nozarei.Lai mazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanu un uzlabotu tā iekasēšanu, apakšpadome vienojās izvērtēt iespēju ieviest nozarēs ar augstu PVN krāpšanas...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) atgādina, ka, lai padarītu ērtāku un paātrinātu VID un nodokļu maksātāju komunikāciju, jau kopš 2013.gada maija katram nodokļu maksātājam VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) ir izveidota pastkaste, uz kuru tiek nosūtīti VID izdotie administratīvie akti, dokumenti un cita veida informācija. Šie dokumenti un informācija papildus ne pa pastu, ne uz e-pasta adresi nodokļu maksātājam netiek nosūtīti. Izņēmums ir tikai gadījumos, ja nodokļu maksātājs ir norādījis VID citu konkrētā dokumenta paziņošanas jeb saņemšanas veidu.Tas nozīmē, ka VID izdotos administratīvos aktus, lēmumus, dokumentus un cita veida informāciju nodokļu maksātājam, kurš ir VID EDS lietotājs, paziņo jeb nosūta, izmantojot VID EDS, vienlaikus par to nosūtot informāciju uz nodokļu maksātāja e-pasta adresi, ko tas ir norādījis elektroniskās deklarēšanas sistēmā kā savu saziņas e-pastu. Nodokļu maksātājs tiek uzskatīts par EDS lietotāju, sākot ar tā reģistrēšanās brīdi šajā sistēmā.Šādā veidā VID nosūtītā informācija nodokļu maksātājiem tiek uzskatīta par paziņotu jeb saņemtu otrajā...

Finanšu ministre Dana Reizniece - Ozola un Kipras finanšu ministrs Haris Georgiads (Charis Georgiades) otrdien, 24.maijā, Briselē, parakstīja Latvijas valdības un Kipras Valsts valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem. Tā veicinās komercdarbību, ārvalstu investīciju piesaistīšanu, kā arī atvieglos investoru darbību Latvijā un Kiprā.Konvencijas noteikumi paredz nodrošināt katras līgumslēdzējas valsts investoriem stabilu nodokļu maksāšanas režīmu otrā līgumslēdzējā valstī, kuru neietekmēs otras valsts nodokļu normatīvo aktu grozījumi.Pašreiz līgumslēdzējas valsts investori otrā līgumslēdzēja valstī tiek aplikti ar nodokļiem, pamatojoties vienīgi uz otras valsts nodokļu normatīvajiem aktiem. Otra valsts var mainīt kā nodokļu likmes, tā arī apliekamā ienākuma aprēķināšanas kārtību. Pašreizējā situācijā līgumslēdzējas valsts investoriem netiek garantēta zināmu nodokļu uzlikšanas noteikumu nemainība ilgākā laika periodā, tāpēc nav iespējams precīzi plānot investīcijas, to atmaksāšanos un peļņu.Līdz šim Latvija ir noturējusi sarunas par nodokļu konvenciju noslēgšanu ar 69 valstīm, no kurām 58 ir stājušās spēkā. Līdz šim Latvija nodokļu konvencijas...

Saeima ceturtdien, 19.maijā, otrajā galīgajā lasījumā grozīja Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu, paredzot vienu gadu atlikt jaunu kadastrālo vērtību noteikšanu nekustamajiem īpašumiem un vēl 2017.gadā saglabājot tās pašreizējā līmenī.Saskaņā ar līdzšinējo regulējumu no 2017.gada 1.janvāra kadastrālās vērtības būtu jāaprēķina, nodrošinot to atbilstību nekutamā īpašuma tirgus cenām vidēji 85 procentu apmērā. Jaunā kadastrālo vērtību bāze Ministru kabinetam (MK) būtu jānosaka līdz šī gada 15.jūnijam.Kā norāda likumprojekta autori, nosakot kadastrālo vērtību jaunajiem mājokļiem atbilstoši tirgus situācijai, vietām veidosies nesamērīgs nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums, tādēļ nepieciešams meklēt risinājumu nekustamā īpašuma nodokļa apmēra ierobežošanai.Likumprojekts paredz noteikt, ka jauno kadastra vērtības aprēķinu sāks piemērot no 2018.gada 1.janvāra. Savukārt kadastrālo vērtību bāzi 2018.-2019.gadam izstrādās atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū, kāda tā bija uz 2015.gada 1.jūliju.Līdztekus valdība devusi uzdevumu līdz 2016.gada beigām nozares ministrijām sadarbībā ar sociālajiem partneriem izstrādāt un iesniegt MK nekustamā īpašuma nodokļa likuma grozījumus, kas nodrošinātu samērīgu nodokļa sloga pieaugumu.

Latvijā vēl joprojām ir ļoti populāri Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) veikti uzrēķini, liedzot nodokļa maksātājiem priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības tikai tāpēc, ka tā darījuma partneris ir izrādījies negodprātīgs un nav samaksājis nodokļus par veikto saimniecisko darbību vai arī pieļāvis citas kļūdas vai pārkāpumus, žurnāla "Bilance" 372. numura rakstā "Priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības: interpretācija Latvijā un Eiropas Savienībā" raksta SIA KPMG Baltics vecākā nodokļu menedžere Gunta Kauliņa. Eksperte vērš uzmanību uz to, ka šāda VID rīcība neesot pamatota ar nevienu normatīvo aktu, turklāt tā ir pretrunā Eiropas Savienības prasībām. Praksē parasti netiekot apšaubīta pati preču/pakalpojumu iegāde, bet apšaubīts tiek fakts, ka tieši rēķinā minētais piegādātājs ir piegādājis preces/sniedzis pakalpojumus. VID populārākie argumenti balstoties uz to, ka amatpersonas, kas parakstījušas dokumentus par piegādēm, noliedz darījuma esamību vai tās nav bijušas paraksttiesīgās personas, papildus norādot, ka pārdevējs nevarēja piegādāt konkrētās preces/pakalpojumus, jo: tam nav materiāli tehniskās bāzes uzņēmējdarbības veikšanai, CSDD nav reģistrētu automašīnu,...

Saskaņā ar likumu "Par nekustamā īpašuma nodokli", nekustamā īpašuma nodokļa (ŅĪN) maksājumi veicami vienu reizi ceturksnī ne vēlāk kā 31. martā, 15.maijā, 15.augustā un 15.novembrī - vienas ceturtdaļas apmērā no nodokļa gada summas vai arī reizi gadā - avansa veidā. Ja termiņš ir brīvdiena, tas tiek pārcelts uz tuvāko darba dienu - šogad tā ir pirmdiena, 16.maijs, kad veicams kārtējais NĪN maksājums.Nomaksāt NĪN iespējams pašvaldības norēķinu punktos, bankā, internetbankā, portālā www.epakalpojumi.lv un www.latvija.lv. Veicot maksājumu internetbankā, būtiski ir pārliecināties, vai pārskaitījums adresēts pašvaldībai, kas izsūtījusi paziņojumu par NĪN nomaksu. Pārskaitījums veicams uz kādu no tiem pašvaldības kontiem, kas norādīti sagatavotajā maksāšanas paziņojumā.Droši un ērti NĪN ir nomaksāt portālā www.epakalpojumi.lv vai www.latvija.lv. Abos portālos pieejami pašvaldību banku konti NĪN samaksai, kā arī nodokļa maksātājam automātiski uzrādās visa nepieciešamā informācija maksājuma veikšanai. Portālā www.epakalpojumi.lv iespējams veikt nomaksu arī par citas fiziskas vai juridiskas personas īpašumiem.Nodoklis maksājams laikus, jo saskaņā ar likumu par laikā neveiktu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskats par aktuālākajiem normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2016.gada aprīlī.Normatīvā akta nosaukumsKomentārs/skaidrojumsPieņemtsSpēkā noMinistru kabineta 2016. gada 5. aprīļa noteikumi Nr. 195 “Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 5. oktobra noteikumos Nr. 951 "Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ziņas par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām"Noteikumi nosaka sniedzamo informāciju par mikrouzņēmumu darbiniekiem, par aprēķinātajām un faktiski veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un termiņus, kādos informāciju Valsts ieņēmumu dienests sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra reģistrē saņemtās ziņas un kā aprēķina obligāto iemaksu objektu.5.04.2016.01.01.2017.Ministru kabineta 2016. gada 5. aprīļa noteikumi Nr. 196 Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumos Nr. 827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli" Ar grozījumiem noteikts, ka informācija par darba ņēmējiem, kuru darba ienākumi būs...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 3.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz uz vienu gadu atlikt jaunu kadastrālo vērtību noteikšanu nekustamajiem īpašumiem, vēl 2017.gadā saglabājot tās pašreizējā līmenī. Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu no 2017.gada 1.janvāra kadastrālās vērtības būtu jāaprēķina, nodrošinot to atbilstību nekutamā īpašuma tirgus cenām vidēji 85 procentu apmērā. Jaunā kadastrālo vērtību bāze Ministru kabinetam (MK) būtu jānosaka līdz šī gada 15.jūnijam. Kā norāda likumprojekta autori, nosakot kadastrālo vērtību jaunajiem mājokļiem atbilstoši tirgus situācijai, vietām veidosies nesamērīgs nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums. Piemēram, jaunajos projektos vērtības pieaugums paredzams divas reizes, un ir pamats meklēt risinājumu nekustamā īpašuma nodokļa apmēra ierobežošanai. Likumprojekts paredz noteikt, ka jauno kadastra vērtības aprēķinu sāk piemērot no 2018.gada 1.janvāra. Savukārt kadastrālo vērtību bāzi 2018.-2019.gadam izstrādā atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū, kāda tā bija uz 2015.gada 1.jūliju. Līdztekus valdība devusi uzdevumu līdz 2016.gada beigām nozares ministrijām sadarbībā ar sociālajiem partneriem izstrādāt un iesniegt MK nekustamā īpašuma nodokļa likuma grozījumus,...

Jau informējām, ka aprīļa nogalē apstiprināts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) 2015.gada publiskais pārskats. Piedāvājam iepazīties ar 2015.gadā veikto kontroles pasākumu rezultātiem.Nodokļu auditi – veikti 1243 jeb par 75 mazāk nekā 2014.gadā:papildus aprēķināti 232 426,70 tūkst. euro jeb par 42 062,90 tūkst. euro vairāk nekā 2014.gadā;līdz nodokļu auditu uzsākšanai 61 nodokļu maksātājs pats precizējis nodokļu summas deklarācijās 372,1 tūkst. euro apmērā jeb par 292,0 tūkst. euro mazāk nekā 2014.gadā.Datu atbilstības pārbaudes – veiktas 10 278, kas ir par 799 mazāk nekā 2014.gadā:aprēķināti papildu nodokļu maksājumi budžetā 9 517,22 tūkst. euro apmērā, kas ir par 4 315,10 tūkst. euro vairāk nekā 2014.gadā;1 358 nodokļu maksātāji paši novērsuši konstatētās neatbilstības un iesnieguši precizētās deklarācijas, palielinot budžetā maksājamās nodokļu summas par 2 701,90 tūkst. euro, kas ir par 288,86 tūkst. euro mazāk nekā 2014.gadā.Tematiskās pārbaudes – veiktas 5 582, kas ir par 422 mazāk nekā 2014.gadā:piemērots administratīvais sods 1 317,88 tūkst. euro apmērā, kas ir par...